Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A421010209 / A42-01502-11 Generato dall'IA

Court dismissed appeal against social housing assistance denial due to false income disclosure.

Numero d'incarto A421010209 / A42-01502-11
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court dismissed the applicant's request to annul the decision excluding her from the social housing assistance register. The applicant had applied for housing relief but was denied because she did not meet the required income thresholds and failed to disclose a prior property sale. The court found the exclusion justified because the applicant knowingly provided false information regarding her asset disposal, which constitutes a legal ground for removal from the assistance register under the relevant housing assistance law.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Palīdzības likums 3.pants; 10.pants; 26.1.pants: False disclosure of circumstances constituting a basis for registration justifies exclusion from the assistance register.

Parole chiave

Generato dall'IA
social housing assistance false information disclosure exclusion from register income threshold requirements administrative review procedure domanda d'asilo di rom licenza edilizia per abitazioni domanda indirizzata all'autorità

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law, Articles 246-251, 289-290, and Article 291, Part 1
Housing Assistance Law, Article 3, Paragraph 1
Housing Assistance Law, Article 10, Part 1, Paragraph 2
Housing Assistance Law, Article 26.1, Part 2
Regulations No. 94, Article 64
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.A421010209

Lietvedības Nr.A1502-11/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2011.gada 20.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes

– Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, pārstāvei E.L.,

atklātā tiesas sēdē 2011.gada 3.maijā izskatīja administratīvo lietu

Nr.A421010209 L.P. pieteikumā par Rīgas domes Mājokļu un vides

departamenta 2009.gada 29.oktobra lēmuma Nr.DK-09-20470-ap „Par

komisijas lēmuma pārskatīšanu” atcelšanu daļā par pieteicējas izslēgšanu no

7. palīdzības reģistra un pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Mājokļu un vides

departamentam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu – reģistrēt

pieteicēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 25.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.P.

(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2009.gada 16.decembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta

administratīvā lieta Nr.A421010209 par pienākuma uzlikšanu Rīgas domes

Mājokļu un vides departamenta (turpmāk arī – atbildētājs) 2009.gada

29.oktobra lēmuma Nr.DK-09-20470-ap „Par komisijas lēmuma pārskatīšanu”

atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Mājokļu un vides

departamentam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu – reģistrēt

pieteicēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2009.gada 16.jūlijā Rīgas

domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijai personu

reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra

iesniedza iesniegumu, kurā, pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā” 26.1pantu un Rīgas domes 2007.gada 13.novembra

saistošo noteikumu Nr.94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa

jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (turpmāk

– Noteikumi Nr.94) 32.1.apakšpunktu, lūdza reģistrēt dzīvojamās telpas

atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija

personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības

reģistra 2009.gada 2.septembrī pieņēma lēmumu (protokols Nr.31,

4.21.punkts), ar kuru nolēma:

1) atteikt reģistrēt pieteicēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta

saņemšanai, jo neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

26.1pantā noteiktām personu kategorijām un pamatojoties uz Noteikumu

Nr.94 10.punktu;

2) izslēgt pieteicēju no palīdzības saņemšanas 7.reģistra, pamatojoties uz

likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas

2.punktu.

2009.gada 29.oktobrī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments

pieņēma lēmumu Nr.DK-09-20470-ap „Par komisijas lēmuma pārskatīšanu”,

ar kuru nolēma atstāt negrozītu Rīgas domes Komunālā departamenta

Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un

izslēgšanai no palīdzības reģistra 2009.gada 2.septembra lēmumu (protokols

Nr.31, 4.21.punkts).

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt un uzlikt par

pienākumu atbildētājam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, pieteikumā

norādot, ka saskaņā ar Rīgas domes Ziemeļu rajona sociālā dienesta

2009.gada 6.augusta izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas)

statusam Nr.09-02370 pieteicējai piešķirts maznodrošinātas ģimenes

(personas) statuss atbilstoši Rīgas domes 2005.gada 22.februāra saistošajiem

noteikumiem Nr.86 „Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona

atzīstama par maznodrošinātu”.

Apstāklis, ka pieteicēja atsavinājusi dzīvokļa īpašumu /adrese/,

nenozīmē, ka pieteicēja ir spējīga bez valsts vai pašvaldības palīdzības

nodrošināt sevi ar dzīvojamo platību.

Pieteicēja pilnībā atbilst personas statusam, kuru reģistrē palīdzības

saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, jo

dzīvojamo telpu pieteicēja lietoja līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un turpina

to lietot, pieteicējai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai,

lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas

rajonā un pieteicēja ir atzīta par maznodrošinātu personu.

Pieteicēja norāda, ka Rīgas domes Ziemeļu rajona sociālais dienests

2009.gada 23.septembrī pieņēma lēmumu par pieteicējai izsniegtās

maznodrošinātās personas statusa pamatojumu, kurā norādīja, ka no

atdāvinātā nekustamā īpašuma dzīvokļa /adrese/, pieteicējai nav iespējas gūt

papildus ienākumus materiālā stāvokļa uzlabošanai.

[4] Atbildētājs tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

neatzīst pieteicējas pieteikumu un lūdz to noraidīt, norādot pārsūdzētajā

Lēmumā iekļautos argumentus.

[5] Pieteicēja uz tiesas sēdi nebija ieradusies.

Tiesas sēdē tiesa atzina, ka ir iespējams lietu izskatīt bez pieteicējas

klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteicējas pieteikumu neatzina un lūdza

to noraidīt, minot pārsūdzētajā Lēmumā norādītos argumentus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties atbildētāja

pārstāves paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti izslēdza pieteicēju no

palīdzības saņemšanas 7.reģistra un vai pamatoti atteicās reģistrēt pieteicēju

dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

[8] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments iepriekš

norādījis (2007.gada 21.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-295/2007 15.punkts),

ka gadījumā, ja persona vēršas tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīva

akta izdošanu, iepriekš izdotais iestādes atteikums nav patstāvīgs pieteikuma

priekšmets. Tie abi kopumā veido vienu prasījumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, atteikums šajā gadījumā ir uzskatāms par lietas

iepriekšējas ārpustiesas izskatīšanas rezultātu, un tas automātiski zaudē spēku

līdz ar labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Līdz ar to izskatāmajā lietā

jāvērtē, vai pieteicējai ir tiesības uz pieprasīto labvēlīgo administratīvo aktu –

pieteicējas reģistrēšanu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

Vienlaikus, ievērojot to, ka pieteicēja ar Lēmumu izslēgta no palīdzības

saņemšanas 7.reģistra, ir skatāms arī prasījums par Lēmuma atcelšanu šajā

daļā.

Parasti tiesai, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jāvadās

no tās tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas

laikā, proti, laikā, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu, taču sociālajās tiesībās

pastāv izņēmums no šī principa. Sociālo tiesību jomā tiesiskās situācijas

maiņa neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad viņa ar iesniegumu

par labuma saņemšanu vērsās iestādē (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.novembra sprieduma lietā

Nr.SKA-430/2007 21.punktu).

[9] Izskatāmajā lietā pieteicēja kā dzīvokļa denacionalizētā mājā īrniece

vērsās pašvaldībā ar lūgumu reģistrēt viņu tāda pašvaldības palīdzības veida

kā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

Šāds palīdzības veids ir paredzēts likuma „Par palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums) 3.panta 7.punktā -

vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (26. 1pants).

Savukārt Palīdzības likuma 26.1panta otrajā daļā noteikts, ka persona tiek

reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, ja tā saskaņā ar

šo likumu un pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt

šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību. Līdz ar to izskatāmajā

lietā nepieciešams vērtēt, vai pieteicēja bija tiesīga saņemt Palīdzības likuma

3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

[10] Palīdzības likuma 3.panta 1.punktā paredzēta tāda palīdzība kā

pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11.-

21.pants).

Kā secināms no Palīdzības likuma 11.-21.pantiem, tad attiecībā uz

personu, viņas ģimeni un materiālo stāvokli tiek izvirzītas vairākas

kumulatīvas prasības, kuru izpildes gadījumā persona tiek atzīta par tiesīgu

saņemt attiecīgā veida sociālo palīdzību. Vienlaikus likumdevējs ir uzskatījis

par nepieciešamu noteikt vairākus kritērijus, kuru izpildes gadījumā persona

nav tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību.

Tā Palīdzības likuma 7.panta piektajā daļā noteikts, ka pašvaldības dome

vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var

pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma

3.panta 1.punktā minēto palīdzību šādos gadījumos: 1) piecus gadus pēc tam,

kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai

pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par

dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu; 2) piecus gadus pēc tam, kad

ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi

atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz

attiecīgo dzīvokli; 3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16.panta trešās daļas

noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā

telpa. Savukārt šī panta sestajā daļā noteikts, ka pašvaldības dome savos

saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir

tiesības atteikt personai šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību, ja pirms

palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus

dzīvokļa apstākļus.

Pamatojoties uz Palīdzības likuma 7.panta sestajā daļā doto deleģējumu,

atbildētāja Noteikumu Nr.94 10.punktā noteikusi - papildus likuma „Par

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.panta piektajā daļā minētajam

Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības

saņemt 1., 4., 4.1, 6., 7., 7.2, 8.reģistrā minēto palīdzību denacionalizēto māju

īrniekiem, ja persona pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004.

saistošo noteikumu Nr.61 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības

palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības

palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājusi tai

piederošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu.

Atbildētājs atteikumu atzīt pieteicēju par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta

1.punktā minēto palīdzību pamatojis tieši ar Noteikumu Nr.94 10.punktu. Līdz

ar to nepieciešams pārbaudīt, vai atbildētāja izdarītie secinājumi ir pamatoti.

[11] Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicēja, pamatojoties uz 2000.gada

7.novembra īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību Nr.5-

6350, kļuva par dzīvokļa /adrese/, īpašnieci. Šāds ieraksts zemesgrāmatā

izdarīts 2001.gada 6.jūnijā (lietas 25.lapa).

Savukārt 2006.gada 7.decembrī pieteicēja ar dāvinājuma līgumu

nekustamo īpašumu - dzīvokli /adrese/, atdāvināja L.P. Zemesgrāmatā

ieraksts par īpašuma tiesību maiņu izdarīts 2007.gada 3.janvārī. Vadoties no

norādītā secināms, ka pieteicēja dāvinājuma ceļā 2006.gadā ir atsavinājusi tai

Rīgas pilsētā piederējušo nekustamo īpašumu.

Ievērojot to, ka pieteicēja ar lūgumu par reģistrāciju dzīvojamās telpas

atbrīvošanas pabalsta saņemšanai pašvaldībā vērsās 2009.gada jūlijā (mazāk

kā trīs gadus pēc dzīvokļa īpašuma atsavināšanas), tad konstatējama

Noteikumu Nr.94 10.punktā paredzētā nosacījuma esamība, kas ir par pamatu

atteikt pieteicējai viņas pieprasīto palīdzību.

Attiecībā uz pieteicējas izteiktajām iebildēm saistībā ar Rīgas domes

Ziemeļu rajona sociālā dienesta 2009.gada 23.septembra lēmumu, kurā

norādīts, ka pieteicējai nav iespējams gūt papildus ienākumus no atdāvinātā

dzīvokļa īpašuma, tiesa norāda sekojošo. Pirmkārt – norāde, ka pieteicēja

nevar gūt papildus ienākumus no citām personām piederoša īpašuma ir tikai

loģiska, jo ar attiecīgo īpašumu rīkoties ir tiesīgs tieši tā īpašnieks, nevis

pieteicēja. Otrkārt – Palīdzības likuma 7.panta piektās daļas un sestās daļas

normu mērķis ir panākt to, lai pašvaldība palīdzība tiktu sniegta cilvēkiem,

kuriem noteiktā laika periodā nav bijis tāds materiālā nodrošinājuma līmenis,

lai tie paši spētu nodrošināt sevi ar mitekli. Pieteicēja, izvēloties atsavināt tai

piederējušu dzīvokli bezatlīdzības ceļā, pati ar savām apzinātām darbībām ir

radījusi situāciju, ka tās vienīgā dzīvesvieta ir denacionalizētā mājā esošs

dzīvoklis. Ja pieteicēja 2006.gada nogalē – laikā, kad sērijveida dzīvojamās

mājas labiekārtota dzīvokļa cenas Rīgas pilsētā veidoja vairāk kā 1500 eiro/m2

(www.ober-haus.lv/file.php?id=944), būtu atsavinājusi tai piederošo dzīvokļa

īpašumu atlīdzības ceļā, tad viņas ieņēmumi būtu vairāk kā 100 000 (simts

tūkstoši) eiro. Līdz ar to tieši pašas pieteicējas izvēlētais rīcības veids ar savu

īpašumu ir par iemeslu tam, ka viņai nav nepieciešamo līdzekļu savu

vajadzību apmierināšanai.

Tā kā izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt

Palīdzības likuma 3.panta 1.punktā paredzēto palīdzību, tad, atbilstoši

Palīdzības likuma 26.1panta otrās daļas noteikumiem, nav tiesiska pamata

reģistrēt pieteicēju tāda pašvaldības palīdzības veida kā dzīvojamās telpas

atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

[12] Vērtējot, vai pieteicēja saskaņā ar Palīdzības likumu un pašvaldības

domes saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt šā likuma 3.panta 2.punktā

paredzēto palīdzību - sociālā dzīvokļa izīrēšana (22.pants).

Palīdzības likuma 22.pantā noteikts, ka sociālos dzīvokļus pašvaldība

izīrē likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

noteiktajā kārtībā.

Likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

5.panta pirmajā daļā noteikts, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai

(ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta

un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: 1) attiecībā uz to ir

stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas

saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu;

2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt

sociālo dzīvokli; 3) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka attiecībā uz pieteicēju nav stājies spēkā

tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu. Nav arī strīda, ka

pieteicēja neīrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, nav atzīstama par bāreni,

kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja,

atbilstoši likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām

mājām” 5.panta pirmajai daļai nav atzīstama par personu, kura tiesīga īrēt

sociālo dzīvokli.

Likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

5.panta ceturtajā daļā papildus noteikts, ka pašvaldība var noteikt atvieglotus

nosacījumus personas (ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

Izvērtējot Noteikumos Nr.94 iekļautos nosacījumus, tiesa konstatē, ka

personas sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek

reģistrētas 13.reģistrā (6.3.punkts). Priekšnosacījumi personu reģistrācijai

13.reģistrā ir noteikti Noteikumu Nr.94 64.punktā. Atbilstoši 64.punkta

nosacījumiem secināms, ka pašvaldība atvieglotos nosacījumus personas

(ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli ir saistījusi tieši ar

apstākli, ja persona ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir 1. vai 2.grups invalīds.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicēja nav sasniegusi pensijas vecumu

(dzimusi 1955.gadā, palīdzību pašvaldībā lūgusi 2009.gadā – 54 gadu

vecumā) un nav 1. vai 2.grupas invalīde. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja,

atbilstoši Noteikumu Nr.94 64.punktam, nav atzīstama par personu, kura

tiesīga īrēt sociālo dzīvokli.

Tā kā izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt

Palīdzības likuma 3.panta 2.punktā paredzēto palīdzību, tad, atbilstoši

Palīdzības likuma 26.1panta otrās daļas noteikumiem, nav tiesiska pamata

reģistrēt pieteicēju tāda pašvaldības palīdzības veida kā dzīvojamās telpas

atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

[13] Pieteicēja atbildētājam ir izteikusi prasījumu atcelt pārsūdzēto

Lēmumu daļā, ar kuru pieteicēja tiek izslēgta no 7. palīdzības reģistra -

pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Vērtējot šo

pieteicējas prasījumu tiesa konstatē sekojošo.

Pieteicēja 2007.gada 17.septembrī reģistrēta palīdzības saņemšanai

7.reģistrā - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana.

Kā jau norādīts iepriekš, tad šāds palīdzības veids paredzēts Palīdzības likuma

3.panta 1.punktā. Tiesa, veicot lietas faktisko un tiesisko apstākļu izvērtējumu

sprieduma 10.-11.punktā, nonāca pie atziņas, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt

tāda veida palīdzību kā pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās

telpas izīrēšana. Līdz ar to tiesa neuzskata par nepieciešamu veikt atkārtotu

izvērtējumu saistībā ar pieteicējas veikto dzīvokļa atsavināšanas darījumu.

Atbildētājs pārsūdzētajā Lēmumā kā pamatu pieteicējas izslēgšanai no

7.reģistra norādījis Palīdzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu - zuduši

apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības

saņemšanai. Tiesas vērtējumā šāds pamatojums ir kļūdains, jo nekāda veida

faktisko apstākļu maiņa kopš 2007.gada septembra nav notikusi – pieteicējas

ienākumu līmenis 2009.gada 23.septembrī joprojām atbilda maznodrošinātas

personas ienākumiem, pieteicēja nebija iegādājusies vai atsavinājusi īpašumus

kopš 2007.gada septembra. Vienlaikus tiesa konstatē, ka pieteicēja, vēršoties

pie atbildētāja ar iesniegumu par palīdzības dzīvokļa jautājumā saņemšanas,

nebija norādījusi, ka tā 2006.gada decembrī ir atsavinājusi tai piederējušu

dzīvokļa īpašumu Rīgas pilsētā. Ievērojot to, ka šādu patiesu ziņu sniegšanas

gadījumā pieteicēja palīdzības saņemšanas 7.reģistrā tiesisku šķēršļu dēļ

netiktu reģistrētu, to, ka Palīdzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā

noteikts - persona tiek izslēgta palīdzības reģistra, ja sniegusi nepatiesas

ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās

palīdzības saņemšanai, tiesa atzīst, ka Lēmums daļā par pieteicējas izslēgšanu

no 7.reģistra ir pamatots un atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un normatīvo

aktu prasībām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt L.P. pieteikumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2011.gada 20.maijā.