Gas supplier wins partial claim for unpaid gas and past interest but loses future interest request.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the gas supplier's small claims action against a consumer for unpaid gas usage between 2007 and 2016. While the court ordered payment of the principal debt and historical interest, it rejected the claim for future interest due to the cap on accumulated interest. The decision was based on the Civil Code's provision that interest accumulation stops once the total amount equals the principal debt.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivillikuma 1759. panta 1. punkts; Civillikuma 1763. pants: Interest on debt must be paid by law even without agreement, but accumulation ceases when the total interest amount equals the principal debt.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C29516016
Lietas arhīva Nr. C-5160-16/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016. gada 29. decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Agnese Zemmere tiesas telpās Rīgā, Lomonosova ielā 10, rakstveida procesā izskatīja
civillietu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016. gada 15. jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (turpmāk - Prasītāja) prasības
pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk - Atbildētājs) par naudas piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada
22. jūnija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk – Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga samaksa.
2007. gada 18. decembrī starp Prasītāju un Atbildētāju ticis noslēgts Līgums par dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-3006162
(turpmāk – Līgums).
Saskaņā ar Līguma 2.1.2. un 2.1.3. punktu, kā arī Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un
lietošanas noteikumi”, Atbildētājam bija pienākums veikt maksājumus par dabasgāzes lietošanu Objektā 20 dienu laikā pēc katra norēķinu perioda
(mēneša) beigām.
Atbilstoši Līguma 5.1. punktam, Līguma darbība nav izbeigta.
Par dabasgāzes lietošanu Objektā nav veikta samaksa pilnā apmērā.
2007. gada 18. decembra pieteikumā par līguma slēgšanu, Atbildētājs lūdza maksājumus par dabasgāzi sākt no 2007. gada 31. janvāra uz
dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumu, līdz kuram izlietota dabasgāze – 359. 2016. gada 3. februārī Objektā tika pārtraukta dabasgāzes padeve un
fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums, līdz kuram Objektā izlietota dabasgāze – 726. Ievērojot minēto, laika periodā no 2007. gada 31. janvāra
līdz 2016. gada 3. februārim Objektā izlietota dabasgāze no skaitītāja rādījuma 359 līdz 726, par ko nav veikta samaksa 232,04 euro apmērā.
Pirms prasības celšanas tiesā Prasītāja aicināja Atbildētāju veikt saistību izpildi, tai skaitā 2016. gada 9. martā, nosūtot Atbildētājam pretenziju uz
deklarētās dzīvesvietas adresi, kā arī uz Objekta adresi.
Līdz prasības celšanai tiesā Atbildētājs saistības nav izpildījis.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1828. pantu, Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un
lietošanas noteikumi” 34., 46., 65., 72., 84., 90.1. punktu, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu par faktiski izlietoto dabasgāzi Objektā par
laiku no 2007. gada 31. janvāra līdz 2016. gada 3. februārim 232,04 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2012. gada 25. janvāra līdz 2014. gada
30. septembrim 232,02 euro un tiesas izdevumus (valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro), kopā piedzenot
539,90 euro, kā arī atzīt Prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos
procentus 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu Atbildētājam 2016. gada 29. jūnijā uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņā līdz 2016. gada 29.
jūlijan un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta un 250.22 panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 23. lapa). Atbilstoši Civilprocesa
likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par
to, ka Atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniedzis,
iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu
izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2016. gada 8. decembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz
Atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi un Prasītājai uz prasības pieteikumā norādīto e-pasta adresi (lietas 27.-29. lapa), vienlaikus informējot lietas
dalībniekus par sprieduma saņemšanas dienu un laiku, kā arī par to, ka šīs datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa
[4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet
apmierināma daļēji.
[4.1] Saskaņā ar Civillikuma 2107. pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par
zināmu cenu. Atbilstoši Civillikuma 2109. pantam, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma
līguma noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2004. pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un
maksu, un atbilstoši Civillikuma 2021. pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz
zaudējumu atlīdzību.
Lietā nodibināts, ka 2007. gada 18. decembrī, pamatojoties uz Atbildētāja iesniegumu (turpmāk – Iesniegums) (lietas 12. lapa), starp Prasītāju un
Atbildētāju tika noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-3006162 par dabasgāzes piegādi pēc adreses /adrese/
(turpmāk – Līgums) (lietas 11. lapa).
Iesniedzot Prasītājai pašrocīgi parakstīto 2007. gada 18. decembra Iesniegumu, Atbildētājs tajā norādījis, ka aprēķinu par dabasgāzi lūdz uzsākt ar
2007. gada 31. janvāri no skaitītāja rādījuma – 359 m3 (lietas 12. lapa).
Līguma 2.1.2. punktā Atbildētājs apņēmies maksāt par gāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem,
nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi ir spēkā gāzes piegādes brīdī. Maksājumus veikt atbilstoši Prasītājas apstiprinātajiem metodiskajiem
noteikumiem tarifu piemērošanai. Saskaņā ar Līguma 2.1.3. punktu, ievērot gāzes piegādes brīdī spēkā esošu Prasītājas apstiprināto norēķinu kārtību par
dabasgāzi, kurā tiek noteikts galīgais norēķinu termiņš un līgumsoda apmērs par kavētiem maksājumiem.
[4.2] Civillikuma 1828. pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet
tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā līdz
2016. gada 11. februārim) 46., 90.1. punktu, maksājumi par gāzi jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda (mēneša) beigām. Norēķinu periods ir
kalendāra mēnesis.
[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No lietas materiāliem pievienotā Parāda aprēķina un nokavējuma procentu aprēķina (lietas 15.-16. lapa) redzams, ka par laika periodu no 2007.
gada 31. janvāra līdz 2016. gada 3. februārim dzīvoklī pēc adreses /adrese/, Rīgā, tika izlietota dabasgāze no skaitītāja rādījuma 359 līdz 726, par ko
Atbildētājs nav veicis pilnīgu samaksu. Turklāt no aprēķina redzams, ka laika periodā no 2007. gada 31. janvāra līdz 2016. gada 3. februārim Atbildētājs
veica tikai divus maksājumus – 2008. gada 16. janvārī 16,70 euro apmērā un 2013. gada 6. novembrī 14,09 euro apmērā (lietas 15. lapa).
Saskaņā ar Prasītājas 2010. gada 5. jūlijā apstiprinātās “Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem” 7. punktu, no
mājsaimniecības lietotāja, kuram ir parāds, saņemto naudas summu sistēmas operators vispirms ieskaita nokavējuma procentu dzēšanai, pēc tam -
galvenā parāda dzēšanai [..]. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Prasītāja no Atbildētāja saņemtās naudas summas novirzīja daļējai nokavējuma procentu
un daļējai galvenā parāda dzēšanai, līdz ar ko Atbildētāja parāds par izlietoto gāzi sastāda 232,04 euro apmērā.
[4.4] No prasības pieteikumam pievienotā 2016. gada 3. februāra Akta par skaitītāja atvienošanu redzams, ka 2016. gada 3. februārī dzīvoklī
/adrese/, fiksēts gāzes iekārtas mēraparāta skaitītāja rādījums 0726 (lietas 14. lapa). Tāpat Objektā tika veikta skaitītāja atvienošana.
[4.5] No lietas materiāliem redzams, ka 2016. gada 9. martā Prasītāja bija nosūtījusi Atbildētājam Pretenziju par parādu (lietas 17.-18. lapa), kurā
uzaicināja veikt parāda 464,06 euro apmērā samaksu līdz 2016. gada 19. martam, brīdinot Atbildētāju, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiks
uzsākts parāda piedziņas process.
[5] Par samaksas kavējumu Prasītāja aprēķināja Atbildētājam nokavējuma procentus 232,02 euro, 0,15% dienā no kavētā maksājuma par laika
periodu no 2012. gada 25. janvāra līdz 2014. gada 30. septembrim, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048
“Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā līdz 2016. gada 11. februārim) 65. punktu.
Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav
darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta 1. punktu procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Izvērtējot lietas materiālos esošo Parāda aprēķinu un nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 16. lapa) ir redzams, ka Atbildētāja nokavējuma
procentu parāds Prasītājai sastāda 232,02 euro apmērā.
Procentu samaksas pienākums izriet no likuma.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā līdz
2016. gada 11. februārim) 65. punktu, par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus –
0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Savukārt atbilstoši Prasītājas Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 7. punktu, no
mājsaimniecības lietotāja, kuram ir parāds, saņemto naudas summu sistēmas operators vispirms ieskaita nokavējuma procentu dzēšanai, pēc tam -
galvenā parāda dzēšanai [..].
Ievērojot to, ka Prasītāja pamatojoties uz apstiprināto “Norēķinu kārtību par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem” no Atbildētāja saņemtās
naudas summas novirzīja daļējai nokavējuma procentu un daļējai galvenā parāda dzēšanai, tiesa atzīst, ka Prasītāja pamatoti aprēķināja un lūdz piedzīt no
Atbildētāja nesamaksātus nokavējuma procentus par laiku no 2012. gada 25. janvāra līdz 2014. gada 30. septembrim 232,02 euro apmērā.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa
nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to
apgalvo.
Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, tajā skaitā parāda un nokavējuma procentu
aprēķinu. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā kā
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis tiesai paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus
pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, ir secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu
iebildumu pret prasību un ievērojot sprieduma [4.1]- [5] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no Atbildētāja par labu Prasītājai
piedzenams parāds par laiku no 2007. gada 31. janvāra līdz 2016. gada 3. februārim 232,04 euro apmērā un nokavējuma procenti par laiku no 2012.
gada 25. janvāra līdz 2014. gada 30. septembrim 232,02 euro apmērā.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro apmērā.
[8] Prasītāja ir pieteikusi lūgumu tiesai atzīt tai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja
likumiskos procentus 6 % gadā no nesamaksātā parāda summas.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta
otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās
piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1763. pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu
daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
No parāda un procentu aprēķina ir redzams, ka kopējā Prasītājas aprēķinātā procentu summa ir sasniegusi kapitāla (galvenā parāda) apmēru,
tādējādi Prasītājai nav tiesības papildus piedzītajai procentu summai saņemt no Atbildētāja par laiku līdz sprieduma izpildei likumiskos nokavējuma
procentus 6% gadā no galvenā parāda, līdz ar ko prasība šajā daļā noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas
kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193.,195., 197., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
maza apmēra prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, galveno parādu
par laiku no 2007. gada 31. janvāra līdz 2016. gada 3. februārim 232,04 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2012. gada 25. janvāra līdz 2014.
gada 30. septembrim 232,02 euro un tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā 539,90 euro (pieci simti trīsdesmit deviņi euro 90 centi).
Samaksa veicama akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” AS “Citadele banka” kontā Nr. LV32PARX0000004461029.
Noraidīt prasījumu atzīt akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt no /pers. A/ likumiskos
nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas (2016. gada 29. decembra) Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A. Zemmere