Court orders Latvenergo's small claims debt collection against individual for unpaid electricity usage.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's objections and ordered the plaintiff, Latvenergo, to collect a debt of 305.18 EUR plus interest and court costs. The court found that a contract existed through the defendant's consumption of electricity and payment of meter readings, establishing a binding obligation under the Civil Law. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the specific monetary amounts and setting a ten-day period for voluntary performance.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivillikuma 1432. panta, 1473. panta, 1765. panta, 1838. panta, 2021. panta, 2109. panta; A contract is established by conduct when one party supplies goods and the other consumes and pays for them, creating mutual rights to performance and damages.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C30357815
Lietas arhīva Nr. C-3578-15/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 15.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece
izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2015.gada 18.martā prasītājs AS „Latvenergo” iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja lietotajam dzīvoklim /adrese/, turpmāk tekstā – objekts, tika piegādāta elektroenerģija. Prasītāja
uzskaites datu bāzē objektam tika piešķirts lietotāja Nr.1012935683 un piegādāta elektroenerģija, savukārt atbildētājs veica apmaksu par patērēto
elektroenerģiju, līdz ar to tika nodibinātas faktiskās līgumiskās attiecības. Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiskā darījuma forma atkarīga vienīgi no
pašu darījuma dalībnieku ieskata, izņemot tieši norādītus gadījumus. Līdz ar ko var uzskatīt, ka starp pusēm nodibināts līgums ar konkludentām darbībām,
jo prasītājs piegādājis elektroenerģiju, bet atbildētājs par to maksāja, ierakstot skaitītāja rādījumus par patērēto elektroenerģiju ikmēneša maksājuma
rēķinos. Darījuma faktu apstiprina arī Civillikuma 1432.pants, kurš noteic, ka tas, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis
darbību ar visām tās tiesiskajām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot. Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot
Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.452, Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas
noteikumus” Nr.793, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, un Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas
noteikumi” Nr.914, kas ir spēkā no 15.12.2011.- 01.04.2014., Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.50, spēkā
no 01.04.2014. un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju. 2012.gada 6.martā ar atbildētāju tika sastādīta Vienošanās par parāda Ls 184,81, rēķins
Nr.201041274966, apmaksu pa daļām, kuru atbildētājs nepildīja. Elektroenerģija objektā netika atslēgta, tāpēc parāda summa palielinājusies. Pēc
prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem objektā ir uzkrājies parāds par patērēto elektroenerģiju par laika posmu no 2011.gada 1.decembra
līdz 2012.gada 5.jūnijam par kopējo summu 305,18 EUR (Ls 214,48). Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis,
līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm
savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību. 2013.gada 15.augustā atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu
un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2013.gada 10.septembrim. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja. Līdz prasības iesniegšanas
dienai parāds nav samaksāts. Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ar savu bezdarbību radīja prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājs nav saņēmis
maksu par piegādāto elektroenerģiju, nesamaksātās parāda summas 305,18 EUR apmērā.
Prasītājs maza apmēra prasību pamato uz Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.452,
Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.793 29.un 31.punktu, Ministru kabineta 2011.gada
29.novembra “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” Nr.914 27., 29., 32.punktu, Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un
lietošanas noteikumi” Nr.50, kas spēkā no 2014.gada 1.aprīļa, Civillikuma 1432., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109.,
2033.pantu, Civilprocesa likuma 26.pantu, 33.panta otro daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 195.pantu,
Euro ieviešanai kārtības likuma 4.pantu, un lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu AS “Latvenergo” parādu 305,18 EUR, likumiskos 6% gadā ne
nenomaksātās parāda summas, kas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda 48,12 EUR, samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 429,14 EUR, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.
2015.gada 27.martā atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir
atbildētāja deklarētā dzīvesvietas adrese, vienlaikus ar maza apmēra prasības pieteikumu un tam pievienoto parāda aprēķinu, nosūtīta paskaidrojumu
veidlapa, nosakot atbildētājai termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 27.aprīlim.
Civilprocesa likuma 56. panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā
norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par
sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti
septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar
elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu
saņemšanai norādītajā adresē.
Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto maza apmēra prasību nav sniedzis.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot
2015.gada 12.augustam paziņojumu.
Motīvu daļa.
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājam /pers. A/ bija lietošanā nodots /adrese/, ko apstiprina lietas materiālos esošais 2011.gada 18.marta
Dzīvokļa īres līgums, kas noslēgts ar atbildētāju.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1428.pants noteic, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai
ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par
klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.
Civillikuma 1432.pants noteic, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar
vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā līdz 15.12.2011)
29.punkts noteic, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu. Saistītā
mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā norēķinu
periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.
Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no
15.12.2011) 27.punkts noteic, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales
sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam
norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.
Starp pusēm rakstisks līgums nav noslēgts, taču no lietas materiāliem pievienotajiem
rēķiniem (lietas lapa 11.- 13.), prasītāja grāmatvedības sistēmas izdrukām par saņemtajiem maksājumiem (laika posmā no 2011.gada septembra
līdz 2011.gada decembrim), kā arī starp pusēm 2012.gada 6.martā noslēgto Vienošanos par parāda samaksu, ir secināms, ka atbildētājs ir lietojis un
maksājis par tā lietotajam objektam piegādāto elektroenerģiju /adrese/, līdz ar to tiesa secina, ka starp pusēm ir nodibinātas faktiskās līgumiskās
attiecības, atbilstoši Civillikuma 1473.pantam, kas noteic, ka tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus
gadījumus.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītājs ir piegādājis atbildētāja īrētajam dzīvoklim /adrese/, elektroenerģiju.
Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī
viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
No lietā esošā 2012.gada 6.marta rēķina Nr. 201041274966 izriet, ka parāds par patērēto, bet neapmaksāto elektroenerģiju dzīvoklim /adrese/
par laika periodu no 2011.gada 1.decmbra līdz 2012.gada 29.februārim sastāda Ls 184,81, un no 2012.gada 6.jūnija rēķina Nr.201077515026 izriet,
ka parāds par patērēto elektroenerģiju dzīvoklim /adrese/, par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.jūnijam sastāda Ls 29,67, pavisam
kopā parāds Ls 214,48 (305,18 EUR).
2013.gada 15.augustā atbildētājam nosūtīts brīdinājums, kurā prasītājs lūdz samaksāt parādu 305,18 EUR (Ls 214,48) līdz 2013.gada
10.septembrim. Atbildētājs parāda samaksu nav veicis.
Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos 6% gadā ne nenomaksātās parāda summas, kas uz prasības iesniegšanas
brīdi sastāda 48,12 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pants
nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs.
Attiecīgi Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos, kad likums
noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši simti gadā.
Ņemot vērā, ka atbildētājs kavējis maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1756.un 1759.pantu atbildētājam jāmaksā
prasītājam arī nokavējuma procenti, kas saskaņā ar prasītāja sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2012.gada 5.aprīļa līdz 2014.gada 1.decembrim
sastāda 48,12 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, jo atbildētājs pret to nav iebildis, kā arī tiesai nav pamata
apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka
prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 305,18 EUR apmērā un
likumiskie nokavējuma procenti 48,12 EUR apmērā.
Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumisko nokavējuma procentus 6% gadā par
laiku līdz sprieduma izpildei. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumos, kad procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, bet likums noteic
aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā, procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājam
atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas 305,18 EUR apmērā no sprieduma spēkā stāšanās līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu 71,14 EUR apmērā. Kā
arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, t.i.
4,70 EUR apmērā. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 75,84 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.25pantu pantu tiesa
nosprieda:
apmierināt AS “Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, maza apmēra prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda
piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, pamatparādu 305,18 EUR
(trīs simti pieci euro un 18 centi) apmērā, nokavējuma procentus 48,12 EUR (četrdesmit astoņi euro un 12 centi) apmērā un tiesas izdevumus 75,84
EUR (septiņdesmit pieci euro un 84 centi) apmērā, kopā piedzenot 429,14 EUR (četri simti divdesmit deviņi euro un 14 centi) apmērā.
Noteikt prasītāja AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, tiesības saņemt likumiskos 6% no neatmaksātās pamatparāda 305,18
EUR (trīs simti pieci euro un 18 centi) apmērā summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai),
ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda apmēru.
Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, no
sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir 2015.gada 15.oktobra.
Tiesnese S.Dolniece