Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A42327706 / A42-1272-07 Generato dall'IA

Court dismissed appeal against anti-corruption bureau's fine for conflict of interest violation by council chairman.

Numero d'incarto A42327706 / A42-1272-07
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court rejected Andris Badūns' request to revoke the Anti-Corruption Bureau's decision imposing a fine for a conflict of interest. Badūns argued that procedural errors regarding a witness's confession and the omission of his remorse should have mitigated the penalty. The court found no substantive legal defect, stating that the Bureau correctly evaluated the facts and that the witness's statement did not justify leniency.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 un 166.30 pants; Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pants: An administrative act is not voidable merely for procedural irregularities unless they result in a substantive violation of the law affecting the outcome.

Parole chiave

Generato dall'IA
conflict of interest administrative penalty procedural defect Anti-Corruption Bureau substantive review corruzione di pubblici ufficiali stranieri istruzione penale per appropriazione indebita abuso d'autorità

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pants
Administratīvā procesa likuma 246.-251. pants
Administratīvā procesa likuma 289.-291. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Augstākās tiesas Senāta Administrāto lietu departamenta 2006.gada 22.septembra spriedums lieta Nr.SKA-245
Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 30.maija spriedums lieta Nr.SKA-127
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS

Lieta Nr. A 42 3277 06

Nr. A 1272-07/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 14.augustā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,

piedaloties pieteicējam Andrim Badūnam,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotajai pārstāvei Ilzei Krastiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Andra Badūna pieteikumā

par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2005.gada

16.decembra lēmuma Nr.1/10478 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 21.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

(turpmāk arī – Birojs vai atbildētājs) Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas vadītājas vietnieks J.Streļčenoks sastādīja protokolu par

administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/128 (lietas 10.-11.lapa), norādot, ka

pārbaudē konstatēts, ka Andris Badūns (turpmāk arī – pieteicējs) pildot

Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāja amata pienākumus, nav ievērojis

likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

11.panta pirmās daļas un 21.panta pirmās daļas 1.punkta prasības, t.i.

Andris Badūns, pildot Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāja amata

pienākumus, ir veicis darbības, kurās viņš bija personiski un mantiski

ieinteresēts, kā arī nav informējis Krāslavas rajona padomi par savu valsts

amatpersonas amata pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā.

Atbildību par šo pārkāpumu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 166.29 un 166.30 pants.

[2] 2005.gada 27.oktobrī Biroja Valsts amatpersonu darbības

kontroles nodaļas vadītāja I.Jurča pieņēma lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/128 (lietas 12.-14.lapa), ar kuru sodīja

A.Badūnu ar naudas sodu Ls 150 apmērā saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 un 166.30 pantu (turpmāk –

sākotnējais lēmums).

[3] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka

A.Loskutova 2005.gada 16.decembra lēmumu Nr.1/10478 (lietas 15.-

28.lapa) tika nolemts atstāt 2005.gada 27.oktobra Biroja Valsts

amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas I.Jurčas lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/128 negrozītu.

[4] 2006.gada 20.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts

Andra Badūna pieteikums, kurā pieteicējs lūdz atcelt Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2005.gada 16.decembra

lēmumu Nr.1/10478 (turpmāk arī – Lēmums). Pieteikums pamatots ar

šādiem apsvērumiem.

[4.1] Lēmuma motīvu daļā ir norādīts, ka „izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu ir ņemti vērā LAPK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi.

Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti”, kas ir pretrunā

ar šajā daļā turpmāk teikto, ka izvērtējot lietā esošos pierādījumus „ir

izvērtēts pārkāpuma raksturs un sabiedriskā bīstamība, pārkāpēja

personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis un atbildību

mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi”.

Pieteicējs vērš uzmanību uz to, ka LAPK 274.panta pirmās daļas

5.punktā ir norādīts, ka lēmumā būtu jāatspoguļo, bez lietas izskatīšanā

konstatētiem apstākļiem, arī tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina

atbildību par administratīvo pārkāpumu, kas tieši nav motivēts lēmuma

motīvu daļā, bet vienīgi formāli ir ierakstīts, ka izvērtēti arī atbildību

mīkstinoši apstākļi.

[4.2] Pieteicējs uzskata, ka pieņemot lēmumus nav ņemts vērā

Krāslavas rajona padomes lietu pārvaldnieces – izpilddirektora vietnieces

Lailas Vilmanes 2005.gada 26.oktobra Korupcijas novēršanas un

apkarošanas birojam iesniegtais paskaidrojums, kurā viņa apliecina savu

vainu dokumentu noformēšanā.

[4.3] Izvērtējot pieteicēja mantisko stāvokli, nav ņemts vērā

apstāklis, ka pieteicēja apgādībā atrodas trīs, nevis viens bērns.

[4.4] Pieteicējs nepiekrīt faktam, ka piedaloties jautājuma izlemšanā

par pieredzes apmaiņas braucienu uz Hajnovkas rajonu (Polijas Republika)

no 2005.gada 24.februāra līdz 27.februārim ir bijis personiski un mantiski

ieinteresēts, līdz ar to realizēja savas valsts amatpersonas pilnvaras interešu

konflikta situācijā. Šis komandējums bija darba brauciens, kura laikā

pieteicējs veica savus tiešos amata pienākumus ārpus Latvijas Republikas

robežām.

[4.5] Ar rajona padomes lēmumiem attiecībā uz pieteicēja prēmēšanu

un pabalstu izmaksu nav nodarīts kaitējums valstij, jo rajona padomes

budžetā tika plānoti šādi līdzekļi, tie netika novirzīti no kādām citām

budžeta izdevumu sadaļām. Tāpēc šajā gadījumā nepareiza dokumentu

noformēšana vai pieteicēja nepiedalīšanās balsojumā nemainītu lietas

būtību un pieteicējs uzskata, ka viņa darbība vai bezdarbība nav cēloniskā

sakarībā ar sekām, kuras iestājās.

[4.6] Pieteicējs uzskata, ka šajā gadījumā, attiecībā pret viņu, varētu

piemērot LAPK 21.pantu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības,

aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu vai brīdinājumu, jo izdarīto

administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu.

[5] Atbildētājs tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos (lietas

36.-46.lapa) pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst un norāda uz šādiem

zemāk minētajiem apstākļiem.

[5.1] A.Badūna paskaidrojumā norādītais, ka protokolā par

administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/128 esošajiem faktiem viņš piekrīt un

turpmāk daudz nopietnāk sekos protokolu un procedūras ievērošanai,

likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

pildīšanai, ir vērtējams kā savas vainas atzīšana un nožēla par izdarīto. Līdz

ar to Biroja priekšnieks A.Loskutovs, pieņemot 2005.gada 16.decembra

lēmumu Nr.1/10478, atzina minēto par atbildību mīkstinošu apstākli.

[5.2] Biroja priekšnieks A.Loskutovs konstatēja, ka Biroja Valsts

amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja I.Jurča saskaņā ar LAPK

32.panta otro daļu ir ņēmusi vērā gan izdarītā pārkāpuma raksturu un

pārkāpēja personību, gan arī vainas pakāpi, jo nav piemērojusi maksimālo

LAPK 166.29 un 166.30pantā paredzēto sodu.

[5.3] Pats fakts, ka administratīvo pārkāpumu izdarītājam ir

apgādājami ģimenes locekļi, nevar kalpot par iemeslu atbilstoša soda

nepiemērošanai un lietvedības administratīvo pārkāpumu lietā izbeigšanai.

[5.4] Biroja priekšnieks A.Loskutovs konstatēja, ka Biroja Valsts

amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas I.Jurčas lēmuma

konstatējuma daļā norādītā atsauce uz likuma „Par pašvaldībām” 40.panta

trešo daļu nav nepieciešama, jo minētās normas regulējums neattiecas uz

rajona padomes sēdes gaitas atspoguļojumu protokolā un deputātu tiesībām

izteikt savu viedokli par protokola konkrēto ierakstu precizitāti.

Līdz ar to Biroja priekšnieks A.Loskutovs secināja, ka šajā gadījumā

jāpiemēro likuma „Par pašvaldībām” 37.panta otrās daļas 10.punkts, kas

bija spēkā līdz 2005.gada 18.martam, kas noteica, ka protokolā ierakstāms

to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot lēmumu pieņemšanas

ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgajā lēmuma pieņemšanā.

Tas, ka I.Jurča nepamatoti norādīja lēmuma konstatējuma daļā

atsauci uz likuma „Par pašvaldībām” 40.panta trešo daļu, neietekmē minētā

lēmumu saturu un nemaina konkrēto lietu pēc būtības, līdz ar to nav pamata

atzīt minēto kļūdu par būtisku.

[5.5] Ņemot vērā to, ka no Krāslavas rajona padomes sēžu protokola

apstiprināšanas laika ne Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs, ne arī

kāds no deputātiem nav konstatējuši protokolā minētās informācijas

neatbilstību faktiskajai situācijai par balsojuma norises gaitu un atspoguļoto

informāciju, turklāt Krāslavas rajona padomes 2005.gada 18.februāra sēdes

protokola Nr.1 pareizību ar saviem parakstiem apliecināja Krāslavas rajona

padomes priekšsēdētājs A.Badūns un Lietu pārvaldes vecāka speciāliste

Laila Vilmane. Biroja priekšnieks A.Loskutovs piekrita Biroja Valsts

amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas I.Jurčas secinājumam, ka

viņi piekrituši protokolā atspoguļotajai informācijai par balsojuma procesa

gaitu.

[5.6] Birojs norāda, ka A.Badūnam kā Krāslavas rajona padomes

priekšsēdētājam nav liegta iespēja doties komandējumā, taču A.Badūnam

kā valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas amata

pienākumus, piedalīties lēmuma pieņemšanā vai veikt citas darbības, kas

ietekmē vai var ietekmēt valsts amatpersonas personiskās vai mantiskās

intereses.

Lemjot par A.Badūna nosūtīšanu pieredzes apmaiņas braucienā uz

Hajnovkas rajonu, Kārslavas rajona padomes priekšsēdētājs ir lēmis

jautājumu attiecībā uz sevi, līdz ar to bija personiski un mantiski

ieinteresēti lēmuma pieņemšanā. Minētais norāda uz valsts amatpersonas

personiskās un mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas

darbību, kā arī mazina sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

[5.7] Biroja priekšnieks A.Loskutovs konstatēja, ka A.Badūna

izdarītie administratīvie pārkāpumi nav atzīstami par maznozīmīgiem,

tādējādi nav pamata atbrīvot A.Badūnu no administratīvās atbildības,

aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja

atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 103.pantā

noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes

izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes

rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts,

pārbaudot, vai iestāde to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un

procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai

administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo

personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana

saistīta arī ar LAPK noteiktā procesa ievērošanu.

[9] Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs ir izdarījis likuma „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas

pārkāpumu, kur noteikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts

amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt

uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai

veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu

partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Tāpat konstatēts minētā

likuma 21.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpums, kur noteikts, ka Valsts

amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts

amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai

darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas

darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.

[10] LAPK 166.29pantā paredzēta atbildība par apzinātu neziņošanu

par atrašanos interešu konflikta situācijā – valsts amatpersonai uzliek

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts

amatpersonas amatus vai bez tā.

Savukārt LAPK 166.30 pants noteic, ka, par likumā noteikto,

uzņēmējdarbības (komercdarbības), valsts amatpersonas amata

savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu

ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai

pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu

interešu konflikta situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no

piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts

amatpersonas amatus vai bez tā.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir piedalījies jautājumu

izlemšanā par prēmiju un pabalstu piešķiršanu sev kā Krāslavas rajona

padomes priekšsēdētājam.

Lietā pastāv strīds par to, vai, pieņemot Lēmumu ir izvērtēts

pārkāpuma raksturs un sabiedriskā bīstamība, pārkāpēja personība, viņa

vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis un atbildību mīkstinošie un

pastiprinošie apstākļi, kā arī par to, vai lietas izskatīšanas rezultātā

piemērots samērīgs sods.

[12] LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi

administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas

vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK

243.panta otrā daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar

protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem,

kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām,

eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu

un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus

fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas

mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā,

foto, video u.tml.).

Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols par

administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/128 (lietas 74.lapa), Krāslavas rajona

padomes 2004.gada 28.oktobra protokola izraksts Nr.6 (lietas 90.lapa),

Krāslavas rajona padomes 2005.gada 18.februāra protokols Nr.1 (lietas

98.-101.lapa), Krāslavas rajona padomes 2005.gada 10.marta protokols

Nr.2 (lietas 104.-107.lapa), Krāslavas rajona padomes 2005.gada 29.jūnija

protokols Nr.5 (lietas 108.-111.lapa), darbinieka paskaidrojums (lietas

76.lapa).

[13] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 1.panta 5.punktā noteikts, ka interešu konflikts — situācija, kurā

valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus,

jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar

valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt

šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai

mantiskās intereses. Saskaņā ar minētā likuma 11.panta pirmo daļu valsts

amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot

vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai

sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts

amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski

ieinteresēti.

Tiesa uzskata, ka Krāslavas rajona padomei lemjot par pieteicēja

nosūtīšanu pieredzes apmaiņas braucienā uz Hajnovkas rajonu (Polijas

Republika), pieteicējam piedaloties balsojumā, pieteicējs ir piedalījies

lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sevi.

Tiesa pievienojas Biroja argumentam, ka piedalīšanās lēmuma

pieņemšanā par komandējumu attiecībā uz sevi ir uzskatāma par darbību,

kurā šī valsts amatpersona ir personiski un mantiski ieinteresēta, jo saskaņā

ar 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 „Kārtība,

kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem

saistītie izdevumi” izmaksātā komandējuma nauda, kas minētā noteikumu

4.punkta izpratnē ir uzskatāma par izmaksu, kurai ir kompensācijas

raksturs, un saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un

likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nav apliekamas ar iedzīvotāju

ienākuma nodokli un par tām nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas, jo tieši ietekmē valsts amatpersonas mantisko stāvokli.

Tādejādi valsts amatpersonai ir jāatturas no darbību veikšanas, kurās viņa

personiski vai mantiski ieinteresēta.

[14] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 21.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka valsts amatpersona

nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai

vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru

mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura

ietilpst tās amata pienākumos.

Secināms, ka pieteicējam kā Krāslavas rajona padomes

priekšsēdētājam bija jāinformē augstāko valsts amatpersonu vai koleģiālo

institūciju – konkrētajā gadījumā Krāslavas rajona padomi, par savu

atrašanos interešu konflikta situācijā, pirms jautājuma izlemšanas par

pieteicēja nosūtīšanu komandējumā. Tā kā pieteicējs nav ievērojis

informēšanas pienākumu, pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās

atbildības saskaņā ar LAPK 166.29pantu.

[15] LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu

un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Piemēroto tiesību normu sankcijas „uzliek naudas sodu līdz divsimt

piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai

bez tā” (LAPK 166.29pants) un „uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no

piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts

amatpersonas amatus vai bez tā” (LAPK 166.30pants) paredz, ka, nosakot

sodu, soda piemērotājam ir tiesības, ievērojot tiesību normā noteiktos

ietvarus, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, noteikt administratīvā

naudas soda apmēru.

Administratīvo naudas sodu iestāde pieteicējam piemērojusi saskaņā

ar LAPK 35.panta otrās daļas noteikumiem, kas nosaka, ka ja persona ir

izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi,

un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais

sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko

pārkāpumu. Izvērtējot izdarīto pārkāpumu raksturu Birojs ir piemērojis

naudas sodu simt piecdesmit latu apmērā.

[16] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu uzliekot sodu, ņem vērā

izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja argumentu, ka Birojs pieņemot

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, nav izvērtējis pārkāpuma raksturu

un sabiedrisko bīstamību, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Birojs Lēmumā ir norādījis, ka ievērojot demokrātiskās iekārtas

principu, ka sākotnējā lēmumā ir veikti apsvērumi, ka attiecībā uz

pieteicēju pieņemtais lēmums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai

aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības intereses kā arī

pieņemot lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir

veikti administratīvā akta izdošanas lietderības apsvērumi, kas izriet no

likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

2.pantā noteiktā mērķa, kas paredz nodrošināt valsts amatpersonu darbību

sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku

vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz

valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības

atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos

valsts amatpersonu darbībai.

Atzīstams, ka valsts amatpersonai publiski tiesiskajās attiecībās

jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lai nodrošinātu normatīvo

aktu ievērošanu, valsts ir izveidojusi kontroles mehānismu. Valsts

amatpersonu darbību kontrolējošās un uzraugošās valsts iestādes,

normatīvo aktu neievērošanas gadījumos, ir tiesīgas izdot individuālos

administratīvos aktus, administratīvi sodot vainīgās personas.

Secināms, ka Birojs pieņemot Lēmumu ir izvērtējis izdarītā

pārkāpuma raksturu un apsvēris administratīvā akta izdošanas lietderību.

[17] LAPK 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo

pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. No

citētās tiesību normas izriet, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstams arī

tāds pārkāpums, kas izdarīts aiz neuzmanības.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, Birojs

pamatoti konstatējis, ka 2004.gada 28.oktobra (protokols Nr.6, jautājums

Nr.6), 2005.gada 18.februāra (protokols Nr.1, jautājumi Nr.9, 12),

2005.gada 10.marta (protokols Nr.2, jautājums Nr.6) un 2005.gada

29.jūnija (protokols Nr.5, jautājums Nr.22) Krāslavas rajona padomes

sēdēs, pieteicējs kā Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs, ir piedalījies

jautājumu izlemšanā par prēmiju un pabalstu piešķiršanu sev kā Krāslavas

rajona padomes priekšsēdētājam, kā arī par pieredzes apmaiņas braucienu

uz Hajnovkas rajonu (Polijas Republika). Minētajos padomes sēžu

protokolos netika atspoguļota informācija, ka pieteicējs saskaņā ar likuma

„Par pašvaldībām” 37.panta otrās daļas 10.punktu (kas bija spēkā līdz

2005.gada 18.martam) un minētā likuma panta otrās daļas 11.punktu (kas

bija spēkā no 2005.gada 18.marta), lēmumu pieņemšanā attiecībā uz sevi

nepiedalījās.

Tiesas ieskatā tas, ka Krāslavas rajona padomes izpilddirektora

vietniece Laila Vilmane apliecinājusi savu vainu dokumentu noformēšanā

nevar būt par pamatu pieteicēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības

un piemērotā soda samazināšanai. Atzīmējams, ka minētā darbiniece

paskaidrojumu (lietas 76.lapa) sniegusi tikai par 2005.gada 18.februāra

sēdes protokola noformēšanas apstākļiem. Kritiski vērtējams tas, ka

paskaidrojums sniegts pēc Biroja uzsāktās pārbaudes un protokola par

administratīvo pārkāpumu sastādīšanas – 2005.gada 26.oktobrī, un lietā nav

iesniegti citi pierādījumi, kas apliecinātu pārrakstīšanās faktu, kļūdaini

noformējot protokolu datorā.

Par to, ka fiksēti pārkāpumi izdarīti aiz neuzmanības tehnisko

darbinieku vainas dēļ, neliecina lietā konstatētie apstākļi, ka pārkāpumi

veikti atkārtoti salīdzinoši lielā laika periodā no 2004.gada 28.oktobra līdz

2005.gada 29.jūnijam.

[18] Par būtisku procesuālu pārkāpumu nav atzīstams tas, ka

sākotnējā lēmumā netika konstatēts, ka pieteicējs nožēlojis izdarīto

pārkāpumu, kas atzīstams par apstākli, kas mīkstina atbildību par izdarīto

administratīvo pārkāpumu. Tiesas ieskatā, tas nav novedis pie Lēmuma

prettiesiskuma pēc būtības.

Kā to atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments līdzīgas lietās, tikai tad, ja šādu apsvērumu neizdarīšana vai

nepareiza izdarīšana ir novedusi pie administratīvā akta prettiesiskuma pēc

būtības, administratīvais akts ir atceļams (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 22.septembra sprieduma

lietā Nr.SKA-245 15.punktu, Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 30.maija

sprieduma lietā Nr.SKA-127 11.punktu).

APL 81.panta piektajā daļā noteikts, ka apstrīdētais administratīvais

akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts

lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un

to var pārsūdzēt tiesā.

Apstākļus, ka pieteicējs nožēlojis izdarīto pārkāpumu, tā apgādībā ir

trīs bērni, ir ņēmusi vērā un izvērtējusi Biroja augstāka amatpersona,

pieņemot Lēmumu par apstrīdēto sākotnējo administratīvo aktu.

Tiesa pievienojas atbildētāja argumentam, ka apstākļi, ka pieteicējs

apzinās izdarīto pārkāpumu un to nožēlo, tā apgādībā ir trīs bērni,

konkrētajā gadījumā nav pamats pieteicēja atbrīvošanai no administratīvās

atbildības un piemērotā soda samazināšanai.

[19] Balstoties uz visiem iepriekš norādītajiem apsvērumiem, tiesa

atzīst, ka pieteicējam piemērots samērīgs sods un Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova 2005.gada 16.decembra

lēmums Nr.1/10478 ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu

ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un

289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt Andra Badūna pieteikumu par Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka 2005.gada 16.decembra lēmuma

Nr.1/10478 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis _________________ M.Birkmanis

Rīgā, 2007.gada 14.augustā.