Court dismissed appeal against traffic fine for parking in designated lane, ruling statutory penalty mandatory.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's appeal against a traffic fine issued for parking in a vehicle lane. The applicant argued the area was a parking zone due to lack of crosswalks and congestion, but the court found the location was a designated roadway intersecting with a side street. The court held that the Administrative Offences Law mandates a fixed fine of 30 Latvian lats for this violation, leaving no room for judicial discretion or leniency based on the circumstances.
Regesto Legislator
Generato dall'IALAPK 149.10 panta 5. daļa 8. punkts; LAPK 32. pants: When a specific administrative offence carries a fixed statutory fine, the authority and the court must apply that exact amount without discretion to mitigate or increase the penalty based on individual circumstances.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS Lieta Nr. A420540710 A00173-12/5
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 16.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča, piedaloties pieteicējam A.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.L. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 7.janvāra lēmuma Nr. D57/10-6/26 atcelšanu. Aprakstošā daļa
[1] 2009.gada 13.decembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākais inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.D57108016886 (turpmāk – Protokols), par to, ka 2009.gada 13.decembrī transportlīdzeklis Volvo ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai Rīgā, pretīm Bīskapa gātes namam Nr.3, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punktu. Atbildība par pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punktā.
A.L. (turpmāk – pieteicējs) Protokolu apstrīdēja Rīgas domes pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšniekam, kurš ar 2010.gada 7.janvāra lēmumu Nr.D57/10-6/26 (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. [2] 2010.gada 3.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs pieteikumā norāda, ka braucot pa 11.novembra krastmalu virzienā no mājas Nr.23/25 uz Nr.19, aiz pagrieziena pa kreisi mainās ielas nosaukums uz „Bīskapa gāte”. Šajā vietā nav šķērsojošās brauktuves, bet pa labi atrodas blakus teritorija - autostāvvieta visā ielas platumā, jo tālāka transportlīdzekļa kustība pa labi tur nav iespējama, ko arī regulē attiecīgā ceļa zīme.
Minētajā stāvvietā visas atvēlētās stāvvietas platumā bija novietotas automašīnas, nepārkāpjot CSN, ko netieši apliecina arī fakts, ka protokoli šiem transportlīdzekļu īpašniekiem nebija sastādīti. Minētā teritorija ir uzskatāma par stāvvietu un tikai, jo tur stāv transportlīdzekļi visas teritorijas platumā un nekāda tālāk kustība Doma baznīcas virzienā nav iespējama, izņemot gājējus. Papildus vēlos atzīmēt, ka transportlīdzeklis tika novietots attiecīgajā vietā bez ļauna nodoma, neignorējot ceļu satiksmes noteikumus, neignorējot regulējošās ceļa zīmes, kas uzstādītas minētajā vietā, kā arī neradīja neērtības citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, neradīja draudus ceļu satiksmes drošībai, kas nav mazsvarīgi.
Transportlīdzeklis tika novietots īslaicīgi koncerta laikā, ko organizēja Rīgas domes kultūras centrs „/Nosaukums/”, kurā pieteicējs piedalījās kā dalībnieks savā brīvajā laikā, lai ar savu dalību atbalstītu Rīgas domes organizētos kultūras pasākumus. [3] 2010.gada 23.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētājas Rīgas pašvaldības policijas pārstāvja paskaidrojumi par pieteikumu. Rīgas pašvaldības policija pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā norādītajiem apsvērumiem. [4] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.
Papildus paskaidroja, ka konkrētajā vietā nav šķērsojošās brauktuves, jo Bīskapa gāte pēc būtības ir strupceļš un aiz brauktuvju krustošanās vietas ir blakusteritorija - stāvvieta. Iela turpinās, bet brauktuve neturpinās. Nav strīda, ka automašīna bija novietota tuvāk par 5 metriem no brauktuvju krustošanās vietas. Pieteicējs sodu jau ir samaksājis Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Atbildētājas pārstāvja neierašanos tiesa atzina par neattaisnojošu un nolēma lietu izskatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [6] Ar Lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punktu un LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu (lietas 5.- 6.lapa). Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzeklim aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla.
Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā. [7] No lietas materiāliem un tiesas sēdē pietiecēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicējs bija novietojis Transportlīdzekli stāvēšanai Protokolā norādītajā laikā un vietā, tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas (izmantojot atbildētāja apzīmējumu), kas fiksēts arī fotogrāfijās (lietas 21.lapa).
Lietā nav strīda par transportlīdzekļa atrašanās vietu un ceļa zīmju izvietojumu konkrētajā vietā. Lietā ir strīds par to, vai Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punktā noteiktās prasības attiecas uz konkrēto vietu, kur pieteicējs bija novietojis Transportlīdzekli stāvēšanai, proti, vai minētajā vietā ir izbrauktuve no blakusteritorijas nevis brauktuvju krustošanās vieta un šķērsojamā brauktuve. Pieteicējs uzskata, ka šajā vietā ir izbrauktuve no blakus teritorijas – stāvvietas, jo Bīskapa gāte tālākai transportlīdzekļu kustībai Doma baznīcas virzienā ir slēgta ar norobežojumu un teritorija līdz minētajam norobežojumam faktiski tika izmantota vienīgi transportlīdzekļu novietošanai. [8] Iepazīstoties ar lietā esošajām fotogrāfijām, kā arī izmantojot internetā pieejamo ielu plānojumu (www.rigis.lv), tiesa konstatē, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Bīskapa gātes un ceļa gar 11.novembra krastmalas 19.
– 25.namu krustojuma robežās, tādējādi, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punkta prasības, kas paredz, ka aizliegts stāvēt un apstāties brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.8.punktu brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai.
Bīskapa gāte ir iela, kas turpinās aiz vietas, kur tai piekļaujas ceļš gar 11.novembra krastmalas 19. – 25. namu. Tāpat Bīskapa gāte turpinājās arī aiz norobežojuma, kas liedz tālāku transportlīdzekļu kustību pa Bīskapa gāti Herdera laukuma (Doma baznīcas) virzienā. Turklāt aiz Bīskapa gātes un ceļa gar 11.novembra krastmalas 19. – 25.namu nebija uzstādītas ceļa zīmes, kas norādītu, ka līdz norobežojumam transportlīdzekļiem braukt ir aizliegts vai, ka visa iela līdz norobežojumam ir transportlīdzekļu stāvvieta.
Līdz ar to tiesa konstatē, ka
Bīskapa gāte līdz pat norobežojumam ir paredzēta transportlīdzekļu braukšanai un vietā, kur ceļš gar 11.novembra krastmalas 19. – 25. namu piekļaujas Bīskapa gātei, ir šo ceļu brauktuvju krustošanās vieta. Tādējādi pieteicējam nebija pamats uzskatīt, ka Bīskapa gāte aiz vietas, kur tai piekļaujas ceļš gar 11.novembra krastmalas 19. – 25. namu, vispār nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, bet ir transportlīdzekļu stāvvieta. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka pieteicējs, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunkta prasības, ir izdarījis 149.10panta piektās daļas 8.punktā noteikto administratīvo pārkāpumu. [9] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Par LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punkta pārkāpumu minētās tiesību normas sankcijā transportlīdzekļa vadītājam paredzēts naudas sods trīsdesmit latu apmērā, kas arī ar Lēmumu pieteicējam ir piemērots. Minētā tiesību norma imperatīvi nosaka soda apmēru par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un paredzējis, ka par šādu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir piemērojams konkrēts naudas soda apmērs. Tādējādi soda apmēru neietekmē LAPK 32.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas parasti būtu jāņem vērā, nosakot piemērojamo sodu (pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi) un iestādei nav pamata veikt lietderības apsvērumus ar mērķi pieņemt individuāla satura lēmumus attiecībā uz soda apmēra noteikšanu. Tas nozīmē, ka ne iestāde, ne arī tiesa nevar noteikt citu soda apmēru, ja administratīvais pārkāpums ir konstatēts un ir pamats personu saukt pie administratīvās atbildības. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka pieteicējam par konkrēto pārkāpumu pamatoti piemērots naudas sods Ls 30 apmērā. [10] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicēja saukšanu pie atbildības ir tiesisks un pamatots, tādēļ tas atstājams negrozīts, bet pieteicēja sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu un uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010. gada
7. janvāra lēmumu Nr. D57/10-6/26 (administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums Nr.D57108016886), bet A.L. sūdzību noraidīt.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese____________________I.Juhņeviča Rīgā 2012.gada 16.februārī