Supreme Court dismisses appeal against building permit denial due to lack of judicial precedent significance.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Administrative Court's decision denying environmental groups' request to revoke a hospital building permit. The lower court upheld the permit because construction complied with the general territorial plan and did not require a detailed plan, noting the project's connection to existing infrastructure. The court dismissed the appeal because the case lacked significance for establishing new legal precedent, citing Article 338.1(2) of the Administrative Procedure Law.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 338.1(2) 2. punkts; Kasācijas tiesvedību var atsakāms ierosināt, ja lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.A420562712
SKA-288/2016
R Ī C Ī B A S S Ē D E S L Ē M U
Rīgā 2016.gada 19.septembrī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese R.Vīduša
tiesnese J.Briede
tiesnese I.Skultāne
rīcības sēdē izskatīja nodibinājuma „Vides un izglītības fonds „Par sakoptu Latviju”” un biedrības „Latvijas Zaļā kustība” kasācijas sūdzību par
Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 25.maija spriedumu lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz nodibinājuma „Vides un izglītības fonds „Par sakoptu
Latviju”” un biedrības „Latvijas Zaļā kustība” pieteikumiem par Talsu novada būvvaldes 2012.gada 14.augusta būvatļaujas Nr.84/12 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Talsu novada būvvalde 2012.gada 14.augustā izsniedza SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” būvatļauju Nr.84/12 Talsu filiāles jaunās
ēkas būvniecībai Talsos, Stendes ielā 1.
[2] Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 25.maija spriedumu noraidīja pieteicēju – nodibinājuma „Vides un izglītības fonds „Par sakoptu
Latviju”” un biedrības „Latvijas Zaļā kustība” – pieteikumu par būvatļaujas atcelšanu. Spriedumā, ievērojot rajona tiesas sprieduma motivāciju, kurai
apgabaltiesa pievienojusies, norādīti turpmāk minētie apsvērumi.
[2.1] Būvniecība atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, saskaņā ar kuru konkrētajā teritorijā ārstniecības iestāžu būvniecība ir atļauta.
[2.2] Pieteicējas nepamatoti uzskata, ka teritorijai bija jāizstrādā detālplānojums atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu
Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.1148) 57.2.apakšpunktam. Kā norādījusi dome un kā izriet
no izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, objektu paredzēts pieslēgt teritorijas plānojumā paredzētiem (esošiem un plānotiem) infrastruktūras un
inženierkomunikāciju objektiem. Esošās komunikācijas ir izvietotas apbūves tiešā tuvumā, un to jauda ir atbilstoša slimnīcas vajadzībām. Pieslēgšanos
pie jau esošiem infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektiem nevar uzskatīt par apstākli, kas rada nepieciešamību pēc jauniem transporta
infrastruktūras vai inženierkomunikāciju risinājumiem.
[2.3] Pieteicējas norāda, ka atbilstoši Talsu novada domes 2009.gada 9.jūlija saistošo noteikumu Nr.2 „Talsu novada pašvaldības nolikums”
(turpmāk – pašvaldības nolikums) 111.punktam bija jārīko būvniecības publiskā apspriešana, jo būvniecība būtiski ietekmē vidi un tā paredzēta publiskā
lietošanā esošā teritorijā.
Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā uzskaitīti gadījumi, kad nodrošināma būves publiskā apspriešana. Minētā panta otrā daļa noteic, ka
pašvaldības apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījums, kad rīkojama būves publiskā apspriešana. Pašvaldības nolikums ir izdots, pamatojoties
uz likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 21.punktu un 24.pantu, un tajā papildus Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā paredzētajiem
gadījumiem noteikti citi gadījumi, kad rīkojama publiskā apspriešana. Savukārt pašvaldības apbūves noteikumos šādi gadījumi nav paredzēti.
Dome secinājusi, ka nav konstatējams neviens no Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā norādītajiem gadījumiem. Būvniecības risinājums
paredz saglabāt vērtīgākos kokus, kā arī dīķa apstādījumus; izcērtamie koki apzināti, un to ciršana saskaņota. No lietas materiāliem neizriet, ka objekts
atstātu būtisku ietekmi uz vidi. Nav normatīvo aktu, kas ierobežotu būvniecību tādēļ, ka tā paredzēta kapu ielokā un Soda priedes tiešā tuvumā. Attiecīgu
apbūvi šo objektu tuvumā pieļauj teritorijas plānojums.
Skiču projekta stadijā tika rīkota sabiedriskā apspriešana, un tās laikā netika saņemts neviens priekšlikums, ieteikums vai norādījums.
[2.4] Vērtējot būvatļaujas tiesiskumu, nav nozīmes argumentiem, ka daļa sabiedrības vispār apšauba Ventspils slimnīcas filiāles būvniecības
nepieciešamību zemās medicīniskās kvalitātes un sniegto pakalpojumu, un speciālistu trūkuma dēļ. Būvatļaujas tiesiskumu neietekmē tas, kādas nodaļas
slimnīcas filiālē būs paredzētas un kādi pakalpojumi sniegti. Tāpat nav nozīmes argumentiem, ka izvēlētā vieta nav ētiski pareiza, jo tuvumā atrodas
vēsturiska piemiņas vieta un vairākas kapsētas.
[3] Pieteicējas iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu, norādot turpmāk minētos apsvērumus.
[3.1] Tiesa atsaukusies uz skiču projekta apspriešanu kā uz iespēju sabiedrībai piedalīties būvniecības apspriešanā. Šāda interpretācija sabiedrības
līdzdalībai ir nesamērīgi sašaurināta.
[3.2] Saskaņā ar pašvaldības nolikuma 111.3. un 111.4.apakšpunktu pašvaldībai bija jārīko sabiedriskā apspriešana, jo zemesgabals pieder
pašvaldībai un tā ir publiskā lietošanā esoša teritorija, kurā atrodas lieli un vērtīgi koki. Jaunā slimnīcas ēka ir atzīstama par sabiedriski nozīmīgu būvi.
Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā izvirzīto nosacījumu neievērošana ir pamats būvatļaujas atzīšanai par prettiesisku būtiska procesuāla
pārkāpuma dēļ.
[3.3] Pašvaldībai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam bija jārīkojas sabiedrības interesēs, ļaujot veikt slimnīcas būvniecību tai
teritorijas plānojumā paredzētajā vietā. Atbilstoši teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un paskaidrojuma rakstam būvniecībai izvēlētā teritorija ir
rezervēta izglītības iestādes teritorijas paplašināšanai.
[3.4] Pirms būvniecības uzsākšanas bija jāizstrādā detālplānojums atbilstoši noteikumu Nr.1148 54.3.apakšpunktam, jo būvniecība rada
nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem. Tiesa nevērtēja pierādījumus par jaunu
infrastruktūras objektu izbūves datumiem un izmaksām.
[3.5] Ņemot vērā, ka nekustamajā īpašumā varētu īstenoties ikviens no 17 teritorijas plānojumā atļautajiem apbūves veidiem, ir ievērojama
Satversmes tiesas lēmumā lietā Nr.2007?16-03 norādītā tiesību normu interpretācija.
[4] Talsu novada dome paskaidrojumos norāda, ka kasācijas sūdzība neatbilst Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās daļas 5.punkta un
327.panta prasībām. Pieteicējas vēlas panākt atkārtotu lietas apstākļu novērtējumu.
Motīvu daļa
[5] Tiesnešu kolēģijai, pārbaudot kasācijas sūdzības argumentus, nerodas šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu.
[6] Pieteicējas uzskata, ka tiesa nepamatoti nav piemērojusi pašvaldības nolikuma normas, kurās paredzēti gadījumi, kad rīkojama būves publiskā
apspriešana. Proti, būvniecība paredzēta publiskā lietošanā nodotā teritorijā un tā būtiski ietekmē vidi.
Atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta otrajai daļai (šeit un turpmāk – normas redakcijā, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas laikā)
pašvaldība apbūves noteikumos var noteikt vēl citus, šā panta pirmajā daļā neminētus, gadījumus, kad rīkojama būvniecības publiskā apspriešana. Kā
konstatēja apgabaltiesa, Talsu novada pašvaldība apbūves noteikumos šādus gadījumus nav paredzējusi. Tādi gadījumi ir norādīti pašvaldības nolikumā.
Kaut arī tas neatbilst Būvniecības likumā noteiktajam, nolikums ir pieņemts kā saistošie noteikumi. Normatīvie akti uzliek pienākumu to ievērot arī
pašam to izdevējam un dod tiesības citām personām prasīt ievērot to ievērošanu. Taču konkrētajā lietā jāņem vērā, ka apbūves noteikumi, kuros bija
jāparedz šie gadījumi, ir teritorijas plānojuma sastāvdaļa, un uz to izstrādi un grozīšanu attiecināma īpaša procedūra, kas paredz arī sabiedrības līdzdalību
šo noteikumu izstrādē (sk. noteikumu Nr.1148 3.2.apakšpunktu un III nodaļu). Turklāt ņemams vērā, ka personas var paļauties uz to, ka pašvaldības
ievēros likuma prasības un ka, tieši atbilstoši likumam iepazīstoties ar apbūves noteikumiem, var noskaidrot, vai pašvaldība ir paredzējusi papildu
gadījumus, kad nepieciešama detālplānojuma izstrādāšana. Līdz ar to apgabaltiesa konkrētajā gadījumā pamatoti vērtēja, vai prasības detālplānojuma
izstrādāšanai ir ietvertas likumā paredzētajā normatīvajā aktā.
Tāpat jāņem vērā, ka sabiedrībai bija iespēja piedalīties būves skiču projekta publiskajā apspriešanā. Tādējādi nevar uzskatīt, ka sabiedrībai vispār
nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli būvniecības procesā. Kasācijas sūdzībā arī nav norādīts uz tādiem apstākļiem, kas varētu liecināt par to, ka
būvniecība būtiski ietekmēs vidi vai pasliktinās vietējo iedzīvotāju sadzīves apstākļus. Pieteicēju iebildumi pamatā ir saistīti ar to individuāliem
priekšstatiem par to, ka slimnīcas novietojums netālu no kapsētas un kultūrvēsturiskas piemiņas vietas neatbilst morāles un ētikas normām, taču nav
konstatējamas tādas vispārpieņemtas morāles vai ētikas normas, saskaņā ar kurām šāds objektu izvietojums sabiedrībai kopumā nebūtu pieņemams.
Otru argumentu grupu – par koku ciršanu – apgabaltiesa ir izvērtējusi un nav saskatījusi tajā būtisku ietekmi uz vidi.
[7] Pieteicējas uzskata, ka slimnīca būvējama vietā, kura saskaņā ar teritorijas plānojumu bija paredzēta slimnīcas būvniecībai, tomēr no lietā
piemērojamā teritorijas plānojuma neizriet, ka šāda vieta būtu īpaši iezīmēta.
[8] Apstāklis, ka zemesgabals, uz kura paredzēta slimnīcas būvniecība, atbilstoši teritorijas plānojumam ir rezervēts izglītības iestādes
paplašināšanai, nevar ietekmēt lietas iznākumu. No normatīvajiem aktiem neizriet, ka pašvaldībai teritorijas plānojumā būtu jānorāda konkrēti
zemesgabali, kuros turpmāk atradīsies konkrēti objekti, kas saistīti ar konkrētu funkciju izpildi, piemēram, tieši skola vai slimnīca. Otrkārt, kā izriet no
atbildētāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesai, rezervētās teritorijas plānojumā tika norādītas tādēļ, lai tās nebūtu jānodod privatizācijai un varētu tās
saglabāt pašvaldības funkciju veikšanai.
Atsevišķu teritoriju rezervēšana konkrētu funkciju īstenošanai ir vērsta uz pašvaldības funkciju īstenošanas plānošanu, nevis uz teritorijas plānošanu
kā tādu. Tas savukārt nozīmē, ka cita veida funkcijas īstenošana rezervētajā zemesgabalā nav pretrunā ar teritorijas plānojumu, ja vien attiecīgā veida
apbūve vispār konkrētajā vietā ir pieļaujama. Liela nozīme piešķirama pašvaldības plašajai rīcības brīvībai atbilstoši sociālajai un ekonomiskajai situācijai
un sabiedrības vajadzībām patstāvīgi plānot konkrētu funkciju veikšanu. Teritorijas plānojums, lai arī var ietvert paredzēto publisko funkciju pildīšanas
objektu novietojumu telpā, pats par sevi nevar izslēgt pašvaldības politisko rīcības brīvību, kādā veidā attiecīgajā laikposmā īstenot publiskās funkcijas.
Šajā gadījuma no teritorijas plānošanas viedokļa ir būtiski, ka, kopumā nemainot telpiskos uzstādījumus, saglabājas paredzētais izmantošanas veids –
publiska pakalpojuma nodrošināšana iedzīvotājiem.
[9] Pieteicējas norāda, ka teritorijai bija jāizstrādā detālplānojums saskaņā ar noteikumu Nr.1148 54.3.apakšpunktu, jo būvniecība rada
nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.
Minētā noteikumu norma nenoteic detālplānojuma izstrādes gadījumus. Tos noteic noteikumu Nr.1148 57.punkts, tostarp 57.2.apakšpunktu
paredz detālplānojuma izstrādi, ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras vai
inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem. Apgabaltiesa ir vērtējusi būvniecības un teritorijas plānošanas dokumentus un atzinusi, ka būvniecība nerada
nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem. Pieteicējas nenorāda, kas tieši tiesas veiktajā
novērtējumā nav pareizi.
Apstāklis, ka tiesa nav izvērtējusi pierādījumus par jaunu infrastruktūras un komunikāciju objektu izbūvi, nenorāda uz sprieduma prettiesiskumu.
Atbilstoši noteikumu Nr.1148 57.2.apakšpunktam nozīme ir tam, vai radusies nepieciešamība pēc kompleksiem infrastruktūras un inženierkomunikāciju
izbūves risinājumiem, nevis vai ir nepieciešama jaunu objektu vai pieslēgumu izveide. Tādējādi fakts, ka ir izbūvēti jauni inženierkomunikāciju vai
transporta infrastruktūras objekti, nenozīmē, ka apbūve prasījusi kompleksu risinājumu. Šajā ziņā apgabaltiesa pamatoti ir ņēmusi vērā, ciktāl šie
risinājumi ir jau noteikti teritorijas plānojumā.
[10] Pieteicējas atsaucas uz Satversmes tiesas lietā Nr.2007-16-03 sniegtajām atziņām un norāda, ka tās piemērojamas arī šajā gadījumā, jo
nekustamajā īpašumā varētu īstenoties ikviens no 17 teritorijas plānojumā paredzētajiem atļautajiem apbūves veidiem, tādēļ bija jāizstrādā
detālplānojums.
Minētajā Satversmes tiesas lietā pieteikums bija iesniegts par tādiem teritorijas plānojuma grozījumiem, ar kuriem teritorijas atļautā izmantošana
mainīta no vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūves uz piepilsētas dzīvojamo apbūvi, kas savukārt paredzēja arī līdz pieciem stāviem augstu
daudzdzīvokļu māju būvniecību. Šajā gadījumā Satversmes tiesa atzina, ka no teritorijas plānojumā paredzētajiem desmit nekustamā īpašuma lietošanas
mērķiem konkrētajā zemesgabalā varētu īstenoties ikviens. Ņemot vērā, ka plānotajam (atļautajam) izmantošanas veidam – piepilsētas apbūves teritorija
– ir noteikti vairāki nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, teritorijas plānojuma grozījumos paredzētajai attīstībai jāizstrādā detālplānojums (sk.
Satversmes tiesas 2007.gada 28.novembra lēmuma minētajā lietā 4. un 5.punktu).
Tomēr minētās atziņas nav saprotamas tādējādi, ka ikvienā gadījumā, kad teritoriju atļauts izmantot dažādu būvju būvniecībai, ir jāizstrādā
detālplānojums. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka teritorijas plānojumam ir jābūt skaidram un saprotamam. Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai
teritorijas plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu ilgtermiņā plānot savu dzīvi, arī saimniecisko darbību, zinot to, kādam iepriekš skaidri
nosakāmam un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības teritorija tiks izmantota (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma
lietā Nr.2007-11-03 24.4.apakšpunktu). Tādējādi detālplānojuma nepieciešamība gadījumā, kad teritorijas plānojums ļauj teritoriju izmantot vairākos
dažādos nolūkos, saistāma ar nepieciešamību pēc skaidras un paredzamas teritorijas izmantošanas noteikšanas.
Atbilstoši teritorijas plānojumam šajā gadījumā zemesgabals atrodas centra apbūves teritorijā. Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu tā ir teritorija, kurā
galvenais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības,
labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus.
Plānojumā norādīts, ka šādai apbūvei paredzētajā zemē ir atļauts būvēt šādos nolūkos: pārvaldes iestāde, izglītības iestāde, pirmsskolas bērnu
iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde, nevalstiskās organizācijas iestāde, reliģiska iestāde, autoosta,
sporta būve, darījumu iestāde, vieglās ražošanas uzņēmums, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, mazstāvu
daudzdzīvokļu nams, saimniecības ēkas un dzīvoklis (palīgizmantošana).
Katra no minētajām būvēm nav uzskatāma par atsevišķu atļautās izmantošanas veidu vai lietošanas mērķi. Kā tieši norādīts teritorijas plānojumā,
galvenais attiecīgās teritorijas izmantošanas veids ir tādu būvju būvniecība, kuras kalpo sociāliem vai sabiedriskiem mērķiem. Būvju uzskaitījums tikai
konkretizē, kādas būves atbilst šādiem mērķiem. Pieteicējas neizvirza argumentu, ka kāda no šīm būvēm principā nebūtu atbilstoša minētajam nolūkam
vai ka būves savstarpēji tik būtiski atšķirtos, ka to būvniecība jebkurā no plānojumā norādītajām vietām radītu haotisku apbūves struktūru (sal.
Augstākās tiesas 2011.gada 7.marta spriedumu lietā Nr.SKA-44/2011 ). Teritorijas plānojums nerada bažas par neprognozējamu vai disharmonisku
teritorijas attīstību, kas varētu norādīt uz nepieciešamību detalizēti precizēt konkrēta zemesgabala izmantošanu. Šajā gadījumā ir skaidri paredzams, ka
attiecīgajā teritorijā atradīsies sociāla vai sabiedriska rakstura būves, par kādu uzskatāma arī slimnīca. Ja sabiedrībai nebija pieņemams, ka attiecīgajā
teritorijā atrodas jebkāda veida sabiedriskas vai sociālas ēkas, tai bija iespēja pret to iebilst teritorijas plānošanas procesā.
[11] Ievērojot minēto, kā arī to, ka lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, kasācijas tiesvedību atsakāms ierosināt saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktu.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta otrās daļas 4.punktu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, tiesnešu kolēģija
n o l ē m a
Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar nodibinājuma „Vides un izglītības fonds „Par sakoptu Latviju”” un biedrības „Latvijas Zaļā kustība”
kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 25.maija spriedumu.
Atmaksāt nodibinājumam „Vides un izglītības fonds „Par sakoptu Latviju”” pusi no drošības naudas – 35,57 euro.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese R.Vīduša
Tiesnese J.Briede
Tiesnese I.Skultāne