Landlord wins eviction and debt case against absent tenant based on cumulative penalty clause.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the landlord's request to terminate the lease, evict the tenant, and collect outstanding rent and penalties. The tenant failed to appear at the hearing or provide explanations, leading to a default judgment in their favor. The court upheld the cumulative nature of the penalty clause, allowing the tenant to pay both the debt and the agreed penalty simultaneously.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 1587, 1720; Civil Procedure Law 208.1: When a tenant fails to appear or explain absence, the court may issue a default judgment; if a penalty clause is agreed for late performance, it may be cumulative with the obligation to perform the contract.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C20187515
Lietas arhīva Nr. C-0345-16/6
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 6.janvārī
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Lapiņš
ar sekretāri D.Majuru
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „/nosaukums/” prasībā pret /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no
dzīvokļa un parāda EUR 1873,19 piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 29.aprīlī prasītājs SIA „/nosaukums/” cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ par īres līguma
izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, un īres maksas un komunālo maksājumu parāda laika periodā no 2013.gada
1.novembra līdz 2015.gada 1.maijam EUR 1391,56 un līgumsoda EUR 130,34 piedziņu. 2015.gada 10.decembrī prasītājs
iesniedza grozījumus (lietas 38.lapa), palielinot prasījuma summu, un kopējais parāds laika periodā no 2013.gada
1.novembra līdz 2015.gada 1.decembrim bija EUR 1705,75 un līgumsods EUR 167,44 apmērā. Prasība pamatota uz
Civillikuma 1587., 2141., 1717., 1759.pantu un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11., 11. 1, 12., 28.2 panta pirmās daļas
1. un 2.punktu.
Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā nav sniedzis (lietas 44.lapa).
Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās, bet ir lūdzis lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes, uzturot prasību uz prasības
pieteikumā norādītiem pamatiem un apstākļiem.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts likumā noteiktā kārtībā,
2015.gada 14.decembrī nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Tiesai nav ziņu par atbildētāja
neierašanās iemesliem, pavēste kā neizsniegta saņemta atpakaļ tiesā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas
noteikumiem, fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, līdz ar to neierašanās tiek
uzskatīta par neattaisnotu. Tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez puses piedalīšanās, jo nav konstatēti Civilprocesa
likuma 209. un 210.pantā minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli. Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta
pirmajai daļai, tiesa secina, ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums, tā kā atbildētājs lietā nav sniedzis paskaidrojumus, nav
ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus tiesai.
Motīvu daļa
Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem
kārtojama īres līgumā noteiktajos termiņos.
Kā pierāda 2012.gada 3.decembrī starp pusēm noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums (noslēgts pamatojoties uz
Grobiņas pagasta 2012.gada 29.novembra lēmumu Nr.24/24) [..] atbildētājam izīrēts dzīvoklis /adrese/, ar kopējo platību
51,40 m2. Līguma 2.4.punktā noteikts, ka dzīvokļa īres maksu un vienlaikus ar maksājamo pakalpojumu maksu maksā līdz
pašreizējā mēneša pēdējam datumam, ko viņš nav pildījis.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas
īres līgumu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu un pirms
prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināts par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
Kā redzams no prasībai pievienotā parāda aprēķina (lietas 40.lapa), atbildētājs līdz prasības celšanai tiesā nav maksājis
par īri un pamatpakalpojumu maksājumus vairāku mēnešu garumā, un kopējais parāds uz 2015.gada 1.decembri bija EUR
1705,75 apmērā.
Atbildētājs ir brīdināts par nemaksāšanas sekām (lietas 26.lapa).
Pamatojoties uz 2012.gada 3.decembra dzīvojamās telpas īres līguma 5.3.2.punkta noteikumiem, prasītājs aprēķinājis
arī līgumsodu 0,1% par katru nokavēto dienu, un līgumsods uz 2015.gada 1.decembri bija EUR 167,44 apmērā.
Civillikuma 1720.panta 2.punkts paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā. Ņemot vērā līgumslēdzēju pušu brīvas
gribas izpausmi, tiesa atzīst, ka puses minētajā līgumā paredzējušas kumulatīvo līgumsodu, kurš summējas ar zaudējumu
pilnas atlīdzības pienākumu, un tā samaksa otru pusi neatbrīvo no līguma izpildīšanas pienākuma.
Šādos apstākļos atbildētājs ir izliekams no aizņemtās strīdus dzīvojamās telpas, un par labu prasītājam piedzenams
īres parāds laika periodā no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.decembrim EUR 1705,75 un līgumsods EUR 167,44
apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 380,88 un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 20,35 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
EUR 3,43 apmērā.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita
starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar
būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 193., 199., 204.1, 208.1 un 208.2 pantu, tiesa
no s p ried a
apmierināt prasību, izbeigt 2012.gada 3.decembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. D/ no
dzīvokļa Nr.25, /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. D/ par labu SIA „/nosaukums/” īres parādu EUR 1705,75 (viens tūkstotis septiņi simti pieci euro un
septiņdesmit pieci centi), līgumsodu EUR 167,44 (viens simts sešdesmit septiņi euro un četrdesmit četri centi) un tiesas
izdevumus EUR 401,23 (četri simti viens euro un divdesmit trīs centi) apmērā.
Atzīt SIA „/nosaukums/” tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas līdz sprieduma
izpildei.
Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,43 (trīs euro un četrdesmit trīs
centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija: NMR 90001672316;
saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – kods
21499, procesa dalībnieka personas dati.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir desmit dienas no tā spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot
Liepājas tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura
taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnesis A.Lapiņš