Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420164716 / A42-01647-16 Generato dall'IA

Court dismisses request for out-of-turn social apartment, upholding temporary room offer despite disability issues.

Numero d'incarto A420164716 / A42-01647-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court rejected the applicant's request for an out-of-turn social apartment and upheld the City Council's decision to offer a temporary room. The applicant, a person with severe mobility impairments, argued that the offered room on the fourth floor was medically unsuitable, while the City Council maintained that the offer complied with registration order procedures. The court ruled that while temporary housing must address immediate crisis needs, the specific suitability of the offered room regarding the applicant's medical requirements is a matter for a separate, distinct legal proceeding.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Law on Social Apartments and Social Housing; City Council Regulations No. 153: The court's review of a temporary housing offer does not require a detailed assessment of specific medical suitability for the applicant's disability, reserving such evaluation for a separate proceeding.

Parole chiave

Generato dall'IA
out-of-turn social housing temporary accommodation offer disability accommodation standards administrative review scope separate legal proceeding requirement attrezzatura sociale diritto all'alloggio inviolabilità del domicilio

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law, Articles 246-251
Administrative Procedure Law, Articles 289-291
Law on Social Apartments and Social Housing, Article 10, Paragraph 2
City Council Regulations No. 153, Article 14, Subparagraph 5
City Council Regulations No. 153, Article 2.9, Subparagraph
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420164716

Lietas arhīva Nr. A42-01647-16/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 5.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Kristīne Jandava

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma (reģ.Nr.2245) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu

par ārpuskārtas sociālā dzīvokļa piešķiršanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas dome ar 2016.gada 26.janvāra lēmumu Nr.3481 (prot.Nr.67,105.§) “Par apstrīdēto Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas

26.11.2015. lēmumu (prot. Nr.58, 7.1.5.apakšpunkts) “Par sociālā dzīvokļa (servisa dzīvokļa) ārpuskārtas izīrēšanu (1.reģistrs)” (turpmāk – Lēmums)

nolēmis Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 26.11.2015. lēmumu (prot. Nr.58, 7.1.5.apakšpunkts) atstāt negrozītu.

Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas (turpmāk – Izīrēšanas komisija) 26.11.2015. lēmumu ( prot. Nr.58, 7.1.5.apakšpunkts)

nolemts atteikt piedāvāt ārpuskārtas sociālo dzīvokli /pers. A/, pamatojoties uz likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

10.panta otro daļu un Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.153 “Par reģistrāciju un palīdzības sniegšanu kārtību dzīvokļu jautājumu

risināšanā” (turpmāk – Rīgas domes noteikumi Nr.153) 14.5.apakšpunktu, un piedāvāt īrēt /pers. A/ pagaidu dzīvojamo telpu – istabu sociālajā

dzīvojamā mājā.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Saskaņā ar informāciju no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.21224 pieteicējai, pamatojoties uz 2004.gada 14.janvāra pirkuma

līgumu, pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, kurā pieteicējas dzīvesvieta deklarēta no 2002.gada 15.jūnija.

[1.2] Pieteicēja no 2015.gada 29.oktobra reģistrēta palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 1.reģistrā,

kārtas numurs 2015.gada novembrī – 1489, 2016.gada janvārī – 1405.

Pieteicēja ir atzīta par maznodrošinātu personu, ko pamato Rīgas Sociālā dienesta 2016.gada 4.janvāra izziņa /numurs / (statuss piešķirts uz laiku

no 2015.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 30.novembrim) un Rīgas Sociālā dienesta 2015.gada 28.decembra izziņa Nr.RSD 15-50751 (statuss piešķirts uz

laiku no 2015.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.maijam).

Pieteicēja ir persona ar 2.grupas invaliditāti, invaliditāte noteikta līdz 2016.gada 19.novembrim, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes

ārstu valsts komisijas Rīgas apvienotās nodaļas 2015.gada 10.decembra lēmums Nr.30-2015-20579.

[1.3] Saskaņā ar SIA “Projektēšanas Birojs AUSTRUMI” 2015.gada 28.maija tehniskās apsekošanas atzinumu pieteicējas dzīvokļa īpašuma

mājas /adrese/, ekspluatāciju nepieciešams steidzami pārtraukt.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija 2015.gada 2.oktobrī, apsekojot ēku /adrese/, konstatēja

(akts Nr.DMVAK-15-58-akt), ka dzīvojamās mājas /adrese/, pašvaldības dzīvokļu Nr.4 , Nr.5 un Nr.7 iedzīvotājiem nepieciešams izīrēt pagaidu

dzīvojamo telpu, un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nepieciešams informēt mājas dzīvokļu īpašniekus par dzīvojamās mājas konstrukciju tehnisko

stāvokli saskaņā ar SIA “Projektēšanas Birojs AUSTRUMI” 2015.gada 28.maijā sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.

Rīgas dome, ņemot vērā iepriekšminētos būvekspertu slēdzienus par ēkas /adrese/, tehnisko stāvokli, kā arī to, ka pieteicēja ir reģistrēta palīdzības

saņemšanai 1.reģistrā, secinājusi, ka pieteicējai var izteikt pagaidu dzīvojamās telpas sociālajā dzīvojamā mājā īres piedāvājumu uz laiku līdz sociālā

dzīvokļa izīrēšanai reģistrācijas secībā.

[1.4] Izīrēšanas komisijas 26.11.2015. lēmums (prot. Nr.58, 7.1.5.apakšpunkts) atsakot pieteicējai sociālā dzīvokļa izīrēšanu ārpus kārtas ir

tiesisks un atstājams negrozīts, jo Izīrēšanas komisija ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti atteikusi palīdzību, jo lietā

nav iegūta informācija, ka pieteicēja atbilstu Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.5 apakšpunkta nosacījumiem, lai pieteicēja varētu pretendēt uz

ārpuskārtas dzīvojamās telpas izīrēšanu, proti, pieteicēja nav persona ar 1.grupas invaliditāti vai atsevišķi dzīvojoša 75 gadu vecumu sasniegusi persona,

tādēļ sociāla dzīvokļa īres piedāvājums pieteicējai izsakāms reģistrācijas secībā, 1.reģistra ietvaros.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pamatojot to ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[2.1] Pieteicēja no 2015.gada 29.oktobra ir reģistrēta palīdzības saņemšanai 1.reģistrā, kārtas Nr.1489, kā arī atzīta par maznodrošinātu personu.

Pieteicēja dzīvo viņai piederošā dzīvoklī /adrese /, ar visām ērtībām ar kopējo platību 72 m2.

Ņemot vērā, ka dzīvojamā māja /adrese/, kurā pieteicējai pieder dzīvokļa īpašums, 2015.gadā ir atzīta par avārijas stāvoklī esošu un mājas

apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” plāno atslēgt visas inženierkomunikācijas, pieteicēja ar 2015.gada 9.septembra u n 2015.gada

12.novembra iesniegumiem ir vērsusies iestādē ar lūgumu paātrināt pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu.

[2.2] Pieteicēja ir 2.grupas invalīde ar kustību traucējumiem, abas kājas izoperētas ar endoprotēzēm, tādēļ pieteicējas fiziskais stāvoklis nosaka, ka

pieteicēja var dzīvot tikai mājas pirmajā stāvā, taču Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes speciālisti pieteicējai ir piedāvājuši vienu istabu sociālās dzīvojamās

mājas ceturtajā stāvā. Pieteicēja gatavo dokumentāciju veselības un darbnespējas ārstu komisijai ikgadējai pārbaudei, lai noformētu invaliditātes grupu

atbilstoši pieteicējas faktiskajam veselības stāvoklim.

[2.3] Pieteicēja uzskata, ka Rīgas domes pieņemtais Lēmums nav pamatots, jo ņemot vērā lietā esošos faktiskos apstākļus un Rīgas pilsētas

Būvvaldes vēstuli, kurā ir norādīts, ka steidzami ir nepieciešamas pārtraukt ēkas ekspluatāciju, sociālās palīdzības nepieciešamība pieteicējai ir reāli

esoša.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 13.maijā saņemtajā paskaidrojumā Rīgas dome pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt kā

nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā minēto argumentāciju.

[4] Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja

likumā nav noteikts citādi. Uz minēto ir norādījusi arī tiesa, 2016.gada 10.marta vēstulē norādot uz pieteicējas tiesībām lūgt lietas izskatīšanu mutvārdu

procesā (lietas 20.lapa). Pieteicēja šādu lūgumu nav izteikusi. Līdz ar to tiesa izskata lietu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Lieta ir ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par ārpuskārtas sociālā dzīvokļa piešķiršanu.

Tajā pašā laikā tiesa secina, ka pieteicējas pieteikumā ir ietverts prasījums arī Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldei pārtraukt prettiesisku un netaisnīgu

praksi piedāvāt sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām. Tiesa secina, ka

Izīrēšanas komisijas 26.11.2015. lēmums (prot. Nr.58) un Rīgas domes Lēmums paredz arī piedāvāt īrēt pieteicējai pagaidu dzīvojamo telpu – istabu

sociālajā dzīvojamā mājā.

Līdz ar to tiesa skata prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par ārpuskārtas sociālā dzīvokļa piešķiršanu un par Rīgas domes

Lēmuma atzīšanu par prettiesisku daļā par piedāvājumu īrēt pieteicējai pagaidu dzīvojamo telpu – istabu sociālajā dzīvojamā mājā.

[6] Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus un izvērtējot procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Lietā nav strīda, ka pieteicēja no 2015.gada 29.oktobra ir reģistrēta sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 1.reģistrā, taču ir

strīds par to, vai:

[7.1] pastāv apstākļi, lai dzīvojamo telpu izīrētu pieteicējai ārpuskārtas, ievērojot sprieduma [1.3.] punktā minētos faktiskos apstākļus un Rīgas

domes noteikumu Nr.153 14.punkta nosacījumus;

[7.2] Rīgas domei ir pamats piedāvāt pieteicējai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu – istabu sociālajā dzīvojamā mājā.

[8] Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.punkts noteic, ka Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas

izīrēšanu:

14.1. personai ar sevišķiem nopelniem (1., 2., 7., 8.reģistrs);

14.2. personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 1. vai

2.grupas invaliditāti, ja saņemts Sociālā dienesta (turpmāk – SD) atzinums, ka personas izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās

telpas lietošanu, pārsniedz personas ienākumus (7.reģistrs);

14.3. personām ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 1. vai

2.grupas invaliditāti, vai personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri"

11.3panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, izīrētājs saukts pie administratīvās atbildības par pamatpakalpojumu nesniegšanu un Rīgas

domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija (turpmāk – Apsekošanas komisija) konstatējusi pamatpakalpojumu

nesniegšanas faktu (1., 7.reģistrs);

14.4. personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 2.grupas

invaliditāti, ņemot vērā SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs);

14.5. personai ar 1.grupas invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai 75 gadu vecumu sasniegušai personai, ņemot vērā SD atzinumu par personas

veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs).

Rīgas dome ir analizējusi pieteicējas faktiskās situācijas atbilstību Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.5. apakšpunkta nosacījumiem. Savukārt

pieteicēja uzskata, ka Rīgas dome ir pilnīgi ignorējusi Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.4. apakšpunkta un citu normatīvo aktu nosacījumus, jo

pieteicējai ir 2.grupas invaliditāte.

Tiesa konstatē, ka Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.4. apakšpunkts noteic, ka var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās

telpas izīrēšanu personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar

2.grupas invaliditāti, ņemot vērā SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs).

Saskaņā ar Rīgas domes noteikumu Nr.153 2.10.apakšpunktu persona ar noteiktiem ienākumiem ir denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo

trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 440 euro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, –

vidējie ienākumi nepārsniedz 360 euro mēnesī vienai personai un kuru naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās

darba algas apmēru. Līdz ar to Rīgas domes noteikumu Nr.153 2.10.apakšpunkts pēc būtības attiecas tikai uz denacionalizēto māju īrniekiem ar

noteiktiem ienākumiem. Savukārt no izskatāmās lietas apstākļiem ir secināms, ka pieteicējai, pamatojoties uz 2004.gada 14.janvāra pirkuma līgumu,

pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, taču mājas ekspluatāciju ir nepieciešams steidzami pārtraukt. Līdz ar to pieteicēja nav uzskatāma par denacionalizēta

nama īrnieci un neatbilst Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.4. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

Tiesa konstatē, ka pieteicējas faktiskā situācija neatbilst arī Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.5. apakšpunkta nosacījumiem, jo pieteicējai nav

1.grupas invaliditāte vai pieteicēja nav atsevišķi dzīvojoša 75 gadu vecumu sasniegusi persona, kā arī citiem Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.punktā

noteiktajiem nosacījumiem.

Līdz ar to tiesa nekonstatē pamatu labvēlīga administratīvā akta izdošanai pieteicējai par ārpuskārtas sociālā dzīvokļa piešķiršanu.

Tajā pašā laikā tiesa konstatē, ka pieteicēja argumentu par Lēmuma neatbilstību Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.4. apakšpunktam ir izteikusi

arī apstrīdēšanas iesniegumā Rīgas domei, taču Rīgas dome nav Lēmumā devusi savu vērtējumu par pieteicējas faktiskās situācijas atbilstību minētajai

tiesību normai, tādējādi apstrīdēšanas stadijā neizvērtējot pieteicējas norādītos argumentus iestādes stadijā un nesniedzot skaidrojumu pieteicējai par

Rīgas domes noteikumu Nr.153 14.4. apakšpunkta piemērošanu. Kaut arī minētais arguments nav pamats Rīgas domes Lēmuma atzīšanai par

prettiesisku, taču minētais nav uzskatāms par labu iestādes praksi.

[9] Pieteicēja apstrīd arī Rīgas domes piedāvājumu izīrēt sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām vai daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā

lietošanā esošām palīgtelpām.

Rīgas dome, ņemot vērā būvekspertu slēdzienus par ēkas /adrese/, tehnisko stāvokli un to, ka pieteicēja ir reģistrēta palīdzības saņemšanai

1.reģistrā, secinājusi, ka pieteicējai var izteikt pagaidu dzīvojamās telpas sociālajā dzīvojamā mājā īres piedāvājumu uz laiku līdz sociālā dzīvokļa

izīrēšanai reģistrācijas secībā (2016.gada janvārī pieteicējai bija 1405 kārtas numurs reģistrācijas secībā). Pieteicējai ir piedāvāta pagaidu dzīvojamā telpa

– viena istaba sociālajā dzīvojamā mājā ar daļējām ērtībām nama 4.stāvā, taču pieteicēja ir 2.grupas invalīde ar kustību traucējumiem, abas kājas

izoperētas ar endoprotēzēm, tādēļ pieteicējas fiziskais stāvoklis nosaka, ka pieteicēja var dzīvot tikai mājas pirmajā stāvā.

No Rīgas domes noteikumiem Nr.153 ir secināms, ka pagaidu dzīvojamās telpas tiek piešķirtas nepieciešamības gadījumā uz laiku, kamēr attiecīgai

personai pienāks kārtas numurs reģistrācijas secībā attiecīgajā reģistrā dzīvokļa izīrēšanai. Pieteicējas gadījumā piešķirot dzīvokli saskaņā ar 1.reģistra

nosacījumiem būs jāpiemēro attiecīgie dzīvokļa piemērotības kritēriji, kas ir noteikti Rīgas domes noteikumos Nr.153. Taču piešķirot pagaidu dzīvojamo

telpu tiek novērsta krīzes situācija, ka persona attiecīgo laika periodu paliek bez dzīvesvietas, un Rīgas domes noteikumu Nr.153 2.9.apakšpunkts

paredz, ka pagaidu dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām vai istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā.

Līdz ar to Rīgas domes noteikumi Nr.153 paredz tiesības izīrēt kā pagaidu dzīvojamo telpu istabu sociālajā mājā, kā tas ir paredzēts Izīrēšanas

komisijas 26.11.2015. lēmumā (prot. Nr.58) un pieteicējas pārsūdzētajā Rīgas domes Lēmumā. Tiesa arī attiecīgajā daļā atzīst Rīgas domes Lēmumu

par tiesisku.

Savukārt jautājums par konkrētas piedāvātās pagaidu dzīvojamās telpas konkrētā adresē piemērotību pieteicējas vajadzībām, vērtējot ērtības,

stāvu un citus kritērijus, ir skatāms atsevišķa prasījuma ietvaros, kur ir ievērota pirmstiesas apstrīdēšanas kārtība. Šajā lietā izskatāmajā Rīgas domes

Lēmumā ir paredzēts tikai piedāvāt īrēt pieteicējai pagaidu dzīvojamo telpu – istabu sociālajā dzīvojamā mājā, nenorādot konkrētu dzīvojamo telpu.

Tajā pašā laikā tiesa Rīgas domei norāda, ka piešķirot arī pagaidu dzīvojamo telpu ir jārēķinās ar to atbilstību pieteicējas medicīnas dokumentos

norādītajām vajadzībām, piemēram, izvērtējot, vai ir pieļaujams piešķirt dzīvojamo telpu augšējos nama stāvos.

[10] Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus saistībā ar piemērojamām tiesību normām, tiesa secina, ka nav pamats labvēlīga administratīvā akta

izdošanai pieteicējai par ārpuskārtas sociālā dzīvokļa piešķiršanu, kā arī nav atzīstams par prettiesisku Rīgas domes Lēmums daļā par piedāvājumu īrēt

pieteicējai pagaidu dzīvojamo telpu – istabu sociālajā dzīvojamā mājā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu (reģ.Nr.2245) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par ārpuskārtas sociālā dzīvokļa piešķiršanu un Rīgas

domes 2016.gada 26.janvāra lēmuma Nr.3481 atzīšanu par prettiesisku daļā par piedāvājumu īrēt pieteicējai pagaidu dzīvojamo telpu – istabu sociālajā

dzīvojamā mājā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) K.Jandava