Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11370054216 / K07-0258-16 Generato dall'IA

Court convicts thief of petty theft and sentences him to 200 hours of compulsory labor.

Numero d'incarto 11370054216 / K07-0258-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of petty theft and sentenced him to 200 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt, waived evidence examination, and the court found the crime proven without further trial. Although the defendant was unemployed, the court rejected a fine in favor of compulsory labor as a more appropriate and humane punishment.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 35., 46., 47., 48., 52. panti: When a defendant admits guilt and the crime is minor, compulsory labor may be imposed as a suitable alternative to a fine if the defendant lacks the means to pay.

Parole chiave

Generato dall'IA
petty theft conviction compulsory labor sentence waiver of evidence unemployed defendant criminal liability abuso di alcol guida in stato di ebbrezza qualificata reato grave di stupefacenti

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Krimināllikuma 35. panta
Krimināllikuma 46. panta
Krimināllikuma 47. panta
Krimināllikuma 48. panta
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1.punktu, 12.punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstākļi, ka noziedzīgais nodarījums veido
Krimināllikuma 41. panta 4. daļa
Krimināllikuma 52. panta 1. daļa 2. punkts
Kriminālprocesa likuma 499. panta
Kriminālprocesa likuma 520. panta
Kriminālprocesa likuma 527. panta 3. daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr. 11370054216

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 6.septembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

piedaloties prokurorei D.Morevai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu neatliekamības kārtībā, kurā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas apsūdzēts /pers. B/, personas

kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2016.gada 23.augustā ap plkst. 17.33 /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties SlA ,,Maxima Latvia” piederošajā veikalā ,,Maxima”

Skolas ielā 6, Aizkrauklē nolēma izdarīt degvīna zādzību, īstenojot savu nodomu, /pers. B/, mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni no veikala plaukta nozaga

SlA ,,Maxima Latvia” piederošo 0,7 litru tilpuma degvīna pudeli „3 Graudu” 6,21 EUR vērtībā, nodarot par šo summu SlA ,,Maxima Latvia” materiālo

kaitējumu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā viņam celtajā apsūdzībā atzina pilnībā, to apstiprinot tiesas sēdē,

izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori, apsūdzēto, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam celtajā apsūdzībā un

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un

sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam

celtajā apsūdzībā, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

180. panta pirmās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā izdarīja zādzību nelielā apmērā. Tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma

520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Apsūdzētais /pers. B/ agrāk sodīts vienpadsmit reizes, sods izciests, sodāmība nav dzēsta (lietas 22.-25. lapa), piecdesmit divas reizes sodīts par

administratīvo pārkāpumu izdarīšanu(lietas 20.-22. lapa ), nestrādā, personas apgādībā neatrodas.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākli netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1.punktu, 12.punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstākļi, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgo nodarījumu recidīvu un izdarīts alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Soda bardzības izvēlē tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008. gada tiesu prakses apkopojumā „Apgabaltiesu kā pirmās

instances tiesas un Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse” izteikto viedokli, ka

kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu). Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai

persona apzināti atteiktos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpat kriminālsodus nedrīkst izmantot, lai iebiedētu sabiedrību (sk. apkopojuma

17.-21.lpp.).

Nosakot soda bardzību, tiesa ņem vērā, lai tas būtu taisnīguma atjaunojošs, taisnīgs, vispārīgās prevencijas principu, kā arī sabiedriskās drošības

intereses.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas sods, kaut vai īslaicīga brīvības atņemšana apsūdzētajam nav piemērojams, jo šāds sods būtu pārāk bargs un

neadekvāts izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā to, ka smagas sekas viņa noziedzīgo darbību rezultātā nav iestājušās, nodarītais

mantiskais kaitējums sabiedrībai ir neliels, nozagtā manta atgriezta cietušajam, savu vainu apsūdzētais ir atzinis un nožēlojis izdarīto.

Savukārt sods naudas soda veidā apsūdzētajam nav piemērojams, jo atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai, izvērtējot apsūdzētā

mantisko stāvokli, tiesa uzskata, ka šis sods ir neatbilstošs, jo apsūdzētais nestrādā, viņam nav pastāvīgu ienākumu un ienākumi nav paredzami arī

nākotnē.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ piemērojams sods piespiedu darbu veidā, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un

mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā, savas dzīvesvietas apvidū bez

atlīdzības, veicot sabiedriski derīgu darbu, tādējādi, atlīdzinot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un ļaujot ietaupīt valsts un pašvaldību finanšu līdzekļus.

Pie šādiem apstākļiem, izvērtējot likuma sankcijā noteiktos soda veidus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. B/ nosakāms sods piespiedu darba

veidā, tā mēru nosakot uz 200 piespiedu darba stundām. Šāds sods apsūdzētajam būs daudz audzinošāks nekā citi Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā noteiktie soda veidi un šāds sods būs taisnīgs un humāns.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, piekto daļu soda izciešanā ieskaitāms laiks, ko apsūdzētais pavadījis īslaicīgās

aizturēšanas vietā no 2016.gada 23.augusta līdz 2016.gada 24.augustam, atzīstot par izciestām 16 piespiedu darba stundas, rēķinot vienu aizturēšanas

dienu kā 8 piespiedu darba stundas.

Lietā cietusī SIA „Maxima Latvija” nav pieteikusi mantisko kaitējumu. Procesuālo izdevumu nav.

Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu. Lietiskais pierādījums CD ar video ierakstu

glabājams pie lietas, 0,7 litra degvīna pudele „3 Graudu” atstājama cietušā rīcībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam līdz sprieduma stāšanās spēkā dienai drošības līdzeklis nav piemērojams, jo tiesai nav pamats uzskatīt, ka apsūdzētais

varētu izvairīties no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.-530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 200

(divi simti) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, piekto daļu soda izciešanā ieskaitīt /pers. B/ atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā no

2016.gada 23.augusta līdz 2016.gada 24.augustam, atzīstot par izciestām 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundas.

Drošības līdzekli līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā /pers. B/ neizraudzīt.

Lietisko pierādījumu CD disku ar videoierakstu glabāt pie krimināllietas, 0,7 litri tilpuma degvīna pudeli „3 Graudu” atstāt SIA „Maxima Latvia”

rīcībā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma pieejamības 2016.gada

7.septembrī, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 7.septembrī.

Tiesnese J.Bebriša