Latvian court dismisses small claims land rent claim against individual due to bankruptcy status of plaintiff company.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Court of Appeal dismissed the plaintiff's small claims action for unpaid land rent and tax compensation against an individual. The plaintiff, a company in bankruptcy proceedings, argued that mandatory land lease laws created a debt, while the defendant contested the claim. The court ruled the claim inadmissible because the plaintiff, as a bankrupt entity, is exempt from court costs and the underlying debt collection was already handled by the administrator.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 43. p., 432. p., 440. p.; A bankrupt entity's claim for land rent is dismissed if the debt has been collected by the administrator and the entity is exempt from court costs under bankruptcy provisions.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C30461516
Lietas arhīva Nr. CA-0068-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2017.gada 1.martā
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Ilmārs Stivriņš
tiesneses Silvija Vasiļevska, Alla Šilova
izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekš – AS “Reversed”) maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par
zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu sakarā ar AS “Latzemes nekustamie
īpašumi” apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Maksātnespējīga AS „Reserved” 2016.gada 15.janvārī iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par zemes nomas maksas parāda
625,30 EUR, pievienotās vērtības nodokļa 131,31 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 70,61 EUR piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka AS “Reversed” (pirms reorganizācijas – AS “Latzemes nekustamie īpašumi”), SIA “Latzeme” un /pers. C/ no
2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim bija zemes nekustamā īpašuma Kastrānes ielā, Raunas ielā, Rīgā, ar kadastra Nr./numurs A/, īpašnieki.
Ar kopīpašnieku vienošanos pilnvarojums kopīpašnieku vietā un vārdā celt prasības par zemes nomas maksas parādu piedziņu un saņemt zemes nomas
maksu tika dots kopīpašniekam AS “Reversed”.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošais zemes īpašums pilnībā tiek lietots un izmantots vairāku ēku, tajā skaitā, dzīvojamās ēkas /adrese/ uzturēšanai.
Ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli nepieciešama zemes gabala daļa 2813 m2 platībā. Atbildētāja/pers. B/ laikā no 2010.gada 1.janvāra
līdz 2013.gada 31.oktobrim bija dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece.
Prasītāja uzskata, ka lietā pastāv likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas
spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā paredzētie apstākļi – zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar to
zemes un ēkas īpašnieku starpā pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp,
atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”
12.panta 2.1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas –
nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu.
Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi
dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā un jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis
atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai.
Katram dzīvokļa īpašniekam ir jāveic zemes nomas maksas samaksa atbilstoši tam piederošajām daudzdzīvokļu ēkas domājamām daļām. Par parāda
samaksas nepieciešamību atbildētāja tika brīdināta.
Prasītāja norāda, ka ēkas dzīvokļu īpašnieki ir iebilduši, ka ir veikuši maksājumus par zemes nomas maksu ēkas bijušajam apsaimniekotājam.
Tomēr samaksas veikšana pilnvarniekam ir pilnvarniekam dots uzdevums norēķināties ar zemes īpašnieku, bet pilnvarnieks uzdevumu nav veicis un ar
zemes īpašnieku nav norēķinājies.
Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu, līkuma “Par
zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa
īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1838., 2141., 2142.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas, par laika posmu no
2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim, zemes nomas maksas parādu 625,30 EUR, pievienotās vērtības nodokli 131,31 EUR un nekustamā
īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 70,61 EUR, kopā 827,22 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.
[2] Atbildētāja/pers. B/ 2016.gada 18.martā iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka prasību neatzīst, jo zemes
nomas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis tika maksāts nama apsaimniekotājam SIA “Tomo nami” un SIA “Biznesa cents Tomo” pēc izsniegtajiem
rēķiniem.
[3] Prasītāja 2016.gada 12.oktobrī iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros atsaucas uz tiesu praksi līdzīgās lietās (Rīgas rajona tiesas
2016.gada 31.marta spriedums lietā Nr.C33393716, 2016.gada 6.maija spriedums lietā Nr.C33409516, Saldus rajona tiesas 2016.gada 19.aprīļa
spriedums lietā Nr.C34029616, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.maija spriedumā lietā Nr.C29361616 u.c.)
Vienlaikus prasītāja paziņoja tiesai par uzņēmuma nosaukuma maiņu uz AS “Latzemes nekustamie īpašumi”.
Attiecībā par atbildētājas paskaidrojumiem prasītāja uzsver, ka apsaimniekotājs bija dzīvokļu īpašnieku, ne zemes īpašnieka likumīgais vietnieks,
tāpēc samaksa savam vietniekam no saistības neatbrīvo. Pilnvarniekam nodoto naudu, ja tāda tika nodota, no sava pilnvarnieka atbildētāja var prasīt
civilprocesuālā vai kriminālprocesuālā kārtībā, bet tās ir pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās attiecības, kurās zemes īpašniekam nav pamata
iejaukties.
Papildus prasītāja norāda, ka maksātnespējīgās SIA “Tomo nami” administratore ir informējusi prasītāju, ka par iespējamu apsaimniekoto māju
iedzīvotāju pārskaitīto zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu piesavināšanos pret uzņēmuma bijušajām amatpersonām ir
uzsākts kriminālprocess.
[4] Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” prasība apmierināta daļēji. No /pers. B/ prasītājas
labā piedzīts nomas maksas parāds 381,91 EUR, pievienotās vērtības nodoklis 80,20 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāds 92,68
EUR, izdevumi advokāta palīdzības samaksai 70,00 EUR, kopā 624,79 EUR. Valsts ienākumos no /pers. B/ piedzīta valsts nodeva 83,22 EUR un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 87,92 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta.
Pirmās instances tiesa spriedumā konstatēja, ka starp pusēm pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma
„Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants.
Par visu ar nekustamo īpašumu lietošanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu saistīto izdevumu segšanu ir atbildīgi dzīvokļa īpašnieki un zemes nomas
līguma neesamība, neatbrīvo ne mājas pārvaldnieku, ne dzīvokļa īpašnieku no pienākuma maksāt zemes nomu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv
neatkarīgi no pušu gribas – uz likuma pamata.
Spriedumā konstatēts, ka pušu starpā pastāvēja piespiedu nomas tiesiskas attiecības un dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa
6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā, kā arī, jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu atbilstoši tam piederošajām ēkas
domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai. Saskaņā ar VAS “Privatizācijas
aģentūra” 2015.gada 5.augusta izziņu sagatavojot dzīvojamo māju /adrese/ privatizācijas funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu platība minētās
dzīvojamas mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir noteikta 2813 m2.
Tiesa spriedumā konstatēja, ka saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem prasītāja ir piedzinusi no mājas pārvaldnieka SIA “Tomo nami”
zemes nomas maksu par periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Dzīvojamās mājas, kur atrodas atbildētājas dzīvokļa īpašums, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu uz līguma pamata no 2009.gada 1.oktobra veica
SIA “Biznesa centrs “TOMO”. 2010.gada 22.janvārī SIA “Tomo nami” pārņēma SIA “Biznesa centrs “TOMO”” saistības un iekasēja no atbildētājas
zemes nomas maksu, kuru atbildētāja maksāja apsaimniekotājam, nepieļaujot parāda rašanos. Tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka pārvaldnieks zemes
nomas līgumu nav noslēdzis.
Pirmās instances tiesa atzina, ka zemes īpašniekam likumdevējs, pastāvot apsaimniekotāja (pārvaldnieka) pilnvarojumam no dzīvokļa īpašuma
īpašnieka puses, ir piešķīris izvēles tiesības, pret kuru no minētām personām vērst prasību, kas saistīta ar zemes nomas tiesiskajām attiecībām.
Ar spriedumu lietā Nr.C30716311 konstatēts, ka starp zemes gabala Rīgā, Raunas ielā, Kastrānes ielā īpašniekiem un vairāku dzīvojamo māju,
tostarp, dzīvojamo ēku /adrese/, dzīvokļu apsaimniekotāju SIA „Tomo nami” pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības un nomas maksa ir 6 %
no zemesgabala vērtības gadā (neskaitot pievienotās vērtības nodokļa maksājumu), kā arī nomnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma
nodokļa par zemi maksājumu. Ar minēto spriedumu no SIA ,,Tomo nami” maksātnespējīgās AS ,,Reversed” labā tika piedzīts parāds par laika posmu
no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, pievienotās vērtības nodoklis un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas. Minētais spriedums
stājies spēkā 2016.gada 15.aprīlī.
Atbildētājai piederošais dzīvokļa īpašums ietilpst zemes gabala robežās par kuru ir konstatēta nomas tiesību pastāvēšana starp prasītāju un
daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieku, un par noteiktu laika periodu no pārvaldnieka ir piedzīts zemes nomas maksas parāds.
Tiesa atzina, ka ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu par atbildētājas lietošanā esošo zemes gabalu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz
2012.gada 30.jūnijam ir piedzīts nomas maksas parāds no SIA „Tomo nami”, tad nav pieļaujama prasītājas prasības par to pašu priekšmetu uz tā paša
pamata, bet pret citu atbildētāju, apmierināšana.
Konkrētajā gadījumā, ceļot prasību tiesā par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu un zemes nomas parāda piedziņu pret SIA “Tomo
nami”, prasītāja likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā ir izvēlējusies saņemt izpildījumu no SIA
“Tomo nami”, nevis no atbildētājas, un ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētas prasītājas un SIA “Tomo nami” nomas tiesiskās attiecības,
piedzenot no SIA “Tomo nami” arī zemes nomas maksas parādu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka prasība par zemes nomas parāda, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas
parāda piedziņu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, ir noraidāma. Līdz ar to, no atbildētājas prasītājas labā piedzīts
nomas maksas parāds par 2010.gadu 180,58 EUR apmērā, par 2012.gada otro pusgadu sākot no 2012.gada 1.jūlija un līdz 2012.gada 31.decembrim
81,13 EUR apmērā, par 2013.gadu līdz 2013.gada 31.oktobra 120,20 EUR apmērā, kopā 381,91 EUR.
Nomas maksa ir aprēķināta 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā no platības, kas nepieciešama dzīvojamas mājas uzturēšanai un
apsaimniekošanai, tas ir, 2813 m2.
Nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par 2010.gadu ir 12,39 EUR, par 2012.gada otro pusgadu sākot no 2012.gada 1.jūlija un līdz
2012.gada 31.decembrim ir 9,68 EUR un par 2013.gadu līdz 31.oktobrim 70,61 EUR, kopā 92,68 EUR, ko tiesa noteica piedzīt no atbildētājas
prasītājas labā.
Vienlaikus tiesa piedzina no atbildētājas prasītājas labā pievienotās vērtības nodokli, kas aprēķināts no piedzenamās nomas maksas summas
381,91 EUR (381,91 EUR x 21%), un veido 80,20 EUR.
[5] Apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu iesniedza prasītāja AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, norādot, ka
pārsūdz spriedumu daļā, kurā noraidīts prasījums par parāda 319,67 EUR apmērā, par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam,
piedziņu.
Prasītāja atsaucas uz 2015.gada 23.jūlija Augstākās tiesas Rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKC-1062/2015, Augstākās tiesas 2016.gada 20.aprīļa
spriedumu lietā Nr.SKC-5/2016 un norāda, ka tiesas secinājums, ka spriedums, kas stājies spēkā pret apsaimniekotāju, atbrīvo no pienākuma veikt
zemes nomas maksas samaksu dzīvokļa īpašnieku, neatbilst judikatūrā paustajām atziņām un normatīvajiem aktiem.
Prasītāja uzsver, ka zemes īpašniekiem līdz 2014.gada oktobrim, kad stājās spēkā grozījumi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 54.pantā, nebija iespējas izvēlēties atbildētāju un celt prasību par zemes nomas attiecību konstatāciju un nomas priekšmeta nodibināšanu
pret vienu kopīpašnieku.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas fakts ir jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja ir norādījusi, ka zemes nomas maksājumus ir
veikusi mājas apsaimniekotājam SIA “Tomo nami”. Samaksas veikšana pilnvarniekam ir viņam dots uzdevums norēķināties ar zemes īpašnieku, bet
pilnvarnieks šajā gadījumā uzdevumu nav izpildījis un ar zemes īpašnieku nav norēķinājies.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka nolēmums pret apsaimniekotāju nav izpildīts, un uz šī nolēmuma pamata ir ierosināts apsaimniekotāja
SIA “Tomo nami” maksātnespējas process. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta ceturto daļu tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts
juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. Savukārt
Civilprocesa likuma 563.panta otrā daļa noteic, ka izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no juridiskām personām (..) izbeidzama pēc
administratora pieteikuma, ja parādniekam likumā noteiktajā kārtībā pasludināta maksātnespēja (..).
Apelatore norāda, ka saskaņā ar judikatūru, vairāku patstāvīgu tiesvedību gadījumā var veidoties situācija, kurā par vienu maksājuma saistību
kreditoram ir vairāki izpildu dokumenti. Šāda situācija varētu rasties arī konkrētajā lietā par zemes nomas maksas parāda piedziņu par laika periodu no
2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam. Tomēr, jāņem vērā, ka parāda piedziņa ir tiesas nolēmuma izpildes jautājums, kurā piedalās arī
parādnieki, un viņiem ir iespēja sekot līdzi, lai kreditors neiedzīvotos uz viņu rēķina.
Pamatojoties uz minēto, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā zemes nomas maksas parādu 243,39 EUR,
pievienotās vērtības nodokļa parādu 51,11 EUR un nekustamā īpašuma kompensāciju 25,17 EUR apmērā par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz
2012.gada 30.jūnijam, kopā 319,67 EUR; lemt par samaksātās valsts nodevas un citu tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētājas prasītājas labā.
Motīvu daļa
Civillietu tiesas kolēģija rakstveida procesā izvērtējusi prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītos motīvus saistībā ar lietā esošajiem
pierādījumiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un
pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā
likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās
instances tiesas sprieduma motivācijai, bet apelācijas sūdzībās izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.
Ņemot vērā, ka nav pārsūdzēts un stājies likumīgā spēkā pirmās instances spriedums prasījuma apmierinātajā daļā, apelācijas instancē tiek
pārskatīta lieta un prasība tās noraidītajā daļā, tas, ir, par parāda 319,67 EUR piedziņu par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Starp pusēm pastāv strīds par prasītājas tiesībām saņemt nomas maksas parādu no atbildētājas apstākļos, kad dzīvokļa īpašniece ir maksājusi
mājas pārvaldnieka SIA “Tomo nami” izrakstītos rēķinus, bet prasītāja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir piedzinusi no minētā mājas pārvaldnieka
zemes nomas maksu par periodu no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada jūnijam ieskaitot.
Prasītāja, atsaucoties uz Civillikuma 1817., 2289. un 2309.pantu, norāda, ka SIA “Tomo nami” kā atbildētājas pilnvarniece savas saistības pret
prasītāju nav izpildījusi, līdz ar ko, pienākums izpildīt šo saistību gulstas uz pašu atbildētāju.
Atbildētāja norāda, ka maksājumi par zemes nomu bija veikti pārvaldniekam saskaņā ar iesniegtiem rēķiniem un savu apgalvojumu pierāda lietā
iesniedzot saglabātos rēķinus, maksājuma uzdevumus par strīdus periodu (lietas 33.-56., 95.-99.lapa).
Pušu un SIA “Tomo nami” attiecības saistībā ar zemes nomas līguma noslēgšanu ir apspriežamas saskaņā ar speciālā likuma, tas ir, likuma “Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikumiem.
Saskaņā ar minētā likuma 54.panta ceturtās daļas noteikumiem, ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas
līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai
nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.
Tādējādi, dzīvojamās mājas pārvaldnieks, šajā gadījumā SIA “Tomo nami”, ir patstāvīgs šī likuma subjekts ar spēju uzņemties pienākumus un
saistības, tostarp arī mantiskās.
Šajā gadījumā, ceļot prasību tiesā par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu un zemes nomas parāda piedziņu pret SIA “Tomo nami”,
prasītāja, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā ir izvēlējusies saņemt atbilstošu izpildījumu no
SIA “Tomo nami”, nevis no atbildētājas, un, ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzītas prasītājas un SIA “Tomo nami” nomas tiesiskās attiecības,
piedzenot no SIA “Tomo nami” arī zemes nomas maksas parādu par strīdus periodu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 20.aprīļa spriedumā lietā SKC-0005/2016 ir norādīts, ka nosakot likumā, ka dzīvokļa
īpašnieki, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu, var uzdot pārvaldniekam pieņemt lēmum, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus un saņemt
maksājumus, likumdevējs dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās ir paredzējis arī speciālu pilnvarojuma veidu, kas atšķiras no Civillikuma
vispārējiem noteikumiem par pilnvarojumu. Dzīvokļu īpašnieku pilnvarojums slēgt līgumus viņu vietā nozīmē pārvaldnieka tiesības slēgt līgumu savā vārdā,
dzīvokļu īpašnieku labā, interesēs un uz viņu rēķina. Ja pārvaldes uzdevumā pārvaldnieks savā vārdā slēdz zemes nomas līgumu, bet dzīvokļa īpašnieks
nenodrošina pietiekamu finansējumu, tad pārvaldnieks saglabā regresa prasības tiesību pret dzīvokļa īpašnieku, jo līgums ir noslēgts tieši dzīvokļa
īpašnieka interesēs, viņa vietā un uz viņa rēķina.
Ievērojot minēto, tiesas kolēģija secina, ka zemes īpašnieka izvēles tiesības celt prasību pret dzīvokļa īpašnieku vai pārvaldnieku un dzīvokļa
īpašnieka atbildība par zemes nomas maksājumu veikšanu nebūt nenozīmē zemes īpašnieka tiesības atkārtoti piedzīt parādu no dzīvokļa īpašnieka, kad ar
spēkā stājušos tiesas spriedumu šis parāds jau ir piedzīts no pārvaldnieka, konstatējot piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību starp pārvaldnieku un
zemes īpašnieku pastāvēšanu.
Ja zemes īpašnieks izvēlējies šajās tiesiskajās attiecības iesaistīt arī trešo personu – pārvaldnieku un ar tiesas spriedumu viņa prasījumi ir
apmierināti, tad viņam jāpieņem tiesas sprieduma izpilde un jārēķinās ar Civilprocesa likuma 203.panta trešajā daļā noteiktajām sekām.
Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība par zemes nomas parāda, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma
nodokļa kompensācijas parāda 319,67 EUR apmērā piedziņu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts
ienākumos.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta nosacījumiem no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti
administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas process.
Prasītāja, pamatojoties uz šo normu, tika atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas pirmās instances tiesā.
No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi apelācijas instances tiesā ir 10,14 EUR (lietas 85.lapa), kas saskaņā ar
Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu piedzenami no prasītājas valsts labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājai daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
11 12
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 440. , 440. pantiem, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda
noraidīt akciju sabiedrības „Latzemes nekustamie īpašumi” maza apmēra prasību pret /pers. B/ daļā par zemes nomas parāda, pievienotās vērtības
nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 319,67 EUR piedziņu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada
30.jūnijam.
Piedzīt no akciju sabiedrības „Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003347400, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
10,14 EUR (desmit euro un 14 centi).
Noteikt akciju sabiedrībai „Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003347400, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no
sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pēc ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas kvīts oriģināls šajā noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales
apgabaltiesā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000,
maksājuma uzdevumā norādot: saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22, maksājuma mērķis – 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
un dati lietas identificēšanai.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2017.gada 1.martā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš
Tiesnese A.Šilova
Tiesnese S.Vasiļevska