Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11094064613 / K30-0905-14 Generato dall'IA

Court convicted defendant of negligent homicide and imposed conditional sentence with partial civil compensation.

Numero d'incarto 11094064613 / K30-0905-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of negligent homicide under Article 123 of the Criminal Law and sentenced him to one year and six months of conditional imprisonment. The defendant admitted guilt but failed to show remorse or offer compensation to the victim's family. Consequently, the court ordered partial payment of moral damages to multiple victims and the destruction of physical evidence.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 123. panta 1. daļa; Krimināllikuma 55. panta 1., 3., 5. daļa: A person who intentionally strikes another on the head without intent to kill is liable for negligent homicide if death results from the injury, and may receive a conditional sentence if they admit guilt and show remorse.

Parole chiave

Generato dall'IA
negligent homicide conditional sentence moral damages admission of guilt physical evidence destruction procedural costs conditional probation trauma psicologico

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 123. panta 1. daļa
Krimināllikuma 55. panta 1., 3., 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 368. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 527. pants
Kriminālprocesa likuma 528. pants
Kriminālprocesa likuma 529. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 11094064613

Lietas arhīva Nr. K30-0905-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 12.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa:

tiesnese I.Rūķe

ar sekretāri R.Merķi, tulci J.Bičkovsku,

piedaloties prokurorei D.Kušnerei,

advokātiem G.Antomam, P.Jansonam un I.Marķitānei,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, 2014.gada 11.novembrī un 12.decmbrī krimināllietu /pers. D/,

personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 123.panta pirmās daļas un

konstatēja:

ka /pers. D/ izdarīja prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības sekojošos apstķļos.

2013.gada 24.augustā ap plkst.17.23 Rīgā uz Baznīcas ielas, netālu no nama Nr.27/29, starp /pers.

E/ un alkohola ietekmē esošo /pers. D/ notika konflikts. Konflikta gaitā /pers. D/ un /pers. E/ sāka grūstīt

viens otru, /pers. D/ mēģināja iesist /pers. E/. Grūstoties viņi pārgāja pāri ielai. /pers. D/, dusmu vadīts,

bez tīša nodoma nodarīt smagus miesas bojājumus un nonāvēt /pers. E/, vienu reizi ar dūri iesita /pers. E/

labajā pieres rajonā. Sitiens piešķīra /pers. E/ ķermenim paātrinājumu, kā rezultātā /pers. E/ nokrita

atmuguriski uz asfalta, netālu no nama /adrese/, atsitoties ar kreiso deniņu rajonu pret ietves segumu,

tādējādi gūstot trulu vaļēju galvas traumu. /pers. D/ iepriekšminētās prettiesiskās rīcības rezultātā /pers. E/

galvas rajonā tika nodarīti miesas bojājumi - sista brūce un asinsizplūdums uz galvas ādas muskuļu lēvera

iekšējās virsmas kreisā deniņu rajonā, asinsizplūdums kreisā deniņu muskulī, galvaskausa velves un

pamatnes kaulu lūzumi kreisā pusē, asinsizplūdumi zem labās smadzeņu puslodes un kreisā paura daivas

cietā smadzeņu apvalka, asinsizplūdumi zem mīkstiem smadzeņu apvalkiem labā deniņu - paura daivā un

kreisā paura - deniņu- pakauša daivās, smadzeņu vielas sasitums labā deniņu - paura daivā un kreisā

deniņu daivā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un ir

cēloniskā sakarībā ar /pers. E/ nāves iestāšanos 2013.gada 2.septembrī.Bez tam, /pers. E/ galvas rajonā

konstatēts zemādas asinsizplūdums labā pieres rajonā, kas radies /pers. D/ sitiena ar dūri rezultātā, un pats

par sevi pieskaitāms maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Tādējādi Pers.D izdarīja /pers. E/ prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, kas izpaudās

noziedzīgas nevērības veidā, jo viņš neparedzēja šādu seku - /pers. E/ nāves iestāšanos smagu, dzīvībai

bīstamu miesas bojājumu rezultātā, kaut gan pie konkrētajiem apstākļiem - izdarot tīšu sitienu ar dūri

galvas rajonā, viņam vajadzēja apzināties, ka jebkurš sitiens pa galvu var izraisīt smagas sekas.

Ar šīm darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 123.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu

nodarījumu.

Tiesas sēdē /pers. D/ atzina savu vainu viņam celtajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā un

pieteica lūgumu neizdarīt tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi.

Uzklausījusi prokurora, cietušo pārstāvju un aizstāvja viedokli, konstatējusi, ka lietā pastāv

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas priekšnosacījumi, tiesa pieņēma lēmumu neizdarīt

pierādījumu pārbaudi apsūdzības daļā. Apsūdzētajam pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas

izskaidrotas. Tiesai lietas materiālu pārbaudes gaitā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu. Līdz ar

to pierādījumi apsūdzības daļā netiek uzskaitīti un analizēti.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 123.panta pirmās

daļas.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam /pers. D/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Par apsūdzēto noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, ir Latvijas Republikas pilsonis, ieguvis

augstāko izglītību, neprecējies, bez apgādājamām personām, ir SIA ,,BV Management” valdes loceklis,

dzīvo /adrese A/, deklarējis dzīves vieta /adrese/, agrāk nav sodīts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst, ka apsūdzētā atbildību mīkstina tas,

ka /pers. D/ ir atzinis savu vainu un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.puktu, apsūdzētā atbildību mīkstina

labprātīga materiālo zaudējumu kompensēšana cietušajai /pers. G/( lietas lapa 256).

Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, apsūdzētā atbildību

pastiprina tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts atrodoties alkohola ietekmē. Saskaņā ar medicīniskās

pārbaudes protokolu, /pers. D/ 2013.gada 24,augustā konstatēts alkohola reibums 1,5 promiles.

Krimināllikuma 123.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz

trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, kā arī ar piespiedu darbu. Nosakot soda veidu, tiesa ņem

vērā, ka noziedzīgais nodarījums radījis smagas sekas un tika izdarīts alkohola reibumā. Pie šādiem

apstākļiem tiesas izskatā nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Ievērojot to, ka apsūdzētais agrāk nav sodīts, viņam ir pastāvīga dzīves vieta un pastāvīgs darbs,

konstatēti divi atbildību mīkstinoši apstākļi, tiesa ieguvusi pārliecību, ka /pers. D/, sodu neizciešot,

turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, un atzīst, ka brīvības atņemšanas sodu viņam var notiesāt nosacīti.

Lietā par cietušajiem atzīti mirušā /pers. E/ tēvs /pers. H/, māte /pers. G/, māsa /pers. I/ un

bērni, /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/.

Cietusī/pers. M/ pirmstiesas procesā pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 415,80, ko

veido bēru izdevumi.

Pēc krimināllietas nodošanas tiesai cietušo /pers. L/ un /pers. K/ pārstāve /pers. N/ un

cietušais /pers. J/ pieteikuši morālā un mantiskā kaitējuma kompensāciju, lūdzot tiesu piedzīt no

apsūdzētā

- par labu visiem trim cietušajiem morālo kaitējumu- katram EUR 10 000 ( desmit tūkstoši euro)

apmērā,

- cietušajam /pers. J/ arī mantisku zaudējumu EUR 749,79 apmērā, kas sastāv no -

izdevumiem par zvērināta advokāta L.Matisāna juridiskās palīdzības saņemšanu, EUR 28,45 (divdesmit

astoņi euro 45 centi), izdevumiem zvērinātas advokātes I.Marķitānes juridiskās palīdzības saņemšanu

EUR 400 + EUR 21.34 = EUR 421.34 , izdevumiem par klīniskā psihologa /pers. O/ psiholoģisko izpēti

par cietušajiem un atzinuma sniegšanu EUR 300.

Pieteikumā norādīts, lai arī maksājumu psiholoģei veikusi nepilngadīgo cietušo pārstāve, kura

nav ar lēmumu atzīta par cietušo, psiholoģiskā izpēte ir veikta cietušajiem. Apsūdzētais ar savu

noziedzīgo darbību cietušajiem ir nodarījis psihisku traumu un morālas ciešanas. /pers. E/ bija ģimenes

galvenais apgādnieks un uzturētājs. Ģimene bija šķirta, taču bērni regulāri uzturēja ar tēvu attiecības,

kuras bija siltas un ciešas. Ģimenē bez tēva palika nepilngadīgais dēls /pers. K/, personas kods /personas

kods/, kurš ir atzīts par bērnu invalīdu ar diagnosticētu pamatslimību: Vājredzīgs. Nistagmus.

Astigmat.mixtus. Tas nozīmē, ka bērns ir redzes invalīds vismaz līdz 2018.gadam. No 2007.gada

konstatēta astma, kas noris ar remisiju un uzliesmojumiem, regulāri jālieto medikamenti. Saskaņā ar

klīniskā psihologa /pers. O/ 2014.gada 20.maijā sniegto psiholoģiskās izpētes atzinumu /pers. K/ saistībā

ar tēva nāvi ir daudz un dažādu neskaidru izjūtu. Raitis vienlaicīgi jūt dusmas, kaunu, skumjas, savās

izjūtās ir apjucis un nespēj pieņemt un integrēt notikušo. Raitis mēģina notikušo gan noliegt, gan izstumt

no apziņas, lai par sāpīgām izjūtām nebūtu jādomā un mēģina nejust. Tēva nāve ir būtiski ietekmējusi

zēna uzvedību un izturēšanos, Raitim raksturīga norobežošanās un ieslēgšanās sevī un kā kompensatoras

reakcijas ir vērojama bravurīga un demonstratīva uzvedība, impulsivitāte un emocionāla nelīdzsvarotība.

Konstatējamas arī vieglam depresijas stāvoklim raksturīgas iezīmes- iztukšotība, vispārējs nogurums,

dzīvesprieka zudums un interešu maiņa ar vieglu kairināmību. Emocionālo izjūtu stabilizācijai un

uzvedības korekcijai rekomendējamas psihologa konsultācijas.

Nepilngadīgajai cietušai /pers. L/ ir novērojams apjukums, neziņa un neskaidra apdraudējuma

izjūtas, bailes. Attiecībā par tēva zaudējumu viņa izjūt skumjas, sēras un emocionālas ciešanas.

Cietušajam/pers. P/ tēvs bija nozīmīgs un emocionāli svarīgs. Tēva trūkumu Mārtiņš izjūt kā dziļu

zaudējumu, viņam ir grūtības ar notikušo samierināties un pieņemt tēva neesamību, konstatējama dzīves

mērķu un nodomu pārorientācija, apgrūtinātas iespējas bez tēva atbalsta turpināt izglītību un neziņa,

apjukums par saviem nākotnes nodomiem, stabilitātes trūkums un nedrošība. Ir izmainīta jaunieša dzīves

vērtību hierarhija un tai ir radīts zaudējums. Mārtiņam raksturīgi depresijas stāvokli raksturojošas

izpausmes- pazemināts garastāvoklis, pesimistisks nākotnes redzējums, bezcerīguma un bezizejas izjūtas,

vientulība un norobežošanās. Viņam ir novērojamas uzmācīgas domas par notikušo, paaugstināta spriedze

un trauksme. /pers. J/ emocionālās izjūtas, paštēla zudums un apjukums par savu identitāti norāda, ka

Mārtiņš atrodas dezadaptācijas stāvoklī un viņam ir grūtības pielietot savus emocionālos resursus lai

situāciju atvieglotu. /pers. J/ emocionālā stāvokļa stabilizācijai ir rekomendējama psihoterapeita un/vai

psihiatra palīdzība. No Atzinuma atreferētās cietušo mātes /pers. N/ sarunas ar klīnisko psihologu /pers.

O/ redzams, ka tieši dēlam Mārtiņam ar tēvu ir bijis visciešākais kontakts, sākotnēji dēls bijis atklāts un

runātīgs, pēc tēva nāves Mārtiņš kļuvis nomākts un nerunīgs, tēvu nepiemin, ir grūti ar viņu sarunāties un

saprast, ko viņš domā. Meita pers.L tēva nāvi pārdzīvoja, sākumā ziņu uztvēra ar raudāšanu un skaļu

bļaušanu- nomierinājās tikai pēc balderjāņiem. Ziņas par tēva nāvi dēls /pers. K/ uztvēris kā šoku, ilgi

raudājis un nevēlējies ne ar vienu runāt. Ar māti dēls nerunā, izvairās un neiesaistās tēmās par tēvu,

novērojusi pazeminātu apetīti, sliktu miegu, vieglu aizkaitināmību, raudulību, kļuvis kašķīgs un

neiecietīgs, pasliktinājušās sekmes skolā, izsaka dažādas domas par nemācīšanos un par dzīves jēgu.

Uzskata, ka apsūdzētais ar savu noziedzīgo darbību ir radījis nopietnu psihisku traumu un morālus

pārdzīvojumus cietušajiem. Lai tos novērstu, visticamāk, cietušajiem būs jāvēršas pēc palīdzības pie

speciālistiem, t.i. psihologa, psihiatra/ vai psihoterapeita, kam nepieciešami papildus naudas līdzekļi.

Ņemot vērā ar /pers. D/ noziedzīgo nodarījumu radītās psihiskās traumas cietušajiem, nodarījuma

paliekošās sekas, smagos psihiskos pārdzīvojumus, uzskatāms, ka taisnīga kompensācija un gandarījums

par nemantisko (morālo) kaitējumu būtu kopā EUR 30 000 ( trīsdesmit tūkstoši euro), katram cietušajam

EUR 10 000 ( desmit tūkstoši euro).

Pēc krimināllietas nodošanas tiesai cietušie /pers. I/, /pers. G/, /pers. H/ ir pieteikuši morālā

kaitējuma kompensāciju, lūdzot piedzīt katram no cietušajiem kompensāciju par morālo (nemantisko)

kaitējumu EUR 7000,00 (septiņi tūkstoši euro un 00 euro centi) apmērā. Pieteikumā norādīts, ka /pers. D/

ir nonāvējis cietušo dēlu un brāli. Tas visu cietušo dzīvēs ir radījis milzīgu triecienu, kā arī radījis

cietušajiem vārdos neaprakstāmas ciešanas un psiholoģiskus pārdzīvojumus.?/pers. E/ tēvs - /pers. H/ bija

spiests pat meklēt ārstu palīdzību, jo viņam bija pastāvīgs nemiers, trauksme, sirds ritma traucējumi,

miega traucējumi, kas saistīti ar psihoemocionāliem pārdzīvojumiem pēc dēla nāves. Arī pārējiem

cietušajiem pēc notikušā, proti, pēkšņas dēla un brāļa nāves, bija šoka stāvoklis, līdzsvara zudums dzīvē,

spēcīgas izmaiņas miega režīmā (bezmiegs), vispārējs depresijas radīts nogurums un vājums, nespēja

koncentrēties un arī atmiņas traucējumi un citas negatīvas sekas. Bez tam, cietušos ir ļoti aizskārusi

apsūdzētā attieksme pret izdarīto nodarījumu un tā sekām, proti, viņš pēc notikušā necentās nekādā veidā

ar cietušajiem sazināties un izteikt nožēlu par nodarījumu, vispār neizrādīja nekādu interesi, neizteica

piedāvājumu palīdzēt. Tikšanās notika tikai ar apsūdzētā advokātu, tikšanās laikā viņš paziņoja, ka

apsūdzētais gatavs samaksāt bēru izdevumus un kapu pieminekļa uzstādīšanu, bet neko vairāk.

Apsūdzētais ar šādu noraidošu attieksmi pret izdarīto ir radījis cietušajiem papildu morālu aizskārumu.

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu un tās rezultātā radušās smagās sekas (cilvēka

nāve), kā rezultātā cietušajiem nodarītās psihiskas ciešanas un morālā aizskāruma dziļumu, kā arī ņemot

vērā apsūdzētā attieksmi pret notikušo, uzskata, ka būtu nosakāma kompensācija par morālo kaitējumu

katram no cietušajiem vismaz 7000 eiro apmērā.

Cietušo /pers. H/, /pers. G/ un /pers. I/ pārstāvis uzturēja pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

Cietušais/pers. P/ uzturēja pieteikto mantisko un morālā kaitējuma kompensāciju.

Cietušo/pers. K/ pers.K un pers.L likumiskā pārstāve /pers. N/ uzturēja pieteikto morālā

kaitējuma kompensāciju.

Tiesas sēdē apsūdzēties atzina savu pienākumu maksāt morālā kaitējuma kompensāciju, bet ne

tik lielā apmērā, kā pieprasījuši cietušie.

Tiesa atzīst, ka pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmierināmas daļēji.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts

kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa

likuma 22.pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju sīki regulē Kriminālprocesa likuma

26.nodaļā „Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās sekojošās normas :

- Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka

kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu,

- Kriminālprocesa likuma 350.panta otrajā daļā uzsvērts, ka kompensācija ir krimināltiesisko

attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata,

- Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt

kompensācijas samaksas pienākumu, bet 352.pantā noteikti kompensācijas apmēra kritēriji:

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteiktajam, tiesa nosakot katram cietušajam

kompensācijas apmēru ņem vērā:

1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihiskas traumas.

Apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis aiz neuzmanības. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā

iestājušās smagas sekas - cietušā nāve. ?

Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. D/ izdarītās noziedzīgās darbības, kas paredzētas

Krimināllikuma 123.panta pirmajā daļā, ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajam /pers. J/ un /pers. I/ nodarīto

mantisko zaudējumu, ko veido samaksa advokātiem par saņemto juridisko palīdzību. /pers. J/ par

saņemto juridisko palīdzību samaksājis zvērinātam advokātam L.Matisānam par juridiskās palīdzības

saņemšanu Ls 20,kas atbilst EUR 28,45, zvērinātai advokātei I.Marķitānei EUR 421.34 ( Ls 15, kas

atbilst EUR 21,34 + ER 400)( lietas lapa 272). Cietusī/pers. I/ apmaksājusi zvērināta advokāta Paula

Jansona birojam rēķinu Nr. 91-14 par pakalpojuma sniegšanu EUR 300 apmērā( lietas lapa 275-258).

Tiesa par nepamatotu atzīst izdevumu kompensēšanu /pers. J/ par klīniskā psihologa /pers. O/

psiholoģisko izpēti un atzinuma sniegšanu EUR 300 apmērā. Pirmkārt, izdevumus nav maksājis /pers.

J/, bet gan persona, kas procesā nav atzīta par cietušo. Otrkārt, saskaņā ar Civillikuma 1635.panta

regulējumu, morālais kaitējums pastāv pats par sevi un rašanās izpēte ir cietušā brīva griba.

Ievērojot to, ka Kriminālprocesa likumā no morālā aizskāruma (kaitējuma) ir īpaši izceltas

fiziskas ciešanas, morālā kaitējuma elementi ir izvērtējami patstāvīgi, ņemot vērā, ka morālais aizskārums

jeb garīgās ciešanas un fiziskās sāpes jeb ciešanas tiek saistītas ar atšķirīgām izpausmēm, proti, pirmajā

gadījumā ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, bet otrajā gadījumā - ar ķermeņa

sāpēm.

Konkrētajā lietā visiem cietušajiem ir nodarīts morālais kaitējums. Tiesas ieskatā nav iespējams

noteikt katra cietušā diskomforta līmeni un izteikt to konkrētā naudas summā.

Izlemjot jautājumu par morālās kompensācijas apmēru, tiesa vadās no Kriminālprocesa likumā

noteiktajiem kritērijiem, kā arī tiesu prakses, salīdzinot kompensācijas apmēru gadījumos, kad

iestājusies cietušā nāve un noziedzīgs nodarījums izdarīts aiz neuzmanības ( Tiesu prakses apkopojums

par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, tabula par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā

paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kad iestājusies cietušā nāve). Tiesas ieskatā par samērīgu un taisnīgu

nosakāms katra cietušajam morālais kaitējums EUR 2000 apmērā, kas sareizinot ar cietušo skaitu, veido

kopējo summu EUR 12000( divpadsmit tūkstošus euro).

Vērtējot cietušo /pers. H/, /pers. G/ un /pers. I/ morālā kaitējuma apmēra argumentāciju, tiesa

atzīst, ka morālā kaitējuma apmērs nav saistāms ar apsūdzētā attieksme pret izdarīto nodarījumu un tā

sekām, proti, ka viņš pēc notikušā necentās nekādā veidā ar cietušajiem sazināties un izteikt nožēlu par

nodarījumu, vispār neizrādīja nekādu interesi, neizteica piedāvājumu palīdzēt.

Lietiskie pierādījumi – stobriņš ar brūnas krāsas nomazgājumu, krekls un CD pēc sprieduma

spēkā stāšanās iznīcināmi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu, no apsūdzētā piedzenami procesuāli izdevumi, ko

veido izdevumi par medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai Ls 39 apmērā, kas atbilst EUR

55,49.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēta krimināllikuma

123.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1( vienu) gadu un 6(sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta 1., 3., 5.daļu, sodu /pers. D/ noteikt nosacīti, nosakot

pārbaude laiku uz 1( vienu) gadu un 6(sešiem) mēnešiem.

Reālas soda izciešanas gadījumā ieskaitīt /pers. D/ sodā aizturēšanu laikā no 2013.gada 24.augusta

līdz 26.augustam -divas dienas.

Drošības līdzekli- nodošanu policijas uzraudzībā saglabāt līdz stājas spēkā spriedums.

Cietušo/pers. I/, /pers. G//pers. H/, /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/ pieteiktās kaitējumu

kompensācijas apmierināt daļēji:

Piedzīt no /pers. D/ par labu cietušajai /pers. G/ morālo kaitējumu EUR 2000 ( divi tūkstoši euro)

apmērā.

Piedzīt no /pers. D/ par labu cietušajam pers.H morālo kaitējumu EUR 2000 (divi tūkstoši euro)

apmērā.

Piedzīt no /pers. D/ par labu cietušajai /pers. I/ morālo kaitējumu EUR 2000 (divi tūkstoši euro)

apmērā un izdevumus par juridisko palīdzību EUR 300( trīs simti euro) .

Piedzīt no /pers. D/ par labu cietušajam /pers. J/ morālo kaitējumu EUR 2000 (divi tūkstoši euro)

apmērā un izdevumu par juridisko palīdzību EUR 449.80( četri simti četrdesmit deviņus euro un 80

centus).

Piedzīt no /pers. D/ par labu cietušajam /pers. K/ morālo kaitējumu EUR 2000 (divi tūkstoši euro)

apmērā.

Piedzīt no /pers. D/ par labu cietušajai /pers. L/ morālo kaitējumu EUR 2000( divi tūkstoši euro)

apmērā.

Lietiskos pierādījumus – stobriņu ar brūnas krāsas nomazgājumu, kreklu un CD pēc sprieduma

spēkā stāšanās iznīcināt.

Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij procesuālos izdevumus par medicīnisko pārbaudi alkohola

ietekmes noteikšanai EUR 55,49( piecdesmit piecus euro un 49 centus).

Procesuālie izdevumi ieskaitāmi Valsts kasē, Valts policijas kontā Nr.

LV96TREL2140091033000, saņēmēja reģ. Nr. LV90000099040, bankas kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: spriedums krimināllietā Nr.11094064613, lietvedības Nr. K30-0905-14/5.

Noteikt apsūdzētajam /pers. D/ 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās, sprieduma

labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksu valsts labā.

Procesuālo izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksu

noteiktajā laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai apelācijas protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna spieduma pieejamības diena - 2015.gada 27.janvāris.

Tiesnese I.Rūķe