Legislator Giurisprudenza & Legislazione
133064213 / 1-0081-14 Generato dall'IA

Court dismissed appeal against police decision for refusing alcohol test while boating, upholding administrative penalty.

Numero d'incarto 133064213 / 1-0081-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the plaintiff's appeal against the Riga Police's decision to uphold an administrative penalty for refusing an alcohol test while operating a pleasure boat. The plaintiff argued that police failed to identify the actual driver and relied solely on unverified statements, but the court found sufficient evidence including a service report and the defendant's refusal to take tests. Consequently, the court ruled the penalty was legally sound and necessary for public safety, leaving the original decision intact.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 117.8panta 4. daļa; Administratīvā procesa likuma 150. pants: Police service reports constitute admissible documentary evidence in administrative violation proceedings, and refusal to undergo alcohol testing while operating a vessel justifies administrative sanctions under the Code.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty alcohol test refusal pleasure boat operation police service report administrative procedure law evidence admissibility public safety regulation condotta illecita della polizia

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 117.8panta 4. daļa
Administratīvā procesa likuma 150. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Senāta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007
Senāta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007
Senāta 2007.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-609/2007
Senāta 2008.gada 4.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-439/2008
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 133064213

Lietas arhīva Nr. 1-0081-14/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 12.februārī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese M.Bite

ar sekretāri A.Jēkabsoni, tulci R.Teni

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc

/pers. A/ sūdzības par Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka 2013.gada 29.augusta lēmumu

Nr.D57/01/ZV128361/l daļā, ar kuru atstāts spēkā Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz Ūdens un

Civilās Aizsardzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja 2013.gada 12.jūlija lēmums Nr.

D57/01/ZV128361, un

k o n s t a t ē j a:

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk - RPP) priekšnieks /Pers. G/, izskatot /pers. A/ sūdzību par

RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības (turpmāk — DŪCA) pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/

12.07.2013. lēmumu Nr.D57/08/ZV128361, konstatēja, ka 31.07.2013. saņemta /pers. A/ 26.07.2013.

sūdzība, kurā /pers. A/ uzskata Lēmumu par pretlikumīgu un atceļamu, norādot sekojošus iemeslus.

/pers. A/ noliedz, ka būtu vadījis atpūtas kuģi (turpmāk arī - kuteris) ,,BAYLINER 2000 SCL"

(valsts reģistrācijas (turpmāk - v/n) Nr./TL numurs/), bet atradās uz tā kā pasažieris, tāpat kā /pers. H/.

Kuģa vadītājs /pers. I/ atpūtas kuģi bija pietauvojis krastā un devies uz savu dzīvesvietu.

/pers. A/ atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -LAPK) 9.panta,

8.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr. 128361 esot norādīts, ka /pers. A/ 25.06.2013. plkst.22.05

vadījis atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr./TL numurs/ un pēc policijas darbinieku rīkojuma

atteicies veikt alkohola koncentrācijas izelpā testu, kā arī atteicies no alkohola vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes.

25.06.2013. tajā pašā laikā par atpūtas kuģa ,,BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr./TL numurs/ vadīšanu pie

administratīvās atbildības saukts /pers. H/ (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr. 126244). Arī

/pers. H/, pēc policijas darbinieku rīkojuma, atteicies veikt alkohola koncentrācijas izelpā testu, kā arī

atteicies no alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes.

Policijas darbinieki nav noteikuši, kura no minētajām personām vadīja atpūtas kuģi, kā arī nav ņēmuši

vērā paskaidrojumus, ka tiek gaidīts atpūtas kuģa vadītājs un aizdedzes atslēga dzinēja iedarbināšanai nav

personu rīcībā.

/pers. A/ atsaucas uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 150.panta pirmo dalu, LAPK

243.panta pirmo daļu, otro daļu, LAPK 243.pantā uzskaitītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Lēmums balstīts tikai un vienīgi uz RPP darbinieku liecībām. Saskaņā ar LAPK 243. 1 panta

nosacījumiem, policijas darbinieku paskaidrojumi nav kvalificējami kā faktus konstatējoši līdzekļi. Pie

atbildības saucamās personas paskaidrojums par to, ka nav vadījusi atpūtas kuģi, jo aizdedzes ligzdā

netika konstatēta atslēga dzinēja iedarbināšanai, un fakts, ka /pers. J/ atgādāja atpūtas kuģa atslēgas, un

/pers. I/ liecības nav ņemtas vērā.

/pers. A/ atsaucas uz LAPK 177.8panta ceturtās daļas sankciju. No panta normas izriet, ka ir jākonstatē

persona, kas vadīja atpūtas kuģi un atteicās no alkohola pārbaudes, lai to varētu saukt pie administratīvās

atbildības par savu bezdarbību.

Atbildība par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir paredzēta LAPK 177. 7

pantā, no protokoliem redzams, ka personas nav sauktas pie atbildības pēc šī panta. Minētie fakti rada

neskaidrību, par to, kā tika konstatēts, kurš vadīja atpūtas kuģi, vai to vispār kāds konstatēja, jo vienlaicīgi

divas personas nevarēja vadīt vienu kuģi, jo ir tikai viena stūre, dzinējs nebija ieslēgts un atslēga

neatradās uz kuģa.

Pamatojoties uz augstāk minēto un LAPK 8.pantu, 9.pantu, 177.8panta ceturto daļu, 243.panta pirmo

daļu, 2431.pantu, 244.pantu, 286.panta pirmās daļas 3.punktu, APL 150.pantu, /pers. A/ lūdz uzaicināt

lietā kā lieciniekus /pers. I/ un /pers. J/, atcelt Lēmumu un izbeigt lietvedību.

Lēmumu pieņēma RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/ /datums/013. Viestura prospektā 17/1,

Rīgā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.08/ZV128361 attiecībā pret /pers. A/.

Lēmumā norādīts, ka RPP DŪCA pārvaldes inspektors-glābējs /pers. M/ 25.06.2013. sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.128361 (turpmāk -Protokols) par to, ka /pers. A/ Rīgas

pilsētas kanālā vadīja atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr./TL numurs/, un 25.06.2013.

plkst.21.50 Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Aptiekas ielā 7/9, Rīgā, pēc policijas

darbinieka rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no

medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko, vai citu apreibinošo vielu ietekmi, līdz ar ko izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams saskaņā ar LAPK 1178. panta ceturto daļu.

Liecinieks /pers. I/ 10.07.2013. telefoniski informēja, ka nevarēs ierasties uz administratīvā pārkāpuma

lietu Nr.08/ZV128361 un Nr.08/ZV126244 izskatīšanu 10.07.2013. plkst.09.00. Telefoniski uzklausīta

/pers. I/ liecība. /pers. I/ paskaidroja, ka 25.06.2013. ap plkst.21.40 atradās atpūtas kuģī kopā ar /pers. A/

un /pers. H/, un vadīja atpūtas kuģi „BAYLFNER 2000 SCL" v/n /TL numurs/ Pietauvojis atpūtas kuģi

„BAYLINER 2000 SCL" v/n/TL numurs/ kanāla malā pie celma un devies uz savu deklarēto dzīvesvietu

uzlādēt mobilo telefonu, savukārt /pers. A/ un /pers. H/ palikuši atpūtas kuģī.

Pie atbildības saucamā persona /pers. A/ 10.07.2013. plkst.09.10 telefoniski lūdza pārcelt lietas

izskatīšanu, tādējādi, saskaņā ar LAPK 271.panta ceturtās daļas nosacījumiem, administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšana pārcelta no 10.07.2013. uz 12.07.2013.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu ieradās un saskaņā ar LAPK 271.pantu uzklausīts /pers. A/

paskaidrojums. /pers. A/ neatzina, ka būtu vadījis atpūtas kuģi, līdz ar to izdarītajam pārkāpumam

nepiekrita.

/pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar visiem lietas Nr.08/ZV128361 materiāliem to kopumā

un savstarpējā saistībā, kā arī personas alkohola ietekmes pārbaudes protokolā ietverto informāciju.

Pamatojoties uz LAPK 32.pantā noteikto, uzliekot sodu, ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs,

pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie

apstākļi.

Saskaņā ar LAPK 34.pantu atbildību pastiprinošie apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar LAPK 274.panta otrās daļas 12.punktā minētajiem nosacījumiem, lēmumā par administratīvā

soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem,

nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

Savukārt, Ministru kabineta (turpmāk - MK) 02.06.2008. noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.394) 40.punkts

nosaka, ja medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas,

Valsts policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī

komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku nosūtījumu, kurā

norādīts medicīniskās pārbaudes iemesls un pārbaudāmajai personai medicīniskajā pārbaudē konstatēts,

ka alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai atbilstoša koncentrācija citā

bioloģiskajā vidē, vai arī ir konstatēts alkohola reibums klīniski, pārbaudes izdevumus sedz pārbaudāmā

persona, iemaksājot izdevumu apmēra summu nosūtītāja budžeta kontā.

Administratīvā pārkāpuma lietā pievienots Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

25.06.2013. Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3872 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai,

kurā norādīts, ka /Pers. A/

atteicies no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai bioloģiskajās vidēs. Ir konstatēts

alkohola reibums klīniski.

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar LAPK 22.pantu, 32.pantu, 33.pantu, 34.pantu, 117. 8panta

ceturto daļu, 214.1pantu, 240.pantu, 243.1 pantu, 243.pantu, 244.pantu, 260.pantu, 271.pantu, 272.pantu,

274.pantu, 275.pantu, 276.pantu, RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/ nolēma, par

administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams pēc LAPK 1178.panta ceturtās daļas, /pers. A/ uzlikt naudas

sodu Ls 420, - (četri simti divdesmit latu) apmērā un atņemt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trīs

gadiem.

Saskaņā ar LAPK 29.panta ceturto daļu, /pers. A/, par atpūtas kuģa vadīšanu alkoholisko dzērienu

reibumā, uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu - 3 gadi, atņemt gan transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības, gan atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Pamatojoties uz LAPK 309.panta otro daļu un 309.2panta otro daļu, /pers. A/, ir pienākums 10 dienu laikā

no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgās vadītāja apliecības Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

/pers. A/, saskaņā ar MK Noteikumu Nr.394 40.punktu un LAPK 274.panta otrās daļas 12.punktu,

pienākums segt alkohola ietekmes pārbaudes izdevumus Ls 22 (divdesmit divi lati) apmērā.

Saskaņā ar LAPK 286.panta nosacījumiem, augstāka iestāde, rakstveida procesā izskatot sūdzību vai

protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un

pamatotību.

Lietā pastāv strīds par to, vai /pers. A/ ir izdarījis Lēmumā minēto administratīvo pārkāpumu un pamatoti

saukts pie administratīvās atbildības.

Ņemot vērā Sūdzībā izteiktos iebildumus, norādāms sekojošais.

Ar Lēmumu nolemts /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 117. 8panta (Sūdzībā

norādīts LAPK 177.8pants) ceturtajā daļā paredzētu pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls 420 apmērā,

un atņemt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trīs gadiem. Saskaņā ar LAPK 29.panta ceturto daļu, /pers.

A/ par atpūtas kuģa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto

termiņu -3 gadi, atņemt gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Saskaņā ar MK Noteikumu Nr.394 40.punktu un LAPK 274.panta otrās daļas 12.punktu, segt alkohola

ietekmes pārbaudes izdevumus Ls 22 (divdesmit divi lati) apmērā.

No Protokolā norādītās pārkāpuma būtības izriet, ka /pers. A/ 25.06.2013. vadīja atpūtas kuģi

„BAYLINER 2000 SCL" v/n /TL numurs/ pēc policijas darbinieka rīkojuma atteicās veikt alkohola

koncentrācijas izelpā testu, kā arī atteicās no alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes

medicīniskas pārbaudes.

RPP inspektora- glābēja /pers. M/ 25.06.2013. ziņojumā konkrēti norādīti sekojoši lietas faktiskie

apstākļi.

25.06.2013. inspektors- glābējs /pers. M/ un kārtībnieks- glābējs /pers. R/, izmantojot RPP kuteri ASTRA

555, v/n /TL numurs/, apsekoja Daugavas, Mīlgrāvja, Ķīšezera un Rīgas pilsētas kanāla akvatorijas.

Apsekojot pilsētas kanāla akvatoriju, plkst.21.05, atrodoties pretī Zigfrīda Annas Meierovica bulvārim 12,

/pers. M/ pamanīja kuteri baltā krāsā, v/n /TL numurs/, kas pārvietojās pa kanālu no Andrejsalas puses

RPP darbinieku virzienā, ar diviem aptuveni 30 gadus veciem vīriešiem tajā. Kuteris pārvietojās haotiski,

bieži mainot braukšanas virzienu, un vairākkārt atsitās pret kanāla malām. Neizmetot enkuru, kuteris

pārtrauca kustību apmēram 10 metru attālumā no RPP darbiniekiem. Kutera vadītājam (kā vēlāk

noskaidrojās, tas bija /pers. A/) lūgts uzrādīt atpūtas kuģa reģistrācijas apliecību un atpūtas kuģa vadītāja

apliecību. /pers. A/ informēja, ka minētie dokumenti mētājas kaut kur kuterī, sarunā iesaistījās arī otra

persona (kā vēlāk noskaidrojās, /pers. H/).

Pēc /pers. M/ skaidrojuma, ka kuteris atrodas kanāla vidū un traucē satiksmei, /pers. H/ piestājās pie

kutera stūres, un tā vadīšanas rezultātā kuteris atsitās pret kanāla malu Brīvības pieminekļa pusē un

pārtrauca kustību.

Inspektors- glābējs /pers. M/ izkāpa krastā, piegāja pie /pers. H/ vadītā kutera. /pers. A/ uzrādīja

nepieciešamo glābšanas aprīkojumu, kāds tas paredzēts saskaņā ar MK 01.03.2005. noteikumu Nr.158

«Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" (turpmāk-Noteikumi Nr.158) 1.pielikumu.

Uzrādot nepieciešamos glābšanas līdzekļus, vīriešu izelpā bija jūtama spēcīga alkohola smaka, kā arī abu

vīriešu runa bija neskaidra un brīžiem tie šļupstēja. Aplūkojot kutera salonu, /pers. M/ uz tā grīdas

konstatēja tukšas alkoholiskā kokteiļa „Garage HARD LEMON" (alkohola saturs 4,6%) pudeles. Uz

jautājumu par alkohola lietošanas faktu pirms kutera vadīšanas, no vīriešiem saņemta apstiprinoša atbilde

(pāris iepriekš minētie kokteiļi. (..)

Vīrietis, kurš pirmais vadīja atpūtas kuģi pa kanālu RPP darbinieku virzienā, stādījās priekšā kā /pers. A/.

Otrs vīrietis, kurš vadīja atpūtas kuģi no kanāla vidus uz krasta pusi, stādījās priekšā kā /pers. H/.

Vīriešu nosauktie personas dati pārbaudīti ar RPP Ziemeļu pārvaldes dežūrdaļas starpniecību,

noskaidrots, ka abām personām ir derīgas atpūtas kuģu vadītāja apliecības un vadītais kuteris ir

BAYLINER 2000SCL ar garumu 6,1 metrs, kas klasificējams kā atpūtas kuģis.

Inspektors- glābējs /pers. M/ informēja /pers. A/ un /pers. P/ par nepieciešamību veikt testu alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, /pers. A/, neko nepaskaidrojot, iegāja kutera kajītē un devās

gulēt. /pers. H/ vērsās pie /pers. M/ ar iebildumiem un izteica vēlēšanos doties projām, lai izbeigtu

pārpratumu. /pers. H/ atteicās veikt alkohola koncentrācijas noteikšanas testu izelpā uz vietas. /pers. A/,

pēc pamodināšanas, atteicās iznākt no kajītes un veikt alkohola koncentrācijas izelpā testu.

/pers. A/ un /pers. H/ nogādāti VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" alkohola, narkotisko un

psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā, Aptiekas ielā 7/9, Rīgā, alkohola, narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei.

No lietas materiālos esošā RPP kārtībnieka- glābēja /pers. R/ 25.06.2013. ziņojuma izriet, ka 25.06.2013.

plkst.21 notikuma vietā ieradās /pers. A/ paziņa /pers. Z/ un paskaidroja, ka, atrodoties kutera stāvvietā,

aptuveni pirms stundas viņa pamanīja, ka /pers. A/ un /pers. H/ lieto alkoholiskos dzērienus. Lai

nepieļautu, ka abi minētie vīrieši vadītu kuteri reibuma stāvoklī, viņa paņēma aizdedzes atslēgas pie sevis,

bet kutera īpašnieks /pers. A/ iedarbināja kuteri bez atslēgām, savienojot elektriskos vadus, un divatā ar

/pers. P/ kuterī devās uz Rīgas pilsētās kanāla pusi.

Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 25.06.2013. Medicīniskās pārbaudes protokolā

Nr.3872 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, kas sastādīts /pers. A/, 24.3.apakšpunktā

norādīts, ka no bioloģiskās vides (asinis, urīns, siekalas) parauga nodošanas atsakās, 26.punktā sniegts

atzinums - atteikšanās no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai bioloģiskās vidēs. Ir

konstatēts alkohola reibums klīniski.

/pers. A/ 02.07.2013. paskaidrojumā norāda, ka 25.06.2013. nav bijis kutera vadītājs, un kuteris nebija

kustībā, kā arī aizdedzes atslēgas atradās pie /pers. I/. No /pers. A/ paskaidrojuma izriet, ka kuteri

vadīja /pers. I/, piestāja pie kanāla krasta (pirms kuģīšu piestātnes pretī Bastejkalnam), paņēma kutera

atslēgas un paskaidroja, ka dosies mājās. /pers. A/ un /pers. H/ palika kuterī. Vai kuteris bija piesiets vai

citādi pietauvots pie krasta, /pers. A/ neredzēja. No alkohola koncentrācijas testa pārbaudes /pers. A/

atteicās, jo nebija kutera vadītājs, līdz ar ko uzskatīja, ka pārbaude nav vajadzīga. No medicīniskās

pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai atteicās, jo nevēlējās maksāt par ekspertīzi, nebūdams kutera

vadītājs.

LAPK 117.8 pantā uzskaitīti atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos. Minētā panta ceturtajā

daļā paredzēts, ka par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī

narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no

četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa

vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem

aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Tātad, lai personu sauktu pie atbildības par LAPK 117. 8 panta ceturtajā daļā paredzētu pārkāpumu,

jākonstatē, ka persona vadījusi atpūtas kuģi un atteikusies no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas

noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Ņemot vērā minēto, LAPK 243.panta nosacījumus, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma sastāva

konstatēšanai atzīstams lietā esošais Protokols par administratīvo pārkāpumu un tam pievienotie

pierādīšanas līdzekļi, t.sk. RPP darbinieku ziņojumi.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,

pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 32.punkta nosacījumiem, MK Noteikumu Nr.158

27.punkta nosacījumiem, RPP darbiniekiem ir tiesības apturēt atpūtas kuģi pārbaudes veikšanai, kā arī to

pārbaudīt.

Saskaņā ar likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 17.punktu, policijas darbiniekam, pildot viņam

uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības nolūkā konstatēt, vai personas ir

lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās

pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvām

alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai

ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai

objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka /pers. A/, 25.06.2013. Rīgas pilsētas kanālā vadīja atpūtas kuģi

„BAYLINER 2000 SCL" v/n /TL numurs/ Nav pamats uzskatīt, ka RPP darbinieka ziņojumā sniegtas

nepatiesas ziņas par notikumu, kas konstatēts pildot amata pienākumus. Saskaņā ar MK Noteikumu

Nr.158 14.punkta nosacījumiem, atpūtas kuģis atrodas kustībā, ja tas nav pietauvots, noenkurots vai

neatrodas uz sēkļa. Kā izriet no RPP darbinieka ziņojuma, atpūtas kuģis „BAYLINER 2000 SCL" v/n/TL

numurs/ bija kustībā, jo kuģa haotiskā pārvietošanās piesaistīja RPP darbinieku uzmanību, kā arī spriežot

pēc lietai pievienotajiem fotouzņēmumiem, atpūtas kuģa „BAYLINER 2000 SCL" v/n /TL

numurs/atrašanās attiecībā pret Rīgas pilsētas kanāla krastiem, uz tā atrodoties tikai abām augstāk

pieminētajām personām, nav statiska. Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 25.06.2013.

Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.3872 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai (kas

sastādīts /pers. A/), apstiprināts fakts, ka pārbaudāmā persona atteicās no asins parauga nodošanas, tātad

atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai bioloģiskās vidēs. Personai alkohola

reibums konstatēts klīniski.

Nosakot sodu, RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/ vadījās pēc LAPK 117. 8panta ceturtajā

daļā noteiktās soda sankcijas, kas paredz sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un

atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Konkrētajā gadījumā RPP DŪCA pārvaldes

priekšnieka p.i. /pers. G/ /pers. A/ piemēroja naudas sodu Ls 420 apmērā un nolēma atņemt atpūtas kuģu

vadīšanas tiesības uz trim gadiem, kas vērtējams kā pamatots un samērīgs sods ar izdarīto pārkāpumu.

LAPK 29.panta ceturtā daļa paredz, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola

reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto

termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Atbildību par atpūtas kuģu vadīšanu alkohola reibumā paredz LAPK 117.7pants.

Konkrētajā gadījumā /pers. A/ tiek saukts pie atbildības par LAPK 117. 8 panta ceturtajā daļā paredzēto

pārkāpumu, t.i., par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, līdz ar ko LAPK

29.panta ceturtās daļas nosacījumi nav piemērojami.

Vadoties no lietā konstatētajiem apstākļiem, pārējo Sūdzībā izvirzīto iebildumu, izskatīšana nav

lietderīga.

Ņemot vērā augstāk minēto, LAPK 7.panta trešās daļas, LAPK 29.panta ceturtās daļas, LAPK 117. 8panta

ceturtās daļas, LAPK 243.panta, LAPK 244.panta, LAPK 286.panta nosacījumus, pamatojoties uz LAPK

287.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto kārtību, nolemts: RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers.

G/ 12.07.2013. lēmumu Nr.D57/08/ZV128361 „Par administratīvā soda uzlikšanu" administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.08/ZV128361 atcelt daļā par LAPK 29.panta ceturtās daļas piemērošanu, bet pārējā

daļā atstāt negrozītu. (l.l.18-21)

2013.gada 19.septembrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, kurā norādīts, ka, iepazīstoties ar

augstākminēto lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, uzskata to par pretlikumīgu un atceļamu daļā, ar

kuru atstāts spēkā iepriekšējais lēmums, tam nepiekrīt un pārsūdz to pilnībā šādu iemeslu dēļ:

Latvijas APK 9.pants nosaka, ka - Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama

(ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko

kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība. No minētā izriet, ka, lai sauktu personu pie atbildības par kādām tās izdarītām

darbībām, amatpersonai ir jākonstatē šīs darbības un ka tās ir izdarījusi konkrētā persona (LAPK 8.p.l.d.).

LAPK 177.8panta 4.daļa paredz administratīvo atbildību - Par atteikšanos no asins pārbaudes

alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu

vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

(atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no

četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

No šīs panta normas izriet, ka ir jābūt konstatētai personai, kura vadīja atpūtas kuģi un ir atteikusies no

alkohola pārbaudes, lai to varētu saukt pie administratīvās atbildības par savu bezdarbību.

Kā jau vairākkārtēji tika norādījis, tad atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" ar valsts reģistrācijas Nr./TL

numurs/ (motorlaiva), viņš netika vadījis tajā dienā, bet gan tikai atradās uz tās kā pasažieris, tieši tāpat kā

/pers. H/, par cik tās vadītājs /pers. I/ to bija pietauvojis (piesējis pie celma) krastā un devies uz savu

dzīvesvietu, lai uzlādētu mobilo telefonu.

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma protokola ZV Nr. 128361, tad viņš tiek saukts pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 177.8panta 4.daļas par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst. 22:05 ir

vadījis atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ un pēc policijas

darbinieku rīkojuma atteicies veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicies no

medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Minētajā dienā un tajā pašā laikā par šī paša kuģa vadīšanu pie administratīvās atbildības tiek saukts /pers.

H/ (protokols ZV Nr. 126244), kurš arī pēc policijas darbinieku rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola

koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko

vai citu apreibinošo vielu ietekmes, jo bija tikai pasažieris, nevis vadītājs, kā to gribēja uzspiest policijas

darbinieki.

Rodas jautājums, kā policijas darbinieki var izvirzīt apsūdzību par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola

reibumā vienlaicīgi divām personām un pieņemt lēmumu par administratīvā protokola sastādīšanu sakarā

ar to, ka viņi atteicās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi, ja nav pat noskaidrojuši, kurš vadīja atpūtas

kuģi un, vai to kāds no viņiem vispār vadīja, neņemot vērā paskaidrojumus, ka tā vadītājs tiek gaidīts

atpakaļ, un, ka viņi to nevar vadīt, jo aizdedzes atslēga, ar kuru var iedarbināt dzinēju, pat nebija viņu

rīcībā!?

LAPK 243.panta l.daļa nosaka, ka - Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā. Savukārt minētā panta 2.daļa nosaka, ka - Iestādē pierādīšanas pienākums

administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās

atbildības, bet tiesā — iestādei.

Savukārt LAPK 243.1 pants nosaka, kādi konkrēti ir pierādīšanas līdzekļi, un tie ir: pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personas liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas

atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi;

procesuālajās darbībās vai rakstveida vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Analizējot pārsūdzamā lēmumā norādītos pierādījumus, secināms, ka tas balstīts tikai un vienīgi uz Rīgas

pašvaldības policijas darbinieku liecībām, kaut gan, saskaņā ar LAPK 243. 1 pantu policijas, darbinieka

paskaidrojumi nav kvalificējami ne zem viena no faktu konstatējošiem līdzekļiem. Turklāt lietā esošie

pierādījumi - pie atbildības saucamās personas paskaidrojums, ka tā nav vadījusi atpūtas kuģi, faktu, ka

kuģa aizdedzes ligzdā netika konstatēta atslēga, ar kuru varētu iedarbināt motorlaivu, kā arī fakts, ka trešā

persona /pers. AB/ motorlaivas atslēgas atgādāja, un tas tika fiksēts lietā, liecinieka /pers. I/ liecības, kas

pierāda personas nevainīgumu minētajā pārkāpumā, tiek uzskatīti par nelietderīgiem un tos nav vērts

izskatīt, neiztur nekādu kritiku (skatīt lēmuma 7 lpp. 4 atkāpi no augšas).

Kā redzams no minētā lēmuma, tad viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības kā atpūtas kuģa

pasažieris, lai gan LAPK šāda administratīva atbildība kā atpūtas kuģa pasažierim nav paredzēta, jo

Atbildība par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir paredzēta LAPK

177.7pantā, taču, kā redzams no minētajiem protokoliem, tad pēc šāda panta viņi netiek saukti pie

administratīvās atbildības, līdz ar to minētie fakti rada neskaidrību par to, kā tika konstatēts, kurš vadīja

motorlaivu un vai to vispār kāds konstatēja, jo vienlaicīgi divas personas nevarēja vadīt vienu kuģi, jo

stūre ir tikai viena, otrkārt, dzinējs nebija ieslēgts, nemaz nerunājot par to, ka tā atslēgas pat neatradās uz

kuģa, treškārt, pie atbildības par kuģa vadīšanu tiek saukti tās pasažieri, kas ir pilnīgs absurds.

Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmā daļa nosaka, ka - Iestādei ir jāpierāda tie apstākļi, uz

kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departaments, gadījumā, ja iestāde neiedziļinās lietas apstākļos, uzskatot, ka tai nav pienākums

noskaidrot faktiskos apstākļus lietā, šāda iestādes rīcība var tikt vērtēta kā objektīvās izmeklēšanas

principa pārkāpums.

Ar šādām savām darbībām pašvaldības policijas darbinieki pārkāpj ar Satversmi noteikto nevainīguma

prezumpciju, tas ir, ne vis, ka iestādei ir jāpierāda, ka viņš ir vainīgs, bet, viņam ir jāpierāda tai, ka nav

vainīgs, kas ir pilnīgs absurds un rupjš cilvēktiesību pārkāpums.

Kā jau tika norādīts, tad ir liecinieki, kas var apstiprināt minētos faktus, proti, /pers. I/, kurš nevarēja

ierasties uz pirmās lietas izskatīšanu, bet telefoniski tika paskaidrojis, gan arī /pers. AB/, kurš atgādāja

kutera atslēgas, jo, pārsūdzot Rīgas Pašvaldības Policijas Drošības uz Ūdens un Civilās Aizsardzības

Pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers. G/ 2013.gada 12.jūlija lēmumu Nr.D57/08/ZV128361,

tika izteicis lūgumu lietā pieaicināt un nopratināt abus minētos lieciniekus, taču tas netika darīts.

Uzskata, ka ar šādu savu rīcību Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks /pers. E/ ir pārkāpis Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 1.daļas noteikumu - Valsts pārvalde ir pakļauta tikumam un tiesībām.

Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var

izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, 2.daļas noteikumu - Valsts pārvalde savā darbībā

ievēro cilvēktiesības, 3.daļas noteikumu - Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības

interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, 4.daļas noteikumu -

Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu

interešu, kā arī 5.daļas noteikumu (labas pārvaldības principu) - Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas

pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu

aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu sapratīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai

valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Objektīvās izmeklēšanas princips paredz iestādes pienākumu lietas ietvaros noskaidrot objektīvo

patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa

244.pantu, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas.

Administratīvo tiesību publisko tiesību princips nosaka, ja administratīvā pārkāpumā nav objektīvi

pierādīta indivīda vaina, tad šaubu gadījumā taisnība ir indivīdam.

/pers. A/ lūdz tiesu uzaicināt lietā kā liecinieku /pers. I/, /pers. AF/, kā arī atcelt Rīgas Pašvaldības

Policijas priekšnieka /pers. E/ 2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l daļā, ar kuru atstāts

spēkā Rīgas Pašvaldības Policijas Drošības uz Ūdens un Civilās Aizsardzības Pārvaldes priekšnieka

pienākumu izpildītāja /pers. G/ 2013.gada 12.jūlija lēmums Nr.D57 /08/ ZV128361 un izbeigt lietu. (l.l.4-

7)

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ sūdzību uzturēja un paskaidroja, ka nesaprot, kāpēc policijas

darbinieki viņu aizturēja. Brauca uz Vecrīgu atpūsties, brauca ar kuteri pa kanālu. Modrim lādējās ārā

telefona baterija, un viņam vajadzēja aizbraukt uzlādēt telefonu. Viņi piestāja krastā. Pie viņiem piegāja

policija. Policija pienāca no krasta puses. Paprasīja dokumentus. Viņš pateica, ka nav. No otras puses, pa

ūdeni piebrauca policijas kuteris, policists prasīja dokumentus un to, kas bija pie stūres. Sākumā bija trīs

cilvēki, kuteri vadīja /pers. I/. Viņi dzīvojās pa salonu, kad Modris aizgāja. Pats nebrauca ar laivu. Prasīja,

no kurienes viņi brauc, kurš bija stūres. Viņš teica, ka piecpadsmit minūtes jau stāv. Policija uzreiz lika

iepūst trubiņā, bet viņš teica, ka neatrodas pie stūres un pauda neizpratni, kāpēc būtu jāpūš.

Kuterī viņi iekāpa Bukaišos, kooperatīvā. Viņi sēdēja garāžā, atpūtās, ēda gaļu, dzēra alu. Tad viņi (/pers.

A/, Kaspars un Modris) izdomāja braukt uz Vecrīgu. Visi trīs uzkāpa uz kuģa. Brauca uz Vecrīgu, tad

Modris kuģi pameta, jo viņam vajadzēja steidzami piezvanīt, bet telefons lādējās ārā. Viņš teica, lai

braucot atpakaļ, bet viņi teica, ka pagaidīs viņu turpat laivā.

/pers. AG/ izkāpa, viņš uzreiz ar virvi piesēja laivu. Policija atnāca pēc kādām 15-20 minūtēm. Kuteris

visu laiku bija piesiets, un viņi gaidīja Modri, klausījās mūziku. Viņš ir kuģa īpašnieks. Viņam ir ūdens

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. /pers. I/ kuģi vadīja tādēļ, jo viņš pats to nevarēja darīt, jo bija

iedzēris. Modris nebija dzēris. Modrim ir kuģa vadīšanas tiesības. No mērījumiem atteicās tādēļ, ka

nesaprata, kāpēc viņam tas jādara, ja viņš nebija pie kuģa stūres. Policija neredzēja, ka viņš vada kuģi.

Kad policija pienāca, virve bija ūdenī, bet viņš paskaidroja, ka viņa atsējās. Saruna ar policiju notika tad,

kad Modris bija prom. Modrim bija jāatgriežas, viņš tikai gribēja uzlādēt telefonu. Nezina, vai /pers. I/ uz

Bukaišiem brauca ar sabiedrisko transportu.

Liecinieks /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada 25. jūnijā viņam bija brīva pēcpusdiena un Dima

uzaicināja viņu pavizināties ar viņa motorlaivu. No Bukaišiem izbrauca trijatā, ap pussešiem nolēma

iebraukt Vecrīgā. Novietoja laivu pie strūklakas, netālu no laivu piestātnes. Puiši sazvanīja draudzenes,

viņas plānoja atnākt. Atcerējās, ka gaida svarīgu telefona zvanu, bet bija izlādējies telefons, tādēļ ap

plkst.18.00 ar taksometru aizbrauca mājās, uz Baložiem, uzlādēt telefonu. Atgriezās atpakaļ aptuveni ap

plkst. 20.00, tad vairāk neviena uz vietas nebija, zvanīja viņiem, neviens neatbildēja.

Tā kā draugi dzēra kokteilīšus, paņēma līdzi kuģa atslēgas, lai nesanāk nepatikšanas. Kuģa dokumentu

viņam nebija, paļāvās, ka dokumenti ir pie Dmitrija. No kuģa paņēma tikai atslēgas. Motorlaivu piesēja

pie celma krastā, piesēja kārtīgi. Kad viņš atgriezās, tad motorlaivas nekur vairs nebija. Viņš todien vadīja

kuteri, ir vadīšanas apliecība.

Liecinieks /pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka viņam piezvanīja Dmitrija sieva un pateica, ka Dmitrijs ir

aizturēts, ka pēc darba brauca uz garāžu savākt atslēgas un dokumentus, jo Dmitrijam dokumentu nebija

līdzi. Atbrauca pēc plkst.19.00, policija neatdeva laivu, kamēr nebija dokumentu. Tā kā viņam bija

dokumenti, tad sarunāja ar policiju, ka viņi aizvedīs kuteri uz stāvvietu. Viņš atveda no Bukaišiem otras

kutera atslēgas un tehnisko pasi. Kad atbrauca, redzēja, ka tur stāvēja policija, /pers. A/ neredzēja. Uz

notikuma vietu atbrauca viens, kad atveda atslēgas. Dimas sieva piezvanīja un teica, ka skapītī jābūt

otrām atslēgām, jo Modris vienas bija paņēmis. /pers. Z/ ir /pers. A/ draudzene.

Liecinieks /pers. R/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības

pārvaldē. Jūnija mēnesī tur strādāja kontroles grupā. Darba pienākumos ietilpa kontrolēt Rīgas ūdens

tilpnes, patrulēt un nodrošināt sabiedrisko kārtību, pārbaudīt laivas un, ja nepieciešams, veikt glābšanas

darbus. Arī tajā dienā, 2013.gada 25.jūnijā, dežūrēja. Bija jāveic kontrole un apsekošana Rīgas kanālā.

Bija kopā ar /pers. M/. Tajā dienā ap plkst.21.00 atradās krastā, pārinieks bija laivā. No Bastejkalna

krasta redzēja, ka no ostas puses pret straumi tuvojas motorlaiva, kurā atradās divi cilvēki. Viņam radās

aizdomas, ka viņi ir alkohola reibuma stāvoklī, jo viņi tā uzvedās - kaut kā jocīgi smaidīja, un palūdza

viņus piebraukt tuvāk. Pirmkārt, /pers. A/, bija pie stūres, to faktu viņš redzēja. Viņš gāja pret straumi. Ja

viņš būtu dreifējis, tad viņš būtu braucis otrā virzienā. Rīgas kanālā reti iebrauc privātie kuteri, tas ir liels

retums, pārsvarā tur ir komerckuģīši, airu laivas, bet motorlaivas ir liels retums. /pers. A/ izskatījās kā

reibumā, jo viņam kā policistam ir pieredze. /pers. A/ atradās kādus piecpadsmit metrus no viņa, kad bija

krastā. Viņš laivā bija ar vēl vienu personu. Pēc tam viņu palūdza piebraukt tuvāk, /pers. A/ izkāpa ārā pa

priekšu. Otra persona palika pie stūres. Pateica, ka grib pārbaudīt laivu un stādījās priekšā kā policijas

darbinieks. Viņu visu laiku straume nesa prom, un tad palūdza, lai viņš netraucē komerckuģiem. Laiva

nebija piesieta. Palūdza pietauvoties pretējā krastā. Otrā persona piebrauca pie pretējā krasta. /pers. M/

bija laivā. Pats atradās krastā, jo gribēja veikt komerckuģu kontroli, bet negaidīti piebrauca šis kuteris.

Laivas dzinējs strādāja, to viņš simtprocentīgi var apgalvot, bet vadītājs teica, ka atslēgu viņam vispār

nav. Arī dzinēja skaņu dzirdēja. Vadītājs pateica, ka viņam nav laivas atslēgu, ka to var iedarbināt ar kaut

kādiem vadiem. Pat ja tiktu izmatoti airi, arī tad tā skaitītos kuģa vadīšana; nav obligāti jābūt ieslēgtam

dzinējam. Un, ja kuģis nav pietauvots, viņš, jebkurā gadījumā skaitās kustībā esošs. Sāka ar personām

runāt, teica, ka nepieciešams veikt testu, iepūšot trubiņā, bet personas no pārbaudes atteicās. Izsauca

papildspēkus no Centra rajona, jo viņiem nav tādas iespējas viņus nogādāt pārbaudes veikšanai. Atbrauca

ekipāža un lūdza personas iet uz mašīnu, lai gan sākotnēji viņi to negribēja. Pats palika krastā, bet /pers.

M/ aizbrauca ar viņiem uz ekspertīzi. Tad atbrauca /pers. A/ sieva; pārbaudot dokumentus, gan secināja,

ka tā nav viņa sieva. Pēc tam atbrauca /pers. A/ draugs vai brālis. Teica, ka abi var braukt uz vietu, kur

jāstāv laivai, bet viņiem nebija vadīšanas tiesību. Pēc noteikumiem, kuteri vajag novietot tuvākajā

piestātnē. Par piestātni var uzskatīt arī komerckuģu piestātni, bet tad laiva paliktu bez uzraudzības. Viņi

palūdza, lai laivu aizved līdz tai piestātnei, kas atrodas pie Dienvidu tilta. Viņš izpildīju viņu lūgumu.

Laiva tur palika, paņēma paskaidrojumu, ka nekādu pretenziju nav.

Atslēgas atnesa /pers. A/ draudzene. Viņa atslēgas iedeva rokās. Kad atbrauca /pers. A/ draudzene, viņa

teica, ka atbrauks cilvēks, kam ir kuģa vadīšanas tiesības.

Protokola sastādīšana ir tikai fakta konstatācija, ko redzēja, par to arī stādīja protokolu. Uzskata, ka laivas

vadīšana reibuma stāvoklī ir bīstams pārkāpums. Ir zināms, ka arī uz otru personu ir sastādīts protokols.

Pirmās bildes bija no tā krasta, kur sākotnēji viņus ieraudzīja, t.i., no krasta, kur ir mazais tiltiņš. Ja redz

aizdomīgu laivu, tad veic foto fiksāciju. Pirmo foto fiksēja, vēl nezinot, kas būs tālāk. Motorlaiva bija

kustībā, un pie stūres atradās /pers. A/.

Atslēgas atveda sieviete apmēram pēc stundas. Pēc tam atbrauca sievietei pazīstams cilvēks, kurš pateica,

ka nav tiesību. Vispirms atbrauca sieviete un tad vīrietis.

Nebija tā, ka laiva brauca ar pilnu jaudu. Fotogrāfija fiksēta nevis tajā brīdī, kad brauca, bet tad, kad viņš

jau palūdza piebraukt tuvāk.

Tiesas sēdē tiek veikta lietai pievienotās CD matricas apskate. (l.l.50)

Tiesas sēdē iestādes pārstāvis sūdzību atzina par nepamatotu un lūdza noraidīt to. Paskaidroja, ka

konkrētais APK pants paredz atbildību par nepakļaušanos alkohola pārbaudei, un ir piemērojams sods.

Lai piemērotu sodu, ir nepieciešams kuģa vadīšanas fakts un atteikšanās no alkohola pārbaudes. Pēc visa

arī ir skaidrs, ka bija alkohola reibums. Par to nav strīda. Strīds ir par to, vai laiva tika vadīta. Noteikumos

par kuģošanas līdzekļu satiksmi ir konkrēti noteikts, kādos apstākļos ir uzskatāms, ka kuģis tiek vadīts.

Kā redzams no lietas materiāliem, liecinieku liecībām, paskaidrojumiem un video, kuteris tika vadīts un

atradās kustībā, attiecīgi sūdzības iesniedzējs to ir vadījis un pēc tam nav pakļāvies policijas lūgumam un

nav veicis alkohola koncentrācijas noteikšanas testu, par ko persona ir saucama pie atbildības.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies sūdzības iesniedzēja, liecinieku un iestādes pārstāvja

paskaidrojumus tiesas sēdē, aizstāvja viedokli, atzīst, ka Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka

2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l daļā, ar kuru atstāts spēkā Rīgas Pašvaldības

policijas Drošības uz Ūdens un Civilās Aizsardzības pārvaldes 2013.gada 12.jūlija lēmums Nr.

D57/01/ZV128361, atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12 panta 1.daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes

lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Tiesa atzīst, ka veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības, nekonstatējot

apstākļus, kas norādītu, ka tiktu aizskartas sūdzības iesniedzēja /pers. A/ tiesības.

Lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst.21.50 /pers. A/ tika nogādāts VSIA „Rīgas psihiatrijas

un narkoloģijas centrs” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā, Aptiekas

ielā 7/9, Rīgā, kā arī nepastāv strīds par to, ka 25.06.2013.plkst 21.50 /pers. A/ atteicās no 1.parauga

nodošanas, bet 25.06.2013. plkst.22.05 atteicās no 2.parauga nodošanas, kas izriet no Medicīniskās

pārbaudes protokola Nr.3872 (l.l.39), un kas atbilstoši fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā. (l.l.30)

Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 117. 8

panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par to, ka /pers. A/ vadīja

atpūtas kuģi Bayliner 2000 SCL, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, un pēc policijas darbinieka

rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no medicīniskās

pārbaudes par alkohola vai narkotisko, vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieka /pers. R/ liecībām par to, ka 2013.gada 25.jūnijā, veicot kontroles un

apsekošanas darbus Rīgas kanālā, ap plkst.21.00, no Bastejkalna krasta redzēja, kā no ostas puses pret

straumi tuvojas motorlaiva, kurā atradās divi cilvēki, un tieši /pers. A/ atradās pie stūres. Pie tam, dzirdēja

darbojošos motora troksni.

Neskatoties uz to, ka tiesas sēdē liecinieks /pers. I/ liecināja, ka viņš 2013.gada 25.jūnijā vadīja kuteri un

to ap plkst.18.00 atstāja, lai dotos uz savu dzīves vietu, minētais apstāklis nav pretrunā liecinieka /pers. R/

liecībām, ka ap plkst.21.00, t.i., pēc trim stundām, redzēja Rīgas kanālā /pers. A/ pret straumi vadīto

kuteri (analogas ziņas par šo faktu satur RPP DŪCA pārvaldes inspektora Valsts amatpersona ziņojums).

Liecinieks A.Grins-Lisovs tiesas sēdē sniedza pretrunīgas liecības par kutera atslēgas nodošanas

apstākļiem, proti, liecināja, ka pēc /pers. A/ drudzenes zvana atvedis atslēgas, kas ir pretrunā ar /pers. R/

liecībām, proti, ka /pers. A/ draudzene atveda kutera atslēgas uz notikuma vietu, bet /pers. AH//pers. AI/

notikuma vietā ieradās vēlāk.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības

sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums,

dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās

darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ņemot vērā, ka lietā nav ziņu par policijas darbinieku ieinteresētību lietas iznākumā, bet /pers. A/ ir

ieinteresēts lietas iznākumā sev par labu, tiesa lielāku ticamību piedod policijas darbinieka sniegtajām

liecībām, kā arī liecībās sniegtais apstākļu izklāsts nav pretrunā ar citiem lietas materiālos esošajiem

pierādījumiem, tsk., CD matricā fiksētajam.

Tiesa noraida Sūdzībā norādīto, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieku paskaidrojumi nav

kvalificējami ne zem viena no faktu konstatējošiem līdzekļiem saskaņā ar Latvijas APK noteikto.

Par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida

pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums, ja tas satur informāciju par attiecīgajā lietā

noskaidrojamiem apstākļiem (sal.skat. Senāta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007

19.punktu). Ne Administratīvā procesa likums, ne Latvijas APK, ne arī citas tiesību normas nenoteic, ka

dienesta ziņojumus nebūtu iespējams izmantot par pierādīšanas līdzekļiem lietā, tādējādi policijas

amatpersonu dienesta ziņojumi kā rakstveida pierādījumi par lietas apstākļiem ir pieļaujami gan saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan Administratīvā procesa likumu (sal.skat. Senāta

2007.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-609/2007 5.9.punktu, Senāta 2008.gada

4.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-439/2008 8.2.punktu).

Izvērtējot visu augstāk minēto, tiesa atzīst, ka ar Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka 2013.gada

29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l pamatoti atzīts, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 117. 8panta

ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, proti, ka /pers. A/ 2013.gada 25.jūnijā plkst.21.50, Rīgas pilsētas

kanālā vadīja atpūtas kuģi /Nosaukums B/ 2000 SCL, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, un,

25.06.2013. VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā ”Aptiekas ielā 7/9, Rīgā, pēc policijas

darbinieka rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no

medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko vielu, vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums un, pamatojoties

uz kuriem, iestāde secinājusi, ka /pers. A/ darbības kvalificētas pareizi pēc Latvijas APK 117. 8panta

ceturtās daļas.

Novērtējusi pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka tas atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots, ievērojot

procesuālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējam administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, līdz ar to,

ievērojot administratīvā soda preventīvo raksturu, uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi

- administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams

negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka /pers. E/ 2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l,

atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā

no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un kļuva pieejams 2014.gada 12.februārī.

Tiesnese /paraksts/ /pers. AN/

NORAKSTS PAREIZS:

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Bite

Rīgā, 12.02.2014.

Rīgā, 2014.gada 12.februārī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese M.Bite

ar sekretāri A.Jēkabsoni, tulci R.Teni

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc

/pers. A/ sūdzības par Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka 2013.gada 29.augusta lēmumu

Nr.D57/01/ZV128361/l daļā, ar kuru atstāts spēkā Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz Ūdens un

Civilās Aizsardzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja 2013.gada 12.jūlija lēmums Nr.

D57/01/ZV128361, un

k o n s t a t ē j a:

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk - RPP) priekšnieks /pers. E/, izskatot /pers. A/ sūdzību par

RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības (turpmāk — DŪCA) pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/

12.07.2013. lēmumu Nr.D57/08/ZV128361, konstatēja, ka 31.07.2013. saņemta /pers. A/ 26.07.2013.

sūdzība, kurā /pers. A/ uzskata Lēmumu par pretlikumīgu un atceļamu, norādot sekojošus iemeslus.

/pers. A/ noliedz, ka būtu vadījis atpūtas kuģi (turpmāk arī - kuteris) ,,BAYLINER 2000 SCL"

(valsts reģistrācijas (turpmāk - v/n) Nr./TL numurs/), bet atradās uz tā kā pasažieris, tāpat kā /pers. H/.

Kuģa vadītājs /pers. I/ atpūtas kuģi bija pietauvojis krastā un devies uz savu dzīvesvietu.

/pers. A/ atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -LAPK) 9.panta,

8.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr. 128361 esot norādīts, ka /pers. A/ 25.06.2013. plkst.22.05

vadījis atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr./TL numurs/ un pēc policijas darbinieku rīkojuma

atteicies veikt alkohola koncentrācijas izelpā testu, kā arī atteicies no alkohola vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes.

25.06.2013. tajā pašā laikā par atpūtas kuģa ,,BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr./TL numurs/vadīšanu pie

administratīvās atbildības saukts /pers. H/ (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr. 126244). Arī

/pers. H/, pēc policijas darbinieku rīkojuma, atteicies veikt alkohola koncentrācijas izelpā testu, kā arī

atteicies no alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes.

Policijas darbinieki nav noteikuši, kura no minētajām personām vadīja atpūtas kuģi, kā arī nav ņēmuši

vērā paskaidrojumus, ka tiek gaidīts atpūtas kuģa vadītājs un aizdedzes atslēga dzinēja iedarbināšanai nav

personu rīcībā.

/pers. A/ atsaucas uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 150.panta pirmo dalu, LAPK

243.panta pirmo daļu, otro daļu, LAPK 243.pantā uzskaitītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Lēmums balstīts tikai un vienīgi uz RPP darbinieku liecībām. Saskaņā ar LAPK 243. 1 panta

nosacījumiem, policijas darbinieku paskaidrojumi nav kvalificējami kā faktus konstatējoši līdzekļi. Pie

atbildības saucamās personas paskaidrojums par to, ka nav vadījusi atpūtas kuģi, jo aizdedzes ligzdā

netika konstatēta atslēga dzinēja iedarbināšanai, un fakts, ka /pers. J/ atgādāja atpūtas kuģa atslēgas, un

/pers. I/ liecības nav ņemtas vērā.

/pers. A/ atsaucas uz LAPK 177.8panta ceturtās daļas sankciju. No panta normas izriet, ka ir jākonstatē

persona, kas vadīja atpūtas kuģi un atteicās no alkohola pārbaudes, lai to varētu saukt pie administratīvās

atbildības par savu bezdarbību.

Atbildība par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir paredzēta LAPK 177. 7

pantā, no protokoliem redzams, ka personas nav sauktas pie atbildības pēc šī panta. Minētie fakti rada

neskaidrību, par to, kā tika konstatēts, kurš vadīja atpūtas kuģi, vai to vispār kāds konstatēja, jo vienlaicīgi

divas personas nevarēja vadīt vienu kuģi, jo ir tikai viena stūre, dzinējs nebija ieslēgts un atslēga

neatradās uz kuģa.

Pamatojoties uz augstāk minēto un LAPK 8.pantu, 9.pantu, 177.8panta ceturto daļu, 243.panta pirmo

daļu, 2431.pantu, 244.pantu, 286.panta pirmās daļas 3.punktu, APL 150.pantu, /pers. A/ lūdz uzaicināt

lietā kā lieciniekus /pers. I/ un /pers. K/, atcelt Lēmumu un izbeigt lietvedību.

Lēmumu pieņēma RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/ 12.07.2013. Viestura prospektā 17/1,

Rīgā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.08/ZV128361 attiecībā pret /pers. A/.

Lēmumā norādīts, ka RPP DŪCA pārvaldes inspektors-glābējs /pers. M/ 25.06.2013. sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.128361 (turpmāk -Protokols) par to, ka /pers. A/ Rīgas

pilsētas kanālā vadīja atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr/TL numurs/, un 25.06.2013.

plkst.21.50 Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Aptiekas ielā 7/9, Rīgā, pēc policijas

darbinieka rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no

medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko, vai citu apreibinošo vielu ietekmi, līdz ar ko izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams saskaņā ar LAPK 1178. panta ceturto daļu.

Liecinieks /pers. I/ 10.07.2013. telefoniski informēja, ka nevarēs ierasties uz administratīvā pārkāpuma

lietu Nr.08/ZV128361 un Nr.08/ZV126244 izskatīšanu 10.07.2013. plkst.09.00. Telefoniski uzklausīta

/pers. I/ liecība. /pers. I/ paskaidroja, ka 25.06.2013. ap plkst.21.40 atradās atpūtas kuģī kopā ar /pers. A/

un /pers. P/, un vadīja atpūtas kuģi „BAYLFNER 2000 SCL" v/n /TL numurs/ Pietauvojis atpūtas kuģi

„BAYLINER 2000 SCL" v/n /TL numurs/ kanāla malā pie celma un devies uz savu deklarēto dzīvesvietu

uzlādēt mobilo telefonu, savukārt /pers. A/ un /pers. H/ palikuši atpūtas kuģī.

Pie atbildības saucamā persona /pers. A/ 10.07.2013. plkst.09.10 telefoniski lūdza pārcelt lietas

izskatīšanu, tādējādi, saskaņā ar LAPK 271.panta ceturtās daļas nosacījumiem, administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšana pārcelta no 10.07.2013. uz 12.07.2013.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu ieradās un saskaņā ar LAPK 271.pantu uzklausīts /pers. A/

paskaidrojums. /pers. A/ neatzina, ka būtu vadījis atpūtas kuģi, līdz ar to izdarītajam pārkāpumam

nepiekrita.

/pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar visiem lietas Nr.08/ZV128361 materiāliem to kopumā

un savstarpējā saistībā, kā arī personas alkohola ietekmes pārbaudes protokolā ietverto informāciju.

Pamatojoties uz LAPK 32.pantā noteikto, uzliekot sodu, ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs,

pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie

apstākļi.

Saskaņā ar LAPK 34.pantu atbildību pastiprinošie apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar LAPK 274.panta otrās daļas 12.punktā minētajiem nosacījumiem, lēmumā par administratīvā

soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem,

nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

Savukārt, Ministru kabineta (turpmāk - MK) 02.06.2008. noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.394) 40.punkts

nosaka, ja medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas,

Valsts policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī

komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku nosūtījumu, kurā

norādīts medicīniskās pārbaudes iemesls un pārbaudāmajai personai medicīniskajā pārbaudē konstatēts,

ka alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai atbilstoša koncentrācija citā

bioloģiskajā vidē, vai arī ir konstatēts alkohola reibums klīniski, pārbaudes izdevumus sedz pārbaudāmā

persona, iemaksājot izdevumu apmēra summu nosūtītāja budžeta kontā.

Administratīvā pārkāpuma lietā pievienots Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

25.06.2013. Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3872 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai,

kurā norādīts, ka /pers. A/ atteicies no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai

bioloģiskajās vidēs. Ir konstatēts alkohola reibums klīniski.

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar LAPK 22.pantu, 32.pantu, 33.pantu, 34.pantu, 117. 8panta

ceturto daļu, 214.1pantu, 240.pantu, 243.1 pantu, 243.pantu, 244.pantu, 260.pantu, 271.pantu, 272.pantu,

274.pantu, 275.pantu, 276.pantu, RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/ nolēma, par

administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams pēc LAPK 1178.panta ceturtās daļas, /pers. A/ uzlikt naudas

sodu Ls 420, - (četri simti divdesmit latu) apmērā un atņemt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trīs

gadiem.

Saskaņā ar LAPK 29.panta ceturto daļu, /pers. A/, par atpūtas kuģa vadīšanu alkoholisko dzērienu

reibumā, uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu - 3 gadi, atņemt gan transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības, gan atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Pamatojoties uz LAPK 309.panta otro daļu un 309.2panta otro daļu, /pers. A/, ir pienākums 10 dienu laikā

no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgās vadītāja apliecības Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

/pers. A/, saskaņā ar MK Noteikumu Nr.394 40.punktu un LAPK 274.panta otrās daļas 12.punktu,

pienākums segt alkohola ietekmes pārbaudes izdevumus Ls 22 (divdesmit divi lati) apmērā.

Saskaņā ar LAPK 286.panta nosacījumiem, augstāka iestāde, rakstveida procesā izskatot sūdzību vai

protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un

pamatotību.

Lietā pastāv strīds par to, vai /pers. A/ ir izdarījis Lēmumā minēto administratīvo pārkāpumu un pamatoti

saukts pie administratīvās atbildības.

Ņemot vērā Sūdzībā izteiktos iebildumus, norādāms sekojošais.

Ar Lēmumu nolemts /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 117. 8panta (Sūdzībā

norādīts LAPK 177.8pants) ceturtajā daļā paredzētu pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls 420 apmērā,

un atņemt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trīs gadiem. Saskaņā ar LAPK 29.panta ceturto daļu, /pers.

A/ par atpūtas kuģa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto

termiņu -3 gadi, atņemt gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Saskaņā ar MK Noteikumu Nr.394 40.punktu un LAPK 274.panta otrās daļas 12.punktu, segt alkohola

ietekmes pārbaudes izdevumus Ls 22 (divdesmit divi lati) apmērā.

No Protokolā norādītās pārkāpuma būtības izriet, ka /pers. A/ 25.06.2013. vadīja atpūtas kuģi

„BAYLINER 2000 SCL" v/n Nr/TL numurs/, pēc policijas darbinieka rīkojuma atteicās veikt alkohola

koncentrācijas izelpā testu, kā arī atteicās no alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes

medicīniskas pārbaudes.

RPP inspektora- glābēja /pers. M/ 25.06.2013. ziņojumā konkrēti norādīti sekojoši lietas faktiskie

apstākļi.

25.06.2013. inspektors- glābējs /pers. M/ un kārtībnieks- glābējs /pers. R/, izmantojot RPP kuteri ASTRA

555, v/n /TL numurs/, apsekoja Daugavas, Mīlgrāvja, Ķīšezera un Rīgas pilsētas kanāla akvatorijas.

Apsekojot pilsētas kanāla akvatoriju, plkst.21.05, atrodoties pretī Zigfrīda Annas Meierovica bulvārim 12,

/pers. M/ pamanīja kuteri baltā krāsā, v/n /TL numurs/, kas pārvietojās pa kanālu no Andrejsalas puses

RPP darbinieku virzienā, ar diviem aptuveni 30 gadus veciem vīriešiem tajā. Kuteris pārvietojās haotiski,

bieži mainot braukšanas virzienu, un vairākkārt atsitās pret kanāla malām. Neizmetot enkuru, kuteris

pārtrauca kustību apmēram 10 metru attālumā no RPP darbiniekiem. Kutera vadītājam (kā vēlāk

noskaidrojās, tas bija /pers. A/) lūgts uzrādīt atpūtas kuģa reģistrācijas apliecību un atpūtas kuģa vadītāja

apliecību. /pers. A/ informēja, ka minētie dokumenti mētājas kaut kur kuterī, sarunā iesaistījās arī otra

persona (kā vēlāk noskaidrojās, /pers. H/).

Pēc /pers. M/ skaidrojuma, ka kuteris atrodas kanāla vidū un traucē satiksmei, /pers. H/ piestājās pie

kutera stūres, un tā vadīšanas rezultātā kuteris atsitās pret kanāla malu Brīvības pieminekļa pusē un

pārtrauca kustību.

Inspektors- glābējs /pers. M/ izkāpa krastā, piegāja pie /pers. T/ vadītā kutera. /pers. A/ uzrādīja

nepieciešamo glābšanas aprīkojumu, kāds tas paredzēts saskaņā ar MK 01.03.2005. noteikumu Nr.158

«Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" (turpmāk-Noteikumi Nr.158) 1.pielikumu.

Uzrādot nepieciešamos glābšanas līdzekļus, vīriešu izelpā bija jūtama spēcīga alkohola smaka, kā arī abu

vīriešu runa bija neskaidra un brīžiem tie šļupstēja. Aplūkojot kutera salonu, /pers. M/ uz tā grīdas

konstatēja tukšas alkoholiskā kokteiļa „Garage HARD LEMON" (alkohola saturs 4,6%) pudeles. Uz

jautājumu par alkohola lietošanas faktu pirms kutera vadīšanas, no vīriešiem saņemta apstiprinoša atbilde

(pāris iepriekš minētie kokteiļi. (..)

Vīrietis, kurš pirmais vadīja atpūtas kuģi pa kanālu RPP darbinieku virzienā, stādījās priekšā kā /pers. A/.

Otrs vīrietis, kurš vadīja atpūtas kuģi no kanāla vidus uz krasta pusi, stādījās priekšā kā /pers. H/.

Vīriešu nosauktie personas dati pārbaudīti ar RPP Ziemeļu pārvaldes dežūrdaļas starpniecību,

noskaidrots, ka abām personām ir derīgas atpūtas kuģu vadītāja apliecības un vadītais kuteris ir

BAYLINER 2000SCL ar garumu 6,1 metrs, kas klasificējams kā atpūtas kuģis.

Inspektors- glābējs /pers. M/ informēja /pers. A/ un /pers. P/ par nepieciešamību veikt testu alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, /pers. A/, neko nepaskaidrojot, iegāja kutera kajītē un devās

gulēt. /pers. H/ vērsās pie /pers. M/ ar iebildumiem un izteica vēlēšanos doties projām, lai izbeigtu

pārpratumu. /pers. H/ atteicās veikt alkohola koncentrācijas noteikšanas testu izelpā uz vietas. /pers. A/,

pēc pamodināšanas, atteicās iznākt no kajītes un veikt alkohola koncentrācijas izelpā testu.

/pers. A/ un /pers. H/ nogādāti VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" alkohola, narkotisko un

psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā, Aptiekas ielā 7/9, Rīgā, alkohola, narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei.

No lietas materiālos esošā RPP kārtībnieka- glābēja /pers. R/ 25.06.2013. ziņojuma izriet, ka 25.06.2013.

plkst.21 notikuma vietā ieradās /pers. A/ paziņa /pers. Z/ un paskaidroja, ka, atrodoties kutera stāvvietā,

aptuveni pirms stundas viņa pamanīja, ka /pers. A/ un /pers. H/ lieto alkoholiskos dzērienus. Lai

nepieļautu, ka abi minētie vīrieši vadītu kuteri reibuma stāvoklī, viņa paņēma aizdedzes atslēgas pie sevis,

bet kutera īpašnieks /pers. A/ iedarbināja kuteri bez atslēgām, savienojot elektriskos vadus, un divatā ar

/pers. P/ kuterī devās uz Rīgas pilsētās kanāla pusi.

Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 25.06.2013. Medicīniskās pārbaudes protokolā

Nr.3872 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, kas sastādīts /pers. A/, 24.3.apakšpunktā

norādīts, ka no bioloģiskās vides (asinis, urīns, siekalas) parauga nodošanas atsakās, 26.punktā sniegts

atzinums - atteikšanās no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai bioloģiskās vidēs. Ir

konstatēts alkohola reibums klīniski.

/pers. A/ 02.07.2013. paskaidrojumā norāda, ka 25.06.2013. nav bijis kutera vadītājs, un kuteris nebija

kustībā, kā arī aizdedzes atslēgas atradās pie /pers. I/. No /pers. A/ paskaidrojuma izriet, ka kuteri

vadīja /pers. I/, piestāja pie kanāla krasta (pirms kuģīšu piestātnes pretī Bastejkalnam), paņēma kutera

atslēgas un paskaidroja, ka dosies mājās. /pers. A/ un /pers. H/ palika kuterī. Vai kuteris bija piesiets vai

citādi pietauvots pie krasta, /pers. A/ neredzēja. No alkohola koncentrācijas testa pārbaudes /pers. A/

atteicās, jo nebija kutera vadītājs, līdz ar ko uzskatīja, ka pārbaude nav vajadzīga. No medicīniskās

pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai atteicās, jo nevēlējās maksāt par ekspertīzi, nebūdams kutera

vadītājs.

LAPK 117.8 pantā uzskaitīti atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos. Minētā panta ceturtajā

daļā paredzēts, ka par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī

narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no

četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa

vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem

aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Tātad, lai personu sauktu pie atbildības par LAPK 117. 8 panta ceturtajā daļā paredzētu pārkāpumu,

jākonstatē, ka persona vadījusi atpūtas kuģi un atteikusies no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas

noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Ņemot vērā minēto, LAPK 243.panta nosacījumus, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma sastāva

konstatēšanai atzīstams lietā esošais Protokols par administratīvo pārkāpumu un tam pievienotie

pierādīšanas līdzekļi, t.sk. RPP darbinieku ziņojumi.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,

pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 32.punkta nosacījumiem, MK Noteikumu Nr.158

27.punkta nosacījumiem, RPP darbiniekiem ir tiesības apturēt atpūtas kuģi pārbaudes veikšanai, kā arī to

pārbaudīt.

Saskaņā ar likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 17.punktu, policijas darbiniekam, pildot viņam

uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības nolūkā konstatēt, vai personas ir

lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās

pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvām

alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai

ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai

objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka /pers. A/, 25.06.2013. Rīgas pilsētas kanālā vadīja atpūtas kuģi

„BAYLINER 2000 SCL" v/n /TL numurs/ Nav pamats uzskatīt, ka RPP darbinieka ziņojumā sniegtas

nepatiesas ziņas par notikumu, kas konstatēts pildot amata pienākumus. Saskaņā ar MK Noteikumu

Nr.158 14.punkta nosacījumiem, atpūtas kuģis atrodas kustībā, ja tas nav pietauvots, noenkurots vai

neatrodas uz sēkļa. Kā izriet no RPP darbinieka ziņojuma, atpūtas kuģis „BAYLINER 2000 SCL" v/n

/TL numurs/ bija kustībā, jo kuģa haotiskā pārvietošanās piesaistīja RPP darbinieku uzmanību, kā arī

spriežot pēc lietai pievienotajiem fotouzņēmumiem, atpūtas kuģa „BAYLINER 2000 SCL" v/n /TL

numurs/atrašanās attiecībā pret Rīgas pilsētas kanāla krastiem, uz tā atrodoties tikai abām augstāk

pieminētajām personām, nav statiska. Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 25.06.2013.

Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.3872 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai (kas

sastādīts /pers. A/), apstiprināts fakts, ka pārbaudāmā persona atteicās no asins parauga nodošanas, tātad

atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai bioloģiskās vidēs. Personai alkohola

reibums konstatēts klīniski.

Nosakot sodu, RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. G/ vadījās pēc LAPK 117. 8panta ceturtajā

daļā noteiktās soda sankcijas, kas paredz sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un

atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Konkrētajā gadījumā RPP DŪCA pārvaldes

priekšnieka p.i. /pers. G/ /pers. A/ piemēroja naudas sodu Ls 420 apmērā un nolēma atņemt atpūtas kuģu

vadīšanas tiesības uz trim gadiem, kas vērtējams kā pamatots un samērīgs sods ar izdarīto pārkāpumu.

LAPK 29.panta ceturtā daļa paredz, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola

reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto

termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Atbildību par atpūtas kuģu vadīšanu alkohola reibumā paredz LAPK 117.7pants.

Konkrētajā gadījumā /pers. A/ tiek saukts pie atbildības par LAPK 117. 8 panta ceturtajā daļā paredzēto

pārkāpumu, t.i., par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, līdz ar ko LAPK

29.panta ceturtās daļas nosacījumi nav piemērojami.

Vadoties no lietā konstatētajiem apstākļiem, pārējo Sūdzībā izvirzīto iebildumu, izskatīšana nav

lietderīga.

Ņemot vērā augstāk minēto, LAPK 7.panta trešās daļas, LAPK 29.panta ceturtās daļas, LAPK 117. 8panta

ceturtās daļas, LAPK 243.panta, LAPK 244.panta, LAPK 286.panta nosacījumus, pamatojoties uz LAPK

287.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto kārtību, nolemts: RPP DŪCA pārvaldes priekšnieka p.i. /pers.

G/ 12.07.2013. lēmumu Nr.D57/08/ZV128361 „Par administratīvā soda uzlikšanu" administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.08/ZV128361 atcelt daļā par LAPK 29.panta ceturtās daļas piemērošanu, bet pārējā

daļā atstāt negrozītu. (l.l.18-21)

2013.gada 19.septembrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, kurā norādīts, ka, iepazīstoties ar

augstākminēto lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, uzskata to par pretlikumīgu un atceļamu daļā, ar

kuru atstāts spēkā iepriekšējais lēmums, tam nepiekrīt un pārsūdz to pilnībā šādu iemeslu dēļ:

Latvijas APK 9.pants nosaka, ka - Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama

(ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko

kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība. No minētā izriet, ka, lai sauktu personu pie atbildības par kādām tās izdarītām

darbībām, amatpersonai ir jākonstatē šīs darbības un ka tās ir izdarījusi konkrētā persona (LAPK 8.p.l.d.).

LAPK 177.8panta 4.daļa paredz administratīvo atbildību - Par atteikšanos no asins pārbaudes

alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu

vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

(atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no

četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

No šīs panta normas izriet, ka ir jābūt konstatētai personai, kura vadīja atpūtas kuģi un ir atteikusies no

alkohola pārbaudes, lai to varētu saukt pie administratīvās atbildības par savu bezdarbību.

Kā jau vairākkārtēji tika norādījis, tad atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" ar valsts reģistrācijas Nr./TL

numurs/ (motorlaiva), viņš netika vadījis tajā dienā, bet gan tikai atradās uz tās kā pasažieris, tieši tāpat kā

/pers. H/, par cik tās vadītājs /pers. I/ to bija pietauvojis (piesējis pie celma) krastā un devies uz savu

dzīvesvietu, lai uzlādētu mobilo telefonu.

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma protokola ZV Nr. 128361, tad viņš tiek saukts pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 177.8panta 4.daļas par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst. 22:05 ir

vadījis atpūtas kuģi „BAYLINER 2000 SCL" ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ un pēc policijas

darbinieku rīkojuma atteicies veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicies no

medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Minētajā dienā un tajā pašā laikā par šī paša kuģa vadīšanu pie administratīvās atbildības tiek saukts /pers.

H/ (protokols ZV Nr. 126244), kurš arī pēc policijas darbinieku rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola

koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko

vai citu apreibinošo vielu ietekmes, jo bija tikai pasažieris, nevis vadītājs, kā to gribēja uzspiest policijas

darbinieki.

Rodas jautājums, kā policijas darbinieki var izvirzīt apsūdzību par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola

reibumā vienlaicīgi divām personām un pieņemt lēmumu par administratīvā protokola sastādīšanu sakarā

ar to, ka viņi atteicās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi, ja nav pat noskaidrojuši, kurš vadīja atpūtas

kuģi un, vai to kāds no viņiem vispār vadīja, neņemot vērā paskaidrojumus, ka tā vadītājs tiek gaidīts

atpakaļ, un, ka viņi to nevar vadīt, jo aizdedzes atslēga, ar kuru var iedarbināt dzinēju, pat nebija viņu

rīcībā!?

LAPK 243.panta l.daļa nosaka, ka - Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā. Savukārt minētā panta 2.daļa nosaka, ka - Iestādē pierādīšanas pienākums

administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās

atbildības, bet tiesā — iestādei.

Savukārt LAPK 243.1 pants nosaka, kādi konkrēti ir pierādīšanas līdzekļi, un tie ir: pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personas liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas

atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi;

procesuālajās darbībās vai rakstveida vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Analizējot pārsūdzamā lēmumā norādītos pierādījumus, secināms, ka tas balstīts tikai un vienīgi uz Rīgas

pašvaldības policijas darbinieku liecībām, kaut gan, saskaņā ar LAPK 243. 1 pantu policijas, darbinieka

paskaidrojumi nav kvalificējami ne zem viena no faktu konstatējošiem līdzekļiem. Turklāt lietā esošie

pierādījumi - pie atbildības saucamās personas paskaidrojums, ka tā nav vadījusi atpūtas kuģi, faktu, ka

kuģa aizdedzes ligzdā netika konstatēta atslēga, ar kuru varētu iedarbināt motorlaivu, kā arī fakts, ka trešā

persona /pers. AB/ motorlaivas atslēgas atgādāja, un tas tika fiksēts lietā, liecinieka /pers. I/ liecības, kas

pierāda personas nevainīgumu minētajā pārkāpumā, tiek uzskatīti par nelietderīgiem un tos nav vērts

izskatīt, neiztur nekādu kritiku (skatīt lēmuma 7 lpp. 4 atkāpi no augšas).

Kā redzams no minētā lēmuma, tad viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības kā atpūtas kuģa

pasažieris, lai gan LAPK šāda administratīva atbildība kā atpūtas kuģa pasažierim nav paredzēta, jo

Atbildība par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir paredzēta LAPK

177.7pantā, taču, kā redzams no minētajiem protokoliem, tad pēc šāda panta viņi netiek saukti pie

administratīvās atbildības, līdz ar to minētie fakti rada neskaidrību par to, kā tika konstatēts, kurš vadīja

motorlaivu un vai to vispār kāds konstatēja, jo vienlaicīgi divas personas nevarēja vadīt vienu kuģi, jo

stūre ir tikai viena, otrkārt, dzinējs nebija ieslēgts, nemaz nerunājot par to, ka tā atslēgas pat neatradās uz

kuģa, treškārt, pie atbildības par kuģa vadīšanu tiek saukti tās pasažieri, kas ir pilnīgs absurds.

Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmā daļa nosaka, ka - Iestādei ir jāpierāda tie apstākļi, uz

kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departaments, gadījumā, ja iestāde neiedziļinās lietas apstākļos, uzskatot, ka tai nav pienākums

noskaidrot faktiskos apstākļus lietā, šāda iestādes rīcība var tikt vērtēta kā objektīvās izmeklēšanas

principa pārkāpums.

Ar šādām savām darbībām pašvaldības policijas darbinieki pārkāpj ar Satversmi noteikto nevainīguma

prezumpciju, tas ir, ne vis, ka iestādei ir jāpierāda, ka viņš ir vainīgs, bet, viņam ir jāpierāda tai, ka nav

vainīgs, kas ir pilnīgs absurds un rupjš cilvēktiesību pārkāpums.

Kā jau tika norādīts, tad ir liecinieki, kas var apstiprināt minētos faktus, proti, /pers. I/, kurš nevarēja

ierasties uz pirmās lietas izskatīšanu, bet telefoniski tika paskaidrojis, gan arī /pers. AB/, kurš atgādāja

kutera atslēgas, jo, pārsūdzot Rīgas Pašvaldības Policijas Drošības uz Ūdens un Civilās Aizsardzības

Pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers. G/ 2013.gada 12.jūlija lēmumu Nr.D57/08/ZV128361,

tika izteicis lūgumu lietā pieaicināt un nopratināt abus minētos lieciniekus, taču tas netika darīts.

Uzskata, ka ar šādu savu rīcību Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks /pers. E/ ir pārkāpis Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 1.daļas noteikumu - Valsts pārvalde ir pakļauta tikumam un tiesībām.

Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var

izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, 2.daļas noteikumu - Valsts pārvalde savā darbībā

ievēro cilvēktiesības, 3.daļas noteikumu - Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības

interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, 4.daļas noteikumu -

Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu

interešu, kā arī 5.daļas noteikumu (labas pārvaldības principu) - Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas

pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu

aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu sapratīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai

valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Objektīvās izmeklēšanas princips paredz iestādes pienākumu lietas ietvaros noskaidrot objektīvo

patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa

244.pantu, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas.

Administratīvo tiesību publisko tiesību princips nosaka, ja administratīvā pārkāpumā nav objektīvi

pierādīta indivīda vaina, tad šaubu gadījumā taisnība ir indivīdam.

/pers. A/ lūdz tiesu uzaicināt lietā kā liecinieku /pers. I/, /pers. AF/, kā arī atcelt Rīgas Pašvaldības

Policijas priekšnieka /pers. E/ 2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l daļā, ar kuru atstāts

spēkā Rīgas Pašvaldības Policijas Drošības uz Ūdens un Civilās Aizsardzības Pārvaldes priekšnieka

pienākumu izpildītāja /pers. G/ 2013.gada 12.jūlija lēmums Nr.D57 /08/ ZV128361 un izbeigt lietu. (l.l.4-

7)

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ sūdzību uzturēja un paskaidroja, ka nesaprot, kāpēc policijas

darbinieki viņu aizturēja. Brauca uz Vecrīgu atpūsties, brauca ar kuteri pa kanālu. Modrim lādējās ārā

telefona baterija, un viņam vajadzēja aizbraukt uzlādēt telefonu. Viņi piestāja krastā. Pie viņiem piegāja

policija. Policija pienāca no krasta puses. Paprasīja dokumentus. Viņš pateica, ka nav. No otras puses, pa

ūdeni piebrauca policijas kuteris, policists prasīja dokumentus un to, kas bija pie stūres. Sākumā bija trīs

cilvēki, kuteri vadīja /pers. I/. Viņi dzīvojās pa salonu, kad Modris aizgāja. Pats nebrauca ar laivu. Prasīja,

no kurienes viņi brauc, kurš bija stūres. Viņš teica, ka piecpadsmit minūtes jau stāv. Policija uzreiz lika

iepūst trubiņā, bet viņš teica, ka neatrodas pie stūres un pauda neizpratni, kāpēc būtu jāpūš.

Kuterī viņi iekāpa Bukaišos, kooperatīvā. Viņi sēdēja garāžā, atpūtās, ēda gaļu, dzēra alu. Tad viņi (/pers.

A/, Kaspars un Modris) izdomāja braukt uz Vecrīgu. Visi trīs uzkāpa uz kuģa. Brauca uz Vecrīgu, tad

Modris kuģi pameta, jo viņam vajadzēja steidzami piezvanīt, bet telefons lādējās ārā. Viņš teica, lai

braucot atpakaļ, bet viņi teica, ka pagaidīs viņu turpat laivā.

Kad Modris izkāpa, viņš uzreiz ar virvi piesēja laivu. Policija atnāca pēc kādām 15-20 minūtēm. Kuteris

visu laiku bija piesiets, un viņi gaidīja Modri, klausījās mūziku. Viņš ir kuģa īpašnieks. Viņam ir ūdens

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. /pers. I/ kuģi vadīja tādēļ, jo viņš pats to nevarēja darīt, jo bija

iedzēris. Modris nebija dzēris. Modrim ir kuģa vadīšanas tiesības. No mērījumiem atteicās tādēļ, ka

nesaprata, kāpēc viņam tas jādara, ja viņš nebija pie kuģa stūres. Policija neredzēja, ka viņš vada kuģi.

Kad policija pienāca, virve bija ūdenī, bet viņš paskaidroja, ka viņa atsējās. Saruna ar policiju notika tad,

kad Modris bija prom. Modrim bija jāatgriežas, viņš tikai gribēja uzlādēt telefonu. Nezina, vai /pers. I/ uz

Bukaišiem brauca ar sabiedrisko transportu.

Liecinieks /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada 25. jūnijā viņam bija brīva pēcpusdiena un Dima

uzaicināja viņu pavizināties ar viņa motorlaivu. No Bukaišiem izbrauca trijatā, ap pussešiem nolēma

iebraukt Vecrīgā. Novietoja laivu pie strūklakas, netālu no laivu piestātnes. Puiši sazvanīja draudzenes,

viņas plānoja atnākt. Atcerējās, ka gaida svarīgu telefona zvanu, bet bija izlādējies telefons, tādēļ ap

plkst.18.00 ar taksometru aizbrauca mājās, uz Baložiem, uzlādēt telefonu. Atgriezās atpakaļ aptuveni ap

plkst. 20.00, tad vairāk neviena uz vietas nebija, zvanīja viņiem, neviens neatbildēja.

Tā kā draugi dzēra kokteilīšus, paņēma līdzi kuģa atslēgas, lai nesanāk nepatikšanas. Kuģa dokumentu

viņam nebija, paļāvās, ka dokumenti ir pie Dmitrija. No kuģa paņēma tikai atslēgas. Motorlaivu piesēja

pie celma krastā, piesēja kārtīgi. Kad viņš atgriezās, tad motorlaivas nekur vairs nebija. Viņš todien vadīja

kuteri, ir vadīšanas apliecība.

Liecinieks /pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka viņam piezvanīja Dmitrija sieva un pateica, ka Dmitrijs ir

aizturēts, ka pēc darba brauca uz garāžu savākt atslēgas un dokumentus, jo Dmitrijam dokumentu nebija

līdzi. Atbrauca pēc plkst.19.00, policija neatdeva laivu, kamēr nebija dokumentu. Tā kā viņam bija

dokumenti, tad sarunāja ar policiju, ka viņi aizvedīs kuteri uz stāvvietu. Viņš atveda no Bukaišiem otras

kutera atslēgas un tehnisko pasi. Kad atbrauca, redzēja, ka tur stāvēja policija, /pers. A/ neredzēja. Uz

notikuma vietu atbrauca viens, kad atveda atslēgas. Dimas sieva piezvanīja un teica, ka skapītī jābūt

otrām atslēgām, jo Modris vienas bija paņēmis. /pers. Z/ ir /pers. A/ draudzene.

Liecinieks /pers. R/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības

pārvaldē. Jūnija mēnesī tur strādāja kontroles grupā. Darba pienākumos ietilpa kontrolēt Rīgas ūdens

tilpnes, patrulēt un nodrošināt sabiedrisko kārtību, pārbaudīt laivas un, ja nepieciešams, veikt glābšanas

darbus. Arī tajā dienā, 2013.gada 25.jūnijā, dežūrēja. Bija jāveic kontrole un apsekošana Rīgas kanālā.

Bija kopā ar /pers. M/. Tajā dienā ap plkst.21.00 atradās krastā, pārinieks bija laivā. No Bastejkalna

krasta redzēja, ka no ostas puses pret straumi tuvojas motorlaiva, kurā atradās divi cilvēki. Viņam radās

aizdomas, ka viņi ir alkohola reibuma stāvoklī, jo viņi tā uzvedās - kaut kā jocīgi smaidīja, un palūdza

viņus piebraukt tuvāk. Pirmkārt, /pers. A/, bija pie stūres, to faktu viņš redzēja. Viņš gāja pret straumi. Ja

viņš būtu dreifējis, tad viņš būtu braucis otrā virzienā. Rīgas kanālā reti iebrauc privātie kuteri, tas ir liels

retums, pārsvarā tur ir komerckuģīši, airu laivas, bet motorlaivas ir liels retums. /pers. A/ izskatījās kā

reibumā, jo viņam kā policistam ir pieredze. /pers. A/ atradās kādus piecpadsmit metrus no viņa, kad bija

krastā. Viņš laivā bija ar vēl vienu personu. Pēc tam viņu palūdza piebraukt tuvāk, /pers. A/ izkāpa ārā pa

priekšu. Otra persona palika pie stūres. Pateica, ka grib pārbaudīt laivu un stādījās priekšā kā policijas

darbinieks. Viņu visu laiku straume nesa prom, un tad palūdza, lai viņš netraucē komerckuģiem. Laiva

nebija piesieta. Palūdza pietauvoties pretējā krastā. Otrā persona piebrauca pie pretējā krasta. /pers. M/

bija laivā. Pats atradās krastā, jo gribēja veikt komerckuģu kontroli, bet negaidīti piebrauca šis kuteris.

Laivas dzinējs strādāja, to viņš simtprocentīgi var apgalvot, bet vadītājs teica, ka atslēgu viņam vispār

nav. Arī dzinēja skaņu dzirdēja. Vadītājs pateica, ka viņam nav laivas atslēgu, ka to var iedarbināt ar kaut

kādiem vadiem. Pat ja tiktu izmatoti airi, arī tad tā skaitītos kuģa vadīšana; nav obligāti jābūt ieslēgtam

dzinējam. Un, ja kuģis nav pietauvots, viņš, jebkurā gadījumā skaitās kustībā esošs. Sāka ar personām

runāt, teica, ka nepieciešams veikt testu, iepūšot trubiņā, bet personas no pārbaudes atteicās. Izsauca

papildspēkus no Centra rajona, jo viņiem nav tādas iespējas viņus nogādāt pārbaudes veikšanai. Atbrauca

ekipāža un lūdza personas iet uz mašīnu, lai gan sākotnēji viņi to negribēja. Pats palika krastā, bet /pers.

M/ aizbrauca ar viņiem uz ekspertīzi. Tad atbrauca /pers. A/ sieva; pārbaudot dokumentus, gan secināja,

ka tā nav viņa sieva. Pēc tam atbrauca /pers. A/ draugs vai brālis. Teica, ka abi var braukt uz vietu, kur

jāstāv laivai, bet viņiem nebija vadīšanas tiesību. Pēc noteikumiem, kuteri vajag novietot tuvākajā

piestātnē. Par piestātni var uzskatīt arī komerckuģu piestātni, bet tad laiva paliktu bez uzraudzības. Viņi

palūdza, lai laivu aizved līdz tai piestātnei, kas atrodas pie Dienvidu tilta. Viņš izpildīju viņu lūgumu.

Laiva tur palika, paņēma paskaidrojumu, ka nekādu pretenziju nav.

Atslēgas atnesa /pers. A/ draudzene. Viņa atslēgas iedeva rokās. Kad atbrauca /pers. A/ draudzene, viņa

teica, ka atbrauks cilvēks, kam ir kuģa vadīšanas tiesības.

Protokola sastādīšana ir tikai fakta konstatācija, ko redzēja, par to arī stādīja protokolu. Uzskata, ka laivas

vadīšana reibuma stāvoklī ir bīstams pārkāpums. Ir zināms, ka arī uz otru personu ir sastādīts protokols.

Pirmās bildes bija no tā krasta, kur sākotnēji viņus ieraudzīja, t.i., no krasta, kur ir mazais tiltiņš. Ja redz

aizdomīgu laivu, tad veic foto fiksāciju. Pirmo foto fiksēja, vēl nezinot, kas būs tālāk. Motorlaiva bija

kustībā, un pie stūres atradās /pers. A/.

Atslēgas atveda sieviete apmēram pēc stundas. Pēc tam atbrauca sievietei pazīstams cilvēks, kurš pateica,

ka nav tiesību. Vispirms atbrauca sieviete un tad vīrietis.

Nebija tā, ka laiva brauca ar pilnu jaudu. Fotogrāfija fiksēta nevis tajā brīdī, kad brauca, bet tad, kad viņš

jau palūdza piebraukt tuvāk.

Tiesas sēdē tiek veikta lietai pievienotās CD matricas apskate. (l.l.50)

Tiesas sēdē iestādes pārstāvis sūdzību atzina par nepamatotu un lūdza noraidīt to. Paskaidroja, ka

konkrētais APK pants paredz atbildību par nepakļaušanos alkohola pārbaudei, un ir piemērojams sods.

Lai piemērotu sodu, ir nepieciešams kuģa vadīšanas fakts un atteikšanās no alkohola pārbaudes. Pēc visa

arī ir skaidrs, ka bija alkohola reibums. Par to nav strīda. Strīds ir par to, vai laiva tika vadīta. Noteikumos

par kuģošanas līdzekļu satiksmi ir konkrēti noteikts, kādos apstākļos ir uzskatāms, ka kuģis tiek vadīts.

Kā redzams no lietas materiāliem, liecinieku liecībām, paskaidrojumiem un video, kuteris tika vadīts un

atradās kustībā, attiecīgi sūdzības iesniedzējs to ir vadījis un pēc tam nav pakļāvies policijas lūgumam un

nav veicis alkohola koncentrācijas noteikšanas testu, par ko persona ir saucama pie atbildības.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies sūdzības iesniedzēja, liecinieku un iestādes pārstāvja

paskaidrojumus tiesas sēdē, aizstāvja viedokli, atzīst, ka Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka

2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l daļā, ar kuru atstāts spēkā Rīgas Pašvaldības

policijas Drošības uz Ūdens un Civilās Aizsardzības pārvaldes /datums/lēmums Nr. D57/01/ZV128361,

atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12 panta 1.daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes

lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Tiesa atzīst, ka veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības, nekonstatējot

apstākļus, kas norādītu, ka tiktu aizskartas sūdzības iesniedzēja /pers. A/ tiesības.

Lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst.21.50 /pers. A/ tika nogādāts VSIA „Rīgas psihiatrijas

un narkoloģijas centrs” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā, Aptiekas

ielā 7/9, Rīgā, kā arī nepastāv strīds par to, ka 25.06.2013.plkst 21.50 /pers. A/ atteicās no 1.parauga

nodošanas, bet 25.06.2013. plkst.22.05 atteicās no 2.parauga nodošanas, kas izriet no Medicīniskās

pārbaudes protokola Nr.3872 (l.l.39), un kas atbilstoši fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā. (l.l.30)

Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 117. 8

panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par to, ka /pers. A/ vadīja

atpūtas kuģi Bayliner 2000 SCL, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, un pēc policijas darbinieka

rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no medicīniskās

pārbaudes par alkohola vai narkotisko, vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieka /pers. R/ liecībām par to, ka 2013.gada 25.jūnijā, veicot kontroles un

apsekošanas darbus Rīgas kanālā, ap plkst.21.00, no Bastejkalna krasta redzēja, kā no ostas puses pret

straumi tuvojas motorlaiva, kurā atradās divi cilvēki, un tieši /pers. A/ atradās pie stūres. Pie tam, dzirdēja

darbojošos motora troksni.

Neskatoties uz to, ka tiesas sēdē liecinieks /pers. I/ liecināja, ka viņš 2013.gada 25.jūnijā vadīja kuteri un

to ap plkst.18.00 atstāja, lai dotos uz savu dzīves vietu, minētais apstāklis nav pretrunā liecinieka /pers. R/

liecībām, ka ap plkst.21.00, t.i., pēc trim stundām, redzēja Rīgas kanālā /pers. A/ pret straumi vadīto

kuteri (analogas ziņas par šo faktu satur RPP DŪCA pārvaldes inspektora Valsts amatpersona ziņojums).

Liecinieks /pers. AB/ tiesas sēdē sniedza pretrunīgas liecības par kutera atslēgas nodošanas apstākļiem,

proti, liecināja, ka pēc /pers. A/ drudzenes zvana atvedis atslēgas, kas ir pretrunā ar /pers. R/ liecībām,

proti, ka /pers. A/ draudzene atveda kutera atslēgas uz notikuma vietu, bet /pers. AH//pers. AI/ notikuma

vietā ieradās vēlāk.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības

sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums,

dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās

darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ņemot vērā, ka lietā nav ziņu par policijas darbinieku ieinteresētību lietas iznākumā, bet /pers. A/ ir

ieinteresēts lietas iznākumā sev par labu, tiesa lielāku ticamību piedod policijas darbinieka sniegtajām

liecībām, kā arī liecībās sniegtais apstākļu izklāsts nav pretrunā ar citiem lietas materiālos esošajiem

pierādījumiem, tsk., CD matricā fiksētajam.

Tiesa noraida Sūdzībā norādīto, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieku paskaidrojumi nav

kvalificējami ne zem viena no faktu konstatējošiem līdzekļiem saskaņā ar Latvijas APK noteikto.

Par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida

pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums, ja tas satur informāciju par attiecīgajā lietā

noskaidrojamiem apstākļiem (sal.skat. Senāta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007

19.punktu). Ne Administratīvā procesa likums, ne Latvijas APK, ne arī citas tiesību normas nenoteic, ka

dienesta ziņojumus nebūtu iespējams izmantot par pierādīšanas līdzekļiem lietā, tādējādi policijas

amatpersonu dienesta ziņojumi kā rakstveida pierādījumi par lietas apstākļiem ir pieļaujami gan saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan Administratīvā procesa likumu (sal.skat. Senāta

2007.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-609/2007 5.9.punktu, Senāta 2008.gada

4.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-439/2008 8.2.punktu).

Izvērtējot visu augstāk minēto, tiesa atzīst, ka ar Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka 2013.gada

29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l pamatoti atzīts, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 117. 8panta

ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, proti, ka /pers. A/ 2013.gada 25.jūnijā plkst.21.50, Rīgas pilsētas

kanālā vadīja atpūtas kuģi /Nosaukums B/ 2000 SCL, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, un,

25.06.2013. VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā ”Aptiekas ielā 7/9, Rīgā, pēc policijas

darbinieka rīkojuma atteicās veikt testu par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpā, kā arī atteicās no

medicīniskās pārbaudes par alkohola vai narkotisko vielu, vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums un, pamatojoties

uz kuriem, iestāde secinājusi, ka /pers. A/ darbības kvalificētas pareizi pēc Latvijas APK 117. 8panta

ceturtās daļas.

Novērtējusi pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka tas atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots, ievērojot

procesuālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējam administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, līdz ar to,

ievērojot administratīvā soda preventīvo raksturu, uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi

- administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams

negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

Rīgas Pašvaldības Policijas priekšnieka /pers. E/ 2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV128361/l,

atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā

no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un kļuva pieejams 2014.gada 12.februārī.

Tiesnese /paraksts/ /pers. AN/

NORAKSTS PAREIZS:

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Bite

Rīgā, 12.02.2014.