Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420582910 / 1-0330-11 Generato dall'IA

Court dismisses administrative penalty against tenant because landlord, not tenant, was responsible for property maintenance obligations.

Numero d'incarto A420582910 / 1-0330-11
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the administrative penalty imposed on the tenant for failing to maintain the rental property. While the tenant argued procedural violations and lack of evidence, the court found the primary obligation to maintain the premises rested with the landlord, not the tenant. Consequently, the court declared the penalty decision void and terminated the administrative proceedings.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

LAPK 150.2 pants; LAPK 239.1 pants: An administrative penalty decision must be revoked if the facts do not establish the subject of the offense, as the duty to maintain the property belongs to the owner, not the tenant.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty revocation property maintenance obligation landlord tenant liability administrative offense subject procedural fairness violation approvazione del regolamento contratto di amministrazione d'immobili norme edilizie comunali

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums 246.-251.pants
Administratīvā procesa likums 289.-291.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.1.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1.3.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.2.pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS Lieta Nr. A 42 05829 10 Lietvedības Nr. A 0330-11/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 11.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicēja G.L. pārstāvei Z.V., atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvim M.B., cietušajai L.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu G.L. pieteikumā par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 16.februāra lēmuma Nr.D57 6-8 atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] 2010.gada 15.janvārī Rīgas pilsētas Īres valdes loceklis sastādīja G.L. administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.008760 par to, ka nams /adrese/ netiek uzturēts un apsaimniekots atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantam un citu normatīvo aktu prasībām. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 150.2 pantā. Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – atbildētāja) 2010.gada 16.februāra lēmumu Nr.D57 6-8 (turpmāk – Lēmums) nolemts saukt G.L. pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu piecsimt latu apmērā. [2] 2010.gada 16.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts G.L. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pieteicējam netika paziņots par lietas izskatīšanu 2010.gada 16.martā, līdz ar to pieteicējam tika liegta iespēja izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. [2.2] Nams /adrese/ ir kopīpašums. Nekustamā īpašuma kopīpašniece D.J. nav saukta pie administratīvās atbildības, līdz ar to ir pārkāpts vienlīdzības princips, kā arī tiesiskās paļāvības princips [2.3] Nav saprotams, kādā apmērā pieteicējam piemērots naudas sods, jo normatīvajos aktos nav atšifrējuma burtu salikumam „Ls”. [2.4] A.P. un L.S. apgalvojumi, ka viņu dzīvokļos ir aizsalis ūdensvads un nama /adrese/ kāpņu telpas ir netīras neatbilst patiesībai.

Lēmumam pievienotajos aktos šāda situācija nav konstatēta, kā arī nav konstatēts, ka namā netiek veikta apsaimniekošana. A.P. apgalvojums, ka netiek saņemtas kvītis par īres maksu, nav patiess. Ņemot vērā minēto, pieņemot Lēmumu, pārkāpts patvaļas aizlieguma princips, jo Lēmums nav pamatots ar faktiem. [3] 2011.gada 18.oktobrī Administratīvajā tiesā saņemtajos pieteikuma papildinājumos pieteicējs norāda tālāk minēto. [3.1] J.M. nav bijis nama /adrese/ dzīvokļa Nr.29 īrnieks, turklāt viņa iemitināšanai dzīvoklī nav prasīta pieteicēja piekrišana, tādējādi J.M. nav uzskatāms arī par īrnieka ģimenes locekli saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta piekto daļu. [3.2] No Rīgas pilsētas Īres valdes 2009.gada 22.oktobrī un 2009.gada 4.decembrī sastādītajiem aktiem secināms, ka apsaimniekošanas nepilnības lielākoties apliecina D.J. piederošo dzīvokļu īrnieki.

Turklāt laika posmā no 1998.gada līdz 2007.gada 31.oktobrim īres maksu no visiem nama /adrese/ dzīvokļu īrniekiem iekasēja D.J. pilnvarota persona, līdz ar to nama apsaimniekošanas organizēšana bija D.J. pienākums. [3.3] Tas, ka atbildētāja AS „Latvijas Pasts” nodevusi nosūtīšanai pieteicējam adresētu iekšzemes vēstuli, nepierāda, ka pieteicējam būtu savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. [4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Rīgas domes Administratīvā komisija tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu uzskata par nepamatotu uz Lēmumā norādīto argumentu pamata.

Papildus norādīja, ka pieteicējs par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts ar 2010.gada 1.februāra izsaukumu uz sēdi Nr.AK-10-54-ap. [5] Pieteicēja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka lietā nepieciešams nodalīt trīs periodus. Laika posmā no 1998.gada līdz 2007.gada oktobrim īres maksu iekasēja D.J. pilnvarotā persona, kura veica arī nama apsaimniekošanu. No 2007.gada oktobra līdz 2009.gada decembrim nekustamā īpašuma sanitāro un teritorijas uzkopšanu, kā arī atkritumu izvešanu organizēja D.J..

Savukārt no 2010.gada februāra, kad SIA „Sava vide” apsaimniekošanas funkcijas nodeva SIA „/Nosaukums/”, ēkas apsaimniekošana tika veikta, regulāri notika atkritumu izvešana, kā arī iespēju robežās tika veikts nama remonts. [6] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem. [7] Cietusī L.S. tiesas sēdē norādīja, ka 2009.gada un 2010.gada apkures sezonā namam nebija pieslēgta apkure, iedzīvotāji sildīja dzīvokļus ar gāzi un elektrību.

Augšstāva dzīvoklī aizsala caurules, No mitruma nosēdēs siena, tomēr maksa par siltumenerģiju tika prasīta. Namā nebija ūdens, kā arī trīs gadu laikā namam nebija sētnieks, līdz ar to nama pagalmā bija būvgruži un sadzīves atkritumi. [8] Cietušais J.M. uz tiesas sēdi nav ieradies. Cietušajam 2011.gada 22.jūlijā nosūtīta pavēste par tiesas sēdi uz cietušā norādīto adresi lietas materiālos, kas vienlaikus ir arī cietušā deklarētās dzīvesvietas adrese. Tiesā nav saņemta informācija par cietušā neierašanās iemesliem, kā arī nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu vai lietas izskatīšanu bez cietušā klātbūtnes.

Ņemot vērā, ka cietušais par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez cietušā klātbūtnes. [9] Cietušais A.P. uz tiesas sēdi nav ieradies. Cietušajam 2011.gada 22.jūlijā nosūtīta pavēste par tiesas sēdi uz cietušā norādīto adresi lietas materiālos, kas vienlaikus ir arī cietušā deklarētās dzīvesvietas adrese. Tiesā nav saņemta informācija par cietušā neierašanās iemesliem, kā arī nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu vai lietas izskatīšanu bez cietušā klātbūtnes.

Ņemot vērā, ka cietušais par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez cietušā klātbūtnes.

Motīvu daļa [10] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties pieteicēja pārstāves, atbildētājas pārstāves un cietušās personas paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un tas ir apmierināms. [11] Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs nav ievērojis likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta prasības, kas noteic, ka izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Saskaņā ar minētā likuma panta otro daļu izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Saskaņā ar minētā likuma panta trešo daļu izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā. [12] LAPK 150.2 pantā paredzēta atbildība par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – līdz desmittūkstoš latiem.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar minētajām tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka dzīvojamās mājas īpašnieks ir izvairījies no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju un dzīvojamās telpas īrniekiem nav sniegti pamatpakalpojumi, un likums nosaka pienākumu sniegt šādus pamatpakalpojumus. [13] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izvairījies no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju. [14] Lietas materiālos esošā izdruka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.16297 apstiprina, ka nekustamā īpašuma /adrese/ 51/100 domājamo daļu īpašnieks ir pieteicējs un 49/100 domājamo daļu īpašnieks D.J. (lietas 41.lapa). 2007.gada 31.augustā starp nekustama īpašuma īpašniekiem noslēgts Līgums par nekustama īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu, ar kuru puses vienojas par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību (lietas 18.lapa).

Secināms, ka pienākums uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju gulstas uz abiem nekustamā īpašuma domājamo daļu īpašniekiem – pieteicēju un D.J. [15] No lietas materiāliem redzams, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta arī pret otru nekustama īpašuma īpašnieci D.J.. Taču ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 16.februāra lēmumu Nr.D57 6-9 lietvedība daļā par D.J. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 150.2 pantu sastāva trūkuma dēļ izbeigta (lietas 114.lapa).

No lēmuma motivācijas daļas redzams, ka D.J. rakstveidā izklāstījusi situāciju nekustamajā īpašumā un dokumentāli pierādījusi, ka iespēju robežās darbi nama uzturēšanai tiek veikti. Tas apstiprināts arī komisijas sēdē. Tādejādi ar minētajā lēmumā konstatēto apstiprinās arī pieteicēja pārstāves tiesas sēdē norādītais, ka pieteicējam ar D.J. bijusi vienošanās, ka nekustamo īpašumu apsaimnieko D.J. un D.J. pilnvarotās personas. Pieteicējs saistības nekustamā īpašuma apsaimniekošanā pārņēmis 2010.gada februārī, ko apliecina Dokumentu pieņemšanas - nodošanas akts (lietas 100.-104.lapa).

Cietusī L.S. tiesas sēdē apstiprināja, ka no 2010.gada februāra, kad nekustamā īpašuma apsaimniekošanu uzsākusi pieteicēja pārstāve, situācija uzlabojusies un nekustamais īpašums tiek apsaimniekots. [16] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka katrs Krimināllikumā paredzētais noziedzīga nodarījuma sastāvs ir visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo darbību vai bezdarbību kā noziedzīgu nodarījumu un personu, kas izdarījusi šo pārkāpumu. Noziedzīga nodarījuma sastāva analīzei krimināltiesībās tiek izdalīti četri noziedzīga nodarījuma sastāva elementi – noziedzīga nodarījuma objekts, nodarījuma objektīvā puse, noziedzīga nodarījuma subjekts un nodarījuma subjektīvā puse (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums.

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 17.lpp). Ar Lēmumu pieteicējam piemērots administratīvais sods par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju. Tātad šāda nodarījuma subjekts ir persona, kura nav veikusi minētās darbības. [17] Tiesas ieskatā atbildētāja izskatāmajā lietā nav pierādījusi pieteicēja prettiesisku darbību, kas izpaudusies kā izvairīšanās no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju. No lietas materiāliem secināms, ka šāds pienākums administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī bijis D.J.

Tā kā nav konstatējama tāda administratīvā pārkāpuma pazīme kā noziedzīga nodarījuma subjekts, tad neveidojas nodarījuma sastāvs. Atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam iesāktā lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, atzīstams, ka Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa nosprieda: apmierināt G.L. pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 16.februāra lēmumu Nr.D57 6-8 atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 16.februāra lēmumu Nr.D57 6-8 (administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.008760) par G.L. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.2 pantā paredzēto pārkāpumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Birkmanis Rīgā, 2011.gada 11.novembrī.