Court orders mother to pay child support based on statutory minimums despite custody transfer.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the plaintiff's request for child support enforcement against the mother in a written proceeding. The mother, who had lost custody of her child to the father, was found to be capable of working but failed to provide financial support. Consequently, the court ordered her to pay the statutory minimum child support amount immediately.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 179; Child Support Act: Parents must provide child support regardless of their financial status or custody arrangements, and failure to do so warrants enforcement of the statutory minimum amount.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C36058913
Lietas arhīva Nr. C-0589-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos 2013.gada 15.oktobrī
Talsu rajona tiesa
tiesnese V.Pavlovska
ar tiesas sēdes sekretāri /sekretārs/,
izskatīja rakstveida procesā maza apmēra prasību /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu un
k o n s t a t ē j a:
Prasītāja iesniedza prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers.B/, /datums/ dzimušā bērna /pers. C/ uzturam valstī noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmērā.
Prasība pamatota uz Civillikuma 179., 180.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērniem”, Ministru kabineta noteikumu Nr.1536 „Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un
apmēru” 14.punktu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja nepiedalās bērna uztura nodrošināšanā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai, atbildētājai tiesas paziņojumi piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses un fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrai daļai, tas, ka tiesas dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu.
Rakstveida paskaidrojumus atbildētāja nav iesniegusi. Viņa nav lūgusi lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrai daļai, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, jo puses nav lūgušas lietu izskatīt tiesas sēdē, prasība ir par minimālo
uzturlīdzekļu piedziņu.
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība ir pamatota un apmierināma.
/datums/ dzimis bērns /pers. C/. Bērna tēvs ir /pers. E/, māte /pers. B/(dzimšanas apliecības kopija lietas 14.lapa).
Ar Talsu rajona tiesas 2013.gada 5.februāra spriedumu /pers. B/ un /pers. E/ atņemtas meitas /pers. C/ aizgādības tiesības.
Ar Talsu novada bāriņtiesas 2010.gada 16.februāra lēmumu Nr.1-6/30 par /pers. C/ aizbildni iecelta /pers. A/.
Bērns dzīvo kopā ar aizbildni.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šī panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru,
kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka
Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.348 ”Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru,
kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Bērnam no 7 gadu vecuma
līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi meitas /pers. C/ uzturam minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kas šobrīd ir Ls 60
mēnesī.
Atbilstoši Civillikuma 177.panta ceturtajai daļai, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības
aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu, un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc
iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Tiesa uzskata, ka 16 gadus vecas meitenes uzturēšanai minimālie uzturlīdzekļi nodrošina tikai pamatvajadzības. Pierādījumi par
bērna izdevumiem nav pievienoti, bet tas, ka bērnam ir nepieciešams ēdiens, apģērbs, mājoklis, higiēnas piederumi u.t.t. ir pats par
sevi saprotams un vispārzināms.
Tiek ņemts vērā, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa. Noteiktais
uzturlīdzekļu apmērs ir valstī noteiktais minimums, tāpēc atzīstams, ka tas atbilst bērna reālajām vajadzībām.
Civillikuma 258.pants noteic, ka aizbilstamā uzturam var izlietot vienīgi nepieciešamo, sedzot patēriņu no viņa mantas ikgadīgiem
ienākumiem un vispār samērojot ar tiem visus izdevumus(..).Trešā daļa noteic, ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim
nav pienākums aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina.
/pers. A/ veic bērna aprūpi un aizgādību, bet materiālais nodrošinājums nav pietiekams, lai pilnībā nodrošinātu bērna
pamatvajadzības.
Atbildētāja ir darba spējīgā vecumā un tiesas rīcībā nav ziņu, ka viņa kādu objektīvu apstākļu dēļ, nevarētu strādāt un nodrošināt savu
bērnu, vismaz ar minimālajiem uzturlīdzekļiem. Tāpēc, ir pamatota prasība piedzīt no bērna mātes uzturlīdzekļus minimālajā apmērā,
jo viņa bērna uzturam naudas līdzekļus nedod.
Uzturlīdzekļi piedzenami nekavējoši, no 2013.gada 8.augusta, kad prasība iesniegta tiesā, jo par šo laiku uzturlīdzekļi labprātīgi nav
maksāti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvoti prasītāji prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu.
Tāpēc, valsts nodevu ir pamats piedzīt no atbildētājas, kas aprēķināta atbilstoši Civilprocesa likuma 34.pantam, Ls 108 apmērā (15
procenti no prasības summas Ls 720). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētājas par labu valstij
ir pamats piedzīt ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,36(četri ierakstīti sūtījumi).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 40., 42., 193., 250.25 panta, tiesa
nosprieda:
Apmierināt /pers.A/prasību pilnā apjomā.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļus /datums/ dzimušās /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam Ls
60(sešdesmit lati) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas mēnesī, sākot no 2013.gada 8.augusta līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, vai līdz izmaiņām aizbildnības
nodibināšanā.
Sprieduma izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu noteikt nekavējošu.
Sakarā ar uzturlīdzekļu piedziņu, piedzīt no /pers. B/ par labu valstij valsts nodevu Ls 108(viens simts astoņi lati), kas jāsamaksā
Valsts kasē, NMR 90000050138, kontā Nr.LV55TREL1060190911200 BIC kods TRELLV22.
Sakarā ar uzturlīdzekļu piedziņu, piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,36(četrus latus un un
36 santīmus), kas jāsamaksā Tiesu administrācijai Mūkusalas iela 41 B, Rīga, NMR90001672316, BIC kods TRELLV22, kontā
Nr.LV51TREL2190458019000.
Noteikt termiņu tiesas izdevumu labprātīgai samaksai-desmit dienasno sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Talsu rajona tiesā.
Tiesnese V.Pavlovska