Court dismissed appeal against social housing assistance denial due to false income disclosure.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court dismissed the applicant's request to annul the decision excluding her from the social housing assistance register. The applicant had applied for housing relief but was denied because she did not meet the required income thresholds and failed to disclose a prior property sale. The court found the exclusion justified because the applicant knowingly provided false information regarding her asset disposal, which constitutes a legal ground for removal from the assistance register under the relevant housing assistance law.
Regesto Legislator
Generato dall'IAPalīdzības likums 3.pants; 10.pants; 26.1.pants: False disclosure of circumstances constituting a basis for registration justifies exclusion from the assistance register.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.A421010209
Lietvedības Nr.A1502-11/13
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2011.gada 20.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis O.Priedītis,
piedaloties atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes
– Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, pārstāvei E.L.,
atklātā tiesas sēdē 2011.gada 3.maijā izskatīja administratīvo lietu
Nr.A421010209 L.P. pieteikumā par Rīgas domes Mājokļu un vides
departamenta 2009.gada 29.oktobra lēmuma Nr.DK-09-20470-ap „Par
komisijas lēmuma pārskatīšanu” atcelšanu daļā par pieteicējas izslēgšanu no
7. palīdzības reģistra un pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Mājokļu un vides
departamentam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu – reģistrēt
pieteicēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
Aprakstošā daļa
[1] 2009.gada 25.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.P.
(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas
tiesneša 2009.gada 16.decembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta
administratīvā lieta Nr.A421010209 par pienākuma uzlikšanu Rīgas domes
Mājokļu un vides departamenta (turpmāk arī – atbildētājs) 2009.gada
29.oktobra lēmuma Nr.DK-09-20470-ap „Par komisijas lēmuma pārskatīšanu”
atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Mājokļu un vides
departamentam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu – reģistrēt
pieteicēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
[2] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2009.gada 16.jūlijā Rīgas
domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijai personu
reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra
iesniedza iesniegumu, kurā, pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā” 26.1pantu un Rīgas domes 2007.gada 13.novembra
saistošo noteikumu Nr.94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa
jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (turpmāk
– Noteikumi Nr.94) 32.1.apakšpunktu, lūdza reģistrēt dzīvojamās telpas
atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija
personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības
reģistra 2009.gada 2.septembrī pieņēma lēmumu (protokols Nr.31,
4.21.punkts), ar kuru nolēma:
1) atteikt reģistrēt pieteicēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta
saņemšanai, jo neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
26.1pantā noteiktām personu kategorijām un pamatojoties uz Noteikumu
Nr.94 10.punktu;
2) izslēgt pieteicēju no palīdzības saņemšanas 7.reģistra, pamatojoties uz
likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas
2.punktu.
2009.gada 29.oktobrī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments
pieņēma lēmumu Nr.DK-09-20470-ap „Par komisijas lēmuma pārskatīšanu”,
ar kuru nolēma atstāt negrozītu Rīgas domes Komunālā departamenta
Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un
izslēgšanai no palīdzības reģistra 2009.gada 2.septembra lēmumu (protokols
Nr.31, 4.21.punkts).
[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja iesniedza
pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt un uzlikt par
pienākumu atbildētājam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, pieteikumā
norādot, ka saskaņā ar Rīgas domes Ziemeļu rajona sociālā dienesta
2009.gada 6.augusta izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas)
statusam Nr.09-02370 pieteicējai piešķirts maznodrošinātas ģimenes
(personas) statuss atbilstoši Rīgas domes 2005.gada 22.februāra saistošajiem
noteikumiem Nr.86 „Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona
atzīstama par maznodrošinātu”.
Apstāklis, ka pieteicēja atsavinājusi dzīvokļa īpašumu /adrese/,
nenozīmē, ka pieteicēja ir spējīga bez valsts vai pašvaldības palīdzības
nodrošināt sevi ar dzīvojamo platību.
Pieteicēja pilnībā atbilst personas statusam, kuru reģistrē palīdzības
saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, jo
dzīvojamo telpu pieteicēja lietoja līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un turpina
to lietot, pieteicējai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai,
lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas
rajonā un pieteicēja ir atzīta par maznodrošinātu personu.
Pieteicēja norāda, ka Rīgas domes Ziemeļu rajona sociālais dienests
2009.gada 23.septembrī pieņēma lēmumu par pieteicējai izsniegtās
maznodrošinātās personas statusa pamatojumu, kurā norādīja, ka no
atdāvinātā nekustamā īpašuma dzīvokļa /adrese/, pieteicējai nav iespējas gūt
papildus ienākumus materiālā stāvokļa uzlabošanai.
[4] Atbildētājs tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka
neatzīst pieteicējas pieteikumu un lūdz to noraidīt, norādot pārsūdzētajā
Lēmumā iekļautos argumentus.
[5] Pieteicēja uz tiesas sēdi nebija ieradusies.
Tiesas sēdē tiesa atzina, ka ir iespējams lietu izskatīt bez pieteicējas
klātbūtnes.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteicējas pieteikumu neatzina un lūdza
to noraidīt, minot pārsūdzētajā Lēmumā norādītos argumentus.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties atbildētāja
pārstāves paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[7] Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti izslēdza pieteicēju no
palīdzības saņemšanas 7.reģistra un vai pamatoti atteicās reģistrēt pieteicēju
dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
[8] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments iepriekš
norādījis (2007.gada 21.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-295/2007 15.punkts),
ka gadījumā, ja persona vēršas tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīva
akta izdošanu, iepriekš izdotais iestādes atteikums nav patstāvīgs pieteikuma
priekšmets. Tie abi kopumā veido vienu prasījumu par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, atteikums šajā gadījumā ir uzskatāms par lietas
iepriekšējas ārpustiesas izskatīšanas rezultātu, un tas automātiski zaudē spēku
līdz ar labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Līdz ar to izskatāmajā lietā
jāvērtē, vai pieteicējai ir tiesības uz pieprasīto labvēlīgo administratīvo aktu –
pieteicējas reģistrēšanu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
Vienlaikus, ievērojot to, ka pieteicēja ar Lēmumu izslēgta no palīdzības
saņemšanas 7.reģistra, ir skatāms arī prasījums par Lēmuma atcelšanu šajā
daļā.
Parasti tiesai, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jāvadās
no tās tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas
laikā, proti, laikā, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu, taču sociālajās tiesībās
pastāv izņēmums no šī principa. Sociālo tiesību jomā tiesiskās situācijas
maiņa neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad viņa ar iesniegumu
par labuma saņemšanu vērsās iestādē (sk. Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.novembra sprieduma lietā
Nr.SKA-430/2007 21.punktu).
[9] Izskatāmajā lietā pieteicēja kā dzīvokļa denacionalizētā mājā īrniece
vērsās pašvaldībā ar lūgumu reģistrēt viņu tāda pašvaldības palīdzības veida
kā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
Šāds palīdzības veids ir paredzēts likuma „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums) 3.panta 7.punktā -
vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (26. 1pants).
Savukārt Palīdzības likuma 26.1panta otrajā daļā noteikts, ka persona tiek
reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, ja tā saskaņā ar
šo likumu un pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt
šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību. Līdz ar to izskatāmajā
lietā nepieciešams vērtēt, vai pieteicēja bija tiesīga saņemt Palīdzības likuma
3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.
[10] Palīdzības likuma 3.panta 1.punktā paredzēta tāda palīdzība kā
pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11.-
21.pants).
Kā secināms no Palīdzības likuma 11.-21.pantiem, tad attiecībā uz
personu, viņas ģimeni un materiālo stāvokli tiek izvirzītas vairākas
kumulatīvas prasības, kuru izpildes gadījumā persona tiek atzīta par tiesīgu
saņemt attiecīgā veida sociālo palīdzību. Vienlaikus likumdevējs ir uzskatījis
par nepieciešamu noteikt vairākus kritērijus, kuru izpildes gadījumā persona
nav tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību.
Tā Palīdzības likuma 7.panta piektajā daļā noteikts, ka pašvaldības dome
vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var
pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma
3.panta 1.punktā minēto palīdzību šādos gadījumos: 1) piecus gadus pēc tam,
kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai
pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par
dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu; 2) piecus gadus pēc tam, kad
ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi
atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz
attiecīgo dzīvokli; 3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16.panta trešās daļas
noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā
telpa. Savukārt šī panta sestajā daļā noteikts, ka pašvaldības dome savos
saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir
tiesības atteikt personai šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību, ja pirms
palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus
dzīvokļa apstākļus.
Pamatojoties uz Palīdzības likuma 7.panta sestajā daļā doto deleģējumu,
atbildētāja Noteikumu Nr.94 10.punktā noteikusi - papildus likuma „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.panta piektajā daļā minētajam
Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības
saņemt 1., 4., 4.1, 6., 7., 7.2, 8.reģistrā minēto palīdzību denacionalizēto māju
īrniekiem, ja persona pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004.
saistošo noteikumu Nr.61 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības
palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības
palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājusi tai
piederošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu.
Atbildētājs atteikumu atzīt pieteicēju par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta
1.punktā minēto palīdzību pamatojis tieši ar Noteikumu Nr.94 10.punktu. Līdz
ar to nepieciešams pārbaudīt, vai atbildētāja izdarītie secinājumi ir pamatoti.
[11] Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicēja, pamatojoties uz 2000.gada
7.novembra īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību Nr.5-
6350, kļuva par dzīvokļa /adrese/, īpašnieci. Šāds ieraksts zemesgrāmatā
izdarīts 2001.gada 6.jūnijā (lietas 25.lapa).
Savukārt 2006.gada 7.decembrī pieteicēja ar dāvinājuma līgumu
nekustamo īpašumu - dzīvokli /adrese/, atdāvināja L.P. Zemesgrāmatā
ieraksts par īpašuma tiesību maiņu izdarīts 2007.gada 3.janvārī. Vadoties no
norādītā secināms, ka pieteicēja dāvinājuma ceļā 2006.gadā ir atsavinājusi tai
Rīgas pilsētā piederējušo nekustamo īpašumu.
Ievērojot to, ka pieteicēja ar lūgumu par reģistrāciju dzīvojamās telpas
atbrīvošanas pabalsta saņemšanai pašvaldībā vērsās 2009.gada jūlijā (mazāk
kā trīs gadus pēc dzīvokļa īpašuma atsavināšanas), tad konstatējama
Noteikumu Nr.94 10.punktā paredzētā nosacījuma esamība, kas ir par pamatu
atteikt pieteicējai viņas pieprasīto palīdzību.
Attiecībā uz pieteicējas izteiktajām iebildēm saistībā ar Rīgas domes
Ziemeļu rajona sociālā dienesta 2009.gada 23.septembra lēmumu, kurā
norādīts, ka pieteicējai nav iespējams gūt papildus ienākumus no atdāvinātā
dzīvokļa īpašuma, tiesa norāda sekojošo. Pirmkārt – norāde, ka pieteicēja
nevar gūt papildus ienākumus no citām personām piederoša īpašuma ir tikai
loģiska, jo ar attiecīgo īpašumu rīkoties ir tiesīgs tieši tā īpašnieks, nevis
pieteicēja. Otrkārt – Palīdzības likuma 7.panta piektās daļas un sestās daļas
normu mērķis ir panākt to, lai pašvaldība palīdzība tiktu sniegta cilvēkiem,
kuriem noteiktā laika periodā nav bijis tāds materiālā nodrošinājuma līmenis,
lai tie paši spētu nodrošināt sevi ar mitekli. Pieteicēja, izvēloties atsavināt tai
piederējušu dzīvokli bezatlīdzības ceļā, pati ar savām apzinātām darbībām ir
radījusi situāciju, ka tās vienīgā dzīvesvieta ir denacionalizētā mājā esošs
dzīvoklis. Ja pieteicēja 2006.gada nogalē – laikā, kad sērijveida dzīvojamās
mājas labiekārtota dzīvokļa cenas Rīgas pilsētā veidoja vairāk kā 1500 eiro/m2
(www.ober-haus.lv/file.php?id=944), būtu atsavinājusi tai piederošo dzīvokļa
īpašumu atlīdzības ceļā, tad viņas ieņēmumi būtu vairāk kā 100 000 (simts
tūkstoši) eiro. Līdz ar to tieši pašas pieteicējas izvēlētais rīcības veids ar savu
īpašumu ir par iemeslu tam, ka viņai nav nepieciešamo līdzekļu savu
vajadzību apmierināšanai.
Tā kā izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt
Palīdzības likuma 3.panta 1.punktā paredzēto palīdzību, tad, atbilstoši
Palīdzības likuma 26.1panta otrās daļas noteikumiem, nav tiesiska pamata
reģistrēt pieteicēju tāda pašvaldības palīdzības veida kā dzīvojamās telpas
atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
[12] Vērtējot, vai pieteicēja saskaņā ar Palīdzības likumu un pašvaldības
domes saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt šā likuma 3.panta 2.punktā
paredzēto palīdzību - sociālā dzīvokļa izīrēšana (22.pants).
Palīdzības likuma 22.pantā noteikts, ka sociālos dzīvokļus pašvaldība
izīrē likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”
noteiktajā kārtībā.
Likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”
5.panta pirmajā daļā noteikts, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai
(ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta
un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: 1) attiecībā uz to ir
stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas
saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu;
2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt
sociālo dzīvokli; 3) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu.
Izskatāmajā lietā nav strīda, ka attiecībā uz pieteicēju nav stājies spēkā
tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par
dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu. Nav arī strīda, ka
pieteicēja neīrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, nav atzīstama par bāreni,
kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja,
atbilstoši likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām
mājām” 5.panta pirmajai daļai nav atzīstama par personu, kura tiesīga īrēt
sociālo dzīvokli.
Likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”
5.panta ceturtajā daļā papildus noteikts, ka pašvaldība var noteikt atvieglotus
nosacījumus personas (ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.
Izvērtējot Noteikumos Nr.94 iekļautos nosacījumus, tiesa konstatē, ka
personas sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek
reģistrētas 13.reģistrā (6.3.punkts). Priekšnosacījumi personu reģistrācijai
13.reģistrā ir noteikti Noteikumu Nr.94 64.punktā. Atbilstoši 64.punkta
nosacījumiem secināms, ka pašvaldība atvieglotos nosacījumus personas
(ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli ir saistījusi tieši ar
apstākli, ja persona ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir 1. vai 2.grups invalīds.
Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicēja nav sasniegusi pensijas vecumu
(dzimusi 1955.gadā, palīdzību pašvaldībā lūgusi 2009.gadā – 54 gadu
vecumā) un nav 1. vai 2.grupas invalīde. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja,
atbilstoši Noteikumu Nr.94 64.punktam, nav atzīstama par personu, kura
tiesīga īrēt sociālo dzīvokli.
Tā kā izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt
Palīdzības likuma 3.panta 2.punktā paredzēto palīdzību, tad, atbilstoši
Palīdzības likuma 26.1panta otrās daļas noteikumiem, nav tiesiska pamata
reģistrēt pieteicēju tāda pašvaldības palīdzības veida kā dzīvojamās telpas
atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.
[13] Pieteicēja atbildētājam ir izteikusi prasījumu atcelt pārsūdzēto
Lēmumu daļā, ar kuru pieteicēja tiek izslēgta no 7. palīdzības reģistra -
pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Vērtējot šo
pieteicējas prasījumu tiesa konstatē sekojošo.
Pieteicēja 2007.gada 17.septembrī reģistrēta palīdzības saņemšanai
7.reģistrā - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana.
Kā jau norādīts iepriekš, tad šāds palīdzības veids paredzēts Palīdzības likuma
3.panta 1.punktā. Tiesa, veicot lietas faktisko un tiesisko apstākļu izvērtējumu
sprieduma 10.-11.punktā, nonāca pie atziņas, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt
tāda veida palīdzību kā pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās
telpas izīrēšana. Līdz ar to tiesa neuzskata par nepieciešamu veikt atkārtotu
izvērtējumu saistībā ar pieteicējas veikto dzīvokļa atsavināšanas darījumu.
Atbildētājs pārsūdzētajā Lēmumā kā pamatu pieteicējas izslēgšanai no
7.reģistra norādījis Palīdzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu - zuduši
apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības
saņemšanai. Tiesas vērtējumā šāds pamatojums ir kļūdains, jo nekāda veida
faktisko apstākļu maiņa kopš 2007.gada septembra nav notikusi – pieteicējas
ienākumu līmenis 2009.gada 23.septembrī joprojām atbilda maznodrošinātas
personas ienākumiem, pieteicēja nebija iegādājusies vai atsavinājusi īpašumus
kopš 2007.gada septembra. Vienlaikus tiesa konstatē, ka pieteicēja, vēršoties
pie atbildētāja ar iesniegumu par palīdzības dzīvokļa jautājumā saņemšanas,
nebija norādījusi, ka tā 2006.gada decembrī ir atsavinājusi tai piederējušu
dzīvokļa īpašumu Rīgas pilsētā. Ievērojot to, ka šādu patiesu ziņu sniegšanas
gadījumā pieteicēja palīdzības saņemšanas 7.reģistrā tiesisku šķēršļu dēļ
netiktu reģistrētu, to, ka Palīdzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā
noteikts - persona tiek izslēgta palīdzības reģistra, ja sniegusi nepatiesas
ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās
palīdzības saņemšanai, tiesa atzīst, ka Lēmums daļā par pieteicējas izslēgšanu
no 7.reģistra ir pamatots un atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un normatīvo
aktu prasībām.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-
290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt L.P. pieteikumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu
laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis ________________ O.Priedītis
Rīgā, 2011.gada 20.maijā.