Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C28385015 / C-1365-16 Generato dall'IA

Court partially allowed debt collection claim against defendant for unpaid loan principal, interest, and court costs.

Numero d'incarto C28385015 / C-1365-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, who failed to appear at the hearing. While the plaintiff's evidence regarding the loan transfer and default was accepted, the court rejected a portion of the claimed penalty fee. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the remaining principal, interest, and court costs, while denying the specific penalty amount disputed by the defendant.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: In civil proceedings, a claim is partially allowed when the plaintiff proves the debt but the defendant successfully contests specific penalty amounts, resulting in a judgment for the proven debt plus interest and costs.

Parole chiave

Generato dall'IA
small claims procedure debt collection partial dismissal default judgment interest calculation court costs loan transfer autorizzazione ad agire

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
Civillikuma 1838. pants
Civillikuma 1765. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C28385015

Lietas arhīva Nr. C-1365-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 11.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta

ar sekretāri A.Brici,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā civillietu SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2015.gada 21.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts SIA “PlusPlus Baltic Re” (turpmāk arī prasītāja) prasības pieteikums maza

apmēra prasībā pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētājs) par naudas piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 18.jūnijā starp atbildētāju un AS “GE Money” noslēgts Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam

piešķirts aizdevums 2845,74 euro apmērā.

2013.gada 5.jūnijā starp AS “GE Money” un ārvalsts komersanta PluspLus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru banka

cedēja no Aizdevuma līguma izrietošās saistības.

2015.gada 2.aprīlī starp ārvalsts komersanta PluspLus Baltic OU filiāli Latvijā un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, nav pildījis savas saistības, tādējādi 2014.gada 10.februārī atbildētājam nosūtīts paziņojums par līguma

pārtraukšanu, lūdzot atmaksāt parādu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 17116., 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934., 1943.pantiem.

2015.gada 23.decembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst daļēji, pēc tam norādīts, ka prasību

neatzīst, lūdzot skatīt lietu, jo viens pats audzina nepilngadīgu meitu. Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs vēlais, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesā ir saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājs pārstāve klātbūtnes.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa nolemj lietu skatīt bez prasītājas pārstāves un atbildētāja

klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji šādu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 18.jūnijā starp atbildētāju un AS “GE Money” noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1121528630, saskaņā

ar kuru atbildētājam piešķirts aizdevums Ls 2000 jeb 2845,74 euro apmērā, ar procentu likmi 25% gadā un aizdevuma termiņu uz 60 mēnešiem.

2013.gada 5.jūnijā starp AS “GE Money” un ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts Cesijas līgums Nr.2, saskaņā ar kuru

cedents cedē cesionāram prasījumus pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma.

2015.gada 2.aprīlī starp ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru cedents cedē

cesionāram prasījumus pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tā kā atbildētājs neveica maksājumus pilnā apmērā, atbildētājam ir ir izveidojies parāds par pamatsummas maksājumiem 1065,41 euro apmērā.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.2.punktu, atbildētājs apņēmās maksāt procentus par aizdevuma lietošanu 25% apmērā saskaņā ar aizdevuma

atmaksas grafiku.

Prasītāja ir aprēķinājusi neatmaksātos procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2011.gada 20.septembra līdz 2013.gada 5.jūnijam

123,41 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Civillikuma 1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā

soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši

norunāts pretējais.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 5.1..punktu atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas

par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem par laika periodu no 2011.gada 20.jūnija līdz 2012.gada

20.decembrim 146,26 euro apmērā.

Civillikums (likuma redakcijā, kas bija spēkā saistības nodibināšanas laikā) neaizliedza līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, bet arī uz šo

saistību nodibināšanas laiku ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma

principus.

Tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ir atteicies no līdzšinējā līgumsoda tiesiskā regulējuma, izdarot grozījumus Civillikuma 1716.pantā, kas stājušies

spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Minētie grozījumi paredz, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā

ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka līgumsods tiek noteikts 10% apmērā no visa pamatparāda apmēra.

Ņemot vērā, ka atbildētājam piešķirtais aizdevums atbilstoši Aizdevuma līgumam ir nedalāms lielums, Aizdevuma līgumā ir skaidri noteikts galvenās

saistības apmērs, turklāt, ievērojot, ka galvenās saistības atmaksu sadalot termiņos, netiek radītas jaunas saistības, tiesa atzīst, ka līgumsods ir aprēķināms

10% apmērā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka līgumsods nosakāms 106,54 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 20.jūnija līdz 2012.gada

20.decembrim.

No pārstājas aprēķina redzams, ka daļa atbildētāja veikto maksājumu ir novirzīta līgumsoda dzēšanai, un tieši 37,68 euro, līdz ar to, atbildētāja

neatmaksātais līgumsods ir 68,86 euro.

Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas

tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās

būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja

tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju ir paziņots 2013.gada 14.oktobrī un 2015.gada 2.aprīlī, turklāt atbildētājam par cesiju ir paziņots ceļot

prasību tiesā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētāja līguma izpildi.

Civillikuma 1759.pantā noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas

norunas parādniekam jāmaksā nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 20.jūnija līdz 2015.gada 20.oktobrim 149,15 euro apmērā.

Atbildētājs ir vairākkārt brīdināts par parādsaistībām, tomēr atbildētājas tās nav izpildījis.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav tiesai iesniedzis pierādījumus tam, ka

parāds būtu samaksāts.

Tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds 1406,83 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1065,41

euro, procentiem par aizdevuma lietošanu 123,41 euro, līgumsoda 68,86 euro un likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 20.jūnija

līdz 2015.gada 20.oktobrim 149,15 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 211,02 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, pavisam kopā 215,72 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 41.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 1065,41 euro, procentus par aizdevuma lietošanu 123,41 euro, līgumsodu 68,86 euro un likumiskos procentus par laika periodu no

2013.gada 20.jūnija līdz 2015.gada 20.oktobrim 149,15 euro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus 215,72 euro, pavisam kopā 1622,55 euro (viens

tūkstotis seši simti divdesmit divi euro un 55 euro centi).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 39,72 euro piedziņu.

Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga

pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 11.oktobrī.

Tiesnese M.Šalta