Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30461516 / CA-0068-17 Generato dall'IA

Latvian court dismisses small claims land rent claim against individual due to bankruptcy status of plaintiff company.

Numero d'incarto C30461516 / CA-0068-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Court of Appeal dismissed the plaintiff's small claims action for unpaid land rent and tax compensation against an individual. The plaintiff, a company in bankruptcy proceedings, argued that mandatory land lease laws created a debt, while the defendant contested the claim. The court ruled the claim inadmissible because the plaintiff, as a bankrupt entity, is exempt from court costs and the underlying debt collection was already handled by the administrator.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likums 43. p., 432. p., 440. p.; A bankrupt entity's claim for land rent is dismissed if the debt has been collected by the administrator and the entity is exempt from court costs under bankruptcy provisions.

Parole chiave

Generato dall'IA
small claims procedure bankruptcy proceedings land lease law court costs exemption mandatory land lease tax compensation administrative collection restituzione speciale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likums 43. p.
Civilprocesa likums 432. p.
Civilprocesa likums 440. p.
Civilprocesa likums 42. p.
Civilprocesa likums 39. p.
Civilprocesa likums 204.1 pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C30461516

Lietas arhīva Nr. CA-0068-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2017.gada 1.martā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Ilmārs Stivriņš

tiesneses Silvija Vasiļevska, Alla Šilova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekš – AS “Reversed”) maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu sakarā ar AS “Latzemes nekustamie

īpašumi” apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējīga AS „Reserved” 2016.gada 15.janvārī iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par zemes nomas maksas parāda

625,30 EUR, pievienotās vērtības nodokļa 131,31 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 70,61 EUR piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka AS “Reversed” (pirms reorganizācijas – AS “Latzemes nekustamie īpašumi”), SIA “Latzeme” un /pers. C/ no

2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim bija zemes nekustamā īpašuma Kastrānes ielā, Raunas ielā, Rīgā, ar kadastra Nr./numurs A/, īpašnieki.

Ar kopīpašnieku vienošanos pilnvarojums kopīpašnieku vietā un vārdā celt prasības par zemes nomas maksas parādu piedziņu un saņemt zemes nomas

maksu tika dots kopīpašniekam AS “Reversed”.

Nekustamā īpašuma sastāvā esošais zemes īpašums pilnībā tiek lietots un izmantots vairāku ēku, tajā skaitā, dzīvojamās ēkas /adrese/ uzturēšanai.

Ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli nepieciešama zemes gabala daļa 2813 m2 platībā. Atbildētāja/pers. B/ laikā no 2010.gada 1.janvāra

līdz 2013.gada 31.oktobrim bija dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece.

Prasītāja uzskata, ka lietā pastāv likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā paredzētie apstākļi – zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar to

zemes un ēkas īpašnieku starpā pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp,

atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12.panta 2.1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas –

nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu.

Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi

dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā un jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis

atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai.

Katram dzīvokļa īpašniekam ir jāveic zemes nomas maksas samaksa atbilstoši tam piederošajām daudzdzīvokļu ēkas domājamām daļām. Par parāda

samaksas nepieciešamību atbildētāja tika brīdināta.

Prasītāja norāda, ka ēkas dzīvokļu īpašnieki ir iebilduši, ka ir veikuši maksājumus par zemes nomas maksu ēkas bijušajam apsaimniekotājam.

Tomēr samaksas veikšana pilnvarniekam ir pilnvarniekam dots uzdevums norēķināties ar zemes īpašnieku, bet pilnvarnieks uzdevumu nav veicis un ar

zemes īpašnieku nav norēķinājies.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu, līkuma “Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1838., 2141., 2142.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas, par laika posmu no

2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim, zemes nomas maksas parādu 625,30 EUR, pievienotās vērtības nodokli 131,31 EUR un nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 70,61 EUR, kopā 827,22 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

[2] Atbildētāja/pers. B/ 2016.gada 18.martā iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka prasību neatzīst, jo zemes

nomas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis tika maksāts nama apsaimniekotājam SIA “Tomo nami” un SIA “Biznesa cents Tomo” pēc izsniegtajiem

rēķiniem.

[3] Prasītāja 2016.gada 12.oktobrī iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros atsaucas uz tiesu praksi līdzīgās lietās (Rīgas rajona tiesas

2016.gada 31.marta spriedums lietā Nr.C33393716, 2016.gada 6.maija spriedums lietā Nr.C33409516, Saldus rajona tiesas 2016.gada 19.aprīļa

spriedums lietā Nr.C34029616, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.maija spriedumā lietā Nr.C29361616 u.c.)

Vienlaikus prasītāja paziņoja tiesai par uzņēmuma nosaukuma maiņu uz AS “Latzemes nekustamie īpašumi”.

Attiecībā par atbildētājas paskaidrojumiem prasītāja uzsver, ka apsaimniekotājs bija dzīvokļu īpašnieku, ne zemes īpašnieka likumīgais vietnieks,

tāpēc samaksa savam vietniekam no saistības neatbrīvo. Pilnvarniekam nodoto naudu, ja tāda tika nodota, no sava pilnvarnieka atbildētāja var prasīt

civilprocesuālā vai kriminālprocesuālā kārtībā, bet tās ir pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās attiecības, kurās zemes īpašniekam nav pamata

iejaukties.

Papildus prasītāja norāda, ka maksātnespējīgās SIA “Tomo nami” administratore ir informējusi prasītāju, ka par iespējamu apsaimniekoto māju

iedzīvotāju pārskaitīto zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu piesavināšanos pret uzņēmuma bijušajām amatpersonām ir

uzsākts kriminālprocess.

[4] Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” prasība apmierināta daļēji. No /pers. B/ prasītājas

labā piedzīts nomas maksas parāds 381,91 EUR, pievienotās vērtības nodoklis 80,20 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāds 92,68

EUR, izdevumi advokāta palīdzības samaksai 70,00 EUR, kopā 624,79 EUR. Valsts ienākumos no /pers. B/ piedzīta valsts nodeva 83,22 EUR un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 87,92 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumā konstatēja, ka starp pusēm pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma

„Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants.

Par visu ar nekustamo īpašumu lietošanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu saistīto izdevumu segšanu ir atbildīgi dzīvokļa īpašnieki un zemes nomas

līguma neesamība, neatbrīvo ne mājas pārvaldnieku, ne dzīvokļa īpašnieku no pienākuma maksāt zemes nomu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv

neatkarīgi no pušu gribas – uz likuma pamata.

Spriedumā konstatēts, ka pušu starpā pastāvēja piespiedu nomas tiesiskas attiecības un dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa

6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā, kā arī, jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu atbilstoši tam piederošajām ēkas

domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai. Saskaņā ar VAS “Privatizācijas

aģentūra” 2015.gada 5.augusta izziņu sagatavojot dzīvojamo māju /adrese/ privatizācijas funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu platība minētās

dzīvojamas mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir noteikta 2813 m2.

Tiesa spriedumā konstatēja, ka saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem prasītāja ir piedzinusi no mājas pārvaldnieka SIA “Tomo nami”

zemes nomas maksu par periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Dzīvojamās mājas, kur atrodas atbildētājas dzīvokļa īpašums, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu uz līguma pamata no 2009.gada 1.oktobra veica

SIA “Biznesa centrs “TOMO”. 2010.gada 22.janvārī SIA “Tomo nami” pārņēma SIA “Biznesa centrs “TOMO”” saistības un iekasēja no atbildētājas

zemes nomas maksu, kuru atbildētāja maksāja apsaimniekotājam, nepieļaujot parāda rašanos. Tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka pārvaldnieks zemes

nomas līgumu nav noslēdzis.

Pirmās instances tiesa atzina, ka zemes īpašniekam likumdevējs, pastāvot apsaimniekotāja (pārvaldnieka) pilnvarojumam no dzīvokļa īpašuma

īpašnieka puses, ir piešķīris izvēles tiesības, pret kuru no minētām personām vērst prasību, kas saistīta ar zemes nomas tiesiskajām attiecībām.

Ar spriedumu lietā Nr.C30716311 konstatēts, ka starp zemes gabala Rīgā, Raunas ielā, Kastrānes ielā īpašniekiem un vairāku dzīvojamo māju,

tostarp, dzīvojamo ēku /adrese/, dzīvokļu apsaimniekotāju SIA „Tomo nami” pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības un nomas maksa ir 6 %

no zemesgabala vērtības gadā (neskaitot pievienotās vērtības nodokļa maksājumu), kā arī nomnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma

nodokļa par zemi maksājumu. Ar minēto spriedumu no SIA ,,Tomo nami” maksātnespējīgās AS ,,Reversed” labā tika piedzīts parāds par laika posmu

no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, pievienotās vērtības nodoklis un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas. Minētais spriedums

stājies spēkā 2016.gada 15.aprīlī.

Atbildētājai piederošais dzīvokļa īpašums ietilpst zemes gabala robežās par kuru ir konstatēta nomas tiesību pastāvēšana starp prasītāju un

daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieku, un par noteiktu laika periodu no pārvaldnieka ir piedzīts zemes nomas maksas parāds.

Tiesa atzina, ka ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu par atbildētājas lietošanā esošo zemes gabalu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz

2012.gada 30.jūnijam ir piedzīts nomas maksas parāds no SIA „Tomo nami”, tad nav pieļaujama prasītājas prasības par to pašu priekšmetu uz tā paša

pamata, bet pret citu atbildētāju, apmierināšana.

Konkrētajā gadījumā, ceļot prasību tiesā par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu un zemes nomas parāda piedziņu pret SIA “Tomo

nami”, prasītāja likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā ir izvēlējusies saņemt izpildījumu no SIA

“Tomo nami”, nevis no atbildētājas, un ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētas prasītājas un SIA “Tomo nami” nomas tiesiskās attiecības,

piedzenot no SIA “Tomo nami” arī zemes nomas maksas parādu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka prasība par zemes nomas parāda, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas

parāda piedziņu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, ir noraidāma. Līdz ar to, no atbildētājas prasītājas labā piedzīts

nomas maksas parāds par 2010.gadu 180,58 EUR apmērā, par 2012.gada otro pusgadu sākot no 2012.gada 1.jūlija un līdz 2012.gada 31.decembrim

81,13 EUR apmērā, par 2013.gadu līdz 2013.gada 31.oktobra 120,20 EUR apmērā, kopā 381,91 EUR.

Nomas maksa ir aprēķināta 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā no platības, kas nepieciešama dzīvojamas mājas uzturēšanai un

apsaimniekošanai, tas ir, 2813 m2.

Nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par 2010.gadu ir 12,39 EUR, par 2012.gada otro pusgadu sākot no 2012.gada 1.jūlija un līdz

2012.gada 31.decembrim ir 9,68 EUR un par 2013.gadu līdz 31.oktobrim 70,61 EUR, kopā 92,68 EUR, ko tiesa noteica piedzīt no atbildētājas

prasītājas labā.

Vienlaikus tiesa piedzina no atbildētājas prasītājas labā pievienotās vērtības nodokli, kas aprēķināts no piedzenamās nomas maksas summas

381,91 EUR (381,91 EUR x 21%), un veido 80,20 EUR.

[5] Apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu iesniedza prasītāja AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, norādot, ka

pārsūdz spriedumu daļā, kurā noraidīts prasījums par parāda 319,67 EUR apmērā, par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam,

piedziņu.

Prasītāja atsaucas uz 2015.gada 23.jūlija Augstākās tiesas Rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKC-1062/2015, Augstākās tiesas 2016.gada 20.aprīļa

spriedumu lietā Nr.SKC-5/2016 un norāda, ka tiesas secinājums, ka spriedums, kas stājies spēkā pret apsaimniekotāju, atbrīvo no pienākuma veikt

zemes nomas maksas samaksu dzīvokļa īpašnieku, neatbilst judikatūrā paustajām atziņām un normatīvajiem aktiem.

Prasītāja uzsver, ka zemes īpašniekiem līdz 2014.gada oktobrim, kad stājās spēkā grozījumi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 54.pantā, nebija iespējas izvēlēties atbildētāju un celt prasību par zemes nomas attiecību konstatāciju un nomas priekšmeta nodibināšanu

pret vienu kopīpašnieku.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas fakts ir jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja ir norādījusi, ka zemes nomas maksājumus ir

veikusi mājas apsaimniekotājam SIA “Tomo nami”. Samaksas veikšana pilnvarniekam ir viņam dots uzdevums norēķināties ar zemes īpašnieku, bet

pilnvarnieks šajā gadījumā uzdevumu nav izpildījis un ar zemes īpašnieku nav norēķinājies.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka nolēmums pret apsaimniekotāju nav izpildīts, un uz šī nolēmuma pamata ir ierosināts apsaimniekotāja

SIA “Tomo nami” maksātnespējas process. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta ceturto daļu tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts

juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. Savukārt

Civilprocesa likuma 563.panta otrā daļa noteic, ka izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no juridiskām personām (..) izbeidzama pēc

administratora pieteikuma, ja parādniekam likumā noteiktajā kārtībā pasludināta maksātnespēja (..).

Apelatore norāda, ka saskaņā ar judikatūru, vairāku patstāvīgu tiesvedību gadījumā var veidoties situācija, kurā par vienu maksājuma saistību

kreditoram ir vairāki izpildu dokumenti. Šāda situācija varētu rasties arī konkrētajā lietā par zemes nomas maksas parāda piedziņu par laika periodu no

2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam. Tomēr, jāņem vērā, ka parāda piedziņa ir tiesas nolēmuma izpildes jautājums, kurā piedalās arī

parādnieki, un viņiem ir iespēja sekot līdzi, lai kreditors neiedzīvotos uz viņu rēķina.

Pamatojoties uz minēto, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā zemes nomas maksas parādu 243,39 EUR,

pievienotās vērtības nodokļa parādu 51,11 EUR un nekustamā īpašuma kompensāciju 25,17 EUR apmērā par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz

2012.gada 30.jūnijam, kopā 319,67 EUR; lemt par samaksātās valsts nodevas un citu tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētājas prasītājas labā.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolēģija rakstveida procesā izvērtējusi prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītos motīvus saistībā ar lietā esošajiem

pierādījumiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai, bet apelācijas sūdzībās izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Ņemot vērā, ka nav pārsūdzēts un stājies likumīgā spēkā pirmās instances spriedums prasījuma apmierinātajā daļā, apelācijas instancē tiek

pārskatīta lieta un prasība tās noraidītajā daļā, tas, ir, par parāda 319,67 EUR piedziņu par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Starp pusēm pastāv strīds par prasītājas tiesībām saņemt nomas maksas parādu no atbildētājas apstākļos, kad dzīvokļa īpašniece ir maksājusi

mājas pārvaldnieka SIA “Tomo nami” izrakstītos rēķinus, bet prasītāja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir piedzinusi no minētā mājas pārvaldnieka

zemes nomas maksu par periodu no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada jūnijam ieskaitot.

Prasītāja, atsaucoties uz Civillikuma 1817., 2289. un 2309.pantu, norāda, ka SIA “Tomo nami” kā atbildētājas pilnvarniece savas saistības pret

prasītāju nav izpildījusi, līdz ar ko, pienākums izpildīt šo saistību gulstas uz pašu atbildētāju.

Atbildētāja norāda, ka maksājumi par zemes nomu bija veikti pārvaldniekam saskaņā ar iesniegtiem rēķiniem un savu apgalvojumu pierāda lietā

iesniedzot saglabātos rēķinus, maksājuma uzdevumus par strīdus periodu (lietas 33.-56., 95.-99.lapa).

Pušu un SIA “Tomo nami” attiecības saistībā ar zemes nomas līguma noslēgšanu ir apspriežamas saskaņā ar speciālā likuma, tas ir, likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikumiem.

Saskaņā ar minētā likuma 54.panta ceturtās daļas noteikumiem, ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas

līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai

nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Tādējādi, dzīvojamās mājas pārvaldnieks, šajā gadījumā SIA “Tomo nami”, ir patstāvīgs šī likuma subjekts ar spēju uzņemties pienākumus un

saistības, tostarp arī mantiskās.

Šajā gadījumā, ceļot prasību tiesā par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu un zemes nomas parāda piedziņu pret SIA “Tomo nami”,

prasītāja, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā ir izvēlējusies saņemt atbilstošu izpildījumu no

SIA “Tomo nami”, nevis no atbildētājas, un, ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzītas prasītājas un SIA “Tomo nami” nomas tiesiskās attiecības,

piedzenot no SIA “Tomo nami” arī zemes nomas maksas parādu par strīdus periodu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 20.aprīļa spriedumā lietā SKC-0005/2016 ir norādīts, ka nosakot likumā, ka dzīvokļa

īpašnieki, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu, var uzdot pārvaldniekam pieņemt lēmum, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus un saņemt

maksājumus, likumdevējs dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās ir paredzējis arī speciālu pilnvarojuma veidu, kas atšķiras no Civillikuma

vispārējiem noteikumiem par pilnvarojumu. Dzīvokļu īpašnieku pilnvarojums slēgt līgumus viņu vietā nozīmē pārvaldnieka tiesības slēgt līgumu savā vārdā,

dzīvokļu īpašnieku labā, interesēs un uz viņu rēķina. Ja pārvaldes uzdevumā pārvaldnieks savā vārdā slēdz zemes nomas līgumu, bet dzīvokļa īpašnieks

nenodrošina pietiekamu finansējumu, tad pārvaldnieks saglabā regresa prasības tiesību pret dzīvokļa īpašnieku, jo līgums ir noslēgts tieši dzīvokļa

īpašnieka interesēs, viņa vietā un uz viņa rēķina.

Ievērojot minēto, tiesas kolēģija secina, ka zemes īpašnieka izvēles tiesības celt prasību pret dzīvokļa īpašnieku vai pārvaldnieku un dzīvokļa

īpašnieka atbildība par zemes nomas maksājumu veikšanu nebūt nenozīmē zemes īpašnieka tiesības atkārtoti piedzīt parādu no dzīvokļa īpašnieka, kad ar

spēkā stājušos tiesas spriedumu šis parāds jau ir piedzīts no pārvaldnieka, konstatējot piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību starp pārvaldnieku un

zemes īpašnieku pastāvēšanu.

Ja zemes īpašnieks izvēlējies šajās tiesiskajās attiecības iesaistīt arī trešo personu – pārvaldnieku un ar tiesas spriedumu viņa prasījumi ir

apmierināti, tad viņam jāpieņem tiesas sprieduma izpilde un jārēķinās ar Civilprocesa likuma 203.panta trešajā daļā noteiktajām sekām.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība par zemes nomas parāda, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācijas parāda 319,67 EUR apmērā piedziņu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts

ienākumos.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta nosacījumiem no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti

administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas process.

Prasītāja, pamatojoties uz šo normu, tika atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas pirmās instances tiesā.

No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi apelācijas instances tiesā ir 10,14 EUR (lietas 85.lapa), kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu piedzenami no prasītājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājai daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

11 12

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 440. , 440. pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

noraidīt akciju sabiedrības „Latzemes nekustamie īpašumi” maza apmēra prasību pret /pers. B/ daļā par zemes nomas parāda, pievienotās vērtības

nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 319,67 EUR piedziņu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada

30.jūnijam.

Piedzīt no akciju sabiedrības „Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003347400, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

10,14 EUR (desmit euro un 14 centi).

Noteikt akciju sabiedrībai „Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003347400, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pēc ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas kvīts oriģināls šajā noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales

apgabaltiesā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000,

maksājuma uzdevumā norādot: saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22, maksājuma mērķis – 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

un dati lietas identificēšanai.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2017.gada 1.martā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

Tiesnese A.Šilova

Tiesnese S.Vasiļevska