Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A42904109 / A42-03303-10 Generato dall'IA

Administrative court dismissed appeal against social housing assistance termination due to loss of eligibility conditions.

Numero d'incarto A42904109 / A42-03303-10
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the decision terminating his registration for housing assistance. The court found that the applicant no longer resided in the rented apartment on the basis of a lease agreement, as he utilized a separate room instead, and there was no evidence of other persons living there. Consequently, the court ruled that the conditions for maintaining his registration had ceased to exist, rendering the administrative decision lawful and justified.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Palīdzības likums 10.pants; Administratīvā procesa likums: Registration for housing assistance is conditional upon the continued existence of the circumstances that justified the initial registration, and termination occurs when those circumstances, such as residing in a rented unit, no longer apply.

Parole chiave

Generato dall'IA
housing assistance registration termination of benefits loss of eligibility conditions residence verification administrative appeal dismissal social housing rights proof of tenancy non soggetto all'obbligo di registrazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Palīdzības likums 10.pants 1.p. 2.p.
Administratīvā procesa likums 246.-251. un 289.-291. panti
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.94 58.pants
Ministru kabineta noteikumi Nr.17 8.6.apakšpants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Lietā Nr. C29-6595/01-1935/02/9
īpašuma tiesības 2002.gada 15.oktobrī nostiprinātas uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu lietā Nr. C29-6595/01-1935/02/9), kas stājies spēkā 2002.gada 18.septembrī.
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS Lieta Nr.A42904109 A03303-10/14

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L. Hāzenfuse, ar tulku A.K.,

piedaloties pieteicējam G.S., atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Komunālā departamenta pārstāvei A.Š.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc G.S. pieteikuma par Rīgas domes Komunālā departamenta 2009.gada 27.marta lēmuma Nr.DK-09-7092-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Komunālā departamenta 2009.gada 27.marta lēmumu Nr.DK-09- 7092-ap (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk – Komisija) 2009.gada 27.janvāra lēmums (protokols Nr. 3, 6.1.12.punkts). [1.1] Lēmumā konstatēts, ka Komisija 2009.gada 27.janvārī pieņēma lēmumu (protokols Nr. 3, 6.1.12.punkts) par G.S. izslēgšanu no 12.reģistra, pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punktu. [1.2] No Lēmuma izriet, ka G.S. no 2001.gada 8.janvāra bija reģistrēts palīdzības saņemšanai 12.reģistrā, pamatojoties uz Ministru kabineta 1993.gada 23.novembra noteikumu Nr. 17 „Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.17) 8.6.apakšpunktā.

No 1982.gada 1.novembra līdz 2003.gada 24.septembrim G.S. dzīvesvieta bija deklarēta četristabu kopējā dzīvokļa ar ērtībām divās 39,66 kvadrātmetru istabās privātīpašnieka mājā /adrese/. No 2003.gada 24.septembra G.S. dzīvesvieta deklarēta citu personu – V.V. un V.S. – kopīpašumā esošajā dzīvoklī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/” mājā /adrese/. Lēmumā konstatēts, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju (zemesgrāmatas nodalījums Nr. /nodalījuma numurs/, kadastra Nr. /kadastra numurs/) V.V.

īpašuma tiesības 2002.gada 15.oktobrī nostiprinātas uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu lietā Nr. C29-6595/01-1935/02/9), kas stājies spēkā 2002.gada 18.septembrī. Savukārt V.S. īpašuma tiesības 2007.gada 20.novembrī nostiprinātas uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, pamatojoties uz 2007.gada 8.novembra dāvinājuma līgumu. [1.3] Lēmumā secināts, ka, atbilstoši 2006.gada 1.novembra īres līgumam par dzīvojamās telpas /adrese/, īri, G.S. tiek izīrēts dzīvoklis /adrese/, kas V.V. pieder saskaņā ar Zemesgrāmatu apliecību.

G.S. vairs neīrē dzīvojamo telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes, bet lieto atsevišķu dzīvokli, pamatojoties uz 2006.gada 1.novembra īres līgumu. Līdz ar to ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu reģistrēšanai palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā. [2] Pieteicējs pieteikumā tiesai norāda, ka Lēmumā ietvertā atsauce uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta 2.punktu ir tiesiski nekorekta, jo atbilstoši tā paša likuma 6.panta prasībām 2004.gadā pieteicējs saņēma Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Vidzemes priekšpilsētas nodaļas 2004.gada 21.aprīļa vēstuli Nr. 2.8.-6/V 13-459 (2003) nd, ar kuru tika apstiprināta pieteicēja pārreģistrācijai Palīdzības saņemšanas reģistrā. [3] Atbildētājs paskaidro, ka pieteikumā izteikto prasījumu neatzīst, balstoties uz tiem pašiem apsvērumiem, kādi jau pausti Lēmumā. [4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā izteikto prasījumu uzturēja.

Pieteicējs paskaidroja, ka dzīvoklī /adrese/, no dzīvokļa kopīpašnieka V.V. īrējis vienu istabu. Šajā istabā dzīvojis kopā ar V.V. Savukārt otrā istabā dzīvojis otrs dzīvokļa kopīpašnieks Z.D. [5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumā izteikto prasījumu neatzina. Atbildētāja pārstāve paskaidroja, ka nav strīda par apstākļiem, kas tika konstatēti saistībā ar pieteicēju, dzīvošanu minētajā dzīvoklī un konkrētās telpas īrēšanu. Laikā, kad pieteicējs tika reģistrēts palīdzības saņemšanai, viņš īrēja dzīvojamo telpu kopā ar citiem īrniekiem, kas bija noslēguši atsevišķus īres līgumus.

Savukārt 2003.gada septembrī šie apstākļi mainījās.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [7.1] No 1982.gada 1.novembra līdz 2003.gada 24.septembrim G.S. dzīvesvieta deklarēta četristabu kopējā dzīvoklī ar ērtībām divās 39,66 kv.m istabās privātīpašnieka mājā /adrese/ (lietas 7.lapa). [7.2] 2001.gada 8.janvārī G.S. reģistrēts palīdzības saņemšanai 12.reģistrā (lietas 37.lapa). [7.3] 2003.gada 12.septembrī G.S. noslēdzis īres līgumu ar V.V., kura vārdā rīkojas O.S., saskaņā ar kuru pieteicējam kā īrniekam tiek izīrēts dzīvoklis /adrese/ (lietas 62.lapa). [7.4] 2003.gada 24.septembrī G.S. deklarējies V.V. un Z.D. kopīpašumā esošajā dzīvoklī /adrese/ (lietas 39.lapa). [7.5] 2006.gada 1.janvārī G.S. noslēdzis īres līgumu ar V.V., saskaņā ar kuru pieteicējam kā īrniekam tiek izīrēts dzīvoklis /adrese/ (lietas 42.lapa). [7.6] Ar Komisijas 2009.gada 27.janvāra lēmumu (protokols Nr. 3, 6.1.12.punkts) G.S. izslēgts no 12.reģistra, pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punktu (lietas 5. lapa). [7.7] Ar Lēmumu Komisijas 2009.gada 27.janvāra lēmums atstāts negrozīts (lietas 7. – 8.lapa). [8] Lietā nav strīda par to, ka no 1982.gada 1.novembra līdz 2003.gada 24.septembrim pieteicēja dzīvesvieta deklarēta četristabu kopējā dzīvoklī ar ērtībām divās 39,66 kvadrātmetru istabās privātīpašnieka mājā /adrese/. Tāpat nav strīda par to, ka pieteicējs 2003.gada 24.septembrī deklarējies un dzīvojis V.V. un Z.D. kopīpašumā esošajā dzīvoklī /adrese/ (lietas 39.lapa). Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti izslēdzis pieteicēju no 12.reģistra pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā. [9] Tiesa konstatē, ka pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz tiesu atcelt Lēmumu. Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteicēja prasījums ir par Lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējs ir izslēgts no 12. palīdzības reģistra. Šādu prasījumu pieteicējs arī uzturēja tiesas sēdē.

[10] Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvais akts, pamatots ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punktu. Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums) 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Tādējādi personu var izslēgt no palīdzības reģistra tikai tajā gadījumā, ja ir zuduši tie apstākļi, kuri bijuši par pamatu personas iekļaušanai palīdzības reģistrā. [11] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai reģistrēts 2001.gada 8.janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.17 (zaudējis spēku 01.01.2002.) 8.6 apakšpunktu, kurš noteica, ka palīdzības saņemšanai reģistrē personas, ja personas (ģimenes) – Latvijas Republikas pilsoņi – īrē dzīvojamo telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes, vai arī vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām.

Tātad, lai pieteicēju izslēgtu no palīdzības reģistra, nepieciešams konstatēt, ka ir zuduši Ministru kabineta noteikumu Nr.17 8.6 punktā minētie apstākļi. [12] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai reģistrēts sakarā ar to, ka viņš īrē dzīvojamo telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes. Lēmumā secināts, ka no 2003.gada 24.septembra pieteicēja dzīvesvieta deklarēta citu personu kopīpašumā esošā dzīvoklī /adrese/ un pieteicējs vairs neīrē telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes.

Savukārt pieteicējs apgalvo, ka noslēdzis īres līgumu tikai par vienas istabas īri, kā arī, ka kopā ar viņu šajā istabā dzīvoja V.V., bet blakus istabā Z.D. Līdz ar to konkrētajā lietā ir noskaidrojams, vai arī minētās personas dzīvoklī /adrese/, vienlaicīgi ar pieteicēju īrējušas telpu uz atsevišķa īres līguma pamata. [13] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka dzīvoklis /adrese/, kopš 2002.gada 15.oktobra ir piederējis diviem kopīpašniekiem – V.V. un Z.D. (lietas 61.lapa). Pieteicējs uz 2003.gada 12.septembra īres līguma (lietas 64.lapa) un 2006.gada 1.novembra īres līguma (lietas 42.lapa) pamata no V.V. ir īrējis vienu istabu.

Savukārt, kā izriet no pieteicēja paskaidrojuma tiesas sēdē, otrā istabā ir dzīvojis otrs dzīvokļa kopīpašnieks Z.D., bet istabā kopā ar pieteicēju – V.V. Līdz ar to, ja arī Z.D. un V.V. vienlaikus ar pieteicēju dzīvoja minētajā dzīvoklī, tad viņiem tiesības šajā dzīvoklī dzīvot izrietēja no īpašuma tiesībām uz dzīvokli, nevis uz īres līguma pamata. Tādējādi secināms, ka minētās personas nedzīvoja dzīvoklī uz atsevišķu īres līgumu pamata. Tāpat lietā nav pierādījumu, ka bez pieteicēja uz īres līguma pamata dzīvoklī /adrese/, būtu dzīvojušas vēl kādas personas. [14] Bez tam tiesa apšauba pieteicēja apgalvojumus, ka bez viņa minētajā dzīvoklī ir dzīvojuši abi kopīpašnieki – Z.D. un V.V.

Pirmkārt, kā redzams no 2009.gada 12.janvāra dzīvesvietas izziņas 22-dz Nr.89733, minētajā dzīvojamā platībā pierakstīts viens cilvēks (lietas 39.lapa). Otrkārt, gan no 2003.gada 12.septembra, gan no 2006.gada 1.novembra īres līgumu

5.1 punkta izriet, ka izīrētājs apņemas netraucēt īrniekam lietot izīrēto telpu vajadzībām, kādām tā izīrēta. No minētajiem līgumiem nepārprotami secināms, ka pieteicējam kā īrniekam dzīvošanai tiek nodota telpa Nr.2 pēc adreses /adrese/, ar tiesībām tās lietot netraucēti. Bez tam arī liecinieks V.V. tiesas sēdē liecināja, ka līdz pilngadības sasniegšanai /adrese/, nav dzīvojis (lietas 67.lapa). Līdz ar to tiesai rodas šaubas par pieteicēja izklāstītās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem. [15] Tiesības palikt reģistrētai palīdzības saņemšanai personai saglabājas tikai tik ilgi, cik ilgi pastāv apstākļi, uz kuru pamata persona reģistrēta palīdzības saņemšanai. Izskatāmajā gadījumā pieteicējs tika reģistrēts palīdzības saņemšanai, jo īrējis dzīvojamo telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes.

2007.gada 13.novembrī izdoti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (spēkā līdz 2010.gada 20.jūlijam). Minēto noteikumu 58.punktā ir noteikti kritēriji un secība, kādā 12.reģistrā iekļautajām personām tiek piedāvātas dzīvojamās telpas izīrēšanai. Tiesa konstatē, ka uz pieteicēja izslēgšanas brīdi no 12.palīdzības reģistra nebija konstatējams neviens cits no Rīgas domes 2007.gada 13.novembra saistošo noteikumu Nr.94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” 58.punktā minētajiem apstākļiem pieteicēja palikšanai 12.palīdzības reģistrā, jo lietā nav konstatēts, ka pieteicēja būtu maznodrošināta persona. [16] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti konstatēja Palīdzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā minēto, proti, ka ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu pieteicēja reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. un 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt G.S. pieteikumu par Rīgas domes Komunālā departamenta 2009.gada 27.marta lēmuma Nr. DK-09-7092-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ________________ L.Hāzenfuse Rīgā 2010.gada 15.decembrī