Court dismisses noise violation appeal due to statute of limitations exceeding four months since offense discovery.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the police's administrative penalty against the plaintiff, ruling the case must be closed. The plaintiff argued the fine was unjustified, while the police contended that any noise disturbing neighbors constitutes a violation regardless of volume. The court held that the administrative penalty statute of limitations expired because more than four months had passed since the offense was discovered.
Regesto Legislator
Generato dall'IALAPK 37.pants; LAPK 239.panta 7.punkts: Administrative penalties must be imposed within four months of the offense; failure to do so requires case termination.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS Lieta Nr.A42437308 (A2008-09/4)
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009.gada 20.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
piedaloties atbildētāju pārstāvošās iestādes – Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas – pilnvarotajam pārstāvim I.B. un cietušajai L.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.L., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 23.novembra lēmuma Nr.D57/1-32/17 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RD RPP) 2007.gada 23.novembra lēmumu Nr.D57/1-32/17 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts RD RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes 2007.gada 9.oktobra lēmums Nr.D57/4-5/609, ar kuru A.L. uzlikts naudas sods Ls 100 apmērā par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.80) 4.1.punkta pārkāpumu. Lēmumā konstatēts, ka A.L. 2007.gada 5.jūlijā, plkst.03.35 pieļāva viņam piederošā dzīvoklī /adrese/, Rīgā, skaļu mūzikas atskaņošanu, kas traucēja citu mājas iedzīvotāju naktsmieru, par ko 2007.gada 2.oktobrī A.L. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Lēmumā secināts, ka A.L. izdarītais administratīvais pārkāpums ir pierādīts ar nama /adrese/, Rīgā, iedzīvotāja iesniegumu, administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajiem faktiem un policijas darbinieka ziņojumu. [2] 2007.gada 27.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.L. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs nepiekrīt Lēmumam, jo uzskata, ka uzliktais sods ir nepamatots un neatbilst administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV006458 rakstītajam. [3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka no Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta izriet aizliegums trokšņot vai pieļaut troksni, ja tas traucē apkārtējo personu mieru.
Tādējādi piemērotā tiesību norma neprasa vērtēt trokšņa skaļumu, bet gan tikai konstatēt troksni, t.sk. mūzikas atskaņošanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad atskaņotais troksnis ir traucējis apkārtējo personu mieru. Nav nozīmes, cik personām un cik lielā mērā troksnis ir traucējis, jo aizliegums trokšņot ir pārkāpts ar brīdi, kad trešā persona (apkārtējais) konstatē, ka atskaņotais troksnis viņam traucē. Tā kā attieksme pret troksni katram cilvēkam var būt atšķirīga, tad tiesību normas mērķis ir aizsargāt to personu, kuras intereses var tikt aizskartas.
Līdz ar to, izlemjot jautājumu par administratīvo pārkāpumu, noteicošais ir nevis trokšņa avota valdītāja vai īpašnieka viedoklis, bet gan cietušās personas viedoklis. Turklāt policijas palīdzība tika lūgta nakts laikā, kad cilvēki parasti atpūšas, nevis zvana policijai un lūdz palīdzību. Nav nepieciešams, lai vainīgā persona atrastos dzīvoklī vai tiešā trokšņa avota tuvumā, piemēram, var būt arī situācija, kad trokšņa avots ieslēdzas automātiski, ja ir uzstādīts modinātāja režīmā. Tā kā tiesību norma paredz atbildību par īpašumā vai valdījumā esoša trokšņa avota troksni, tad pieteicēja pienākums bija novērst jebkādu iespēju trokšņa radīšanai savā dzīvoklī. [4] Uz tiesas sēdi pieteicējs nav ieradies.
Par tiesas sēdes laiku un vietu pieteicējam paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā (lietas lapa 43). Tiesa atzīst, ka nepastāv Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai un lietas materiāli ir pietiekami, lai lietu izskatītu bez pieteicēja klātbūtnes tiesas sēdē. Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina un pamatojās uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem. Tiesas sēdē cietusī norādīja, ka pieteikums nav pamatots.
Cietusī dzīvo pieteicējam kaimiņos. Pieteicējs regulāri klausās skaļu mūziku, kā rezultātā pieteicēja nevar gulēt. Tā tas notika arī 2007.gada 5.jūlija naktī. Motīvu daļa
[5] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un Lēmums ir atceļams. [6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus: [6.1] 2007.gada 5.jūlijā, plkst. 03.35 RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektore pieņēma iesniegumu no L.P., dzīvojošas Rīgā, /adrese/, kurā L.P. norāda, ka pieteicējs, kurš ir L.P. kaimiņš, 2007.gada 5.jūlija naktī skaļi trokšņojis; viņš regulāri klausoties skaļi mūziku, trokšņojot un traucējot L.P. mieru (lietas lapa 24). [6.2] 2007.gada 5.jūlija ziņojumā RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes vecākais inspektors V.V. norāda, ka 2007.gada 5.jūlijā, pildot amata pienākumus RPP Latgales priekšpilsētas dežūrgrupā kopā ar inspektoru I.P. un inspektoru E.R., plkst.03:27, atrodoties Ludzas ielā, Rīgā, no pārvaldes dežuranta A.B. tika saņemts rīkojums atkārtoti izbraukt uz /adrese/, kur traucē naktsmieru 1.dzīvokļa iedzīvotājiem.
Plkst.03:35, ierodoties minētajā adresē, 2.dzīvoklī bija dzirdama skaļa mūzika. Zvanot un klauvējot pie durvīm, tās neviens neatvēra. Netālu no nama atradās izsaucēja L.P. Viņa paskaidroja, ka 2.dzīvokļa iedzīvotājs turpina traucēt viņas naktsmieru, skaļi atskaņojot mūziku, un pieprasīja izlauzt kaimiņam durvis un izslēgt mūziku (lietas lapa 25). [6.3] 2007.gada 20.septembrī RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldē saņemts L.P. iesniegums, kurā viņa atkārtoti sūdzējusies par to, ka A.L. traucējis L.P. un viņas ģimenes locekļu mieru, skaļi atskaņojot mūziku naktī no 2007.gada 6.septembra uz 7.septembri (lietas lapa 18-19). [6.4] 2007.gada 2.oktobra ziņojumā (lietas lapa 27) RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes vecākais inspektors V.K. norāda, ka 2007.gada 6.septembrī saņēmis izskatīšanai L.P. iesniegumu par A.L. rīcību.
Iesniegums bija iesniegts 2007.gada 5.jūlijā, un tā izskatīšanas gaita atspoguļota vecākās inspektores R.O. 2007.gada 18.jūlija un 2007.gada 2.augusta ziņojumos. 2007.gada 24.septembrī saņēmis izskatīšanai vēl vienu L.P. iesniegumu par A.L. rīcību. Abos iesniegumos bija rakstīts par naktsmiera traucēšanu, tāpēc iesnieguma izskatīšana tika apvienota. 2007.gada 2.oktobrī Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldē ieradās A.L., no viņa tika pieņemts rakstveida paskaidrojums un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta prasības neievērošanu.
Tādējādi L.P. 2007.gada 5.jūlija un 20.septembra iesniegumi ir izskatīti. Fakts par naktsmiera traucēšanu naktī no 2007.gada 6.spetembra uz 7.septembri neapstiprinājās (netika iegūti pierādījumi). [6.5] 2007.gada 2.oktobra paskaidrojumā (lietas lapa 28) pieteicējs citastarpā norāda, ka 2007.gada 5.jūlija naktī neatradās savā dzīvoklī /adrese/, Rīgā, jo bija Vecāķos savā privātmājā. Dzīvoklī esot bijusi viņa sieva ar draudzenēm. [6.6] 2007.gada 2.oktobrī pieteicējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV006458 (lietas lapa 4), kurā konstatēts, ka 2007.gada 5.jūlijā plkst.3:35 pieteicējs pieļāva viņam piederošā dzīvoklī /adrese/, Rīgā, skaļu mūzikas atskaņošanu, kas traucēja citu mājas iedzīvotāju naktsmieru, tādējādi tika izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punktā. [6.7] 2007.gada 9.oktobrī RD RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/4-5/609, ar kuru pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta pārkāpumu, uzliekot naudas sodu Ls 100 apmērā (lietas lapa 5). [6.8] 2007.gada 7.novembrī pieteicējs apstrīdēja RD RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka lēmumu Nr.D57/4-5/609 (lietas lapa 32). [6.9] 2007.gada 23.novembrī pieņemts Lēmums (lietas lapa 7–9). [7] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.punkta pārkāpumu.
Sods par minēto pārkāpumu pieteicējam noteikts saskaņā ar minēto noteikumu 15.punktu. Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkts (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī) paredzēja, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.
Savukārt Saistošo noteikumu Nr.80 15.punkts noteic, ka par 4.1.punktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.7.00 līdz plkst.23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem. Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt latiem līdz tūkstoš latiem. Tiesa konstatē, ka Saistošie noteikumi Nr.80 publicēti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2007.gada 25.jūlijā un stājušies spēkā 2007.gada 26.jūlijā.
Tātad no lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 2.oktobrī pieteicējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par 2007.gada 5.jūlijā izdarītu pārkāpumu, kas kvalificēts kā Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta pārkāpums. Uz administratīvā pārkāpuma protokola pamata pieņemts sākotnējais lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, kurš atstāts negrozīts ar pārsūdzēto Lēmumu. Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar normatīvo aktu, kas vēl nebija stājies spēkā 2007.gada 5.jūlijā, kad iestāde konstatēja skaļu mūzikas atskaņošanu pieteicējam piederošajā dzīvoklī /adrese/, Rīgā. [8] Administratīvo pārkāpumu lietvedību reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK).
Saskaņā ar LAPK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā (pirmā daļa). Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību (otrā daļa). Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu (trešā daļa). Savukārt LAPK 8.pants noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā (pirmā daļa).
Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā (trešā daļa). No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka personu var sodīt tikai par spēkā esošas tiesību normas pārkāpumu, turklāt lēmumam par administratīvā soda piemērošanu ir jāatbilst materiālo tiesību normām un tam jābūt izdotam, ievērojot procesuālos priekšnoteikumus. Tā kā tiesa jau konstatēja, ka pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības un sods viņam uzlikts, pamatojoties uz 2007.gada 5.jūlijā vēl spēkā neesošu tiesību normu, secināms, ka piemērotais administratīvais sods neatbilst LAPK 7. un 8.pantā nostiprinātajiem principiem.
Proti, pieteicējs nevar būt atbildīgs par normatīvo aktu, t.i., Saistošo noteikumu Nr.80, kas 2007.gada 5.jūlijā nebija stājušies spēkā, 4.1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Tādējādi secināms, ka atbildētājs ir nepamatoti konstatējis Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta sastāvu pieteicēja rīcībā un nepamatoti saucis pie administratīvās atbildības. [9] LAPK 286.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Savukārt LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas, bet LAPK 239.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam tikai šā kodeksa 37.pantā paredzēto administratīvā soda uzlikšanas termiņu, nevis jebkuru LAPK noteiktu termiņu, pārkāpums pats par sevi ir lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanas pamats (skat. 2007.gada 27.aprīļa sprieduma SKA-181 9.punktu). Tiesa konstatē, ka no administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas – 2007.gada 2.oktobra, kad sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pagājuši vairāk kā 4 mēneši.
Līdz ar to saskaņā ar LAPK 37.pantu un 239.panta 7.punktu, tiesai nav pamata ne nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, ne arī pašai izskatīt lietu par iespējamo Rīgas domes 2003.gada 17.jūnija saistošo noteikumu Nr.45 „Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi”, kas bija spēkā 2007.gada 5.jūlijā, 3.6.1.apakšpunkta (noteica, lai netraucētu iedzīvotāju mieru, aizliegta jebkāda darbība, kas rada troksni, skaņai pārsniedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo trokšņa līmeni, izņemot pasākumus, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru) pārkāpumu A.L. rīcībā. [10] Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto [7-9], tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Lēmums ir atceļams tā iemesla dēļ, ka iestāde nepamatoti sauca pieteicēju pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta pārkāpumu, un lieta izbeidzama, jo ir pagājuši vairāk kā četri mēneši kopš iespējamā pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.-291.pantu, 253.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
apmierināt A.L., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 23.novembra lēmuma Nr.D57/1-32/17 atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 23.novembra lēmumu Nr.D57/1-32/17 (2007.gada 2.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.006458) no tā pieņemšanas dienas un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) D.Ābele
NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesa Tiesnese_____________________D.Ābele Rīgā, 2009.gada 20.novembrī.