Court dismisses appeal against administrative fine for commercial passenger transport violation, upholding the penalty amount.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the appellant's complaint against the administrative penalty decision for violating passenger transport regulations. The appellant argued the fine was excessive, but the court found the penalty amount was legally justified and within the statutory range. Consequently, the administrative decision was left unchanged as the court saw no legal grounds to overturn it.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAutopārvadājumu likuma 57.pants; Administratīvās atbildības likums 227.pants: The administrative authority has discretion to set the fine amount within statutory limits, and a decision is valid if it is reasoned and proportionate, even if the appellant disagrees with the specific sum.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.3015500010442
Lietvedības Nr.1A/25/146
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2025.gada 1.decembrī
Tiesa šādā sastāvā : tiesnese K.Maike
Rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ sūdzību par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitāt
departamenta direktora p.i. 2025.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.30155000104425-3.
Aprakstošā daļa
[1] Ar 2025.gada 31.janvāra Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamen
Transporta kontroles dienesta amatpersonas lēmumu Nr.30155000104425-1uzsākts administratīvā pārkāpum
process un par pie atbildības saucamo personu atzīta /Persona A/. Lēmumā norādīts, ka Rīgas valstspilsēt
pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Transporta kontroles dienesta amatpersonas 2025.gad
29.janvārī plkst.10:09 /Adrese /, veicot kontrolbraucienu ar vieglo automobili, valsts reģistrācijas numu
/numurs/, kuru vadīja /Persona B/, pārvadātājs – fiziskā persona /Persona A/ (iepriekš uzvārds /Persona A
konstatēja, ka ārpusē uz autotransporta līdzekļa abām priekšējām durvīm (neizmantojot durvju stikloto daļ
nav izvietota informācija par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju un pārvadātāj
Autopārvadājuma likuma 29.panta ceturtā daļa nosaka, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automob
veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili. No CSDD uzturē
transportlīdzekļa un to vadītāju reģistrā pieejamajiem datiem par transportlīdzekli redzams, ka transportlīdzek
v.r.nr. /numurs/ īpašniece ir /Persona A/, turētājs nav reģistrēts. No minētā izriet, ka par pārvadātāju konkrēta
gadījumā ir uzskatāma /Persona A/, neievērojot 2019.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.38
“Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili” 15.punktu,par ko atbildība paredzē
Autopārvadājumu likuma 57.panta otrajā daļā.
[1.2.] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Transporta kontrol
dienesta priekšnieka 2025.gada 24.februāra lēmumu Nr.30155000104425-2 /Persona A/ sodīta ar naudas sod
70 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst EUR 350 (trīs simti piecdesmiteuro) par administratīvo pārkāpum
kas paredzēts Autopārvadājumu likuma 57.panta otrajā daļā.
[1.3.] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamenta direktora p.i. 2025.gad
14.aprīļa lēmumu Nr.30155000104425-3 Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamen
Transporta kontroles dienesta priekšnieka 2025.gada 24.februāra lēmums Nr.30155000104425-2 atstā
negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība noraidīta.
[2] 2025.gada 14.maijā tiesā saņemta /Persona A/ sūdzība par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas u
mobilitātes departamenta direktora p.i. 2025.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.30155000104425-3, kurā norādīts, k
lēmumu pārsūdz pilnā apmērā. Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzēja nenoliedz, ka ir transportlīdzekļa Au
p p p j p ļ
A3 ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ īpašniece, vienlaicīgi vērš uzmanību, ka minētais transportlīdzekl
2025.gada 20.janvārī uz pilnvaras pamata tika nodots uzņēmumam /Nosaukums A/, kuras pamatdarbības vei
ir mazcenas transportlīdzekļu iznomāšana. /Nosaukums A/ turpmāk minēto transportlīdzekli 2025.gad
28.janvārī nodeva nomā /Persona B/, par ko tika noslēgts automašīnas nomas līgums Nr.280125. Atbilsto
minētā automašīnas nomas līguma nosacījumiem /Persona B/ nomas laikā ir gan minētā transportlīdzek
turētājs, gan vadītājs, kā arī uzņemas pilnu atbildību par piemērotajiem administratīvajiem sodiem, kas var ti
piemēroti transportlīdzekļa nomas perioda laikā. Atsaucoties uz minēto, lūdz tiesu pārskatīt un izvērtēt lēmum
likumību un atbilstību loģiskam saprātam un atcelt četrus sodus, kuru kopējā summa ir EUR 1400, ku
ievērojami pārsniedz sūdzības iesniedzējas ienākumus, kā arī lūdz ņemt vērā, ka sūdzības iesniedzēju absolū
nekas nesaista ar transporta pārvadājumiem un taksometru pakalpojumu sniegšanu.
[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 19.maijā Rīg
valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamentam un /Persona A/nosūtīts paziņojums par liet
izskatīšanu, izskaidrojot Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki v
iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus v
lūgumus līdz 2025.gada 10.novembrim, vienlaikus paziņojot, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida proce
2025.gada 1.decembrī.
[3.1.] 2025.gada 10.novembrī tiesā saņemti Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitāt
departamenta paskaidrojumi, kuros norādīts, ka sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Norāda, k
iestāde pārsūdzētajā lēmumā ir norādījusi plašu un detalizētu pamatojumu sūdzības noraidīšanai, uzskata k
lēmums ir pamatots un atstājams spēkā.
[3.2.] Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 19.maija lēmumā noteiktajam termiņam – 2025.gad
10.novembrim, ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
[3.3.] Sūdzības iesniedzēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību lie
izskatīt mutvārdu procesā pēc savas iniciatīvas, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Persona A/ sūdzība ir noraidām
bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamenta direktora p.i. 2025.gada 14.aprī
lēmums Nr.30155000104425-3 atstājams negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[4.1.] Administratīvās atbildības likuma 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir person
prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikum
paredzēta administratīvā atbildība.
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka vainojamība ir juridisks jēdziens, kas apzīmē saikni starp darbību v
bezdarbību un tās izdarītāju. Vainojamība ietver divus elementus – 1) objektīvo elementu – faktu, ka konkrē
darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto personu un 2) subjektīvo elementu – faktu, kas pārkāpum
izdarīšanas laikā persona spējusi apzināties savas darbības nozīmi, kā arī faktu, ka nav juridiski nozīmīg
apstākļu, kuru esība būtu pamats atbrīvot personu no atbildības. Lai pierādītu personas vainojamīb
administratīvajā pārkāpumā, ir jāpierāda, ka persona ir pārkāpumu izdarījusi (fiziska persona) vai pārkāpumu u
personu var attiecināt (juridiska persona).
Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesi
kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.
[4.2.] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšan
tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņem
gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildīb
pastiprinošiem apstākļiem.
No sūdzības satura izriet, ka sūdzības iesniedzēja nav vainojama pārkāpuma izdarīšanā,
transportlīdzeklis tika nodots nomā un iznomātājs, nesaskaņojot, ne ar viņu, ne arī ar /Nosaukums A/, izmantoj
šo transportlīdzekli taksometra pārvadājumiem.
[4.3.] Autopārvadājumu likuma 2.pantā noteikts, ka šis likums reglamentē tiesiskās attiecības sta
pārvadātāju, autovadītāju, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju, ekspeditoru, nosūtītāj
saņēmēju un pasažieri, organizējot un izpildot pasažieru un kravas pārvadājumus kā profesionālu darbību.
Autopārvadājumu likuma 29.panta ceturtā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieg
automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, attiecībā uz ku
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērots liegum
izmantot autotransporta līdzekli komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili.
Savukārt šī panta astotā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic
autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar informāciju par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojum
sniedzēju, pārvadātāju un autovadītāju.
Autopārvadājumu likuma 57.panta otrā daļa noteic, ka par pasažieru komercpārvadājumu ar taksomet
vai vieglo automobili veikšanas noteikumu pārkāpšanu, aizliegumu neievērošanu vai nenodrošināšanu
noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu transportlīdzek
vadītājam no desmit līdz simt trīsdesmit naudas soda vienībām, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līd
divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumu Nr.389 “Noteikumi par pasažie
komercpārvadājumiem ar vieglo automobili” noteic prasības autotransporta līdzekļa aprīkošanai, kuru izman
pārvadājumu pakalpojumos un šo noteikumu 15.punkts paredz, ka informāciju par tīmekļvietnes vai mobil
lietotnes pakalpojuma sniedzēju un pārvadātāju izvieto ārpusē uz autotransporta līdzekļa abām priekšējā
durvīm (neizmantojot durvju stikloto daļu).
[4.4.] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, u
pamatojoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpum
neievērojot Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumu Nr.389 “Noteikumi par pasažie
komercpārvadājumiem ar vieglo automobili” 15.punkta prasības, tas ir, no lietai pievienotajiem pierādījumiem
tajā skaitā, no 2025.gada 29.janvāra vieglā automobiļa pārbaudes akta izriet, ka, veicot normatīvajos akt
noteikto prasību kontroli, konstatēts, ka uz autotransporta līdzekļa abām priekšējām pasažieru durvīm na
izvietota informācija par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju un pārvadātāju. Šā
konstatējums izriet arī no Transporta kontroles dienesta kontroliera 2025.gada 29.janvāra ziņojuma, k
kontrolieris sagatavoja, pildot savus dienesta pienākumus, kā arī no lietai pievienotajiem fotoattēliem, kur
uzņēma kontrolieri, veicot autotransporta līdzekļa pārbaudi.
Tiesa norāda, ka prasības par informācijas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzē
un pārvadātāju izvietošanu mērķis ir pasažiera informēšana par pakalpojuma sniedzēju (pārvadātāju) u
tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju, kura pakalpojumu izmanto pakalpojuma sniedzē
un faktiskais izpildītājs (vadītājs), kā arī transportlīdzekļa, kurš sniedz attiecīgo pakalpojumu, atpazīšanai sta
citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Ņemot vērā valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzturētā transportlīdzekļu un
vadītāju valsts reģistrā pieejamo informāciju, ka transportlīdzekļa Audi A3, valsts reģistrācijas numu
/numurs/, īpašniece ir /Persona A/ (pēc uzvārda maiņas – /Persona A/), turētājs nav reģistrēts, ko neapstrīd a
pati sūdzības iesniedzēja, tad tiesa atzīst par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā norādīto, ka konkrētajā gadījum
par pārvadātāju ir atzīstama minētā transportlīdzekļa īpašniece.
Tiesa atzīst par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka atbilstoši Autopārvadājuma likum
57.panta otrās daļas un 29.panta ceturtās daļas regulējumam pārvadātāja pārkāpums attiecīgajā administratīv
pārkāpuma lietā ir apstāklī, transportlīdzekļa īpašnieks (pārvadātājs) ir pieļāvis, ka tika veikts pasažie
komercpārvadājums ar transportlīdzekli, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, kur uz transportlīdzekļa abā
priekšējām pasažieru durvīm (neizmantojot durvju stikloto daļu) nebija izvietota informācija par tīmekļvietn
vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju un pārvadātāju.
Izskatāmajā lietā konstatēts, ka pārvadātājs – sūdzības iesniedzēja pieļāva, ka nebija izvietota informāci
par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju un pārvadātāju ārpusē uz autotransporta līdzek
abām priekšējām durvīm (neizmantojot durvju stikloto daļu). Līdz ar to ar šādām darbībām sūdzības iesniedzē
ir pārkāpusi noteikto kārtību, par ko atbildība paredzēta Autopārvadājumu likuma 57.panta otrajā daļā.
Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīv
pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzīb
iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatēt
faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.
[4.4.] Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem
kopumā un savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams Ministru kabine
2019.gada 27.augusta noteikumu Nr.389 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobil
15.punktā noteiktās kārtības pārkāpums.
Par pamatotu tiesa atzīst lēmumā norādīto, ka nav juridiski izšķirošas nozīmes sūdzības iesniedzēj
sūdzībā vairākkārtīgi norādītajam apgalvojumam, ka /Persona B/ uz nomas līguma pamata nomā
transportlīdzekli no auto nomas uzņēmuma un prettiesiski, bez saskaņošanas ar Iesniedzēju vai autonom
uzņēmumu veica pasažieru komercpārvadājumus. Saskaņā ar tiesību doktrīnā atzīto vainojamība ir juridis
jēdziens, kas apzīmē saikni starp darbību vai bezdarbību un tās izdarītāju. Ņemot vērā minēto objektīv
elementu, proti, ka pasažieru komercpārvadājums noticis ar sūdzības iesniedzējas īpašumā eso
transportlīdzekli un subjektīvo elementu, ka persona spējusi apzināties savas darbības nozīmi pieļaujot sav
transportlīdzekļa izmantošanu pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili un ka nav juridiski nozīmīg
apstākļu, kuru esība būtu pamats atbrīvot personu no atbildības, tad uzskatāms, ka šāds apgalvojums nev
kalpot par pamatojumu Iesniedzējas atbrīvošanai no atbildības
[4.5.] Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, k
pārsūdzētā lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzēj
norādīto apstākļu izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā sod
piemērošanas pamatotību un tā apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principie
par administratīvā soda piemērošanu.
[5] Administratīvās atbildības likuma 13.pantu administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tie
piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjauno
taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un cit
personas no turpmākās administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.
Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē Administratīvās atbildības likuma 19.pants, kurš noteic, ka sod
par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kur
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu (pirmā daļa). Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vē
izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskai personai – reputāciju
mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (ot
daļa).
Konkrētajā gadījumā atbilstoši Autopārvadājumu likuma 57.panta otrajai daļai, izsaka brīdinājumu v
piemēro naudas sodu [..] pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Tātad par šajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs nav imperatīvi noteic
piemērojamā administratīvā soda apmēru, bet atstājis šā jautājuma izlemšanu iestādes kompetencē. Savukā
iestādei rīcības brīvības ietvaros, piemērojot konkrētu administratīvā soda apmēru, nepieciešams izda
lietderības apsvērumus, proti, pamatot, kādēļ piemērots naudas sods konkrētas summas apmērā.
Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējai kā pārvadātājam ir piemērots tiesību normā paredzēta
minimālais naudas soda apmērs, proti, 70 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 350 EUR.
Tiesa atzīst, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamenta direktora p.i. sav
lēmumā ir izvērtējis sūdzības iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītaja
administratīvajam pārkāpumam.
[6] Fakts, ka sūdzības iesniedzēja par Autopārvadājumu likuma un Ministru kabineta noteikumu izpil
pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu Rīg
valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamenta direktora p.i. 2025.gada 14.aprīļa lēmum
Nr.30155000104425-3, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitāt
departamenta Transporta kontroles dienesta priekšnieka 2025.gada 24.februāra lēmums Nr.30155000104425
par soda piemērošanu.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto Rīgas valstspilsēt
pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamenta direktora p.i. 2025.gada 14.aprīļa lēmum
Nr.30155000104425-3 par sūdzības iesniedzējai piemēroto sodu par Ministru kabineta 2019.gada 27.augus
noteikumu Nr.389 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili” 15.punktā noteikt
kārtības pārkāpumu, kas paredzēts Autopārvadājumu likuma 57.panta otrajā daļā, un tādēļ atbilsto
Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, b
sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 198.pantu, 226.pantu, 227.panta pirmās daļas 1.punkt
228.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /Persona A/, personas kods /Personas kods /, sūdzību.
Atstāt negrozītu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārteplas un mobilitātes departamenta direktora p
2025.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.30155000104425-3.
Spriedumu var pārsūdzēt Apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas, iesniedz
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e-lietas portā
vai tiesas kancelejā 2025.gada 1.decembrī.
Tiesnese K.Maike
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu