Legislator Giurisprudenza & Legislazione
142032610 / AA43-0651-13 Generato dall'IA

Appeal court dismisses appeal against traffic fine, upholding original decision on speed violation.

Numero d'incarto 142032610 / AA43-0651-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court dismissed the appellant's appeal against a traffic fine for speeding, ruling that the lower court's decision was correct. The appellant argued inconsistencies in police reports and claimed the radar measurement was invalid, but the court found no legal basis to challenge the evidence. Consequently, the court upheld the original penalty and rejected the appeal as unfounded.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

LAPK 289.13panta 3. daļa; LAPK 289.22panta 1. daļa: If the appellate court finds the administrative body's reasoning correct and sufficient, it may join the body's motivation without further argumentation.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative appeal traffic violation speeding penalty radar evidence appellate review velocità eccessiva infrazione alle norme della circolazione guida senza autorizzazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
LAPK 149.8panta 6. daļa
LAPK 289.13panta 3. daļa
LAPK 289.21panta 2. daļa
LAPK 289.22panta 1. daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS

Administratīvā apgabaltiesa

Lieta Nr.142032610 143/AA43-0651-13/4

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 29.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnese I.Kaļiņina un tiesnesis M.Vīgants, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par U.B., personas kods /personas kods/, (turpmāk – pieteicējs) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8panta sestās daļas, sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja Ceļu policijas speciālās nodaļas 2.vada jaunākais inspektors 2009.gada 1.novembrī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.520/PD019674 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2009.gada 1.novembrī plkst.20:15 pieteicējs vadīja transportlīdzekli BMW 328 ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) pa Kārļa Ulmaņa gatvi no Jūrkalnes ielas puses Rīgas pilsētas robežas virzienā ar ātrumu 95 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 116.punkta prasības. Ātrums fiksēts ar ātruma mērīšanas ierīci „Genesis II Select” Nr.G2S21727. Atrēķinot iespējamo mērierīces mērījuma kļūdu (± 3 km/h), Transportlīdzekļa minimālais braukšanas ātrums konstatēts 92 km/h. Par pārkāpumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.8panta sestās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 30 apmērā. Nepiekrītot konstatētajam pārkāpumam, pieteicējs vērsās ar sūdzību augstākā iestādē. Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieces 2009.gada 21.decembra lēmumu Nr.452 (turpmāk – Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Pieteikumā par Lēmuma atcelšanu norādīti šādi argumenti. [2.1] Policijas inspektoru dienesta ziņojumos saskatāmas pretrunas. Viens inspektors norādījis, ka veicis garām braucošo transportlīdzekļu pārbaudi, bet otrs inspektors norādījis, ka esot pamanījis pieteicēja vadīto Transportlīdzekli brīdī, kad Transportlīdzeklis apdzinis policijas transportlīdzekli. [2.2] Nav saprotams, vai pieteicējs nav izrādījis interesi iepazīties ar Protokolu, vai arī atteicies to darīt. [2.3] Pieteicējam netika dota iespēja iepazīties ar radara mērījumu. Pieteicējs neprasījis uzrādīt radara mērījumu, jo principā neapšauba policijas inspektoru godaprātu. Tomēr vēlāk pieteicējam radušās aizdomas par Protokolā norādīto braukšanas ātrumu. Pieteicējs uzskata, ka policijas inspektori bijuši pavirši un kļūdījušies.

[3] Rakstveida paskaidrojumā iestāde pieteikumu neatzīst un uztur Lēmumā ietverto pamatojumu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk minētajiem motīviem. [4.1] Tiesa atsaukusies uz LAPK 9.panta pirmajā daļā un 239.panta 1.punktā noteikto. Administratīvā pārkāpuma lietā svarīgi ir konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [4.2] Pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK

149. panta sestās daļas, līdz ar to jāpārbauda, vai iestāde ir pareizi konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu. Tiesa citējusi LAPK 149.8panta sestajā daļā noteikto, kā arī CSN 116.punktu. Lietā nav strīda par to, ka pārkāpums fiksēts apdzīvotā vietā „Rīga”, uz ko attiecas 518.ceļa zīme, ceļa posmā bija uzstādīta 323.ceļa zīme „Maksimālā ātruma ierobežojums” 70 km/h. Pastāv strīds par to, vai pieteicējs vadīja Transportlīdzekli ar Protokolā norādīto ātrumu 92 km/h. [4.3] Tiesa atsaukusies uz LAPK 243.pantu un, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, atzinusi, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicēja vaina Protokolā norādītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka nav pamata apšaubīt Protokolā minētos faktiskos apstākļus, jo nav konstatēti objektīvi apstākļi, kas radītu pamatotas šaubas. Pieteicējs Protokolu parakstījis bez iebildumiem, taču vēlāk mainījis savas domas. No pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka viņš vadījis Transportlīdzekli, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, tomēr ne tik lielā mērā kā to konstatējuši policijas darbinieki. Pieteicējs ar ticamiem faktiem nav pamatojis iemeslus, kādēļ policijas darbinieku sniegtais apstākļu izklāsts varētu būt nepatiess.

Savukārt tiesa nav konstatējusi objektīvu iemeslu, lai rastos pamats apšaubīt policijas darbinieku sniegto lietas apstākļu izklāstu. Nav rodams saprātīgs pamatojums un izskaidrojums, kādēļ policijas darbinieki apturēja tieši pieteicēja vadīto Transportlīdzekli, ja pieteicējs nepārkāpa CSN prasības. Tiesa atsaukusies uz likuma „Par policiju” 2.pantu. [4.4] Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” 2009.gada 24.februārī izdotais braukšanas ātruma kontroles ierīces „Genesis II Select” Nr.G2S 21727 metroloģiskās pārbaudes verificēšanas sertifikāts Nr.E0018V09 bijis derīgs līdz 2010.gada 23.februārim (lietas 31.lapa).

Secināms, ka ar braukšanas ātruma kontroles ierīci „Genesis II Select” Nr.G2S 21727 pārkāpuma fiksēšanas brīdī (01.11.2009.) bija pieļaujams veikt ātruma kontroles mērījumus. Tiesa atzina, ka normatīvajos aktos nav ietverta prasība uzrādīt ātruma mērīšanas ierīces mērījumu. Tas vien, ka pieteicējs bez konkrēta pamatojuma apšauba radara mērījumu pareizību, nevar būt par tiesisku pamatu, lai atzītu, ka policijas darbinieki nepareizi fiksējuši pieteicēja vadītā Transportlīdzekļa braukšanas ātrumu. [4.5] Tiesa atsaukusies uz LAPK 32.pantā noteikto.

Likumdevējs par LAPK 149.8panta sestajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu ir noteicis konstantu sodu, tādēļ, konstatējot pārkāpuma faktu, iestādei ir pienākums noteikto sodu piemērot.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka policijas inspektoru sniegtie paskaidrojumi ir apšaubāmi, jo tie ir pretrunīgi un neprecīzi.

[6] Rakstveida paskaidrojumā iestāde norādījusi, ka apelācijas sūdzību neatzīst un piekrīt pirmās instances tiesas spriedumam.

[7] Atbilstoši LAPK 289.21panta otrajai daļai Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet Lēmums ir atstājams negrozīts. [9] LAPK 289.22panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās “a” nodaļas (ietver LAPK 289.13pantu) prasībām. Savukārt LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot Lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama, tādēļ apgabaltiesa tai pievienojas, papildus apsvērumus nenorādot. Apgabaltiesa atzīst, ka arī pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu spriedumu, tādēļ apgabaltiesa neatkārto Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 23.novembra spriedumā ietvertos motīvus, bet tiem pievienojas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.22pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieces 2009.gada 21.decembra lēmumu Nr.452 (2009.gada 1.novembra administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.520/PD019674), bet U.B., personas kods /personas kods/, pieteikumu (sūdzību) noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente (paraksts) R.Paegle

Tiesneši (paraksts) I.Kaļiņina

(paraksts) M.Vīgants

NORAKSTS PAREIZS: Administratīvās apgabaltiesas tiesnese R.Paegle Rīgā 2013.gada 29.maijā.