Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C04173712 / C-0593-13 Generato dall'IA

Court dismissed state's claim to void property sales and claim ownership as bona vacantia due to good faith acquisition.

Numero d'incarto C04173712 / C-0593-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the prosecution's request to declare three property purchase agreements void and to recognize state ownership as bona vacantia. The defendants argued that they acquired the real estate in good faith, a defense the court found sufficient to protect their legal interests. Consequently, the state's claim to invalidate the transactions and seize the property was rejected.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law; Zemesgrāmatu likums; Civillikums; Good faith acquisition; Bona vacantia; The court held that a bona vacantia claim fails where the recipient acquired the property in good faith, thereby protecting their legal rights against state seizure.

Parole chiave

Generato dall'IA
good faith acquisition bona vacantia property voiding state ownership claim real estate transfer civil procedure law land registry procedura di rivendicazione nel pignoramento

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Prokuratūras likuma 17.panta 2.punkts 3.punkts
Prokuratūras likuma 21.panta 1.punkts
Civillikuma 416.pants
Civillikuma 655.pants
Civillikuma 667.pants
Civillikuma 685.pants
Civillikuma 1033.panta 3.punkts
Civillikuma 1044.pants
Civillikuma 1063.pants
Civillikuma 1403.pants
Civillikuma 1405.pants
Civillikuma 1415.pants
Civillikuma 1427.pants
Civillikuma 1493.pants
Civillikuma 1545.pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C04173712

Lietas arhīva Nr. C-0593-13/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 11.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

tiesnesis J.Freimanis,

ar sekretāri V.Makarus,

tulku I.Zārbergu,

piedaloties Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroram Laurim Guļānam, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas

pārstāvim /pers. G/, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvei /pers. I/, /pers. J/ pārstāvei zvērinātai advokātei Inesei

Krastiņai, /pers. L/,

ar video konferences starpniecību starp Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģiju un Rīgas Centrālcietumu, piedaloties

/pers. M/,

izskatot atklātā tiesas sēdē Rīgā, Rīgas apgabaltiesas telpās civillietu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prasībā Latvijas

Republikas Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas interesēs pret /pers. M/, /pers. L/ un /pers. J/, ar

trešajām personām lietā /pers. N/, Rīgas domi un /pers. O/, par darījumu ar nekustamo īpašumu atzīšanu par spēkā neesošiem,

īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu par piekritīgu valstij kā bezmantinieka mantu, nodibināja:

Aprakstošā daļa

2012.gada 12.janvārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas Ekonomikas

ministrijas interesēs Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību, ar 2012.gada 15.februāra prasības pieteikuma papildinājumiem, pret /pers.

M/, /pers. L/ un /pers. J/, ar trešo personu lietā Rīgas domi, par darījumu ar nekustamo īpašumu atzīšanu par spēkā neesošiem un

īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu par piekritīgu valstij kā bezmantinieka mantu.

Pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17.panta otrās daļas 3.punktu, 21.panta pirmo daļu, Civillikuma 416.pantu,

655.pantu, 667.pantu, 685.pantu, 1033.panta 3.punktu, 1044.pantu, 1063.pantu, 1403.pantu, 1405.pantu, 1415.pantu, 1427.pantu,

1493.pantu, 1545.pantu un 1592.pantu, Zemesgrāmatu likuma 17.pantu, 45.panta 4.punktu, 2006.gada 25.aprīļa Ministru kabineta

noteikumu Nr.315 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas,

iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 26.4.punktu, lūgts atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža

2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. P/ un /pers. M/, 2006.gada 22.februāra Pirkuma līgumu, kas noslēgts

starp /pers. M/ un /pers. L/, 2006.gada 13.marta Pirkuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. L/ un /pers. J/, kā arī atzīt īpašuma tiesības

valstij Ekonomikas ministrijas personā par piekrītošu bezmantinieka mantu – dzīvokli Rīgā/adrese//adrese/, ar kadastra Nr./numurs/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 1997.gada 12.jūnija Pirkuma līguma pamata /pers. P/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli

Rīgā/adrese//adrese/, ar kadastra Nr./numurs/. /pers. P/ mirusi /miršanas datums/.

Uz 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līguma pamata īpašuma tiesības uz dzīvokli nostiprinātas /pers. M/, uz 2006.gada 22.februāra

Pirkuma līguma pamata īpašuma tiesības nostiprinātas /pers. L/, savukārt uz 2006.gada 13.marta Pirkuma līguma pamata īpašuma

tiesības nostiprinātas /pers. J/.

Prokuratūrā veiktās pārbaudes laikā noskaidrots, ka dzīvoklis Rīgā/adrese//adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, pēc tā īpašnieces nāves

atsavināts, viltojot Pirkuma līgumu un reģistrējot nekustamo īpašumu uz noziedzīgā darbībā iesaistītas personas vārda, bet pēcāk to

atsavinot citai personai.

Darījums, kurā kā nekustamā īpašuma pircējs norādīts /pers. M/, nav tiesisks, jo dokumenti, kas apliecina /pers. M/ īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu, bijuši viltoti. Tādējādi darījums, ar kuru /pers. M/ iegādājies nekustamo īpašumu, atzīstams par spēkā

neesošu no noslēgšanas brīža kā vērsts uz to, lai, pretēji labiem tikumiem, apietu likumu.

Noziedzīga darbība nevar radīt tiesiskas sekas, un tādējādi par spēkā neesošiem atzīstami arī sekojošie nekustamā īpašuma

atsavinājumi.

Ņemot vērā, ka /pers. P/ mirusi /miršanas datums/, iztecējis Civillikuma 685.pantā noteiktais piecu gadu termiņš mantojuma prasības

celšanai, un atbilstoši Civillikuma 416.pantam īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu atzīstamas valstij Ekonomikas ministrijas

personā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2012.gada 20.janvāra lēmumu prasība nodrošināta, Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā ierakstot aizlieguma atzīmi uz nekustamo īpašumu Rīgā/adrese//adrese/, ar kadastra Nr./numurs/.

Par celto prasību 2012.gada 22.februārī tiesā saņemti /pers. J/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka nekustamā īpašuma Pirkuma līgums ar /pers. L/ parakstīts pie zvērināta notāra, dzīvoklis bijis ierakstīts

zemesgrāmatā, līdz ar ko atbildētājai nav bijis šaubu par darījuma likumību.

Kad atbildētāja saskaņā ar 2006.gada 21.septembra Pirkuma līgumu dzīvokli pārdevusi /pers. N/, nekustamam īpašumam

zemesgrāmatā nav bijuši reģistrēti aizliegumi vai citi apgrūtinājumi.

Atbildētāja /pers. R/ nepazīst, savukārt /pers. L/ redzējusi tikai Pirkuma līguma slēgšanas brīdī.

Ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras 2012.gada 17.augusta un 20.augusta prasības pieteikuma grozījumiem, pamatojoties uz

2006.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.315 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana,

realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 4.punktu, prasība papildināta,

strīdus nekustamo īpašumu lūdzot atzīt par bezmantinieka mantu.

Par iesniegtajiem prasības pieteikuma grozījumiem 2012.gada 21.augustā tiesā saņemti Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka grozījumi ir nepamatoti, jo situācijā, kad nekustamais īpašums vēl nav atzīts par valstij piekritīgu un

kad pašvaldība vēl nav lēmusi par īpašuma pārņemšanu, nav pamata 2006.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.315

„Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un

realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 26.4.punkta piemērošanai un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas interešu

un tiesību aizskāruma konstatācijai.

Nekustama bezmantinieka manta piekrīt valstij, tomēr, lai valstij rastos interese rīkoties ar nekustamo īpašumu kā savu un prasīt

īpašuma tiesību atzīšanu uz to, jāpstāv konstatējošam tiesību aktam, kas pierāda, ka konkrēts objekts atzīts par bezmantinieka mantu,

un pašvaldības lēmumam par atteikšanos no īpašuma pārņemšanas.

Par celto prasību 2013.gada 22.maijā tiesā saņemti /pers. J/ paskaidrojumu papildinājumi, kuros norādīts, ka atbildētāja ir strīdus

nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja, atbildētājai nav bijis zināms un nav varējis būt zināms, pastāvot kādiem apstākļiem, /pers. L/

iegādājies strīdus nekustamo īpašumu no /pers. M/.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada 10.jūnija tiesas sēdes protokollēmumu lietā kā trešās personas bez

patstāvīgiem prasījumiem pieaicinātas /pers. N/ un /pers. O/.

Par celto prasību 2013.gada 31.jūlijā tiesā saņemti /pers. N/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka 2006.gada 21.septembrī starp /pers. J/

kā pārdevēju un /pers. N/ kā pircēju noslēgts strīdus nekustamā īpašuma Pirkuma līgums, saskaņā ar kura noteikumiem /pers. N/

samaksājusi atbildētājai EUR 47 500,00.

Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2006.gada 22.novembra lēmumu nostiprinājuma lūgums, ko pēc Pirkuma līguma

noslēgšanas un pirkuma summas samaksas /pers. N/ kopīgi ar atbildētāju iesniegušas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, atstāts

bez izskatīšanas sakarā ar to, ka 2006.gada 21.novembrī zemesgrāmatu nodalījumā ierakstīta aizlieguma atzīme – arests.

Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2012.gada 3.maija spriedumu, kas stājies spēkā 2012.gada

21.augustā, aizlieguma atzīmes ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā, sakarā ar lēmumu par aresta uzlikšanu nekustamajam

īpašumam, dzēsts 2012.gada 2.oktobrī, tomēr arī pēc ieraksta dzēšanas trešajai personai nav iespējams reģistrēt īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu, jo, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2012.gada 20.janvāra lēmumu,

nodalījumā izdarīta aizlieguma atzīme, un /pers. N/ nav varējusi realizēt pilnīgas varas tiesības pār nekustamo īpašumu.

Par celto prasību 2013.gada 5.augustā tiesā saņemti /pers. O/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka trešā persona neibilst īpašuma

tiesību atzīšanai valstij uz strīdus nekustamo īpašumu, turklāt /pers. O/ kā notāre 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgumu nav

apliecinājusi.

Uz 2013.gada 11.decembra tiesas sēdi /pers. N/ nav ieradusies, nav informējusi tiesu par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi

lietu izskatīt bez trešās personas klātbūtnes tiesas sēdē. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu trešajai personai paziņots Civilprocesa

likuma 56.panta kārtībā.

Uz tiesas sēdi Rīgas domes pārstāve zvērināta advokāte Evija Hmeļevska-Lagzdiņa nav ieradusies. 2013.gada 12.jūnijā tiesā

saņemts Rīgas domes pārstāves zvērinātas advokātes Evijas Hmeļevskas-Lagzdiņas iesniegums, kurā vienlaikus ietverts lūgums

lietu izskatīt bez trešās personas pārstāves klātbūtnes tiesas sēdē.

Uz tiesas sēdi /pers. O/ nav ieradusies. 2013.gada 10.decembrī tiesā saņemts /pers. O/ iesniegums, kurā norādīts, ka nevar ierasties

uz tiesas sēdi meitas slimības dēļ, vienlaikus lūgts izskatīt lietu bez trešās personas klātbūtnes tiesas sēdē.

Pie šādiem apstākļiem, kā arī ņemot vērā, ka /pers. N/ un /pers. O/ sniegušas paskaidrojumus par celto prasību, tiesa nekonstatē

Civilprocesa likuma 209.pantā minētos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo

daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez trešo personu klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Lauris Guļāns prasību uzturēja.

Tiesas sēdē Latvijas Republikas Finanšu ministrijas pārstāvis /pers. G/ prasību uzskatīja par pamatotu.

Tiesas sēdē Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāve /pers. I/ prasību uzskatīja par pamatotu.

Tiesas sēdē /pers. J/ pārstāve zvērināta advokāte Inese Krastiņa, /pers. L/ un /pers. M/ prasību neatzina.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazīstoties ar civillietas materiāliem, novērtējot lietas izskatīšanas gaitā gūtos pierādījumus, uzklausot lietas dalībnieku

paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prasība Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas interesēs pret /pers. M/, /pers. L/ un /pers. J/, ar trešajām personām lietā /pers. N/, Rīgas

domi un /pers. O/, par darījumu ar nekustamo īpašumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo

īpašumu par piekritīgu valstij kā bezmantinieka mantu, noraidāma.

No lietas materiāliem konstatējams, ka saskaņā ar 1997.gada 12.jūnija Pirkuma līgumu Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisija

pārdevusi /pers. P/ nekustamo īpašumu – dzīvokli Rīgā/adrese//adrese/, ar kadastra Nr./numurs/. (Lietas lapa Nr.22-23)

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma norakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/ uz 1997.gada 12.jūnija Pirkuma līguma pamata nostiprinātas /pers. P/ īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo

īpašumu. (Lietas lapa Nr.65)

No Rīgas domes Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas 2010.gada 13.decembra izziņas Nr.DZN-10-2569-sd par miršanas

reģsitrāciju secināms, ka /pers. P/ mirusi /miršanas datums/. (Lietas lapa Nr.24)

Lietas materiālos atrodas 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. P/ pārdevusi strīdus nekustamo īpašumu

/pers. M/. (Lietas lapa Nr.40;42)

No Zemesgrāmatu apliecības secināms, ka, pamatojoties uz 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgumu, izbeigusies /pers. P/ īpašuma

tiesība uz strīdus nekustamo īpašumu; īpašuma tiesības uz dzīvokli nostiprinātas /pers. M/. (Lietas lapa Nr.41)

Lietas materiālos atrodas 2006.gada 22.februāra Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. M/ strīdus nekustamo īpašumu pārdevis

/pers. L/. (Lietas lapa Nr.46-48)

No Zemesgrāmatu apliecības secināms, ka, pamatojoties uz 2006.gada 22.februāra Pirkuma līgumu, īpašuma tiesības uz strīdus

nekustamo īpašumu nostiprinātas /pers. L/. (Lietas lapa Nr.49)

Lietas materiālos atrodas 2006.gada 13.marta Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. L/ strīdus nekustamo īpašumu pārdevis /pers.

J/. (Lietas lapa Nr.52-57)

No Zemesgrāmatu apliecības secināms, ka, pamatojoties uz 2006.gada 13.marta Pirkuma līgumu, īpašuma tiesības uz strīdus

nekustamo īpašumu nostiprinātas /pers. J/. (Lietas lapa Nr.59)

No lietas materiāliem konstatējams, ka saskaņā ar 2006.gada 21.septembra Pirkuma līgumu /pers. J/ strīdus nekustamo īpašumu

pārdevusi /pers. N/. (Lietas lapa Nr.78-80)

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja 2.nodaļas

inspektores 2006.gada 20.novembra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 361.pantu un

318.pantu, strīdus nekustamajam īpašumam uzlikts arests. (Lietas lapa Nr.61)

No Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksta secināms, ka, pamatojoties uz minēto lēmumu,

2006.gada 21.novembrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ strīdus nekustamajam īpašumam ierakstīta

aizlieguma atzīme – arests. (Lietas lapa Nr.65)

Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2006.gada 22.novembra lēmumu /pers. J/ un /pers. N/ lūgums par īpašuma

tiesību nostiprināšanu par labu /pers. N/ uz nekustamo īpašumu Rīgā/adrese//adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, atstāts bez ievērības,

pamatojoties uz to, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./adrese/ nekustamajam īpašumam ierakstīta aizlieguma atzīme –

arests. (Lietas lapa Nr.187)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 896.panta trešajai daļai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas

izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā

darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2012.gada 3.maija spriedumu, kas stājies spēkā 2012.gada 21.augustā, /pers.

M/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (krāpšana lielā apmērā)

un Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā (dokumentu, kas piešķir tiesības, viltošana un realizācija mantkārīgā nolūkā). (Lietas lapa

Nr.141-176)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2012.gada 3.maija spriedumā konstatēts, ka 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgums,

saskaņā ar kuru /pers. P/ pārdevusi strīdus nekustamo īpašumu /pers. M/, un nostiprinājuma lūgums, uz kura pamata zemesgrāmatā

reģistrētas /pers. M/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir fiktīvi, un /pers. P/ paraksti uz minētiem dokumentiem ir viltoti.

Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai

vai izbeigšanai.

Atbilstoši Civillikuma 1405.pantam, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā

darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.

Saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem,

vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

Atbilstoši Civillikuma 1493.pantam, lai akts būtu spēkā, kā tā būtisks piederums vajadzīgs vienpusējiem darījumiem saistītā vai viņa

vietnieka paraksts, bet pārējiem – visu darījuma dalībnieku vai arī viņu vietnieku paraksts.

Lai arī 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. P/ pārdevusi strīdus nekustamo īpašumu /pers. M/, un

nostiprinājuma lūgums, uz kura pamata zemesgrāmatā reģistrētas /pers. M/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir fiktīvi, un

/pers. P/ paraksti uz minētiem dokumentiem ir viltoti, un tādējādi atbilstoši Civillikuma 1405.pantam, 1415.pantam un 1493.pantam

konstatējams pamats 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līguma atzīšanai par spēkā neesošu, tiesa norāda, ka nav pamata minētā

prasījuma apmierināšanai, jo šāda prasījuma apmierināšana nerada nekādas tiesiskas sekas, proti, lietas izskatīšanas gaitā netiks

konstatēts pamats pārējo apstrīdēto un pēcāk noslēgto nekustamā īpašuma darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem un prasījuma

par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir labticīgs ieguvējs, apmierināšanai.

Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 18.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-

136/2012, atzīstot par spēkā neesošu pirmo darījumu, nevar izdarīt vispārinātu secinājumu, ka pilnīgi visi turpmākie darījumi ar šo

īpašumu neapšaubāmi ir spēkā neesoši, nepētot, vai to dalībnieki ir labticīgi vai ļaunticīgi, jo gadījumā, ja īpašnieks ir labticīgs

ieguvējs, attiecībā uz viņu piemērojams labticīga ieguvēja aizsardzības princips.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-375/2011 norādījis, ka jautājuma par

labticību vai nelabticību noskaidrošana iespējama, izvērtējot darījumu, uz kura pamata īpašuma tiesības attiecīgajai trešajai personai

ir koroborētas zemesgrāmatā.

Kā jau konstatēts, saskaņā ar 2006.gada 22.februāra Pirkuma līgumu /pers. M/ strīdus nekustamo īpašumu pārdevis /pers. L/, un

/pers. L/ īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc šādu tiesību

pastāvēšana un saturs darāms zināms trešajām personām, šajā ziņā attiecībā uz nekustamiem īpašumiem lietu tiesību publicitāti

nodrošina zemesgrāmatas. Zemesgrāmatu likuma 1.pants nosaka, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina

ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Ieguvējs drīkst uzticēties tam, ka nekustamais īpašums patiešām ir tās personas īpašumā, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašniece.

Labticība civiltiesībās nozīmē tiesisku trūkumu nezināšanu bez vainas. (K.Balodis. Ievads civiltiesībās. – Rīga: Apgāds Zvaigzne

ABC, 2007, 138.-139.lpp.)

Ņemot vērā, ka no Zemesgrāmatu apliecības redzams, ka, pamatojoties uz 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgumu, īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu nostiprinātas /pers. M/, secināms, ka /pers. L/ iegādājies nekustamo īpašumu, kas reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, un tādējādi viņam bijis pamats paļauties, ka iegūst nekustamo īpašumu no īpašnieka – /pers.

M/, kurš ir tiesīgs ar to rīkoties.

Tāpat lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka /pers. L/ būtu zinājis par to, ka 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru

/pers. P/ pārdevusi strīdus nekustamo īpašumu /pers. M/, un nostiprinājuma lūgums, uz kura pamata zemesgrāmatā reģistrētas /pers.

M/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir fiktīvi, un /pers. P/ paraksti uz minētiem dokumentiem ir viltoti.

Pie šādiem apstākļiem secināms, ka /pers. L/ uzskatāms par strīdus nekustamā īpašuma labticīgu ieguvēju, un atbilstoši Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 18.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-136/2012 paustajām

atziņām, nav pamata prasījuma par 2006.gada 22.februāra Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. M/ un /pers. L/, atzīšanai par

spēkā neesošu.

Kā jau konstatēts, saskaņā ar 2006.gada 13.marta Pirkuma līgumu /pers. L/ strīdus nekustamo īpašumu pārdevis /pers. J/, un /pers. J/

īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc šādu tiesību

pastāvēšana un saturs darāms zināms trešajām personām, šajā ziņā attiecībā uz nekustamiem īpašumiem lietu tiesību publicitāti

nodrošina zemesgrāmatas. Zemesgrāmatu likuma 1.pants nosaka, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina

ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Ieguvējs drīkst uzticēties tam, ka nekustamais īpašums patiešām ir tās personas īpašumā, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašniece.

Labticība civiltiesībās nozīmē tiesisku trūkumu nezināšanu bez vainas. (K.Balodis. Ievads civiltiesībās. – Rīga: Apgāds Zvaigzne

ABC, 2007, 138.-139.lpp.)

Ņemot vērā, ka no Zemesgrāmatu apliecības redzams, ka, pamatojoties uz 2006.gada 22.februāra Pirkuma līgumu, īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu nostiprinātas /pers. L/, secināms, ka /pers. J/ iegādājusies nekustamo īpašumu, kas reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, un tādējādi viņai bijis pamats paļauties, ka iegūst nekustamo īpašumu no īpašnieka – /pers.

L/, kurš ir tiesīgs ar to rīkoties.

Tāpat lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka /pers. J/ būtu zinājusi par to, ka 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līgums, saskaņā ar

kuru /pers. P/ pārdevusi strīdus nekustamo īpašumu /pers. M/, un nostiprinājuma lūgums, uz kura pamata zemesgrāmatā reģistrētas

/pers. M/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir fiktīvi, un /pers. P/ paraksti uz minētiem dokumentiem ir viltoti.

Pie šādiem apstākļiem secināms, ka /pers. J/ uzskatāma par strīdus nekustamā īpašuma labticīgu ieguvēju, un atbilstoši Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 18.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-136/2012 paustajām

atziņām, nav pamata prasījuma par 2006.gada 13.marta Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. L/ un /pers. J/, atzīšanai par spēkā

neesošu.

Tiesa nekonstatē pamatu prasījuma par 2006.gada 22.februāra Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. M/ un /pers. L/, atzīšanu par

spēkā neesošu un prasījuma par 2006.gada 13.marta Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. L/ un /pers. J/, atzīšanu par spēkā

neesošu apmierināšanai, jo /pers. L/ un /pers. J/ atzīstami par strīdus nekustamā īpašuma labticīgiem ieguvējiem, un tādējādi pie

minētajiem apstākļiem nav pamata apmierināt arī prasījumu par sākotnējā darījuma – 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līguma, kas

noslēgts fiktīvi un formāli atbilst Civillikuma izvirzītajiem priekšnoteikumiem tā atzīšanai par spēkā neesošu, atzīšanai par spēkā

neesošu, jo šāda prasījuma apmierināšana nerada nekādas tiesiskas sekas.

Ņemot vērā, ka prasība daļā par 2006.gada 31.janvāra Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. P/ un /pers. M/, 2006.gada

22.februāra Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. M/ un /pers. L/, 2006.gada 13.marta Pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers.

L/ un /pers. J/, atzīšanu par spēkā neesošiem noraidāma, nav pamata prasījuma par īpašuma tiesību atzīšanu valstij Ekonomikas

ministrijas personā un prasījuma par nekustamā īpašuma atzīšanu par bezmantinieka mantu izvērtēšanai, jo persona, uz kuras vārda

nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, ieguvusi to labticīgi, un tādējādi nevar tikt aizskartas tās likumiskās tiesības un

intereses.

Apstāklim, ka saskaņā ar 2006.gada 21.septembra Pirkuma līgumu /pers. J/ strīdus nekustamo īpašumu pārdevusi /pers. N/, kas lietā

pieacināta trešās personas statusā un kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā, lietas

izskatīšanas gaitā nav izšķirošas nozīmes, jo prasība noraidāma, un tādējādi nevar tikt aizskartas /pers. N/ likumiskās tiesības un

intereses, tai skaitā tiesības uz 2006.gada 21.septembra Pirkuma līguma pamata lūgt nekustamā īpašuma nostiprināšanu

zemesgrāmatā par labu /pers. N/.

Pie šādiem apstākļiem Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prasība Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas

Ekonomikas ministrijas interesēs pret /pers. M/, /pers. L/ un /pers. J/, ar trešajām personām lietā /pers. N/, Rīgas domi un /pers. O/,

par darījumu ar nekustamo īpašumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu par piekritīgu

valstij kā bezmantinieka mantu, noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības

nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā. Tādējādi, spriedumam stājoties likumīgā spēkā,

atceļams prasības nodrošinājuma līdzeklis, kāds piemērots ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2012.gada

20.janvāra lēmumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.pantu, 97.pantu, 140.panta sesto daļu un 193.pantu tiesa

nosprieda:

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prasību Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas

interesēs pret /pers. M/, /pers. L/ un /pers. J/, ar trešajām personām lietā /pers. N/, Rīgas domi un /pers. O/, par darījumu ar nekustamo

īpašumu /adrese/, atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu valstij uz bezmantinieka mantu /adrese/, noraidīt.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā, atcelt prasības nodrošinājuma līdzekli, kāds piemērots ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas tiesneša 2012.gada 20.janvāra lēmumu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 5.februārī.

Tiesnesis /paraksts/ J.Freimanis