Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C20187515 / C-0345-16 Generato dall'IA

Landlord wins eviction and debt case against absent tenant based on cumulative penalty clause.

Numero d'incarto C20187515 / C-0345-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court granted the landlord's request to terminate the lease, evict the tenant, and collect outstanding rent and penalties. The tenant failed to appear at the hearing or provide explanations, leading to a default judgment in their favor. The court upheld the cumulative nature of the penalty clause, allowing the tenant to pay both the debt and the agreed penalty simultaneously.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 1587, 1720; Civil Procedure Law 208.1: When a tenant fails to appear or explain absence, the court may issue a default judgment; if a penalty clause is agreed for late performance, it may be cumulative with the obligation to perform the contract.

Parole chiave

Generato dall'IA
default judgment lease termination eviction order cumulative penalty landlord rights rent arrears civil procedure spese di sostentamento

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law 1587
Civil Law 2141
Civil Law 1717
Civil Law 1759
Law on Residential Premises Rent 2
Law on Residential Premises Rent 11
Law on Residential Premises Rent 11.1
Law on Residential Premises Rent 12
Law on Residential Premises Rent 28.2
Civil Procedure Law 148
Civil Procedure Law 56
Civil Procedure Law 209
Civil Procedure Law 210
Civil Procedure Law 208.1
Civil Procedure Law 41
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C20187515

Lietas arhīva Nr. C-0345-16/6

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 6.janvārī

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Lapiņš

ar sekretāri D.Majuru

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „/nosaukums/” prasībā pret /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no

dzīvokļa un parāda EUR 1873,19 piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 29.aprīlī prasītājs SIA „/nosaukums/” cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ par īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, un īres maksas un komunālo maksājumu parāda laika periodā no 2013.gada

1.novembra līdz 2015.gada 1.maijam EUR 1391,56 un līgumsoda EUR 130,34 piedziņu. 2015.gada 10.decembrī prasītājs

iesniedza grozījumus (lietas 38.lapa), palielinot prasījuma summu, un kopējais parāds laika periodā no 2013.gada

1.novembra līdz 2015.gada 1.decembrim bija EUR 1705,75 un līgumsods EUR 167,44 apmērā. Prasība pamatota uz

Civillikuma 1587., 2141., 1717., 1759.pantu un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11., 11. 1, 12., 28.2 panta pirmās daļas

1. un 2.punktu.

Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā nav sniedzis (lietas 44.lapa).

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās, bet ir lūdzis lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes, uzturot prasību uz prasības

pieteikumā norādītiem pamatiem un apstākļiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts likumā noteiktā kārtībā,

2015.gada 14.decembrī nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Tiesai nav ziņu par atbildētāja

neierašanās iemesliem, pavēste kā neizsniegta saņemta atpakaļ tiesā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas

noteikumiem, fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, līdz ar to neierašanās tiek

uzskatīta par neattaisnotu. Tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez puses piedalīšanās, jo nav konstatēti Civilprocesa

likuma 209. un 210.pantā minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli. Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta

pirmajai daļai, tiesa secina, ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums, tā kā atbildētājs lietā nav sniedzis paskaidrojumus, nav

ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus tiesai.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem

kārtojama īres līgumā noteiktajos termiņos.

Kā pierāda 2012.gada 3.decembrī starp pusēm noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums (noslēgts pamatojoties uz

Grobiņas pagasta 2012.gada 29.novembra lēmumu Nr.24/24) [..] atbildētājam izīrēts dzīvoklis /adrese/, ar kopējo platību

51,40 m2. Līguma 2.4.punktā noteikts, ka dzīvokļa īres maksu un vienlaikus ar maksājamo pakalpojumu maksu maksā līdz

pašreizējā mēneša pēdējam datumam, ko viņš nav pildījis.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas

īres līgumu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu un pirms

prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināts par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Kā redzams no prasībai pievienotā parāda aprēķina (lietas 40.lapa), atbildētājs līdz prasības celšanai tiesā nav maksājis

par īri un pamatpakalpojumu maksājumus vairāku mēnešu garumā, un kopējais parāds uz 2015.gada 1.decembri bija EUR

1705,75 apmērā.

Atbildētājs ir brīdināts par nemaksāšanas sekām (lietas 26.lapa).

Pamatojoties uz 2012.gada 3.decembra dzīvojamās telpas īres līguma 5.3.2.punkta noteikumiem, prasītājs aprēķinājis

arī līgumsodu 0,1% par katru nokavēto dienu, un līgumsods uz 2015.gada 1.decembri bija EUR 167,44 apmērā.

Civillikuma 1720.panta 2.punkts paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā. Ņemot vērā līgumslēdzēju pušu brīvas

gribas izpausmi, tiesa atzīst, ka puses minētajā līgumā paredzējušas kumulatīvo līgumsodu, kurš summējas ar zaudējumu

pilnas atlīdzības pienākumu, un tā samaksa otru pusi neatbrīvo no līguma izpildīšanas pienākuma.

Šādos apstākļos atbildētājs ir izliekams no aizņemtās strīdus dzīvojamās telpas, un par labu prasītājam piedzenams

īres parāds laika periodā no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.decembrim EUR 1705,75 un līgumsods EUR 167,44

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 380,88 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 20,35 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

EUR 3,43 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita

starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar

būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 193., 199., 204.1, 208.1 un 208.2 pantu, tiesa

no s p ried a

apmierināt prasību, izbeigt 2012.gada 3.decembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. D/ no

dzīvokļa Nr.25, /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/ par labu SIA „/nosaukums/” īres parādu EUR 1705,75 (viens tūkstotis septiņi simti pieci euro un

septiņdesmit pieci centi), līgumsodu EUR 167,44 (viens simts sešdesmit septiņi euro un četrdesmit četri centi) un tiesas

izdevumus EUR 401,23 (četri simti viens euro un divdesmit trīs centi) apmērā.

Atzīt SIA „/nosaukums/” tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas līdz sprieduma

izpildei.

Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,43 (trīs euro un četrdesmit trīs

centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija: NMR 90001672316;

saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – kods

21499, procesa dalībnieka personas dati.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir desmit dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Liepājas tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura

taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis A.Lapiņš