Landlord terminates lease and evicts tenants for over three months of unpaid rent and services.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the landlord's request to terminate the lease, evict the tenants, and order payment of arrears. The tenants failed to pay rent and utility fees for more than three months despite prior written warnings. Consequently, the court applied the statutory right to terminate the contract without providing alternative housing.
Regesto Legislator
Generato dall'IALaw on Residential Property Leases; The landlord may terminate the lease and evict tenants without alternative housing if they fail to pay rent or fees for more than three months.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr.C29395715
Lietas arhīva Nr.C-0478-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 24.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāva: tiesnese D.Dzērviniece
ar tiesas sēdes sekretāri L.Radziņu,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda piedziņu, un
konstatēja:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 22.decembra lēmumu pieņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – arī prasītājs)
prasības pieteikums pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāji) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez
citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 2.septembrī starp prasītāju un atbildētājiem tika noslēgts beztermiņa Dzīvojamās telpas īres līgums.
Īres līguma 1.1 .p. norādīts, ka dzīvoklis sastāv no 1. istabas ar kopējo platību 25,80 kvm. Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.punktu,
atbildētājiem bija jāveic samaksa par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem par kārtējo mēnesi pilnā apmērā, bet atbildētāji savas saistības
nepilda. Īrniekiem bija nodrošinātas iespējas lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izmantot pamatpakalpojumus, taču īrnieki vairāk
nekā trīs mēnešus nav maksājuši dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem. Prasītājs pirms prasības celšanas tiesā 23.07.2014.
ierakstītos sūtījumos brīdināja atbildētājus, par ko atbildētāji parakstījās uz pasta sūtījumiem. Neskatoties uz to, parāds nav dzēsts. Parāda summa pieaug
no 2010. gada jūnija. Uz 2014. gada oktobri parāds par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem ir 1619,10 EUR, no kuriem pamatparāds ir
1485,43 EUR un likumiskie kavējuma procenti 133,67 EUR. Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas
īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu
dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres
līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Īrnieki noteiktajos termiņos nav kārtojuši ne īres maksu ne maksu par pakalpojumiem. Saskaņā ar
likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2.panta pirmās daļas 1) punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem [..] bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas [..] ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija
nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Līdz ar to ir pamats lūgt atbildētāju izlikšanu
no strīdus dzīvojamās telpas. Civillikuma 2143.pants nosaka, ka izīrējot pilsētu nekustamu īpašumu pa mēnešiem, īres maksa, ja nav citādi norunāts,
maksājama par visu mēnesi uz priekšu. Maksa nav veikta. Ņemot vērā to, ka atbildētāji nemaksā par īri un pamatpakalpojumiem, tiek nodarīti tieši
zaudējumi prasītājam Civillikuma 1770.panta, 1779.panta izpratnē, jo prasītājam atbildētāju vietā jāveic maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām”. Līdz ar to no īrniekiem
solidāri piedzenams parāds 1619,10 EUR, jo atbildētājiem ir jāatbild par savu saistību izpildi pret prasītāju un jāatbild arī par materiālo zaudējumu
radīšanu. Ar 29.12.2010. LR UR lēmumu nr. 6-12/167284 RP SIA „Avota nami” izslēgta no komercreģistra un, reorganizācijas - saplūšanas rezultātā,
izveidots jauns komersants - SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas 29.12.2010. ir reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir
RP SIA „Avota nami” saistību un tiesību pārņēmēja.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587.p., 1770.p., 1775.p., 1779.p., 1811.p., 1828.p., 1838.p., 2124.p., 2125.p., 2128.p.,2141.p.,2143.pantu,
prasītājs lūdz tiesu: piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam parādu 1619,10 EUR un visus tiesas izdevumus, izbeigt ar atbildētājiem
dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kā arī līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) piedzīt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā.
2015.gada 12.februārī tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumi, kuros cita starpā norādīts, ka viņai ir īres tiesības uz dzīvokli /adrese/. Uz
doto brīdi ir uzkrājies parāds par īri un komunālajiem maksājumiem 1619,10 EUR. Šo parādu ir ar mieru samaksāt septiņu mēnešu laikā no 2015.gada
1.marta līdz 2015.gada 1.oktobrim. Par dzīvokļa parādu ir uzlikta soda nauda 889,56 EUR, kuru nav ar mieru maksāt, jo nesaprot par ko šī soda nauda
jāmaksā. Lūdz dot iespēju samaksāt parādu līdz noteiktajam termiņam.
Atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
2015.gada 25.martā tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumiem, kurā cita starpā norādīts, ka atbildētāja pati ir
savos paskaidrojumos norādījusi, ka atzīst parādu. Norādījusi, ka neatzīst soda naudu, taču soda nauda atbildētājiem netiek rēķināta. Tiek rēķināti
likumiskie kavējuma procenti, ko prasītājs lūdz piedzīt pilnā apmērā.
2015.gada 19.oktobrī tiesā saņemts prasītāja rakstiskais paskaidrojums un parāda pieaugums, kurā norādīts, ka no prasības iesniegšanas tiesā
parāda summa ir pieaugusi un uz 2015.gada septembri sastāda 2150,18 EUR, kas sastāv no pamatparāda 1886,71 EUR un likumiskajiem kavējuma
procentiem 225,63 EUR un tekošā maksājuma 37,84 EUR, ko lūdz solidāri piedzīt no atbildētājiem.
2016.gada 28.oktobrī tiesā saņemts prasītāja rakstiskais paskaidrojums, kurā cita starpā norādīts, ka 2015.gada 23.novembrī starp prasītāju un
/pers. B/ noslēgts izlīgums par parāda 2197,90 EUR samaksu, taču izlīgums netika pildīts. Neviens maksājums netika veikts. Līdz ar to prasītājs lūdz
piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu 2150,18 EUR. Norāda, ka parāda esamība, kas pārsniedz trīs mņenešu īres un pakalpojumu maksājumu summu,
ir pamats īres līguma izbeigšanai un izlikšanai, kā arī parāda piedziņai.
2017.gada 28.martā tiesā saņemts prasītāja rakstiskais paskaidrojums, kurā cita starpā norādīts, ka prasītājs lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem
parādu 2150,18 EUR saskaņā ar tiesai 2015.gada 19.oktobrī iesniegtajiem prasības summas pieaugumiem. 2015.gada 23.novembrī ar atbildētāju /pers.
B/ tika noslēgts noslēgts izlīgums, bet tas netika pildīts. Parāda summa pieaug, uz 31.03.2017. tā jau ir 3144,92 EUR. Tā pārsniedz trīs mēnešu īres un
pamatpakalpojumu maksājumu summu, kas ir pamats īres līguma izbeigšanai, izlikšanai un parāda piedziņai.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka lūdz izlikt /pers. B/ un /pers. C/ no dzīvojamās
telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, izbeigt ar atbildētājiem dzīvojamo telpu īres līgumu un piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu
2150,18 EUR saskaņā ar 19.10.2015. iesniegtajiem prasības pieaugumiem, kā arī noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā. Izlīgums nav
iespējams, vienreiz jau tika slēgts, tas netika pildīts. Īres līgums tika noslēgts starp /pers. B/ namu pārvaldi ,,Grīziņkalns”. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
ir tiesību un saistību pārņēmējs. /pers. C/ ir īrnieka ģimenes loceklis, atbildētāji ir atzinuši parādu, pat ir noslēguši izlīgumu, kuru nav pildījuši. Paskaidroja,
ka atbildētāji ir saņēmuši brīdinājumus 2014.gada 23.jūlijā. Maksājumi arī pašlaik netiek veikti, atbildētāji vairāk nav vērsušies pie prasītāja, kopš
izlīguma nav veikts neviens maksājums. Mēnesī atbildētājiem bija jāmaksā vidēji uz šo brīdi vidēji 54,00 EUR.
Uz tiesas sēdi atbildētāja /pers. B/ nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdi atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā
kārtībā, 2016.gada 15.novembrī izsniedzot atbildētājai tiesas pavēsti personīgi pret parakstu.
Uz tiesas sēdi atbildētājs /pers. C/ nav ieradies, lai gan par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kurā atbildētājam ir pienākums būt sasniedzamam (Civilprocesa
likuma 56.panta piektā daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas
3.punktu.
Tiesas sūtījums atgriezts tiesai ar norādi „beidzies glabāšanas laiks”.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un
no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa secina, ka sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no atbildētāja /pers. C/ gribas un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tiesa atbildētāju /pers. C/
nav informējusi par tiesas sēdes vietu un laiku.
Atbildētāji nav informējuši tiesu par neierašanās iemesliem un nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja /pers. C/ un atbildētājas /pers. B/ piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot
atbildētāju neierašanos kā neattaisnotu, kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.
Noklausījusies prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota, pierādīta un apmierināma.
Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi
norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu
izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un
noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.
Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa nosaka, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka, pamatojoties uz 2004.gada 28.jūlija Rīgas domes Dzīvojamo telpu īzīrēšanas komisijas sēdes protokola
lēmumu par dzīvojamās platības izīrēšanu (lpp 16) un Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2004.gada 5.augusta rekomendāciju par
dzīvojamās platības izīrēšanu Nr.029874 (lpp. 15), 2004.gada 2.septembrī starp namu pārvaldi ,,Grīziņkalns” un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts
dzīvojamo telpu īres līgums (turpmāk – Dzīvojamo telpu īres līgums) par dzīvojamās telpas /adrese/ (turpmāk arī - strīdus dzīvojamā telpa), īri (lpp. 17-
21).
Lietā nodibināts, ka strīdus dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ir nodotas atbildētājai /pers. B/ un viņas dēlam – atbildētājam /pers. C/, ko
apliecina Dzīvojamo telpu īres līguma pielikums Nr.1 (lpp. 22).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
No minētā secināms, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ ir solidāri atbildīgi par Dzīvojamo telpu īres līguma saistību izpildi.
No Rīgas Domes 2004.gada 19.oktobra lēmuma Nr.3556 izriet, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizācija namu pārvalde
,,Grīziņkalns” un Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizācija namu pārvalde ,,Avots” tika reorganizētas un tika izveidota Rīgas pašvaldības
sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Avota nami” (lpp. 96-98).
Lietā nodibināts, ka pamatojoties uz 2010.gada 29.decembra LR Uzņēmumu reģistra lēmumu nr.6-12/167284 Rīgas pašvaldības SIA ,,Avota
nami” izslēgta no komercreģistra un, reorganizācijas - saplūšanas rezultātā, izveidots jauns komersants - SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas 2010.gada
29.decembrī ir reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā un ir Rīgas pašvaldības SIA ,,Avota nami” saistību un tiesību pārņēmēja (lpp. 24).
Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Avota nami” saistību un tiesību pārņēmējs, apsaimnieko
dzīvojamo māju /adrese/.
Prasītājs lūdz izbeigt ar atbildētājiem Dzīvojamo telpu īres līgumu un izlikt atbildētājus no strīdus dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas, piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam pamatparādu 1924,55 EUR un likumiskos procentus 225,63 EUR, visus tiesas
izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību
nodošana citai personai par maksu.
Likuma par dzīvojamo telpu īri” 11.3pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas
lietošanas laikā saņem īrnieks:1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un
sadzīves atkritumu izvešana); 2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze,
elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un trešā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
Lietā nav ziņu, ka Dzīvojamo telpu īres līgums būtu atzīts par spēkā neesošu, grozīts vai izbeigts.
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres līguma 2.1.punktu un 2.2.punktu atbildētājiem bija jāveic samaksa par dzīvojamās telpas īri un maksu par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu: auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu, par kārtējo mēnesi pilnā apmērā līdz
mēneša 31.datumam (lpp. 18).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk
radušās izpildījuma grūtības nedod vienai no pusēm tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, savukārt Civillikuma 1828.pants
noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka Dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanas brīdī īres maksa tika noteikta 24,71 EUR apmērā (lpp. 7).
Lietā nodibināts, ka atbildētāji par strīdus dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem nav savlaicīgi un pilnā apmērā veikuši maksājumus Dzīvojamo
telpu īres līgumā paredzētājā kārtībā - rēķinos norādītajos termiņos un apmērā, t.i., nav pienācīgi pildījuši pienākumus, kurus viņiem, kā dzīvojamās telpas
īrniekam un īrnieka ģimenes loceklim, uzliek likums „Par dzīvojamās telpas īri”, kā rezultātā izveidojies parāds.
Lietā nav strīda, ka prasītājs nodrošināja atbildētājus ar iespēju lietot strīdus dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un nodrošināja
iespēju izmantot pamatpakalpojumus, taču atbildētāji savas saistības pret prasītāju pilnībā nepildīja un uz prasības celšanas dienu vairāk nekā trīs mēnešus
nemaksāja dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem.
Lietā nodibināts, ka atbildētāju parāds prasītājam par strīdus dzīvojamās telpas īri un sniegtajiem pamatpakalpojumiem, kas izveidojies laika posmā
no 2010.gada jūnija līdz 2014.gada oktobrim, un kurā ietverts īres maksas parāds, sastādīja 1485,43 EUR (lpp. 10, 11-12), līdz ar to īres parāds
daudzkārt pārsniedza trīs mēnešu maksājumu kopsummu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:
1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā
ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus
saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otro daļu, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina
īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi
iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Kā redzams no lietas materiāliem, 2014.gada 18.jūlijā atbildētājiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi par parāda saistību dzēšanu un dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu, norādot parāda apmēru 1467,39 EUR (lpp. 23).
Atbildētāji brīdinājumus ir saņēmuši personīgi 2014.gada 23.jūlijā, ko apliecina VAS ,,Latvijas pasts” paziņojums (lpp. 26, 27), līdz ar ko tiesa
atzīst, ka izīrētājs ir ievērojis pirmstiesas kārtību un pirms prasības celšanas likumā noteiktajā kārtībā brīdinājis atbildētājus par dzīvojamās telpas īres
līguma izbeigšanu.
Lietā nodibināts, ka pēc brīdinājuma parāds nav samaksāts.
Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētāju parāds ir tikai pieaudzis. Uz 2015.gada septembri atbildētāju
parāds sastādīja 1924,55 EUR un tas turpina pieaugt (lpp. 45, 60, 78, 79-80, 110).
Tādējādi ir konstatēti visi nepieciešamie likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmajā un otrajā daļā norādītie pamati, lai apmierinātu prasību
par Dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no strīdus dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats izbeigt Dzīvojamo telpu īres līgumu un izlikt atbildētājus /pers. B/ un /pers. C/ no dzīvojamās telpas
/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasītāja prasību daļā par parāda piedziņu, tā kā
atbildētāji tos nav apstrīdējuši un pretējus pierādījumus, kā arī iebildumus par parāda apmēru, tā aprēķināšanas kārtību tiesai nav iesnieguši.
Tiesa neatstāj bez ievērības arī faktu, ka 2015.gada 23.novembrī prasītājs ar atbildētāju /pers. B/ ir noslēdzis izlīgumu par parāda, kas uz
2015.gada oktobrī sastādīja 2197,90 EUR samaksu (lpp. 82-83), tomēr izlīgums netika pildīts un netika iesniegts apstiprināšani tiesā. Minētā izlīguma
10.punkts paredz, ja šī izlīguma 2.punktā un 5.punktā norādītie maksājumi netiek veikti un nokavējums ir ilgāks par vienu mēnesi, izlīgums zaudē savu
spēku un klientam (atbildētājai /pers. B/) nekavējoties (kalendārās nedēļas laikā) jāsedz viss šī izlīguma 1.punktā norādītais parāds un tiesas izdevumi,
savukārt izlīguma 11.punkts paredz, ja izlīgums ir zaudējis savu spēku, atjaunojas līgumsoda/nokavējuma procentu aprēķināšana.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam ir piedzenams īres maksas un pamatpakalpojumu parāds 1924,55 EUR
apmērā par laika periodu no 2010.gada jūnija līdz 2015.gada septembrim.
Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus 225,63 EUR. apmērā.
Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētāji nekādus iebildumus par likumisko nokavējuma procentu aprēķinu nav iesnieguši, tiesa atzīst, ka solidāri no
atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 225,63 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Līdz ar to tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus (6% gadā) no neatmaksātā pamatparāda summas par laiku
līdz sprieduma izpildes dienai. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem apstākļiem, apstājas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītājs ir samaksājis tiesas izdevumus: valsts nodevu 335,09 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
EUR apmērā, bet kopā 339,79 EUR.
Prasītājs lūdz piedzīt tiesas izdevumus no atbildētājiem solidāri.
Tā kā atbilstoši Civillikuma 1672. un 1682.pantam, atbildētāji solidāru atbildību par tiesāšanās izdevumu maksāšanas saistību nav nodibinājuši, tad
tiesāšanās izdevumi no atbildētājiem solidāri nav piedzenami. Šāds atzinums pausts arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 13.oktobra
spriedumā lietā Nr.SKC-0354/2016.
No procesuālā viedokļa visi atbildētāji ir uzskatāmi par vienlīdzīgiem lietas dalībniekiem, līdz ar to pienākums atlīdzināt tiesāšanās izdevumus
prasītājam dalāms vienādās daļās starp abiem atbildētājiem (339,79 EUR : 2), piedziņu veicot no katra atbildētāja 169,90 EUR apmērā.
Kā redzams no lietas materiāliem, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā sastāda 47,89 EUR.
Ņemot vērā, ka daļu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 4,70 EUR apmērā ir samaksājis prasītājs iesniedzot prasības pieteikumu tiesā un
pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 43,19 EUR apmērā no atbildētājiem ir
piedzenami līdzīgās daļās, tas ir, 21,60 EUR apmērā no katra, par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās daļas
prasībām.
Prasītājs ir palielinājis prasījumu apmēru, saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu pievienojot parāda pieaugumu, tā kā prasījumam tika
pievienots parāda pieaugums, tad prasītājam valsts nodeva nav jāpiemaksā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājiem valsts ienākumos ir piedzenama valsts nodeva 10,62 EUR apmērā, no katra,
par parāda pieauguma pievienošanu
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. panta noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195.pantu un 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt.
Izbeigt ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, 2004.gada 2.septembrī noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu un izlikt /pers. B/, personas kods
/personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu 1924,55 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 225,63 EUR, kopā 2150,18
EUR (divi tūkstoši viens simts piecdesmit euro 18 centi).
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers.
B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus, tas ir, 6 % gadā no neatmaksātās pamatparāda
summas 1924,55 EUR.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,
reģistrācijas Nr.40103362321, tiesas izdevumus 339,79 EUR, piedziņu veicot 169,90 EUR (viens simts sešdesmit deviņi euro 90 centi) apmērā no
katra.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus - valsts nodevu par parāda pieauguma pievienošanu 10,62 EUR (desmit
euro 62 centi), par labu valstij, kas iemaksājama Valsts kase, Reģistrācijas Nr.90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, Saņēmēja
iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Iemaksas mērķis: Valsts nodeva tiesu iestādē – C-0478/17.
Piedzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus - valsts nodevu par parāda pieauguma pievienošanu 10,62 EUR (desmit euro
62 centi), par labu valstij, kas iemaksājama Valsts kase, Reģistrācijas Nr.90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, Saņēmēja iestāde:
Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Iemaksas mērķis: Valsts nodeva tiesu iestādē – C-0478/17.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 43,19 EUR (divdesmit viens euro 60 centi), piedziņu veicot 21,60 EUR (divi euro 59 centi) apmērā no katra, kas
iemaksājami kontā LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-0478/17.
Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu (valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) samaksu par labu valstij,
maksājumu apliecinošs dokuments (oriģināls) nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā,
105.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru, vai nosūtāms pa pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 8.maija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu
kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece