Court dismissed appeal against anti-corruption bureau's fine for conflict of interest violation by council chairman.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected Andris Badūns' request to revoke the Anti-Corruption Bureau's decision imposing a fine for a conflict of interest. Badūns argued that procedural errors regarding a witness's confession and the omission of his remorse should have mitigated the penalty. The court found no substantive legal defect, stating that the Bureau correctly evaluated the facts and that the witness's statement did not justify leniency.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 un 166.30 pants; Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pants: An administrative act is not voidable merely for procedural irregularities unless they result in a substantive violation of the law affecting the outcome.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS
Lieta Nr. A 42 3277 06
Nr. A 1272-07/8
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2007.gada 14.augustā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,
piedaloties pieteicējam Andrim Badūnam,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotajai pārstāvei Ilzei Krastiņai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Andra Badūna pieteikumā
par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2005.gada
16.decembra lēmuma Nr.1/10478 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2005.gada 21.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
(turpmāk arī – Birojs vai atbildētājs) Valsts amatpersonu darbības kontroles
nodaļas vadītājas vietnieks J.Streļčenoks sastādīja protokolu par
administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/128 (lietas 10.-11.lapa), norādot, ka
pārbaudē konstatēts, ka Andris Badūns (turpmāk arī – pieteicējs) pildot
Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāja amata pienākumus, nav ievērojis
likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
11.panta pirmās daļas un 21.panta pirmās daļas 1.punkta prasības, t.i.
Andris Badūns, pildot Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāja amata
pienākumus, ir veicis darbības, kurās viņš bija personiski un mantiski
ieinteresēts, kā arī nav informējis Krāslavas rajona padomi par savu valsts
amatpersonas amata pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā.
Atbildību par šo pārkāpumu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 166.29 un 166.30 pants.
[2] 2005.gada 27.oktobrī Biroja Valsts amatpersonu darbības
kontroles nodaļas vadītāja I.Jurča pieņēma lēmumu administratīvā
pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/128 (lietas 12.-14.lapa), ar kuru sodīja
A.Badūnu ar naudas sodu Ls 150 apmērā saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 un 166.30 pantu (turpmāk –
sākotnējais lēmums).
[3] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka
A.Loskutova 2005.gada 16.decembra lēmumu Nr.1/10478 (lietas 15.-
28.lapa) tika nolemts atstāt 2005.gada 27.oktobra Biroja Valsts
amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas I.Jurčas lēmumu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/128 negrozītu.
[4] 2006.gada 20.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts
Andra Badūna pieteikums, kurā pieteicējs lūdz atcelt Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2005.gada 16.decembra
lēmumu Nr.1/10478 (turpmāk arī – Lēmums). Pieteikums pamatots ar
šādiem apsvērumiem.
[4.1] Lēmuma motīvu daļā ir norādīts, ka „izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu ir ņemti vērā LAPK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi.
Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti”, kas ir pretrunā
ar šajā daļā turpmāk teikto, ka izvērtējot lietā esošos pierādījumus „ir
izvērtēts pārkāpuma raksturs un sabiedriskā bīstamība, pārkāpēja
personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis un atbildību
mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi”.
Pieteicējs vērš uzmanību uz to, ka LAPK 274.panta pirmās daļas
5.punktā ir norādīts, ka lēmumā būtu jāatspoguļo, bez lietas izskatīšanā
konstatētiem apstākļiem, arī tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina
atbildību par administratīvo pārkāpumu, kas tieši nav motivēts lēmuma
motīvu daļā, bet vienīgi formāli ir ierakstīts, ka izvērtēti arī atbildību
mīkstinoši apstākļi.
[4.2] Pieteicējs uzskata, ka pieņemot lēmumus nav ņemts vērā
Krāslavas rajona padomes lietu pārvaldnieces – izpilddirektora vietnieces
Lailas Vilmanes 2005.gada 26.oktobra Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojam iesniegtais paskaidrojums, kurā viņa apliecina savu
vainu dokumentu noformēšanā.
[4.3] Izvērtējot pieteicēja mantisko stāvokli, nav ņemts vērā
apstāklis, ka pieteicēja apgādībā atrodas trīs, nevis viens bērns.
[4.4] Pieteicējs nepiekrīt faktam, ka piedaloties jautājuma izlemšanā
par pieredzes apmaiņas braucienu uz Hajnovkas rajonu (Polijas Republika)
no 2005.gada 24.februāra līdz 27.februārim ir bijis personiski un mantiski
ieinteresēts, līdz ar to realizēja savas valsts amatpersonas pilnvaras interešu
konflikta situācijā. Šis komandējums bija darba brauciens, kura laikā
pieteicējs veica savus tiešos amata pienākumus ārpus Latvijas Republikas
robežām.
[4.5] Ar rajona padomes lēmumiem attiecībā uz pieteicēja prēmēšanu
un pabalstu izmaksu nav nodarīts kaitējums valstij, jo rajona padomes
budžetā tika plānoti šādi līdzekļi, tie netika novirzīti no kādām citām
budžeta izdevumu sadaļām. Tāpēc šajā gadījumā nepareiza dokumentu
noformēšana vai pieteicēja nepiedalīšanās balsojumā nemainītu lietas
būtību un pieteicējs uzskata, ka viņa darbība vai bezdarbība nav cēloniskā
sakarībā ar sekām, kuras iestājās.
[4.6] Pieteicējs uzskata, ka šajā gadījumā, attiecībā pret viņu, varētu
piemērot LAPK 21.pantu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības,
aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu vai brīdinājumu, jo izdarīto
administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu.
[5] Atbildētājs tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos (lietas
36.-46.lapa) pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst un norāda uz šādiem
zemāk minētajiem apstākļiem.
[5.1] A.Badūna paskaidrojumā norādītais, ka protokolā par
administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/128 esošajiem faktiem viņš piekrīt un
turpmāk daudz nopietnāk sekos protokolu un procedūras ievērošanai,
likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
pildīšanai, ir vērtējams kā savas vainas atzīšana un nožēla par izdarīto. Līdz
ar to Biroja priekšnieks A.Loskutovs, pieņemot 2005.gada 16.decembra
lēmumu Nr.1/10478, atzina minēto par atbildību mīkstinošu apstākli.
[5.2] Biroja priekšnieks A.Loskutovs konstatēja, ka Biroja Valsts
amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja I.Jurča saskaņā ar LAPK
32.panta otro daļu ir ņēmusi vērā gan izdarītā pārkāpuma raksturu un
pārkāpēja personību, gan arī vainas pakāpi, jo nav piemērojusi maksimālo
LAPK 166.29 un 166.30pantā paredzēto sodu.
[5.3] Pats fakts, ka administratīvo pārkāpumu izdarītājam ir
apgādājami ģimenes locekļi, nevar kalpot par iemeslu atbilstoša soda
nepiemērošanai un lietvedības administratīvo pārkāpumu lietā izbeigšanai.
[5.4] Biroja priekšnieks A.Loskutovs konstatēja, ka Biroja Valsts
amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas I.Jurčas lēmuma
konstatējuma daļā norādītā atsauce uz likuma „Par pašvaldībām” 40.panta
trešo daļu nav nepieciešama, jo minētās normas regulējums neattiecas uz
rajona padomes sēdes gaitas atspoguļojumu protokolā un deputātu tiesībām
izteikt savu viedokli par protokola konkrēto ierakstu precizitāti.
Līdz ar to Biroja priekšnieks A.Loskutovs secināja, ka šajā gadījumā
jāpiemēro likuma „Par pašvaldībām” 37.panta otrās daļas 10.punkts, kas
bija spēkā līdz 2005.gada 18.martam, kas noteica, ka protokolā ierakstāms
to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot lēmumu pieņemšanas
ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgajā lēmuma pieņemšanā.
Tas, ka I.Jurča nepamatoti norādīja lēmuma konstatējuma daļā
atsauci uz likuma „Par pašvaldībām” 40.panta trešo daļu, neietekmē minētā
lēmumu saturu un nemaina konkrēto lietu pēc būtības, līdz ar to nav pamata
atzīt minēto kļūdu par būtisku.
[5.5] Ņemot vērā to, ka no Krāslavas rajona padomes sēžu protokola
apstiprināšanas laika ne Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs, ne arī
kāds no deputātiem nav konstatējuši protokolā minētās informācijas
neatbilstību faktiskajai situācijai par balsojuma norises gaitu un atspoguļoto
informāciju, turklāt Krāslavas rajona padomes 2005.gada 18.februāra sēdes
protokola Nr.1 pareizību ar saviem parakstiem apliecināja Krāslavas rajona
padomes priekšsēdētājs A.Badūns un Lietu pārvaldes vecāka speciāliste
Laila Vilmane. Biroja priekšnieks A.Loskutovs piekrita Biroja Valsts
amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas I.Jurčas secinājumam, ka
viņi piekrituši protokolā atspoguļotajai informācijai par balsojuma procesa
gaitu.
[5.6] Birojs norāda, ka A.Badūnam kā Krāslavas rajona padomes
priekšsēdētājam nav liegta iespēja doties komandējumā, taču A.Badūnam
kā valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas amata
pienākumus, piedalīties lēmuma pieņemšanā vai veikt citas darbības, kas
ietekmē vai var ietekmēt valsts amatpersonas personiskās vai mantiskās
intereses.
Lemjot par A.Badūna nosūtīšanu pieredzes apmaiņas braucienā uz
Hajnovkas rajonu, Kārslavas rajona padomes priekšsēdētājs ir lēmis
jautājumu attiecībā uz sevi, līdz ar to bija personiski un mantiski
ieinteresēti lēmuma pieņemšanā. Minētais norāda uz valsts amatpersonas
personiskās un mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas
darbību, kā arī mazina sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
[5.7] Biroja priekšnieks A.Loskutovs konstatēja, ka A.Badūna
izdarītie administratīvie pārkāpumi nav atzīstami par maznozīmīgiem,
tādējādi nav pamata atbrīvot A.Badūnu no administratīvās atbildības,
aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.
[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu.
Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja
atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā
procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un
noraidāms.
[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 103.pantā
noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes
izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes
rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts,
pārbaudot, vai iestāde to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un
procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai
administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo
personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.
Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana
saistīta arī ar LAPK noteiktā procesa ievērošanu.
[9] Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs ir izdarījis likuma „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas
pārkāpumu, kur noteikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts
amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt
uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai
veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu
partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Tāpat konstatēts minētā
likuma 21.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpums, kur noteikts, ka Valsts
amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts
amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai
darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas
darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
[10] LAPK 166.29pantā paredzēta atbildība par apzinātu neziņošanu
par atrašanos interešu konflikta situācijā – valsts amatpersonai uzliek
naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts
amatpersonas amatus vai bez tā.
Savukārt LAPK 166.30 pants noteic, ka, par likumā noteikto,
uzņēmējdarbības (komercdarbības), valsts amatpersonas amata
savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu
ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai
pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu
interešu konflikta situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no
piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts
amatpersonas amatus vai bez tā.
[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir piedalījies jautājumu
izlemšanā par prēmiju un pabalstu piešķiršanu sev kā Krāslavas rajona
padomes priekšsēdētājam.
Lietā pastāv strīds par to, vai, pieņemot Lēmumu ir izvērtēts
pārkāpuma raksturs un sabiedriskā bīstamība, pārkāpēja personība, viņa
vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis un atbildību mīkstinošie un
pastiprinošie apstākļi, kā arī par to, vai lietas izskatīšanas rezultātā
piemērots samērīgs sods.
[12] LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi
administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas
(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma
esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas
vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK
243.panta otrā daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar
protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem,
kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām,
eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu
un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus
fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas
mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā,
foto, video u.tml.).
Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols par
administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/128 (lietas 74.lapa), Krāslavas rajona
padomes 2004.gada 28.oktobra protokola izraksts Nr.6 (lietas 90.lapa),
Krāslavas rajona padomes 2005.gada 18.februāra protokols Nr.1 (lietas
98.-101.lapa), Krāslavas rajona padomes 2005.gada 10.marta protokols
Nr.2 (lietas 104.-107.lapa), Krāslavas rajona padomes 2005.gada 29.jūnija
protokols Nr.5 (lietas 108.-111.lapa), darbinieka paskaidrojums (lietas
76.lapa).
[13] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā” 1.panta 5.punktā noteikts, ka interešu konflikts — situācija, kurā
valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus,
jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar
valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt
šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai
mantiskās intereses. Saskaņā ar minētā likuma 11.panta pirmo daļu valsts
amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot
vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai
sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts
amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski
ieinteresēti.
Tiesa uzskata, ka Krāslavas rajona padomei lemjot par pieteicēja
nosūtīšanu pieredzes apmaiņas braucienā uz Hajnovkas rajonu (Polijas
Republika), pieteicējam piedaloties balsojumā, pieteicējs ir piedalījies
lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sevi.
Tiesa pievienojas Biroja argumentam, ka piedalīšanās lēmuma
pieņemšanā par komandējumu attiecībā uz sevi ir uzskatāma par darbību,
kurā šī valsts amatpersona ir personiski un mantiski ieinteresēta, jo saskaņā
ar 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 „Kārtība,
kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem
saistītie izdevumi” izmaksātā komandējuma nauda, kas minētā noteikumu
4.punkta izpratnē ir uzskatāma par izmaksu, kurai ir kompensācijas
raksturs, un saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un
likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nav apliekamas ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli un par tām nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas, jo tieši ietekmē valsts amatpersonas mantisko stāvokli.
Tādejādi valsts amatpersonai ir jāatturas no darbību veikšanas, kurās viņa
personiski vai mantiski ieinteresēta.
[14] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā” 21.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka valsts amatpersona
nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai
vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru
mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura
ietilpst tās amata pienākumos.
Secināms, ka pieteicējam kā Krāslavas rajona padomes
priekšsēdētājam bija jāinformē augstāko valsts amatpersonu vai koleģiālo
institūciju – konkrētajā gadījumā Krāslavas rajona padomi, par savu
atrašanos interešu konflikta situācijā, pirms jautājuma izlemšanas par
pieteicēja nosūtīšanu komandējumā. Tā kā pieteicējs nav ievērojis
informēšanas pienākumu, pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās
atbildības saskaņā ar LAPK 166.29pantu.
[15] LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par
administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu
un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Piemēroto tiesību normu sankcijas „uzliek naudas sodu līdz divsimt
piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai
bez tā” (LAPK 166.29pants) un „uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no
piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts
amatpersonas amatus vai bez tā” (LAPK 166.30pants) paredz, ka, nosakot
sodu, soda piemērotājam ir tiesības, ievērojot tiesību normā noteiktos
ietvarus, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, noteikt administratīvā
naudas soda apmēru.
Administratīvo naudas sodu iestāde pieteicējam piemērojusi saskaņā
ar LAPK 35.panta otrās daļas noteikumiem, kas nosaka, ka ja persona ir
izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi,
un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais
sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko
pārkāpumu. Izvērtējot izdarīto pārkāpumu raksturu Birojs ir piemērojis
naudas sodu simt piecdesmit latu apmērā.
[16] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu uzliekot sodu, ņem vērā
izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja argumentu, ka Birojs pieņemot
lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, nav izvērtējis pārkāpuma raksturu
un sabiedrisko bīstamību, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Birojs Lēmumā ir norādījis, ka ievērojot demokrātiskās iekārtas
principu, ka sākotnējā lēmumā ir veikti apsvērumi, ka attiecībā uz
pieteicēju pieņemtais lēmums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai
aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības intereses kā arī
pieņemot lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir
veikti administratīvā akta izdošanas lietderības apsvērumi, kas izriet no
likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
2.pantā noteiktā mērķa, kas paredz nodrošināt valsts amatpersonu darbību
sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku
vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz
valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības
atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos
valsts amatpersonu darbībai.
Atzīstams, ka valsts amatpersonai publiski tiesiskajās attiecībās
jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lai nodrošinātu normatīvo
aktu ievērošanu, valsts ir izveidojusi kontroles mehānismu. Valsts
amatpersonu darbību kontrolējošās un uzraugošās valsts iestādes,
normatīvo aktu neievērošanas gadījumos, ir tiesīgas izdot individuālos
administratīvos aktus, administratīvi sodot vainīgās personas.
Secināms, ka Birojs pieņemot Lēmumu ir izvērtējis izdarītā
pārkāpuma raksturu un apsvēris administratīvā akta izdošanas lietderību.
[17] LAPK 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo
pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz
neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai
sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto
pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. No
citētās tiesību normas izriet, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstams arī
tāds pārkāpums, kas izdarīts aiz neuzmanības.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, Birojs
pamatoti konstatējis, ka 2004.gada 28.oktobra (protokols Nr.6, jautājums
Nr.6), 2005.gada 18.februāra (protokols Nr.1, jautājumi Nr.9, 12),
2005.gada 10.marta (protokols Nr.2, jautājums Nr.6) un 2005.gada
29.jūnija (protokols Nr.5, jautājums Nr.22) Krāslavas rajona padomes
sēdēs, pieteicējs kā Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs, ir piedalījies
jautājumu izlemšanā par prēmiju un pabalstu piešķiršanu sev kā Krāslavas
rajona padomes priekšsēdētājam, kā arī par pieredzes apmaiņas braucienu
uz Hajnovkas rajonu (Polijas Republika). Minētajos padomes sēžu
protokolos netika atspoguļota informācija, ka pieteicējs saskaņā ar likuma
„Par pašvaldībām” 37.panta otrās daļas 10.punktu (kas bija spēkā līdz
2005.gada 18.martam) un minētā likuma panta otrās daļas 11.punktu (kas
bija spēkā no 2005.gada 18.marta), lēmumu pieņemšanā attiecībā uz sevi
nepiedalījās.
Tiesas ieskatā tas, ka Krāslavas rajona padomes izpilddirektora
vietniece Laila Vilmane apliecinājusi savu vainu dokumentu noformēšanā
nevar būt par pamatu pieteicēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības
un piemērotā soda samazināšanai. Atzīmējams, ka minētā darbiniece
paskaidrojumu (lietas 76.lapa) sniegusi tikai par 2005.gada 18.februāra
sēdes protokola noformēšanas apstākļiem. Kritiski vērtējams tas, ka
paskaidrojums sniegts pēc Biroja uzsāktās pārbaudes un protokola par
administratīvo pārkāpumu sastādīšanas – 2005.gada 26.oktobrī, un lietā nav
iesniegti citi pierādījumi, kas apliecinātu pārrakstīšanās faktu, kļūdaini
noformējot protokolu datorā.
Par to, ka fiksēti pārkāpumi izdarīti aiz neuzmanības tehnisko
darbinieku vainas dēļ, neliecina lietā konstatētie apstākļi, ka pārkāpumi
veikti atkārtoti salīdzinoši lielā laika periodā no 2004.gada 28.oktobra līdz
2005.gada 29.jūnijam.
[18] Par būtisku procesuālu pārkāpumu nav atzīstams tas, ka
sākotnējā lēmumā netika konstatēts, ka pieteicējs nožēlojis izdarīto
pārkāpumu, kas atzīstams par apstākli, kas mīkstina atbildību par izdarīto
administratīvo pārkāpumu. Tiesas ieskatā, tas nav novedis pie Lēmuma
prettiesiskuma pēc būtības.
Kā to atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departaments līdzīgas lietās, tikai tad, ja šādu apsvērumu neizdarīšana vai
nepareiza izdarīšana ir novedusi pie administratīvā akta prettiesiskuma pēc
būtības, administratīvais akts ir atceļams (sk. Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 22.septembra sprieduma
lietā Nr.SKA-245 15.punktu, Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 30.maija
sprieduma lietā Nr.SKA-127 11.punktu).
APL 81.panta piektajā daļā noteikts, ka apstrīdētais administratīvais
akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts
lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un
to var pārsūdzēt tiesā.
Apstākļus, ka pieteicējs nožēlojis izdarīto pārkāpumu, tā apgādībā ir
trīs bērni, ir ņēmusi vērā un izvērtējusi Biroja augstāka amatpersona,
pieņemot Lēmumu par apstrīdēto sākotnējo administratīvo aktu.
Tiesa pievienojas atbildētāja argumentam, ka apstākļi, ka pieteicējs
apzinās izdarīto pārkāpumu un to nožēlo, tā apgādībā ir trīs bērni,
konkrētajā gadījumā nav pamats pieteicēja atbrīvošanai no administratīvās
atbildības un piemērotā soda samazināšanai.
[19] Balstoties uz visiem iepriekš norādītajiem apsvērumiem, tiesa
atzīst, ka pieteicējam piemērots samērīgs sods un Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova 2005.gada 16.decembra
lēmums Nr.1/10478 ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu
ir nepamatots un noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un
289.-291.pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt Andra Badūna pieteikumu par Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja priekšnieka 2005.gada 16.decembra lēmuma
Nr.1/10478 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit
dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis _________________ M.Birkmanis
Rīgā, 2007.gada 14.augustā.