Appeal court dismisses claim against land agency decision regarding disputed boundary measurements and compensation.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court dismissed the applicant's request to revoke the State Land Service's decision on land boundary measurements and to award damages. The court found that the applicant's representative had only 15.4 hectares of restored property rights, contradicting the claim of 18 hectares, and that the boundary survey complied with established plans. Consequently, the court upheld the lower court's decision, ruling the agency's actions were legally sound and justified.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Procedure Law Art. 307; Art. 309: An appeal court must uphold a lower court's decision if the facts are clear, the law is correctly applied, and the decision is legally sound, thereby dismissing the appeal when no errors are found.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lietas Nr. A420683510
Lietas arhīva Nr. AA43-0533-14/4
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 13.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Paegle,
tiesnese I.Kaļiņina un tiesnesis M.Vīgants,
piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes
dienesta pārstāvim /pers. Z/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikuma par Valsts zemes
dienesta ģenerāldirektora v.i. 2010.gada 12.maija lēmuma Nr.15-01/12 atcelšanu, kā arī par mantisko zaudējumu un morālā
kaitējuma atlīdzināšanu, sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.septembra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Latgales reģionālās nodaļas Zemes robežu strīdu komisija (turpmāk – Komisija) izskatīja
zemes robežu strīdu, kas radies sakarā ar /pers. C/ lietošanā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /Numurs/(turpmāk –
Zemesgabals /Numurs/) kadastrālo uzmērīšanu.
Strīds skar pieteicēja īpašumā /Nosaukums/ ietilpstošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /Numurs 1/(turpmāk arī –
Zemesgabals /Numurs 1/) un /pers. D/ īpašumā /Nosaukums 1/ ietilpstošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /Numurs 2/(turpmāk
arī – Zemesgabals /Numurs 2/).
Strīds radies sakarā ar pieteicēja pilnvarotās personas /pers. B/ iebildumiem par SIA „B&B struktūra” mērnieces /pers. O/ 2009.gada
4.jūnija zemes robežu apsekošanas akta atzinuma daļā ietverto norādi, ka robežzīmes Nr.6 stāvoklis apvidū neatbilst zemes robežu
plānam.
Ar Komisijas 2009.gada 30.decembra lēmumu Nr.20-10-L/85 pieteicēja pilnvarotās personas /pers. B/ iebildumi noraidīti, kā arī
atļauts SIA „B&B struktūra” turpināt Zemesgabala /Numurs/robežu uzmērīšanu saskaņā ar robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu
bez pieteicēja pārstāvja /pers. B/ paraksta zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktos.
Pieteicēja pārstāvis minēto lēmumu apstrīdēja.
Ar VZD ģenerāldirektora v.i. 2010.gada 12.maija lēmumu Nr.15-01/12 (turpmāk – Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.
[2] Pieteikumā par Lēmuma atcelšanu norādīti šādi prasījumi un argumenti.
[2.1] Atcelt Lēmumu un atcelt 2002.gada 9.septembra Zemesgabala /Numurs 2/zemes robežu noteikšanas aktu, kurā konstatēts
/pers. B/ paraksta viltojums.
[2.2] Par VZD līdzekļiem veikt Zemesgabala /Numurs 1/ar kopējo platību 17,64 ha, Zaļesjes pagasta, Zilupes novadā pārmērīšanu
vēsturiskajās robežās, pamatojoties uz Valsts vēstures arhīva izziņām.
[2.3] Piedzīt no VZD mantiskos zaudējumus: ceļa izdevumus un izdevumus par pieteikuma sagatavošanu tiesai, kā arī izdevumus par
pieteicēja pūlēm VZD kļūdas pierādīšanā un izdevumus par otrreizēju Valsts arhīva izziņas saņemšanu, jo VZD nolaidības dēļ
iesniegtās arhīva izziņas nozaudētas.
Piedzīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Pieteicējs uzskata, ka viņam ir nodarīts morālais kaitējums, jo VZD viņu piekrāpis.
[2.4] Ar Zaļesjes pagasta Tautas deputātu padomes 20.sasaukuma 12.sesijas 1992.gada 29.maija lēmumu /pers. B/ pastāvīgā
lietošanā piešķirta zeme 18 ha platībā.
Minētajam lēmumam nav pievienots grafiskais pielikums, bet pielikta Lomašu sādžas viensētas Nr.13 un zemes gabala 5F robežu
shēma, kuras izkopējumu sagatavojis uzņēmums „Zemesprojekts” „pēc stāvokļa uz 1940 g.” (tā norādīts shēmā). Zemes gabala 5F
platība 4,47 ha (norāde pieteikuma papildinājumā, lietas 47.lapa). Viensētas Nr.13 zemes platība 13,17 ha.
Uzņēmuma „Zemesprojekts” inženieris /pers. F/ 1993.gada 11.novembrī ierādījis apvidū /pers. B/ lietošanā piešķirtās zemes robežas
un sastādījis zemes robežu ierādīšanas aktu.
Zemesgabala /Numurs 1/15,4 ha platībā zemes robežu plāns izgatavots 1994.gada 28.aprīlī. Komisija 2009.gada 30.decembra
lēmumā Nr.20-10-L/85 atzinusi, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /Numurs 1/robežas ir noteiktas atbilstoši Lomašu sādžas
viensētas Nr.13 un Lomašu sādžas viensētas Nr.5F vēsturiskajām robežām.
[2.5] Pieteicējs uzskata, ka „vēsturiskās robežas” nozīmē zemes vienības 5F platību 4,47 ha, atbilstoši robežu shēmai, kuras
izkopējumu sagatavojis uzņēmums „Zemesprojekts” pēc stāvokļa uz 1940.gadu. Izgatavojot 1994.gada 28.aprīļa plānu, mērnieks
/pers. F/ pieļāvis kļūdas, izmērot attālumus starp robežpunktiem un nosakot tos neatbilstoši 1926.gada 12.februāra zemes ierīcības
projektam (lietas 52.lapa).
[2.6] Uzņēmuma „Zemesprojekts” inženieris /pers. F/ zemes uzmērīšanu veicis /pers. B/ klātbūtnē, no punkta Nr.4 līdz punktam Nr.5
iemērīti 278 metri un uzrādīta vieta, kur jāuzstāda robežmiets Nr.4, kas uzstādīts tieši norādītajā vietā.
2006.gadā /pers. B/ paziņots, ka robežmiets uzstādīts nepareizi, jo tam jābūt 234 metru, nevis 278 metru attālumā no punkta Nr.5.
/pers. B/ 2006.gada 07.jūnijā vērsies pie mērnieka /pers. F/, kurš atzinis, ka pieļāvis kļūdu, un /pers. B/ klātbūtnē uz zemes shēmas
uzzīmējis papildus robežas, palielinot to attālumu no Nr.5 līdz 278 metriem, parakstījies un teicis, ka viss ir kārtībā. /pers. F/
apstiprinājis, ka neviens nepretendēs uz /pers. B/ zemi, kura apzīmēta ar uzstādītiem robežmietiem (no punkta Nr.5 līdz punktam Nr.4
– 278 metri). Saņemot šādu informāciju no sertificētā mērnieka /pers. B/, /pers. B/ uz to paļāvies.
[2.7] SIA „B&B” 2009.gada rudenī uzsāka veikt pierobežnieces /pers. C/ zemesgabala mērīšanu, un mērīšanas laikā /pers. B/
konstatējis, ka tiek plānots samazināt viņa zemesgabala robežas dabā.
/pers. B/ uzskata, ka ticis maldināts.
Uzņēmuma „Zemesprojekts” mērnieks /pers. F/ noteicis dabā robežas attālumu no punkta Nr.4 līdz punktam Nr.5 (278 metri).
/pers. B/ ir pārliecināts, ka 5F zemesgabala platība ir 4,47 ha, jo VZD atzinis, ka 5F zemes gabals iemērīts vēsturiskajās robežās.
/pers. B/ piešķirtās zemes mērīšanu veicis VZD, neraugoties uz to, ka minētā funkcija deleģēta uzņēmumam „Zemesprojekts”,
tādējādi VZD nepareizi uzmērīja zemes gabalu 5F.
[2.8] VZD nepareizi norāda, ka attālums no punkta Nr.4 līdz punktam Nr.5 ir 234 metri un ka punkta Nr.4 robežmiets jāpārceļ par 44
metriem, samazinot pieteicējam piederošās zemes platību.
Iesniedzot dokumentus īpašuma nostiprināšanai zemesgrāmatā, /pers. B/ nebijis pienākuma pārmērīt robežlīniju garumu un pēc
mēroga aprēķināt zemesgabala platību, jo viņam nebija pamata uzskatīt, ka notiek dokumentu viltošana vai viņa maldināšana. To, ka
shēma sastādīta nepareizi, /pers. B/ sapratis, izlasot Lēmumu.
[2.9] Pirms zemesgabala robežu noteikšanas jāsaskaņo uzmērītā zemesgabala plānotās robežas ar pieguļošo zemesgabalu
īpašniekiem un valdītājiem. /pers. B/ neesot parakstījis dokumentus par zemes gabala /Nosaukums/ robežu saskaņošanu. /pers. B/
neesot parakstījis zemes gabala /Nosaukums1/ robežu noteikšanas 2002.gada 9.septembra aktu, ar kuru visi zemesgabala kaimiņi it
kā ir saskaņojuši zemes gabala robežas. Pamatojoties uz minēto dokumentu, noteiktas zemes gabala /Nosaukums1/ robežas un
īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā. Norādītajā dokumentā atveidotais /pers. B/ paraksts ir viltots.
[3] Rakstveida paskaidrojumā VZD pieteicēja iesniegto pieteikumu neatzīst.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.septembra spriedumu izbeigta tiesvedība pieteikuma daļā par 2002.gada
9.septembra īpašuma /Nosaukums1/ zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6896 006 0031 zemes robežas noteikšanas akta
atcelšanu, kā arī par pienākuma uzlikšanu VZD veikt īpašuma /Nosaukums/ zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /Numurs 1/ar
kopējo platību 17,64 ha pārmērīšanu vēsturiskajās robežās. Vienlaikus pieteikums noraidīts daļā par Lēmuma atcelšanu, kā arī par
mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Spriedumā ietverti turpmāk minētie motīvi.
[4.1] Pieteicēja pārstāvji tiesā uzturēja šādus prasījumus:
1) par Lēmuma atcelšanu;
2) par Zemesgabala /Numurs 2/robežu noteikšanas akta atcelšanu;
3) par Zemesgabala /Numurs 1/pārmērīšanu vēsturiskajās robežās;
4) par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
[4.2] Tiesa atzinusi, ka prasījumi par Zemesgabala /Numusr 2/2002.gada 9.septembra robežu noteikšanas akta atcelšanu un
Zemesgabala /Numurs 1/pārmērīšanu vēsturiskajās robežās nav pieļaujami, tādēļ norādītajā daļā tiesvedība ir izbeidzama,
pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 282.panta 9.punktu.
[4.3] Īpašuma tiesības uz mantojamo zemi 15,4 ha platībā /pers. B/ atjaunotas ar Ludzas rajona Zaļesjes pagasta padomes
1994.gada 12.oktobra lēmumu.
Tiesa atsaukusies uz Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība”
(turpmāk – Noteikumi Nr.522) 3.1. un 3.2.apakšpunktu.
Lēmums pieņemts, izskatot Noteikumu Nr.522 3.2.apakšpunktā paredzēto zemes robežu strīdu – par robežzīmes (Nr.6 Zemesgabala
/Numurs/apsekošanas aktā, Nr.3 Zemesgabala /Numurs 1/plānā) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas
dokumentiem.
Strīds izcēlies starp pieteicēju, /pers. C/ un /pers. D/. Viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā
(/pers. C/ lietošanā esošais Zemesgabals 6896 005 0098).
[4.4] Tiesa atsaukusies uz Noteikumu Nr.522 21.punktu.
Atkarībā no tā, kādu situāciju Komisija konstatē pēc Noteikumu Nr.522 21.punktā noteikto apstākļu izvērtēšanas, tā pieņem kādu no
minēto noteikumu 24.-31.punktā noteiktajiem lēmumiem. Ja Noteikumos Nr.522 nav paredzēta konkrētā situācija, iestāde atbilstoši
Noteikumu Nr.522 32.punktam ir tiesīga pieņemt cita satura lēmumu.
Komisija strīda izskatīšanā piemērojusi Noteikumu Nr.522 24.1.apakšpunktu, kas noteic, ka komisija pieņem lēmumu noraidīt
iebildumu, kas ir pamats zemes robežu strīdam, un nosaka turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja konstatē, ka mērnieks
zemes robežas ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam, zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un
lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums atbilst attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību
pieņemtā lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam.
Savukārt Lēmumā, kas ir administratīvā akta galīgais noformējums, augstāka iestāde ir piemērojusi Noteikumu Nr.522 32.punktu, kas
noteic, ka Komisija var pieņemt cita veida lēmumu situācijā, kas nav minēta šajos noteikumos.
[4.5] Lēmumā konstatēts, ka mērnieces /pers. O/ atjaunotais /Pers.C/Zemesgabala /Numurs/robežpunkts Nr.6 atbilst /pers.
A/Zemesgabala /Numurs 1/zemes robežu plānam un /pers. D/Zemesgabala /Numurs 2/zemes robežu plānam. Lēmuma par zemes
piešķiršanu lietošanā /pers. N/ grafiskais pielikums un lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā /pers. C/
grafiskais pielikums ir savstarpēji atbilstīgi. /pers. A/Zemesgabalam /Numurs 1/un /pers. D/Zemesgabala /Numurs 2/ zemes robežu
plāni un lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā /pers. C/ grafiskais pielikums ir savstarpēji atbilstīgi. Mērniece
darbus veikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t.i., mērniece atjaunojusi zemes robežas atbilstoši zemes robežu plānam.
Atšķirībā no Komisijas 2009.gada 30.decembra lēmuma Nr.20-10-L/85, kur tika konstatēta visu Noteikumu Nr.522 24.1.apakšpunkta
nosacījumu izpildīšanās, Lēmumā šāds secinājums nav ietverts.
Augstāka iestāde, salīdzinot /pers. B/Ierīcības projektā iezīmētās zemes vienības robežas ar zemes robežu plānā attēlotajām zemes
vienības robežām, secinājusi, ka zemes vienības robežas ierādītas ar būtiskām atkāpēm no apstiprinātajā Ierīcības projektā
iezīmētajām zemes gabala Nr.4497 robežām. Salīdzinot 1940.gada shēmā un papildus iesniegto dokumentu pievienotajos grafiskajos
materiālos norādītās robežas ar Zemesgabala 6896 005 0014 zemes robežu plānā attēlotajām robežām, secināts, ka zemes robežu
plānā attēlotās robežas attēlotas atšķirīgi un grafisko materiālu salīdzināšana ir iespējama vienīgi dokumentu grafiskās noteiktības
robežās.
Vienlaikus Lēmumā norādīts, ka konstatētā situācija nevar ietekmēt konkrētā robežu strīda rezultātu, tādēļ Komisijas 2009.gada
30.decembra lēmuma Nr.20-10-L/85 rezolutīvā daļa netika grozīta.
[4.6] Konstatējot situācijas atšķirību, VZD atzina, ka piemērojams Noteikumu Nr.522 24.punkts.
Lēmumā konstatēts, ka Zemesgabala 6896 005 0014 robežas 1993.gada 11.novembrī ierādītas bezstrīdus kārtībā, piedaloties
zemes lietotājam, kurš piekritis zemes robežu ierādīšanai.
Lēmumā noraidīts pieteicēja arguments, ka zeme nav ierādīta vēsturiskajās robežās. /pers. B/ zemes robežas ierādītas bezstrīdus
kārtībā, neesot nevienam pierobežniekam, tāpēc pierobežnieku zemes robežas konstruējamas tā, lai tās piekļautos pieteicējam
iemērītajām zemes robežām.
[4.7] Izvērtējot Lēmuma pamatojumu un lietas materiālus, tiesa atzinusi par pamatotu VZD secinājumu, ka mērniece zemes robežas ir
atjaunojusi atbilstoši izgatavotajam zemes robežu plānam. Pieteicējs par minēto apstākli iebildumus nav sniedzis. Tādējādi bija
turpināma Zemesgabala /Numurs/robežu uzmērīšana saskaņā ar robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu bez pieteicēja pārstāvja
/pers. B/ paraksta zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktos. Kā tas pareizi norādīts Lēmumā, Zemesgabala /Numurs/
kadastrālo uzmērīšanu pašreizējā situācijā var nodrošināt, ja Zemesgabala /Numurs 1/robežposmu ar Zemesgabalu /Numurs/uzmēra,
pievienojoties pareizi atjaunotajiem zemes robežu posmiem, atbilstoši Zemesgabala /Numurs 1/un Zemesgabala /Numurs 2/zemes
robežu plāniem un zemes robežu ierādīšanas aktiem.
[4.8] Pieteicēja iebildumu pamatā ir viņa neapmierinātība ar mērnieka rīcību, ierādot zemes robežas, kas pieteicēja ieskatā nesakrīt
ar vēsturiskajām zemesgabala robežām.
Uzņēmuma „Zemesprojekts” inženieris /pers. F/ 1993.gada 11.novembrī, piedaloties arī zemes lietotājam /pers. B/ un pagasta zemes
ierīkotājam G.Duļbišam, pamatojoties uz Zaļesjes pagasta Tautas deputātu padomes 1992.gada 29.maija lēmumu, ierādījis dabā
/pers. B/ atjaunojamā īpašuma zemes robežas (lietas 106.-107.lapa). Zemes robežu ierādīšanas akts satur ierādīto zemes robežu
shēmu un aprakstu, saskaņā ar kuru robeža posmā 1-9 ierādīta pa sauszemes līnijām no robežpunkta uz robežpunktu.
Pieteicēja pārstāvis /pers. B/ apgalvo, ka mērnieks /pers. F/ 1993.gadā no punkta Nr.4 līdz punktam Nr.5 (pēc Zemesgabala /Numurs
1/plāna) uzmērījis 278 metrus.
Tiesa konstatējusi, ka pierādījumi, kas apstiprinātu minēto apgalvojumu, lietā neatrodas.
Apvidū ierādītās zemes lietojuma robežas atveidotas kontūru fotokartē Nr.2168 (lietas 108.lapa). Saskaņā ar zemesgabala
kopplatības aprēķinu (lietas 108.lapa), strīdus robežpunktu (aprēķinā atbilst punktam Nr.3) skarošie robežmalu garumi ir 235 metri
(no punkta Nr.4 līdz punktam Nr.3) un 180 metri (no punkta Nr.3 līdz punktam Nr.2). Nopratināts tiesas sēdē kā liecinieks (lietas 177.-
179.lapa), /pers. F/liecinājis, ka ir sastādījis minēto platības aprēķinu.
Lietas materiālos atrodas Zemesgabala 6896 005 0014 1994.gada 28.aprīļa plāna kopija (lietas 137.lapa), kurā /pers. F/ pārzīmējis
robežpunktu Nr.4 (aprēķinā punkts Nr.3) un robežposmu Nr.5 – Nr.4 (aprēķinā Nr.4 – Nr.3), norādot, ka tas ir 278 metri (aprēķinā 235
metri) kā arī robežposmu Nr.4 – Nr.3 (aprēķinā Nr.3 – Nr.2), norādot, ka tas ir 234 metri (aprēķinā 180 metri). Par minēto atzīmi /pers.
F/ tiesas sēdē liecinājis, ka šāda atzīme veikta kā teorētisks aprēķins, pamatojoties uz pieteicēja pretenzijām, kādēļ viņam netika
iemērīts vairāk zemes.
[4.9] Tiesa konstatējusi, ka 1993.gadā mērnieks /pers. F/ pieteicēja apstrīdēto robežposmu noteicis 235 metru garumā, savukārt
apsvērumi par to, ka tam būtu bijis jābūt 278 metrus garam, radušies vēlāk, kad pieteicējs nav piekritis lēmumā par īpašuma tiesību
atjaunošanu uz mantojamo zemi norādītajai platībai (15,4 ha). Par minēto liecina arī norādes pieteikumā, ka pēc stāvokļa uz
1940.gadu zemes gabala 5F platība bija 4,47 ha, bet viensētas Nr.13 platība – 13,17 ha, kopā 17,64 ha.
Tiesa atzinusi, ka minētie pieteicēja veiktie zemes platības aprēķini neatbilst Ludzas rajona Zaļesjes pagasta padomes 1994.gada
12.oktobra lēmumam, ar kuru /pers. B/ atjaunotas īpašuma tiesības uz mantojamo zemi 15,4 ha platībā.
Izšķirot Noteikumu Nr.522 3.2.apakšpunktā paredzēto zemes robežu strīdu par robežzīmes izvietojuma apvidū atbilstību zemes
kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, VZD nav tiesīga robežzīmes atrašanās vietu noteikt atbilstoši pieteicēja pārstāvja /pers. B/
priekšstatiem par to, kur tai būtu bijis jāatrodas atbilstoši 1940.gada situācijai.
Nav pamatots pieteicēja arguments, ka, risinot jautājumu par strīdus robežpunkta atrašanās vietu, būtu jāvadās pēc Valsts vēstures
arhīva izziņām par zemesgabala vēsturiskajām robežām. Ne Noteikumi Nr.522, ne citi normatīvie akti šādu prasību nenoteic.
Tiesa atzinusi, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ nav pamata lemt par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu
pieteicējam.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.septembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums noraidīts, pieteicējs iesniedza
apelācijas sūdzību, norādot tādus pašus argumentus kā pieteikumā.
[6] Rakstveida paskaidrojumā VZD pieteicēja iesniegto apelācijas sūdzību neatzīst. VZD paskaidro, ka /pers. B/ lietošanā tika
piešķirti 15,4 ha, nevis 18 ha. Izpildot Lēmumu, strīdus robežu posms tiks atjaunots atbilstoši 1993.gada 11.novembrī bezstrīdus
kārtībā ierādītajām pieteicēja zemes vienības robežām un 1994.gada 13.maijā izgatavotajam zemes robežu plānam.
[7] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumu un apelācijas sūdzību.
VZD pārstāvis uzturēja Lēmuma pamatojumu, bet apelācijas sūdzību neatzina.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībniekupaskaidrojumus, Administratīvā apgabalti esa atzīst, ka
apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[9] Apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.septembra spriedumā (tā pārsūdzētajā daļā) ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ, pamatojoties uz APL 307.panta ceturtajā daļā noteikto, apgabaltiesa pievienojas
pirmās instances tiesas 2012.gada 28.septembra spriedumā (tā pārsūdzētajā daļā) ietvertajiem motīviem un tos neatkārto.
[10] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem apsvērumiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[11] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē šādus apstākļus.
Ar Ludzas rajona Zaļesjes pagasta padomes 1994.gada 12.oktobra lēmumu pieteicēja pārstāvim /pers. B/ atjaunotas īpašuma
tiesības uz mantojamo zemi 15,4 ha platībā.
Līdz ar to ir pamatots VZD arguments, ka /pers. B/ nav atjaunotas īpašuma tiesības uz mantojamo zemi 18 ha platībā, kā to norāda
pieteicēja pārstāvis.
Izskatāmajā gadījumā VZD Komisija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi zemes robežu strīdu – par robežzīmes (Nr.6
Zemesgabala /Numurs/apsekošanas aktā un Nr.3 Zemesgabala /Numurs 2/plānā) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās
uzmērīšanas dokumentiem.
Nav strīda par to, ka Zemesgabala /Numurs 2/robežas 1993.gada 11.novembrī ierādītas bezstrīdus kārtībā, piedaloties zemes
lietotājam /pers. B/, kurš ir piekritis zemes robežu ierādīšanai.
Ludzas rajona Zaļesjes pagasta padomes 1994.gada 12.oktobra lēmumu /pers. B/ nav apstrīdējis, kā arī izgatavoto Zemesgabala
/Numurs 2/robežu plānu nav apstrīdējis, un īpašums ir nostiprināts zemesgrāmatā.
Līdz ar to pierobežnieku zemes robežas ir konstruējamas tā, lai tās piekļautos iemērītajām Zemesgabala/Numurs 2/robežām.
Ir pamatots VZD secinājums, ka izskatāmajā gadījumā mērniece zemes robežas ir atjaunojusi atbilstoši izgatavotajam zemes robežu
plānam, jo tas apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem, kā to ir pareizi konstatējusi arī pirmās instances tiesa.
Tā kā Lēmums ir tiesisks un pamatots, nav pamata lemt par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu pieteicējam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora v.i. 2010.gada 12.maija lēmuma Nr.15-01/12 atcelšanu, kā
arī par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Paegle
Tiesnese I.Kaļiņina
Tiesnesis M.Vīgants