Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30665113 / C-2735-14 Generato dall'IA

Court fully allowed landlord's claim for unpaid property management fees and interest against tenant.

Numero d'incarto C30665113 / C-2735-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully granted the landlord's claim for unpaid property management fees, contract penalties, and interest. The tenant admitted the debt arose from a friend's failure to pay utilities but failed to appear at the hearing. Consequently, the court ordered the tenant to pay the adjusted principal sum, reduced penalties, court costs, and statutory interest.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 1071; Civil Procedure Law 8, 97, 193, 194, 195, 204.1: A court may fully support a landlord's claim for property management fees and interest when the tenant admits the debt or fails to contest it, even if the debt originated from a subtenant's non-payment.

Parole chiave

Generato dall'IA
property management fees contractual penalties statutory interest tenant liability civil procedure rules soddisfacimento del credito revoca del credito al consumo mutamento delle condizioni finanziarie

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law 1071
Civil Law 1716
Apartment Ownership Law 8
Apartment Ownership Law 10
Housing Privatization Law 50
Ministerial Decree 1014
Ministerial Decree 1013
Civil Procedure Law 8
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 194
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 33
Civil Procedure Law 36
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Civillietas Nr. C30665113

Arhīva Nr. C-2735-14/15

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 3.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs

ar sekretāri M.Dauguli,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. C/ par parāda

piedziņu un

Aprakstošā daļa

konstatēja

Prasītājs SIA „/Nosaukums A/” 2013.gada 30.oktobrī iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošana maksas un komunālo maksājumu parāda Ls 5038,94 apmērā, kas sastāv no līgumsoda un pamatparāda, un tiesas

izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 29.martā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr./numurs/ par nekustamā īpašuma /adrese A/ uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Sākot no 2010.gada oktobra līdz 2013.gada oktobrim atbildētājam izveidojies parāds, kuru sastāda galvenais parāds par

nenomaksātajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem Ls 2519,47 apmērā un līgumsods Ls 2834,27 apmērā, kas

nav samaksāts. Prasītājs samazinājis līgumsodu līdz pamatparāda apmēram Ls 2519,47 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1071., 1716., likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu,

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1013

„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu”.

Prasībā tiek lūgts piedzīt no atbildētāja parādu Ls 5038,94 apmērā, tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no

simta gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei, piedzīt tiesas izdevumus.

Atbildētājs tiesai sniedzis paskaidrojumus, ka prasību atzīst, bet parāds izveidojies, jo dzīvokli bija izīrējis draugam, kurš nav maksājis

komunālos rēķinus. Atbildētājs bija uzticējies draugam, tāpēc pats nav pārbaudījis rēķinus, vai tiek tiek samaksāti.

2014.gada 17.februārī prasītājs iesniedzis prasības pieteikuma pieaugumu norādot, ka kopš prasības celšanas brīža parāds ir

pieaudzis, un uz 2014.gada 1.februāri tas ir: pamatparāds 3955,04 euro, līgumsods 4282,98 euro, ko prasītājs samazinājis līdz

pamatparāda apmēram 3955,04 euro apmērā. Minēto parādu un samazināto līgumsodu lūdz piedzīt no atbildētāja.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja saskaņā ar prasību un iesniegto prasības pieteikuma pieauguma.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai par neierašanās iemesliem, par tiesas sēdi atbildētājam paziņots, nosūtot

pavēsti uz deklarēto dzīvesvietas adresi.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma

209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieks, ko apliecina lietā esošais zemesgrāmatas

nodalījums Nr./numurs/.

2010.gada 29.martā starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju Namu pārvalde /Nosaukums B/ (prasītājs ir šīs

organizācijas saistību un pienākumu pārņēmējs) un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr./numurs/, saskaņā ar kura 1.punktu mājas pārvaldnieks apņēmās uzturēt un apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese A/,

savukārt, atbildētājs apņēmās segt visus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu

proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos

pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2010.gada oktobra līdz 2014.gada februārim pamatparāds ir 3955,04 euro

apmērā.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par

labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska

darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim): 8.panta pirmo daļu visu

dzīvokļa īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma (spēkā no 01.01.2011) 10.panta 2.un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā

likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras

rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Atbildētājs nav sniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja iesniegtie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem

pakalpojumiem nav pamatoti un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu apmaksu.

Saskaņā ar starp pusēm noslēgtā līguma 3.7.punktu par maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājam līgumsodu 0,2 %

apmērā no kopējās parāda summas. Prasītājs, pamatojoties uz minēto punktu, aprēķinājis līgumsodu par samaksas kavējumu

4282,98 euro apmērā, ko samazinājis līdz pamatparāda apmēram 3955,04 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam līgumsodu par uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksas samaksas kavējumu 3955,04 euro apmērā, kas tiesas ieskatā ir samērīgs apmērs, ņemot vērā parāda apmēru

un samaksas kavējuma ilgumu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenama pamatparāds –

uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksa parāds 3955,04 euro un līgumsodu 3955,04 euro, kopā piedzenot

parādu 7910,08 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

neatmaksātās pamatsummas, tas ir, 7910,08 euro par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu 521,13 euro

(Ls 366,25) apmērā.

Kā arī no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro un trešo daļu tiesas izdevumi, kas

ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, t.i., Ls 3,30 apmērā.

Ņemot vērā, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu nav nomaksājis valsts nodevu par pieaugumu

pievienošanu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami izdevumi par valsts nodevu 23,68 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, ņemot vērā piedzenamās summas apmēru, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

galveno parādu 3955,04 euro un līgumsodu 3955,04 euro apmērā, kopā piedzenot parādu 7910,08 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesas

izdevumus par valsts nodevu 521,13 euro (Ls 366,25) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (Ls 3,30), kopā

piedzenot tiesas izdevumus 525,83 euro (Ls 369,55) apmērā.

Noteikt SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas

kods/, likumiskos sešus procentus no simta gadā no galvenā parāda 3955,04 euro apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei,

nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij piemaksājamo valsts nodevu 23,68 euro apmērā.

Naudas samaksa par labu SIA „/Nosaukums A/” veicama, ieskaitot to pēc izvēles šādos bankas konta numuros:

AS „/Banka A/” /konta numurs/;

/Banka B/ Latvijas filiāle /konta numurs/;

AS „/Banka C/” /konta numurs/;

AS „/Banka D/”/konta numurs/;

AS „/Banka E/” /konta numurs/.

Naudas samaksa par labu valstij veicama, ieskaitot to Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316. Maksājumu dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu

samaksu, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt atbildētājam 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena tika noteikta 2014.gada 17.marts.

Faktiskā pilna sprieduma sastādīšanas diena 2014.gada 18.marts.

Tiesnesis Z.Dundurs