Court partially allowed debt collection claim, rejecting excessive contractual penalties while awarding principal and statutory interest.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed Marginalen Bank's claim against /pers. B/ for debt collection, rejecting the requested contractual penalties and interest due to their excessive nature. While the court found the defendant in default since July 2009, it limited the award to the principal debt, statutory interest, and court costs rather than the full contractual amounts. The decision established that contractual penalties must be reasonable and proportionate, allowing only the principal and legally mandated interest rates to be enforced.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 204.1 pants; Civillikuma 1763 pants: The court must reject excessive contractual penalties and interest claims, awarding only the principal debt and statutory interest rates that are reasonable and proportionate to the default.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr. C12265414
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2015.gada 30.jūnijā
Daugavpils tiesas tiesnese I.Šteine
izskatīja rakstveida procesā civillietu Marginalen Bank Bankaktiebolag prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2014.gada 29.decembrī Marginalen Bank Bankaktiebolag pārstāvis UAB „GELVORA” filiāle Latvijā cēla maza apmēra prasību pret /pers. B/
par parāda piedziņu, norādot, ka 2008.gada 24.jūlijā atbildētājs un sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „INSERVISS GROUP” noslēdza
aizdevuma līgumu Nr.08000204994.
Saskaņā ar 2011.gada 8.martā noslēgto cesijas līgumu un 2011.gada 21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma, cedents SIA
„INSERVISS GROUP” savas prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, cedēja (nodeva) KREDIT AB Marginalen, kurš bija reģistrēts un līdz
reorganizācijai darbojās saskaņā ar Zviedrijas likumiem, ar reģistrācijas Nr.556589-3681 un juridisko adresi Zviedrijā.
2012.gada 23.aprīlī KREDIT AB Marginalen tika pievienots Marginalen Bank Bankaktiebolag uzņēmumam, kurš reģistrēts un likumīgi darbojas
saskaņā ar Zviedrijas likumiem, ar reģistrācijas Nr.516406-0807, un juridisko adresi Zviedrijā. Līdz ar to atzīstams, ka sākot ar 2012.gada 24.aprīli
prasītājs ir atbildētāja jaunais kreditors, kas ieguvis prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus.
Saskaņā ar līgumā pielīgto maksājumu kārtību, atbildētājam bija pienākums līdz 2009.gada 25.jūlijam veikt atlikušās aizdevuma pamatsummas un
procentu par aizdevuma lietošanu samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, tādēļ 2009.gada
26.jūlijā ir iestājies atbildētāja nokavējums.
Prasītājs pieprasa no atbildētāja nesamaksāto galveno parādu 373,45 EUR (262,46 Ls) un, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 2,0%
mēnesī no neatmaksātā galvenā parāda, aprēķina nesamaksātos līgumiskos procentus 373,45 EUR (262,46 Ls), kā arī līgumsodu 0,5% apmērā no
neapmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Prasītājs saskaņā ar labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem aprobežoja
līgumsoda pieaugumu 100% apmērā no nesamaksātā galvenā parāda 373,45 EUR (262,46 Ls) un no atbildētāja pieprasa nesamaksāto līgumsodu
373,45 EUR.
Prasītājs uzskata, ka līgumsoda piedziņa 100% apmērā no galvenā parāda ir uzskatāma par samērīgu un proporcionālu attiecībā pret atbildētāja
neatmaksāto aizdevuma summu, atbildētāja pieļauto saistību neizpildes nokavējuma ilgumu un prasītāja ieguldītajiem resursiem, cenšoties panākt uzņemto
saistību izpildīšanu no atbildētāja puses, jo īpaši tādēļ, ka līgumsodam ir ne tikai sodīšanas, bet arī zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Līgumsoda
iekļaušana līgumā atbilst gan vispārējām tiesību normām Civillikumā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, un tā esamība līgumā pati par sevi nav
netaisnīgs līguma noteikums, jo atbildības piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.
Prasītājs atsaucas uz tiesu praksi un Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.C28228510 norādīto tēzi, ka, ņemot vērā
nokavējuma ilgumu, līgumsods, kas nepārsniedz pamatparāda apmēru, ir atzīstams par samērīgu ar līgumsaistību pārkāpumu un sekām.
Ņemot vērā, ka prasība par parāda piedzinu celta tiesā līdz 2014.gada 31.decembrim, lietā piemērojamas Civillikuma saistību tiesību daļas
normas, kādas tās bija redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim, jo saskaņā ar grozījumiem Civillikuma saistību tiesību daļā un saskaņā ar likuma „Par
atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību ”21.pantu „līgumiem, kuri
noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1. janvāra un līdz
2014.pada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1. janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par
līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību”.
Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1651.pantu, 1652.panta otrās daļas 3.punktu, 1661., 1662., 1716.,
1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773. 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021.pantu, likuma „Par
atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantu, prasītājs lūdza
piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 373,45 EUR, līgumiskos procentus 373,45 EUR, līgumsodu 373,45 EUR un tiesas izdevumus -
valsts nodevu 168,05 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā piedzīt 1293,10 EUR; apstiprināt prasītāja tiesības saņemt
likumiskos 6% gadā no neatmaksātās parāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
2015.gada 6.janvārī atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības pieteikuma
noraksts rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 5.februārim, izskaidrojot atbildētāja tiesības. Līdz sprieduma taisīšanai tiesā nav saņemti
atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma
taisīšanai lietā.
Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Šāds paziņojums pusēm nosūtīts 2015.gada 16.februārī (lietas 57.-60.lapa).
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds daudzums, kādu viņš saņēmis.
2007.gada 10.decembrī starp AS „NORVIK BANKA” un /pers. C/ noslēgtais līgums par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu
Nr.VK10030195 un tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai (lietas 12.-13., 16.lapa) apstiprina, ka atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 100 Ls
(142,29 EUR) Atbildētāja konta izraksts (lietas 14.-15.lapa) apstiprina, ka atbildētājs izmantoja viņam piešķirto atļauto kredītu.
2008.gada 24.jūlijā starp SIA „Inserviss Group” un /pers. B/ noslēgtais aizdevuma līgums Nr.08000204994 apstiprina, ka prasītājs izsniedza
atbildētājam aizdevumu 309 Ls (439,67 EUR) ar aizdevuma atmaksas termiņu uz 12 mēnešiem, aizdevums tika ieskaitīts atbildētāja bankas kontā.
Maksājumu kārtība apstiprina, ka atbildētājam bija pienākums veikt ikmēneša aizdevuma summas un procentu maksājumus no 2008.gada 25.augusta
līdz 2009.gada 25.jūlijam (lietas 10.-11.lapa)
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā notika pāreja uz euro. Ņemot vērā noteikto valūtas
maiņas kursu, 1 Ls = 0,702804 EUR.
Atbilstoši līguma 2.2., 2.3. un 8.1.punktam visi maksājumi bija jāveic atbilstoši maksājumu grafikam, veicot iemaksu aizdevēja norēķinu kontā.
Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Saskaņā
ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā
formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Parāda summas aprēķins ar atbildētāja veiktajiem maksājumiem (lietas 13.lapa) apstiprina, ka atbildētāja pamatparāds ir 373,45 EUR (262,46
Ls). Pēdējais atbildētāja maksājums veikts 2008.gada 19.novembrī 23,50 Ls.
Prasības pieteikuma pievienoti 2011.gada 8.marta cesijas līguma tulkojums ar pielikumu, 2011.gada 21.novembra grozījumi cesijas līgumam ar
2011.gada 9.decembra aizdevumu portfeļa nodošanas – pieņemšanas aktu (lietas 14.-29.lapa) un 2012.gada 11.jūnijā Stokholmā izsniegtā pilnvara,
kurā Marginalen Bank Bankaktiebolag pilnvaro UAB „GELVORA” filiāli Latvijā pārstāvēt pilnvardevēja intereses (lietas 30.-36.lapa).
Tiesa uzskata, ka iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka Marginalen Bank Bankaktiebolag pārņēma no SIA „Inserviss Group” visas prasījuma
tiesības un kreditora tiesības, ieskaitot tiesības uz prasījumu pamatsummu, procentiem, līgumsodiem, nokavējuma naudu, piedziņas izdevumiem,
tiesvedības izdevumiem, sprieduma izpildes izdevumiem, kuras izriet no aizdevuma līgumu kopuma, tajā skaitā /pers. B/ saistības.
Prasītājs 2014.gada 26.jūnijā ierakstītā sūtījumā nosūtīja atbildētājam atkārtotu brīdinājumu (lietas 45.-46.lapa), kurā informēja par noslēgto
cesijas līgumu, un pieprasīja atbildētāju līdz 2014.gada 6.jūlijam pilnībā nokārtot no līguma izrietošās parādsaistības, kopā 1907,17 EUR.
Tiesa secina, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības saskaņā ar līgumu. Atbildētājs savas saistības un parāda aprēķinu nav apstrīdējis.
Pierādījumi par saistības daļēju vai pilnīgu izpildi no atbildētāja netika saņemti. Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pamatsummu, jo atbildētājs to nav
apstrīdējis. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to prasījums daļā par neatmaksātā
pamatparāda piedziņu ir pamatots un apmierināms.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Līguma puses vienojās, ka par aizdevuma lietošanu tiek noteikta procentu likme 2% mēnesī.
No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka prasītājs par aizdevuma lietošanu par laiku no 2008.gada 24.jūlija līdz 2009.gada 25.jūlijam
aprēķināja līgumiskos procentus 42,32 EUR un par laiku no 2009.gada 26.jūlija līdz 2014.gada 27.jūnijam līgumiskos procentus 447,39 EUR. Prasītājs
samazināja aprēķinātos procentus līdz pamatsummas apmēram un lūdza piedzīt no atbildētāja 373,45 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1762.panta 1.punktu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.
Pušu noslēgtais līgums beidzās ar kredīta atmaksas beigu termiņu 2009.gada 25.jūlijā, tādēļ prasītājam nav tiesiska pamata aprēķināt lietojuma
(līgumiskos) procentus saskaņā ar līgumu pēc līguma izbeigšanās. Atbilstoši līgumam atbildētājam ir pienākums samaksāt prasītājam procentus par laiku
līdz 2009.gada 25.jūlijam.
Tiesa secina, ka prasījums daļā par procentu piedziņu apmierināms daļēji un no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami procenti par aizdevuma
lietošanu par laiku līdz 2009.gada 25.jūlijam 42,32 EUR.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644 norādīja, ka, prasot piedzīt līgumiskos
procentus, tiek izvirzīts prasījums, kas apmēra ziņā ietver prasījumu par likumisko procentu piedziņu. Tādejādi par laika posmu no 2009.gada 26.jūlija
līdz 2014.gada 27.jūnijam prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatsummas 373,45 EUR, tas ir, 111,85 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Saskaņā ar līguma 5.1.punktu, ja aizņēmējs noteiktajā termiņā saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku nav atmaksājis aizdevējam naudas līdzekļus,
to daļu vai/un pielīgtos procentus aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5% no maksājuma parāda summas par katru nokavēto maksājuma dienu.
Prasītājs par laiku no aizdevuma atmaksas grafika beigām 2009.gada 26.jūlija līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai 2014.gada 27.jūnijam
aprēķināja līgumsodu 3355,42 EUR. Atbilstoši labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem prasītājs aprobežoja līgumsoda pieaugumu 100%
no nesamaksātās galvenā aprāda summai un no atbildētāja lūdza piedzīt līgumsodu 373,45 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1724.pantu, izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods. Aizdevuma līguma termiņš
beidzās 2009.gada 25.jūlijā. Līdz ar līguma termiņa izbeigšanos zūd pamats turpmāk piemērot tajā paredzēto līgumsodu, taču tas neizslēdz tiesības prasīt
jau uzkrājušos līgumsodu. Šāda atziņa ir ietverta arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā
lietā Nr.SKC-212 un 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644.
Līgumsoda procenti pieaug līdz saistības izbeigšanās brīdim, bet likumisko procentu uzskaitījums ir pieļaujams līdz saistības izpildes brīdim. Prasītājs
nelūdza piedzīt likumiskos nokavējuma procentus vai radušos zaudējumus sakarā ar parāda nesamaksāšanu.
Prasītājs saskaņā ar labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem aprobežoja līgumsoda pieaugumu 100% apmērā no nesamaksātā
galvenā parāda 373,45 EUR (262,46 Ls) un no atbildētāja pieprasīja līgumsodu 373,45 EUR.
Tā kā līgumsods aprēķināts pēc līguma termiņa beigām, tad prasījums šajā daļā ir noraidāms.
Šādos apstākļos no atbildētāja prasītāja labā piedzenams neatmaksātais aizdevuma pamatparāds 373,45 EUR, līgumiskie procenti 42,32 EUR,
likumiskie nokavējuma procenti 111,85 EUR, kopā 527,62 EUR; ieskaitot naudas summas prasītāja pārstāvja norādītajā kontā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tiesas izdevumu samaksu pierāda maksājuma uzdevumi (lietas 9.-10.lapa). Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami tiesas izdevumi
par valsts nodevas samaksu 79,14 EUR (atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam no prasības summas 527,62 EUR) un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 83,84 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nepieciešams apstiprināt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma pieejamības dienas līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja procentus – 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, tas ir, ne vairāk kā 373,45 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1pantu, 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Marginalen Bank Bankaktiebolag, reģistrācijas numurs 516406-0807, kas reģistrēts
un likumīgi darbojas saskaņā ar Zviedrijas likumiem, juridiskā adrese Box 26134, 100 41, Stokholma, Zviedrija, neatmaksāto aizdevuma pamatparādu
373,45 EUR (trīs simti septiņdesmit trīs euro 45 centi), procentus par aizdevuma lietošanu par laiku no 2008.gada 24.jūlija līdz 2009.gada 25.jūlijam
42,32 EUR (četrdesmit divi euro 32 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2009.gada 26.jūlija līdz 2014.gada 27.jūnijam 111,85 EUR
(viens simts vienpadsmit euro 85 centi) un tiesas izdevumus 83,84 EUR (astoņdesmit trīs euro 84 centi), kopā 611,46 EUR (seši simti vienpadsmit euro
46 centi); piedzītās summas ieskaitīt kontā Nr.LV82 HABA 0551 0252 65780, akciju sabiedrībā „Swedbank”, HABALV22.
Apstiprināt prasītāja tiesības par laiku no 2015.gada 30.jūnija līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja procentus – 6% (sešus
procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, bet ne vairāk kā 373,45 EUR.
Noraidīt prasību daļā par līgumisko procentu 219,28 EUR un līgumsoda 373,45 EUR piedziņu.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Šteine