Court dismissed taxpayer's appeal, ruling they must pay income tax as self-employer despite working for US embassy.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's decision to collect income tax. The taxpayer argued the US Embassy should pay the tax, but the court found the taxpayer was legally obligated to calculate and remit the tax themselves as a self-employer. The court ruled that the taxpayer's registration as a tax payer did not create an obligation for the Embassy to pay, and the delay in payment justified the late fees.
Regesto Legislator
Generato dall'IALaw on Income Tax s. 4; Ministry of Finance Regulations No. 899: A taxpayer working for a foreign diplomatic mission must calculate and pay income tax themselves if the employer does not withhold it; registration as a tax payer does not automatically impose tax liability on the foreign entity.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420197915
Lietas arhīva Nr. A42-01979-15/21
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015.gada 16.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,
lietā ar pieteicēju /pers. A/ un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Valsts ieņēmumu dienestu,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora
2014.gada 15.augusta lēmuma Nr.22.10/L-20564 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde veica pieteicēja /pers. A/ 2013.gada ienākumu deklarācijas datu
atbilstības pārbaudi. Pārbaudē konstatēts, ka pieteicējs nav deklarējis taksācijas periodā uz darba tiesisko attiecību pamata ar ārvalsts diplomātisko un
konsulāro pārstāvniecību Latvijā Republikā – Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) vēstniecību gūtos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk
– IIN) apliekamos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāaprēķina un jāsamaksā pašam pieteicējam.
Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa datu atbilstības pārbaužu daļas vadītājas 2015.gada 3.janvāra sākotnējo
lēmumu Nr.8.63-4/1313 pieteicējam iemaksai budžetā noteikti 4541,41 euro, t.sk., IIN 4080,33 euro un nokavējuma nauda 461,08 euro.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram, kas ar 2015.gada 27.marta lēmumu Nr.22.10/L-14504
sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.
[1.1] Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas 1. un 4.punktu, ja maksātāju nodarbina darba devējs - ārvalstu
nodokļu maksātājs, algas nodokli - darba devējs vai pats maksātājs.
Minētā likuma normu piemērošanas precizējošo Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.899) 12.2.apakšpunktā noteikts, ja fiziskā persona atbilstoši likuma “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to
budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja konkrētā fiziskā persona ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un
konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu).
[1.2] Apstāklim, ka ASV vēstniecība Latvijas Republikā ir reģistrēta kā nodokļu maksātāja un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
veicēja, izskatāmajā gadījumā nav nozīmes, jo likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neuzliek tai pienākumu aprēķināt un iemaksāt budžetā IIN no
darba ņēmēja gūtajiem ienākumiem.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2015.gada 23.aprīlī vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie
argumenti.
[2.1] ASV vēstniecība ir reģistrēta kā Latvijas Republikas iekšzemes nodokļu maksātāja, tāpēc tai ir pienākums maksāt Latvijas Republikā
noteiktos nodokļus. Līdz ar to ir piemērojams likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas 1.punkts, nevis šā likuma 4.panta pirmās
daļas 4.punkts un Noteikumu Nr.899 12.2.apakšpunkts.
[2.2] Iekšzemes nodokļu maksātājam nav iespējams reģistrēties kā atsevišķa nodokļa maksātājam (izņemot pievienotās vērtības nodokli), jo to
neparedz neviens normatīvais akts un tas ir pretrunā ar VID viedokli, kurā pausts, ka, lai gan ASV vēstniecība Latvijā ir reģistrēta nodokļu maksātāju
reģistrā, tas nerada minētajam tiesību subjektam pienākumu maksāt IIN. Gluži pretēji, reģistrēšana nodokļu maksātāju reģistrā rada tiesību subjektam
pienākumu maksāt IIN, ja tas nodarbina darbiniekus saskaņā ar likuma “Par ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas 1.punktu.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 14.maijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā VID pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā
minētajiem argumentiem.
[3.1] Paskaidrojumā norādīts, ka ASV vēstniecība nav uzskatāma kā patstāvīga iestāde un patstāvīgs nodokļu maksātājs Latvijas Republikā, jo
tā ir ārvalstu diplomātiskā un konsulārā iestāde, kas Latvijas Republikā ir reģistrējusies kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēja, līdz ar
to ir piemērojamas tiesību normas (Noteikumu Nr.899 12.2. apakšpunkts), kas tieši regulē tiesiskās attiecības ar ārvalstu diplomātiskajām un
konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā.
[3.2] ASV vēstniecība nav reģistrējusies kā IIN maksātāja un tā neietur IIN no darbiniekiem izmaksājamās algas, kā arī pieteicējs nav pierādījis,
ka pušu starpā ir vienošanās par nodokļa ieturēšanu izmaksas vietā.
[3.3] VID, atsaucoties uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 23.janvāra lēmumu SKA-463/2015, norāda, ka
apstāklis, ka tiesību subjekts ir reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā, pats par sevi nerada tam pienākumu maksāt noteiktu nodokli. Katra konkrētā
nodokļa maksātājus un maksāšanas kārtību nosaka konkrētā nodokļa likums. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma” nodokli 4.panta pirmās daļas 4.punkts
un tā piemērošanu precizējošie Ministru kabineta noteikumi nepārprotami noteic, ka algas nodokli tādos faktiskajos apstākļos, kādi izpildās pieteicēja
gadījumā, aprēķina un budžetā iemaksā pats maksātājs, konkrētajā gadījumā – pieteicējs.
[4] Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,
ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicēja pārstāvis norādījis, ka vēlas, lai lieta tiktu izskatīta rakstveida procesā, kā arī tiesa
nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot procesa dalībnieku lietā sniegtos rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā
esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[6] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir pienākums pašam nomaksāt valsts budžetā IIN par algotā darbā – ASV vēstniecībā
Latvijas Republikā – gūtajiem ienākumiem.
[7] Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.panta 1.punktu nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam “Par
nodokļiem un nodevām” ir iekšzemes nodokļu maksātāji un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un ārvalstīs.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka iekšzemes nodokļu maksātāji jeb rezidenti ir fiziskas personas,
kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmajai daļai ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas
perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.
Savukārt saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis
atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.
No minētajām tiesību normām izriet, ka Latvijas Republikas rezidentiem, kas kalendārajā gadā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un
ārvalstīs, ir pienākums iemaksāt Latvijas valsts budžetā nodokli no gūtā ienākuma. Tā kā pieteicējs kā Latvijas Republikas rezidents ir guvis ienākumus
no darba tiesiskajām attiecībām ASV vēstniecībā, pieteicēja gūtie ienākumi (darba alga) ir atzīstami par IIN objektu.
[8] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka algas nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā darba
devējs. Vienlaikus minētā panta pirmās daļas 4.punktā paredzēts atšķirīgs regulējums, ja maksātāju nodarbina ārvalstu nodokļu maksātājs. Šajā gadījumā
algas nodokli aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs vai pats maksātājs.
Noteikumu Nr.899 12.2.apakšpunkts noteic, ka fiziskā persona atbilstoši likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas
nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja šī persona ir darba
attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu). Identiska satura
norma bija iekļauta arī Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumu Nr.793 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas
kārtība” 19.2.apakšpunktā.
No minētajām tiesību normām secināms, ja personas darba devējs ir ārvalstu nodokļu maksātājs, tas var ieturēt algas nodokli un maksāt
(pārskaitīt budžetā) vispārējā kārtībā saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmo daļu vai arī izvēlēties to neieturēt. Šādā
gadījumā nodokļa samaksas pienākums gulstas uz ienākumu saņēmēju, kuram šajā gadījumā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un nodoklis jāaprēķina
rezumējošā kārtībā (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 28.novembra lēmuma lietā Nr.A420238514 10.5.apakšpunktu, 2014.gada 31.marta
lēmuma lietā Nr.A420513213 10.1.apakšpunktu, 2014.gada 17.februāra lēmuma lietā Nr.A420496613 9.punktu).
Pie šāda secinājuma var nonākt, interpretējot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta pirmo daļu sistēmiski. Proti, no likuma “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas kopumā ir redzams, ka likumdevējs ir gribējis noteikt darba devējiem, kas ir ārvalstu nodokļu
maksātāji, atšķirīgu kārtību algas nodokļa samaksai. Ja likumdevējs nebūtu gribējis noteikt atšķirīgu kārtību, tad likuma “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli” 4.panta pirmās daļas 4.punkts nemaz nebūtu nepieciešams, jo arī uz darba devēju, kas ir ārvalstu nodokļu maksātājs, attiektos šīs daļas pirmais
punkts (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 3.februāra lēmuma lietā Nr.A420497813 9.1.apakšpunktu).
No lietas materiāliem izriet, ka ASV vēstniecība maksāja un deklarēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem
darbiniekiem, bet ASV vēstniecība nav reģistrējusies Latvijas Republikā kā IIN maksātāja un nav veikusi IIN aprēķināšanu un nomaksu par pieteicēju kā
nodarbināto personu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējam - ASV vēstniecības darbiniekam - bija pienākums pašam aprēķināt algas nodokli no saviem algotā darbā
gūtajiem ienākumiem 2013.gadā un iemaksāt nodokli budžetā.
[9] Likuma “Par nodokļiem un nodevām 15.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts noteic, ka nodokļu maksātāja pienākums ir noteiktā termiņā un
pilnā apmērā nomaksāt nodokļus, savlaicīgi iesniegt konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus rakstveidā vai
elektroniskā veidā.
Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta piektā daļa noteic, ka fiziskā persona, kura guva citus ar nodokli apliekamus
ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, IIN gada ienākumu deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu ar tai pievienotajiem
dokumentiem iesniedz VID ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam.
Ņemot vērā, ka pieteicējs neprecizēja VID paziņojumā norādītās neprecizitātes, tiesa atzīst, ka VID pamatoti pieteicējam par labu budžetam
piedzina starpību starp pieteicēja deklarēto un datu atbilstības pārbaudes rezultātā precizēto IIN summu.
Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2013.gadā bija darba ņēmējs ASV vēstniecībā. ASV vēstniecības iesniegtajos pārskatos “Ziņojums par valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un
uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” pieteicējam 2013.gadā aprēķināta darba ienākumu summa 14032,15 lati un darba ņēmēja
VSAOI summa 1543,54 lati (14032,15 lati x 11%).
Tādējādi secināms, ka pieteicējs 2013.gadā ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā. Proti,
pieteicēja ienākumi no darba tiesiskajām attiecībām ASV vēstniecībā 2013.gadā bija 14032,15 lati (19965,95 euro).
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 90.punktu, nodokļa likme 2013.gadā ir 24% un to piemēro, aprēķinot
IIN par 2013.taksācijas gadu.
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta 1.daļas 1.punktu, pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta 1.daļas 1.punktu, pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo
ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi: nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (2013.gadā -
11% likme) vai pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aklos noteiktie maksājumi.
Pamatojoties uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta pirmo daļu, nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošā
kārtībā veic maksātājs.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.panta pirmā daļa noteic, ka maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas
personas gada neapliekamā minimuma apmērā, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo
minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1097 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa
atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” (redakcija spēkā līdz 2013.gada 30.jūnijam) un 2012.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.744 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” (spēkā no
2013.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim) gada neapliekamais minimums 2013.gadā ir 540,00 lati.
Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti nomaksai budžetā pieteicējam aprēķināja IIN 4080,33 euro apmērā.
[10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu
maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa
likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Tā kā pieteicējam bija pienākums iemaksāt budžetā IIN par 2013.gadā ASV vēstniecībā gūtajiem ienākumiem un pieteicējs nodokli budžetā nav
iemaksājis, tad tiesa atzīst, ka VID pamatoti pieteicējam saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu aprēķināja nokavējuma
naudu.
Tiesa, pārbaudot nokavējuma naudas aprēķinu, nekonstatē pieļautus pārkāpumus. Tiesa atzīst, ka nokavējuma nauda pamatoti aprēķināta par
226 dienu periodu no 2014.gada 18.jūnija, kad beidzās deklarētās nodokļu summas maksāšanas termiņš, līdz 2015.gada 30.janvārim, kad tika pieņemts
sākotnējais lēmums, un pareizā apmērā - 461,08 euro.
[11] Vienlaikus tiesa norāda, ka nepamatots ir pieteicēja arguments, ka ASV vēstniecībai ir pienākums maksāt Latvijas Republikā noteiktos
nodokļus, jo tā ir reģistrēta kā Latvijas Republikas iekšzemes nodokļu maksātāja.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments līdzīgā lietā atzinis, ka apstāklis, ka tiesību subjekts ir reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā,
pats par sevi nerada tam pienākumu maksāt noteiktu nodokli. Katra konkrētā nodokļa maksātājus un maksāšanas kārtību nosaka konkrētā nodokļa
likums. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma” nodokli 4.panta pirmās daļas 4.punkts un tā piemērošanu precizējošie Ministru kabineta noteikumi
nepārprotami noteic, ka algas nodokli tādos faktiskajos apstākļos, kādi izpildās pieteicēja gadījumā, aprēķina un budžetā iemaksā pats maksātājs,
konkrētajā gadījumā – pieteicējs.
Tāpat minētajā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normā noteikto un minētajos Ministru kabineta noteikumos paskaidroto algas nodokļa
maksāšanas kārtību neietekmē Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Atbilstoši minētās konvencijas 1.panta 4.punktam tā neattiecas uz gadījumiem, kuros līgumslēdzēja valsts
apliek ar nodokļiem savus rezidentus attiecībā uz ienākumiem, kurus tie guvuši rezidences valstī. Konkrētajā gadījumā nav runa ne par dubultu aplikšanu
ar nodokļiem abās līgumslēdzējās valstīs, ne izvairīšanos no nodokļiem abās līgumslēdzējās valstīs, bet par Latvijas rezidenta Latvijā gūtu ienākumu
aplikšanu ar nodokļiem Latvijā. Tas ir Latvijas iekšējs jautājums, uz kuru minētā konvencija neattiecas (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamenta 2015.gada 23.janvāra lēmuma lietā SKA-0463/15 6.punktu).
[12] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja pieteikums līdz ar to ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 27.marta lēmuma Nr.22.10/L-14504 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese I.Petrovska