Court convicts driver of negligent traffic offense and orders compensation for pedestrian victim.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Daugavpils Court convicted the defendant of negligent traffic offense and sentenced him to one year of conditional imprisonment. The court found that the driver failed to yield to a pedestrian at a crossing despite being able to foresee the danger. Additionally, the court ordered the defendant to pay 1125 euros in compensation to the injured pedestrian.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 260. panta 2. daļa; Krimināllikuma 55. pants; Kriminālprocesa likuma 22. pants; Kriminālprocesa likuma 350. pants: Negligent traffic offense conviction requires failure to exercise due care; compensation is mandatory for moral and material harm caused by the offense.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11181165314
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2015. gada 26. februārī
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese J. Baufale
ar sekretāri A. Abarasu, tulci J. Beļavsku,
piedaloties prokuroram I. Kožemjakinam
un aizstāvei /aizstāvis/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā,
k o ns t a t ē ja
/pers. B/, 2014. gada 6. septembrī, ap plkst. 21.30 vadīja automašīnu “Audi A6”, reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, virzoties pa 18. Novembra
ielu, Daugavpilī no Vasarnīcu ielas puses uz Daugavpils novada Naujenes pagasta ciema ,,Stropi” pusi, tuvojoties pie neregulējamās gājēju pārejas, kas
atrodas pie mājas Nr. /adrese/, nesamazināja kustības ātrumu un neapstādināja transportlīdzekli līdz gājēju pārejai, lai dotu ceļu gājējiem, kuri šķērso
brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti, nedeva ceļu /pers. C/, kura atradās uz gājēju pārejas, izdarīja
uzbraukumu /pers. C/, kura šķērsoja 18. Novembra ielas braucamo daļu pa gājēju pāreju.
/pers. B/, vadot augstāk norādīto automašīnu, virzoties pa 18. Novembra ielu Daugavpilī no Vasarnīcu ielas puses uz Daugavpils novada Naujenes
pagasta ciema ,,Stropi” pusi, bija spējīgs paredzēt šķēršļu rašanos un briesmas ceļu satiksmei, vajadzēja redzēt /pers. C/, kura šķērsoja 18.Novembra
ielas braucamo daļu pa gājēju pāreju, bija jāveic pasākumi, lai samazinātu braukšanas ātrumu un pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu /pers. C/,
kura šķērsoja 18. Novembra ielas braucamo daļu pa gājēju pāreju, bet /pers. B/ neveica pasākumus braukšanas ātruma samazināšanai, neapturēja
transportlīdzekli, radot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, neapbrauca /pers. C/, nedeva ceļu /pers. C/, kura šķērsoja 18. Novembra ielas
braucamo daļu pa gājēju pāreju, un pie mājas Nr. /adrese/ ar automašīnu uzbrauca /pers. C/.
Ar savu rīcību /pers. B/ pārkāpa:
- Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 10. punktu, kurā noteikts: „ceļu satiksmes dalībniekiem un
citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus”,
- Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 38.4. punktu, kurā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir
pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji)”,
- Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 113. punktu, kurā noteikts: „Ja izveidojas ceļu satiksmei
bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis,
vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc”,
- Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 159. punktu, kurā noteikts: „transportlīdzekļa vadītājam,
tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas
šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti”.
/pers. B/ rīcības rezultātā /pers. C/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi: galvas sasitums ar nobrāzumu, brūci un galvas smadzeņu satricinājumu; sejas
sasitums ar brūci; labās rokas apvidus sasitums ar brūci; iegurņa apvidus sasitums ar iegurņa kaunuma kaula labās puses lūzumu; labās kājas sasitums ar
zemādas asinsizplūdumu, brūci, asinsizplūdumu mīkstajos audos un lielā lielakaula un mazā lielakaula daudzšķembu lūzumiem. Minētie miesas bojājumi
pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kā bīstami dzīvībai.
Tādējādi, /pers. B/ pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, un tā rezultātā cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, tas ir,
izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā.
Apsūdzētais/pers. B/ savu vainu atzina pilnīgi, nožēloja izdarīto. /pers. B/ vaina ir pierādīta.
Sakarā ar to, ka apsūdzētais savu vainu atzina pilnīgi, un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzēta vainu, kā arī, ņemot vērā
/pers. B/ lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, aizstāves, cietušās, cietušās pārstāvja un prokurora viedokli, tiesa, pamatojoties uz
Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu, ja tiesas sēdē, pamatojoties uz pieņemto lēmumu, nav veikta pierādījumu pārbaude, tad
pierādījumu analīze un to uzskaitījums tiesas spriedumā nav nepieciešams.
Nosakot soda veidu /pers. B/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, proti, apsūdzētā rīcības rezultātā ir noticis
ceļu satiksmes negadījums, kurā ir cietusi nepilngadīga gājēja. Turklāt tiesa ņem vērā apsūdzētā personību - agrāk nav sodīts, strādā, darba vietā
raksturojas pozitīvi. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi, kā arī to, ka
apsūdzētais vaļsirdīgi atzina savu vainu un nožēloja izdarīto, kā arī daļēji ir atlīdzinājis nodarīto kaitējumu.
Ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, proti, ka /pers. B/ agrāk nebija sodīts, vaļsirdīgi nožēlo
izdarīto, daļēji atlīdzinājis radīto materiālo zaudējumu, tiesa secina, ka apsūdzētais, brīvības atņemšanas sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likuma
pārkāpumus. Tādēļ tiesa viņu notiesā nosacīti.
Nepilngadīgās cietušās pārstāvis /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanā pieteica kaitējuma kompensāciju cietušās /pers. C/ labā 1500 euro. Tiesas sēdē
cietusī un viņas pārstāvis uzturēja kaitējuma kompensāciju 1125 euro apmērā, norādot, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētais ir veicis trīs iemaksas pieteiktās
kompensācijas atlīdzināšanai, katra 125 euro apmērā.
Kriminālprocesa likuma 22. pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās
ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo un otro daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu
radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu; kompensācija ir
krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Apsūdzētais atzina kompensācijas pieteikumu pilnā apmērā, neapstrīdēja tā pieteikšanas pamatu un apmēru. Lietā ir iegūti pierādījumi faktam, ka
apsūdzētā prettiesiskas rīcības rezultātā cietušajai ir nodarīts zaudējums cietušās un viņas pārstāvja pieteiktajā apmērā. Tādēļ kompensācijas pieteikums ir
apmierināms tā uzturētajā apmērā, tas ir, 1125 euro apmērā.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pantu, tiesa
no s pri e da
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā, un sodīt viņu, piemērojot
Krimināllikuma 55. pantu, ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Piedzīt no /pers.B/ /pers.C/ labā kaitējuma kompensāciju 1125 (viens tūkstotis viens simts divdesmit pieci) euro.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2015. gada 27. februāra Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas
sūdzību vai protestu Daugavpils tiesā.
Tiesnese J. Baufale