Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30572115 / C-2843-16 Generato dall'IA

Court orders father to pay child support based on statutory minimums and minimum wage percentages.

Numero d'incarto C30572115 / C-2843-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court granted the mother's claim for child support against the father in a written procedure following his failure to respond. The court determined the father was capable of paying and ordered monthly payments calculated at specific percentages of the minimum wage until the children reached adulthood or age seven. This decision applied the Civil Code and Ministry of Justice regulations to establish a binding financial obligation for the father.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civillikuma 177. panta, 179. panta; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37: The court must order child support payments based on statutory minimums and a percentage of the minimum wage when the obligor is capable of payment and parties cannot agree on the amount.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support obligation minimum wage percentage statutory minimums written procedure non-payment enforcement family law dispute financial support bisogni medici del minore

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civillikuma 177. panta
Civillikuma 179. panta
Civilprocesa likuma 8. p.
Civilprocesa likuma 34. p.
Civilprocesa likuma 42. p.
Civilprocesa likuma 97. p.
Civilprocesa likuma 193. p.
Civilprocesa likuma 204.1 panta
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C30572115

Lietas arhīva Nr. C-2843-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva

2016.gada 28.janvārī

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, un

konstatēja:

2015.gada 16.septembrī /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra prasības pieteikumu pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgo/pers.C/ un /pers. D/ uzturam, kurā norāda, ka atbildētājs ir abu bērnu tēvs, kurš labprātīgi uzturlīdzekļus pienācīgā apmērā

nemaksā, nav iespējams vienoties par summu, kas atbilst likumā noteiktajam minimālajam apmērām, kas vecākam jāmaksā savam bērnam. Ar bērnu tēvu

faktiska kopdzīve nepastāv. Nepilngadīgie bērni atrodas prasītājas ikdienas apgādībā un prasītāja nodrošina visu nepieciešamo. Bērnu tēvs pienācīgā apmērā

uzturlīdzekļus saviem bērniem nedod, bet pārskaita pēc saviem ieskatiem. Turklāt pārskaitījumi ir neregulāri un nepietiekamā apmērā, lai gan pienākums uzturēt

bērnus gulstas gan uz māti, gan uz tēvu. Atbildētājs ir darba spējīgs vīrietis, kuram ir iespēja gūt ienākumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179.pantu, 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam”, lūdzot piedzīt no /pers. B/ uzturlīdzekļus par labu /pers. A/ meitas, /pers. D/, uzturēšanai un aprūpei 90 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā

noteikts 15.01.2013. MK noteikumos Nr.37 noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā līdz meitas

pilngadībai. Tāpat arī prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus dēla, /pers.C/, uzturēšanai un aprūpei 108 euro apmērā ik mēnesi,

bet ne mazāk kā par 15.01.2013. MK noteikumos Nr.37 noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā līdz dēla

pilngadībai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīta vienlaikus ar prasības pieteikumu

paskaidrojuma veidlapa.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot par to 2015.gada

22.oktobrī paziņojumu. Kā arī 2015.gada 27.oktobrī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 210 (5528) publicēts oficiāls

paziņojums par to, ka tiesas lietvedībā atrodas civillieta Nr.C30572115, /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, lieta tiks

izskatīta rakstveida procesā un lietā pieņemto nolēmumu /pers. A/ varēs saņemt sākot no 2016.gada 28.janvāra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

kancelejā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

Ar iesniegto /pers. D/ dzimšanas apliecību LV AC 0365306, izsniegtu 2012.gada 30.janvārī Rīgas Ziemeļu Dzimtsarakstu nodaļā, un /pers.C/dzimšanas

apliecību /numurs/, izsniegtu 2007.gada 3.decembrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, ir apstiprināts, ka abu bērnu māte ir prasītāja /pers.

A/, bet tēvs – /pers. B/.

Prasība celta, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, kas noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina

pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Lietā nav strīda, ka gan dēls /pers.C/, gan meita /pers. D/ dzīvo kopā ar prasītāju. Ņemot vērā to, ka bērni dzīvo kopā ar māti, viņiem ir nepieciešams

saņemt arī no tēva regulāru finansiālu atbalstu ikdienas uzturam. Tiesa atzīst, ka neviens nav tiesīgs atbrīvot vecākus no viņu pienākuma rūpēties par savu bērnu

uzturu un, ka vecākiem darbaspējas vecumā ir jāizmanto iespēja strādāt, lai izpildītu savu pienākumu.

Civillikuma 179.pants noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas

stāvokļa, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

bērnam” 2.punktu, katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļu un to 2.1.un 2.2.punkts konkretizē uzturlīdzekļu

apmēru, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un

katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta Noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”

2.punktu minimālā mēneša darba alga no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro, kur 25% sastāda 90 euro, savukārt 30% sastāda 108 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra Noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika

ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu minimālā mēneša darba alga no 2016.gada 1.janvāra ir 370 euro, kur 25% sastāda 92,50

euro, savukārt 30% sastāda 111,00 euro.

Lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi par prasītājas mantisko stāvokli.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto nepieciešamo izdevumu apmēru bērnu uzturam.

Judikatūrā ir norādīts, ka tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos

iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav

faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās

patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (skat. LR Augstākās tiesas Senāta civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumu lietā Nr.SKC-

863/2011).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu noteikt piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru par laika periodu no 2015.gada 16.septembra, t.i. dienas, kad

iesniegta prasība tiesā, līdz 2015.gada 31.decembrim 90,00 euro apmērā, bet sākot no 2016.gada 1.janvāra 92,50 euro apmērā ik mēnesi, līdz bērna, meitas

/pers. D/, 7 gadu vecuma sasniegšanai, t.i. 2019.gada 25.janvārim, bet ne mazāk kā 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no

bērna 7 gadu vecuma, t.i. 2019.gada 26.janvāra, 111,00 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas, līdz bērna pilngadībai.

Tāpat arī tiesa atzīst par pamatotu noteikt piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru par laika periodu no 2015.gada 16.septembra, t.i. dienas, kad iesniegta

prasība tiesā, līdz 2015.gada 31.decembrim 108,00 euro apmērā, bet sākot no 2016.gada 1.janvāra 111,00 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna, dēla /pers.C/, pilngadībai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktam un 42.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu valstij piedzenama

proporcionālā valsts nodeva no uzturlīdzekļu maksājumu kopējās summas par vienu gadu, kas konkrētajā gadījumā ir 331,54 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, t.i. par maza apmēra prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi lietā sastāda 6,97 EUR, kā arī

izdevumi par sludinājuma publicēšanu Latvijas Republikas oficiālā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 1,42 EUR apmērā, pavisam kopā 8,39 EUR, kas piedzenami

no atbildētāja par labu valstij.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Civilprocesa likuma 8.p.,34.p.,42.,97.p.,193.p., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā /pers.C/, personas

kods /personas kods/, uzturam no 2015.gada 16.septembra līdz 2015.gada 31.decembrim 108,00 EUR (simtu astoņi euro) apmērā ik mēnesi, un sākot no

2016.gada 1.janvāra 111,00 EUR (simtu vienpadsmit euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgās /pers. D/, personas

kods /personas kods/, uzturam no 2015.gada 16.septembra līdz 2015.gada 31.decembrim 90,00 EUR (deviņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, un sākot no

2016.gada 1.janvāra 92,50 EUR (deviņdesmit divi euro un 50 centi) apmērā ik mēnesi, līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai, t.i. 2019.gada 25.janvārim, bet

ne mazāk kā 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no bērna 7 gadu vecuma, t.i. 2019.gada 26.janvāra 111,00 euro apmērā

ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus, valsts nodevu 340,86 euro (trīs simti četrdesmit euro un 86 centi)

par uzturlīdzekļu piedziņu (konta Nr.: LV55TREL1060190911200, saņēmējs: Valsts kase), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,39 euro (astoņi

euro un 39 centi) apmērā (konta Nr.: LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienu termiņu no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Bankas apstiprināts maksājuma uzdevums, kas apliecinātu tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, tas ir 2016.gada 28.janvāra.

Tiesnese A.Ignatjeva