Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A42519007 / AA43-1393-11 Generato dall'IA

Appeal court quashes administrative penalty for conflict of interest due to lack of written permission where amatory union was legally valid.

Numero d'incarto A42519007 / AA43-1393-11
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court partially dismissed the applicant's request to revoke the Anti-Corruption Bureau's decision regarding a conflict of interest violation. The court found that although the applicant held two positions simultaneously, the employer (the municipal council) had previously determined in a shareholders' meeting that combining these roles did not create a conflict, thereby rendering the absence of a specific written permit irrelevant. Consequently, the appellate court declared the portion of the original decision finding a violation of the Conflict of Interest Prevention Law unenforceable and ordered the state to refund the administrative fine.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Law 'On Prevention of Conflict of Interest in the Activity of State Officials' Art. 7(5)4; Art. 9; Law 'On Administrative Offences' Art. 166.30: Where a state official combines positions that the employer has previously deemed not to create a conflict of interest, the lack of a specific written permission does not constitute a violation of the conflict of interest prevention law.

Parole chiave

Generato dall'IA
conflict of interest prevention law administrative penalty revocation state official dual positions employer conflict assessment administrative offence code written permission requirement administrative appeal court difetto di legittimazione dell'azionista

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Law 'On Prevention of Conflict of Interest in the Activity of State Officials' Art. 7(5)4
Law 'On Prevention of Conflict of Interest in the Activity of State Officials' Art. 9
Law 'On Administrative Offences' Art. 166.30
Law 'On Prevention of Corruption' Art. 10(1)8
Law 'On Administrative Offences' Art. 126(1), 307, 309
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS Lieta Nr.A42519007 AA43-1393-11/14 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 8.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna, tiesneses Dz.Amerika un S.Gintere,

piedaloties pieteicējam J.L. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei I.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.L. pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 30.marta lēmumu Nr.1/3290, sakarā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.februāra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) 2007.gada 30.marta lēmumu Nr.1/3290 „Par lietvedības neuzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā un likumpārkāpuma nepieļaušanu” (turpmāk – Lēmums) atzīts, ka J.L. (turpmāk – pieteicējs) pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 7.panta piektās daļas 4.punktu un 9.pantu. Pārkāpums izpaudies, pieteicējam no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim savienojot AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk padomes locekļa amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu un saņemot par to ienākumus Ls

14 753,04 apmērā. Par šādu pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.30pantu. Norādīts, ka pieteicējs pie administratīvās atbildības netiek saukts, jo ir beidzies administratīvā soda uzlikšanas termiņš. Vienlaikus, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu, pieteicējam izteikts brīdinājums un lūgts turpmāk nepieļaut Interešu konflikta novēršanas likuma normu neievērošanu. Atsaucoties uz Interešu konflikta novēršanas likuma 30.panta pirmo, otro un piekto daļu, norādīts, ka zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības, un Birojs par valstij nodarīto zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu pieteicēju informēs atsevišķi.

[2] 2007.gada 3.maijā (ar papildinājumiem 2007.gada 4.jūnijā) Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu un tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots šādi. [2.1] Ar Lēmumu pieteicējs atzīts par vainīgu nodarījumos, kurus nav izdarījis. Birojam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā bija jāizbeidz uz tā pamata, ka netika konstatēts pārkāpuma sastāvs. [2.2] Par amatpersonu pieteicējs kļuva, kad ar /pašvaldība/ AS „/Nosaukums/” 2003.gada 8.maija akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu viņu ievēlēja par valdes locekli.

Pirms 2003.gada 8.maija akcionāru ārkārtas sapulces, kuru vadīja I.P. kā /pilsētas dome/ pilnvarnieks, pieteicējs informēja I.P. par to, ka ir darba tiesiskajās attiecībās ar VAS „/Nosaukums/” – strādāja /filiāle/ vadītāja amatā. Noskaidroja, ka interešu konflikta situācijā, pildot šos abus amata pienākumus, pieteicējs nevar nonākt. Pieteicējs arī uzrakstīja rakstveida lūgumu atļaut viņam savienot šos amatus, un domes pilnvarnieks I.P. to parakstīja. Ar šo iesniegumu tika apliecināts, ka pilnvarnieks dod pieteicējam piekrišanu amatu savienošanai un ka pilnvarnieks ir izvērtējis, ka amatu savienošana nevar radīt interešu konflikta situācijas.

Pieteicējs uzskata, ka ar pilnvarnieka (kurš bija pilnvarots vadīt 2003.gada 8.maija sapulci un kurš ar sapulces lēmumu pieteicēju arī iecēla amatā) piekrišanas saņemšanu viņš bija pienācīgā kārtā izpildījis Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā norādīto. Bez tam 2003.gada 8.maija akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu vēlāk apstiprināja arī /pilsētas dome/ deputāti, pieņemot 2003.gada 8.maija lēmumu Nr.341. Tādējādi pieteicējs nav pārkāpis ne Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktu, ne 9.panta pirmo daļu. [2.3] 2005.gadā pieteicējs ievēlēts par /pilsētas dome/ /amats/.

Ar /pilsētas dome/ 2005.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.55 viņš saņēma atļauju savienot /pilsētas dome/ /amats/ ar padomes locekļa amatu pašvaldības AS „/Nosaukums/”. Pēc ievēlēšanas par /pilsētas dome/ /amats/ pieteicējs izbeidza darba tiesiskās attiecības ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/. [2.4] Pat gadījumā, ja pieņem, ka pieteicējs pārkāpis likumu, nesaņemot atsevišķu rakstveida atļauju savienot amatu, neviens nav apstrīdējis to, ka pieteicējs šādu atļauju saņēmis mutiski. Konkrētajā gadījumā jāievēro arī termiņš, jo par valdes locekli pašvaldības AS „/Nosaukums/” pieteicējs ievēlēts ar 2003.gada 8.maija akcionāru sapulces lēmumu, bet ar /pilsētas dome/ 2005.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.55 pieteicējs saņēma rakstveida atļauju savienot /pilsētas dome/ /amats/ ar padomes locekļa amatu pašvaldības AS „/Nosaukums/”. [2.5] Biroja viedoklis, ka atļauju savienot amatus pieteicējam bija jāprasa no /pilsētas dome/, ir nepamatots.

Uz pašvaldības AS „/Nosaukums/” 2003.gada 8.maijā nebija attiecināms ne Komerclikums, ne arī likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, jo tā vēl nebija pārreģistrēta Komercreģistrā. Tajā laikā valdi iecēla ar akcionāru sapulces lēmumu, savukārt akcionāru sapulci vadīja /pilsētas dome/ kā vienīgā akcionāra pilnvarota persona, kas arī deva atļauju savienot amatus. Pieteicēju pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes locekļa (amatpersonas) amatā iecēla /pilsētas dome/ kā vienīgā akcionāra akcionāru sapulce, kuru vadīja akcionāra pilnvarota persona, nevis dome.

Atļauju savienot amatus pieteicējam deva pilnvarota persona I.P., kas bija pilnvarots vadīt akcionāra sapulci un rīkojās akcionāra vārdā. Līdz ar to pašvaldības AS „/Nosaukums/” norādītais Birojam, ka tā nav devusi atļauju savienot amatus, nav vērtējams kā pierādījums lietā. [2.6] Birojam bija jādod pieteicējam iespēja sameklēt personu, kas pieteicēju 2003.gada 8.maija akcionāru sapulcē iecēla amatā, lai objektīvi un vispusīgi izskatītu strīdīgos jautājumus.

[3] Paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai Birojs norādīja, ka pieteikumu neatzīst šādu apsvērumu dēļ. [3.1] Pieteicējs, no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim savienojot pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk padomes locekļa amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu un saņemot par to ienākumus Ls 14 753,04 apmērā, ir pārkāpis Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā un 9.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 166.30pantā. [3.2] Pašvaldības AS „/Nosaukums/” sniegusi informāciju, ka lēmuma pieņemšana par pieteicēja iecelšanu no sākuma pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk – padomes locekļa amatā ir uzskatāma par atļaujas došanu savienot šo amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu. Atsevišķu rakstveida atļauju pieteicējs nav lūdzis un pašvaldības AS „/Nosaukums/” valde nav izsniegusi. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punkts paredz, ka amatu savienošanas atļaujai jābūt rakstveidā, kā arī pašvaldības AS „/Nosaukums/” nav izvērtējusi Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta devītajā daļā minētos apstākļus. Rīkojumu par iecelšanu amatā nevar uzskatīt par rakstveida atļaujas izsniegšanu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.februāra spriedumu apmierināts pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā par brīdinājuma izteikšanu pieteicējam saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu – Lēmums daļā par brīdinājuma izteikšanu pieteicējam saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu atcelts ar tā pieņemšanas dienu; noraidīts pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā par lietvedības neuzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedums pamatots šādi. [4.1] Pārsūdzētajā Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs, savienojot no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk padomes locekļa amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu, ir pārkāpis Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā valsts amatpersonai noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, jo viņš savieno savu valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņam saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktu ieņemt ir aizliegts.

Turklāt pieteicējs, neievērojot minēto amatu savienošanas ierobežojumus un gūstot no šīs ar likumu neatļautās amatu savienošanas ienākumus, nav ievērojis arī Interešu konflikta novēršanas likuma 9.pantā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus. Par minētajiem pārkāpumiem pieteicējam piemērojams administratīvais sods saskaņā ar LAPK 166.30pantu. Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktu kapitālsabiedrības padomes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālas institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Minētā likuma 9.panta pirmā daļa valsts amatpersonai atļauj vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu (..) izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem. LAPK 166.30pants citastarp paredz administratīvo atbildību par valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu. [4.2] Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs, savienojot savus valsts amatpersonas amatus kā pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes loceklis un vēlāk padomes loceklis ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu, ir pārkāpis valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus. [4.3] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicējs no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim pildīja pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk padomes locekļa amatu pienākumus.

Tajā pašā laikā pieteicējs pildīja VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amata pienākumus. [4.4] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 1.panta pirmās daļas 5.punktu pašvaldības kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai. Savukārt šā panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, bet arī citām personām.

Minētais likums stājās spēkā no 2003.gada 1.janvāra. Tā kā pašvaldības AS „/Nosaukums/” visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai, tad minētā AS uzskatāma par pašvaldības kapitālsabiedrību. Savukārt ņemot vērā, ka VAS „/Nosaukums/” kapitāla daļas vai akcijas pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, bet arī citām personām, tad atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 1.panta pirmās daļas 6.punktam šī AS no 2003.gada 1.janvāra ir atzīstama par privāto kapitālsabiedrību. [4.5] Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 19.punktu valsts amatpersona ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis.

Tā kā pieteicējs bija pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes loceklis un vēlāk padomes loceklis, tad viņš ir atzīstams par valsts amatpersonu saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 4.panta pirmās daļas 19.punktu un viņam bija saistoši minētajā likumā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, t.sk., 7.panta piektajā daļā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi. [4.6] Ņemot vērā, ka saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktu kapitālsabiedrības padomes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, tad pieteicējs savu valsts amatpersonas amatu pašvaldības AS „/Nosaukums/” nedrīkstēja savienot ar amatu privātā kapitālsabiedrībā VAS „/Nosaukums/”.

Tā kā pieteicējs pēc 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim ir savienojis savus valsts amatpersonas amatus /pašvaldība/ kapitālsabiedrībā ar amatu privātā kapitālsabiedrībā, tad ir secināms, ka pieteicējs ir pārkāpis valsts amatpersonas amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, par ko paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 166.30pantu. [4.7] Tiesa piekritusi Biroja viedoklim, ka par pieteicēja darbībās konstatēto administratīvo pārkāpumu saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu nevarēja uzsākt lietvedību administratīva pārkāpuma lietā, jo no administratīvā pārkāpuma brīža bija pagājis LAPK 37.pantā noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš.

Tiesa atzinusi par pamatotu Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas vietnieka 2006.gada 16.novembrī, pamatojoties uz LAPK 238.1panta pirmās daļas 2.punktu un 239.panta 7.punktu, pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Beidzoties administratīvā soda uzlikšanas termiņam, tiesai nav tiesiska pamata skaidrot lietas apstākļus un vērtēt, vai notikumā ir administratīvā pārkāpuma sastāvs (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-336/2007 7.punktu).

Līdz ar to tiesa nevērtēja administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus pēc būtības. [4.8] Tiesa nav piekritusi pieteicēja viedoklim, ka viņš varēja savienot valsts amatpersonas amatus kā pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes loceklis un vēlāk padomes loceklis ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu, jo atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktam viņš bija saņēmis atļauju šo amatu savienošanai, t.i., pieteicējs uzrakstīja rakstveida lūgumu atļaut viņam savienot šos amatus, un /pilsētas dome/ pilnvarnieks I.P. to parakstīja.

No /pilsētas dome/ 2006.gada 31.oktobra vēstules Nr.2522/02.0107 ir redzams, ka /pilsētas dome/ atļauja savienot valsts amatpersonas amatus kā pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes loceklis un vēlāk padomes loceklis ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu netika reģistrēta, t.i., netika izsniegta.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.februāra spriedumu daļā, ar kuru atcelts Lēmums daļā par brīdinājuma izteikšanu pieteicējam saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu, Birojs iesniedza apelācijas sūdzību, kas papildus [3] minētajam pamatota šādi. [5.1] Ņemot vērā, ka saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 5.panta pirmo daļu minētā likuma izpildi kontrolē Birojs, tam, konstatējot, ka pieteicējs laika posmā no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim savieno AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk padomes locekļa amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu bez rakstveida atļaujas saņemšanas no /pilsētas dome/, bija pienākums, saskatot pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu izteikt brīdinājumu, lai pieteicējs arī turpmāk, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, nepieļautu Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumus. [5.2] Tiesa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto ir tulkojusi tikai gramatiski. Savukārt Biroja ieskatā, noskaidrojot šīs tiesību normas saturu, ir nepieciešams veikt tās sistēmisko interpretāciju, proti, minētā tiesību norma ir jāskata kopsakarā ar citām tiesību normām.

[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 13.maija spriedumu noraidīts pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā par brīdinājuma izteikšanu pieteicējam saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu. Par Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 13.maija spriedumu pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību.

[7] Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2010.gada 2.decembra spriedumu Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 13.maija spriedums atcelts un lieta daļā par interešu konflikta pārkāpuma konstatējumu nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai; izbeigta tiesvedība lietā daļā par brīdinājuma izteikšanu saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu.

[8] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā un Lēmumā minētajiem motīviem, pieteikumu lietas pārsūdzētajā daļā neatzina. Pieteicējs apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja pieteikumu lietas pārsūdzētajā daļā uz pieteikumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[9] Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota.

[10] Senāts nodevis lietu jaunai izskatīšanai pieteikuma daļā par Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas ceturtā punkta un 9.panta pirmās daļas pārkāpuma konstatējumu pieteicēja darbībās (konstatējošo administratīvo aktu). Līdz ar to lieta tiek pārskatīta par Lēmumu minētajā daļā.

[11] Konstatējošajā administratīvajā aktā izdarīti šādi konstatējumi: [11.1] pieteicējs, savienojot no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim AS „/Nosaukums/” valdes locekļa un vēlāk padomes locekļa amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu, ir pārkāpis Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā valsts amatpersonai noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, jo viņš savieno savu valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņam saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktu ieņemt ir aizliegts; [11.2] pieteicējs, neievērojot minēto amatu savienošanas ierobežojumus un gūstot no šīs ar likumu neatļautās amatu savienošanas ienākumus, nav ievērojis Interešu konflikta novēršanas likuma 9.pantā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus.

[12] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, ka pieteicējs laikā, kad viņu iecēla valsts amatpersonas amatā (pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes loceklis un vēlāk padomes loceklis), jau pildīja amatu VAS „/Nosaukums/”. Strīds ir par to, vai, savienojot no 2003.gada 8.maija līdz 2005.gada 15.aprīlim AS „/Nosaukums/” valdes locekļa (un vēlāk padomes locekļa) amatu ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu, pieteicējs ir pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un ienākumu gūšanas ierobežojumus.

[13] Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā. Lietā nav strīda par to, ka AS „/Nosaukums/” valdes locekļa vai padomes locekļa amatu saskaņā ar minēto tiesību normu vispārīgi var savienot ar VAS „/Nosaukums/” /filiāle/ vadītāja amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā minētā atļauja. Lēmumā nav pamatojuma tam, ka iestādes ieskatā konkrēto amatu savienošana ir radījusi interešu konfliktu. Strīds pastāv par atļaujas esamību vai neesamību.

[14] Vērtējot jautājumu, vai pieteicējs bija saņēmis atļauju amatu savienošanai, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. Tā kā pieteicējs laikā, kad viņu iecēla valsts amatpersonas amatā (pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes loceklis un vēlāk padomes loceklis), jau pildīja amatu VAS „/Nosaukums/”, no „jaunā” darba devēja viņam bija jāsaņem atļauja turpināt ieņemt līdzšinējo amatu. Kā izriet no Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta, šādu atļauju ir tiesīga dot tā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Kā citā lietā iepriekš norādījis Senāts, jānošķir gadījumi, kad amatpersona, kura ieņem valsts amatpersonas amatu, turpmāk vēlas ieņemt arī citu amatu vai veikt citu darbu. Šādos gadījumos ir loģiski, ka amatpersonai jālūdz atļauja amatu savienošanai līdzšinējam darba devējam, jo personas vēlme ieņemt arī citus amatus līdz tam nav bijuši zināmi un darba devējam nav bijusi iespēja izvērtēt un paust savu viedokli par amatu savienošanas iespējamību. Taču citādi ir gadījumos, kad personai ir jāsaņem atļauja turpināt līdzšinējo darbu (ieņemt līdzšinējo amatu) no „jaunā” darba devēja, kā tas ir arī šajā lietā (sal.sk.

Senāta 2008.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-619/2008 12.punktu). [14.1] Kā redzams no lietā esošajiem pierādījumiem, pašvaldības AS „/Nosaukums/” valdes locekļa amatā pieteicēju atbilstoši likuma „Par akciju sabiedrībām” 54.panta pirmās daļas 5.punktam iecēla AS „/Nosaukums/” akcionāru sapulce 2003.gada 8.maijā. Vienīgais AS „/Nosaukums/” akcionārs jeb dalībnieks bija /pilsētas dome/. Nav strīda, ka no „jaunā” darba devēja – pašvaldības AS „/Nosaukums/” pilnsapulces – atsevišķa rakstveida atļauja nav saņemta.

Attiecībā uz atbilstošas atļaujas saņemšanu Senāts ir norādījis, ka šādas atļaujas saņemšanai nav tikai formāls raksturs, tā sevī ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu. Atļauja pēc būtības ir apliecinājums tam, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona veic amatu savienošanu. No likuma neizriet aizliegums minēto izvērtējumu lēmējinstitūcijai veikt vienlaicīgi ar personas iecelšanu vai ievēlēšanu amatā.

Tādēļ, lemjot par personas, kura jau ieņem citu amatu, par ko lēmējinstitūcija ir informēta, iecelšanu vai ievēlēšanu valsts amatpersonas amatā, lēmējinstitūcija vienlaicīgi arī vērtē iespēju personai turpmāk savienot vairākus amatus. Atbilstība valsts amatpersonas amatam nozīmē arī personas atbilstību Interešu konflikta novēršanas likuma prasībām. Pretējā gadījumā, proti, ja pēc ievēlēšanas amatā personai vēl būtu jāvēršas pie lēmējinstitūcijas ar lūgumu atļaut šo amatu savienot ar līdz šim ieņemto amatu, atļauja pārvērstos par formālu prasību (sk.

Senāta 2008.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-619/2008 9., 12.punktu). Šajā lietā apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka pašvaldības AS „/Nosaukums/” akcionāru ārkārtas pilnsapulce par pieteicēja līdzšinējo amatu zināja. Tas izriet gan no ieraksta 2003.gada 8.maija akcionāru ārkārtas pilnsapulces protokolā par pieteicēja ieņemamo amatu, gan pašvaldības AS „/Nosaukums/” 2006.gada 2.oktobra paskaidrojuma Birojam (lietas 91.lapa). Turklāt, kā paskaidrojusi pašvaldības AS „/Nosaukums/”, 2003.gada 8.maija akcionāru sapulcē vienlaicīgi tika izlemts, ka J.L. tiek atļauts savienot jauno amatu ar līdzšinējo amatu (pastāvīgo darbu) VAS „/Nosaukums/” /filiāle/, jo tas nerada interešu konfliktu.

No minētā secināms, ka koleģiālā institūcija, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā, vienlaikus ir veikusi konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu, secinot, ka amatu apvienošana nerada interešu konfliktu. Līdz ar to atsevišķas rakstiskas atļaujas neesamība konkrētajā gadījumā nerada Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta pārkāpuma sastāvu pieteicēja darbībās. [14.2] Kā redzams no lietā esošajiem pierādījumiem, pašvaldības AS „/Nosaukums/” padomes locekļa amatā pieteicēju ievēlēja /pilsētas dome/ 2004.gada 14.oktobrī ar lēmumu Nr.19 4.§, vienlaikus ar kapitālsabiedrības ierakstīšanas Komerclikumā brīdi atceļot viņu no valdes locekļa amata.

Šāds lēmums pieņemts, izpildot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma prasības un ievērojot likuma „Par pašvaldībām” tiesisko regulējumu. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta 8.punktu minētā lēmuma pieņemšanas brīdī tikai pašvaldības dome varēja izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes un uzņēmumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus un pašvaldības uzņēmumu statūtus (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus).

Tādējādi šajā gadījumā „jaunais” darba devējs bija /pilsētas dome/. Nav strīda, ka no „jaunā” darba devēja atsevišķa rakstveida atļauja amatu savienošanai nav saņemta. Šādos apstākļos vērā ņemams tas, ka /pilsētas dome/, kas bija 2003.gada 8.maija lēmuma pieņēmējs un vienīgais AS „/Nosaukums/” akcionārs jeb dalībnieks, zināja par to, ka jau 2003.gada 8.maija akcionāru sapulcē tika izlemts, ka J.L. tiek atļauts savienot jauno amatu ar līdzšinējo amatu (pastāvīgo darbu) VAS „/Nosaukums/” /filiāle/, jo tas nerada interešu konfliktu.

Savukārt, ievēlot tajā pašā pašvaldības uzņēmumā (komercsabiedrībā) pieteicēju citā amatā, pēc būtības ir ticis akceptēts 2003.gada 8.maija akcionāru sapulces novērtējums amatu savienojamībai jeb vērtējums faktiski ir izdarīts. Kā saprotams no pieteicēja paskaidrojumiem, tieši šādi viņš apzinājās konkrēto situāciju, jo pretējā gadījumā pieteicēja interesēs būtu bijis pieprasīt atsevišķas rakstveida atļaujas izdošanu, kas no pieteicēja neprasītu nekādas pūles. Līdz ar to atsevišķas rakstiskas atļaujas neesamība konkrētajā gadījumā nerada Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta pārkāpuma sastāvu pieteicēja darbībās.

[15] Ievērojot [14] izdarītos secinājumus, apgabaltiesa uzskata, ka Lēmums daļā, kurā konstatēts Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta pārkāpums pieteicēja darbībās, nav tiesisks. Ņemot vērā, ka Interešu konflikta novēršanas likuma 9.panta iespējamais pārkāpums konkrētajā gadījumā izriet tieši no 7.panta piektās daļas 4.punkta pārkāpuma, arī minētajā daļā Lēmums nav tiesisks. Ja amatus pieteicējs savienoja tiesiski, tad pieteicējam bija arī tiesības saņemt atalgojumu par amata pienākumu pildīšanu.

[16] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums attiecībā uz konstatējošo administratīvo aktu nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu,

307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

J.L. pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 30.marta lēmumu Nr.1/3290 daļā, kurā ietverts konstatējošais administratīvais akts, apmierināt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 30.marta lēmumu Nr.1/3290 daļā, kurā J.L. darbībās konstatēts likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punkta un 9.panta pārkāpums, atzīt par prettiesisku. Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt J.L. viņa samaksāto valsts nodevu Ls 10 (desmit latu) apmērā par pieteikuma iesniegšanu. Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) L.Vīnkalna

Tiesneses (paraksts) Dz.Amerika (paraksts) S.Gintere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna Rīgā 2011.gada 8.martā