Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30622915 / C-3231-16 Generato dall'IA

Court orders management company to collect management fees from owner who accepted monthly invoices without objection.

Numero d'incarto C30622915 / C-3231-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's defense regarding lack of participation in the owners' assembly and ordered the management company to collect outstanding fees. The defendant had accepted monthly invoices without raising objections, which the court interpreted as tacit acceptance of the debt. Consequently, the court ruled that the defendant must pay the management fees, state fees, and court costs within ten days.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law; Civil Procedure Law: A tenant's failure to object to monthly invoices constitutes acceptance of the debt, and the burden of proof regarding performance of contractual obligations lies with the party claiming non-performance.

Parole chiave

Generato dall'IA
management fees collection tacit acceptance of debt owners' assembly decision burden of proof in civil law management company liability norma SIA clausola abusiva canoni non corrisposti

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law Article 1838
Civil Law Article 1587
Civil Law Article 1763
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 204.1
Civil Procedure Law Article 8
Civil Procedure Law Article 97
Civil Procedure Law Article 189
Civil Procedure Law Article 193
Civil Procedure Law Article 194
Housing Management Law Article 10
Housing Management Law Article 16
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C30622915

Lietvedības Nr. C3231-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 22.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Krigena-Jurkāne,

Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izska ja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu un

konstatēja:

2015.gada 22.oktobrī esā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs) maza

apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu

izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Saskaņā ar 2013.gada 11.janvāra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

protokola lēmumu, daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Rīgā kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no

2013.gada 1.februāra veic SIA “/Nosaukums A/”.

2013.gada 1.februārī starp SIA “/Nosaukums A/” un dzīvokļa īpašniekiem, kurus saskaņā ar 2013.gada 11.janvāra dzīvojamās mājas

/adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola lēmumu noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma Nr. AL-2013-602/732

(turpmāk - pārvaldīšanas līgums). Kopsapulcē Atbildētājs nav piedalījies, jo īpašuma tiesības ieguva vēlāk, proti, 2014.gada 10.jūlijā.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, kas nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu

īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā

kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Atbildētājam katru mēnesi ek izraks ts rēķins par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņem em pakalpojumiem, kas

sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Katra mēneša rēķinā ek norādīts tekošais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu, tādējādi

regulāri informējot Atbildētāju par parāda lielumu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanai esai Atbildētājs nav vērsies pie Prasītāja ar

pretenziju par rēķinā norādītām summām, tādējādi piekrītot rēķinā norādītām summām.

Prasītājs uzskata, ka Atbildētājs ar savu rīcību ir pārkāpis ne kai Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, bet arī Dzīvokļa īpašuma

likuma normas. Pro , Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka: 1) dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja

“par” ir balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem (Dzīvokļa īpašuma

likuma 16.panta trešā daļa); 2) dzīvokļu īpašnieka pienākums ir piedalī es dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

pirmās daļas 1 .punkts); 3) dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķinā es par saņemtajiem pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu, piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas

3.punkts); 4) dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligā veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa); 5) dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un a s šanu, veicina op mālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un a ecas uz: 1.kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā

samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2.pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta otrā daļa).

Prasītājs paskaidro, ka Prasītājs lūdz piedzīt parādu par periodu no 2015.gada 1.februāra, jo par parādu līdz 2015.gada 31.janvārim ir

tiesas izsniegts izpildraksts par parāda summu EUR 255,09 un esvedības izdevumiem EUR 75,84, tāpat ne ek lūgts piedzīt nokavējuma

procentus par laika periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2015.gada 26.augustam EUR 132,59 līdz ar to prasības pieteikumam pievienotā

grāmatvedības izdruka no prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina atšķirsies par EUR 463,52.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, prasītājs lūdz esu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas sais ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no

2015.gada 1.februāra līdz 2015.gada 26.augustam EUR 248,83 apmērā, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu,

kā arī ar lietas izska šanu sais tos izdevumus; atzīt prasītāja esības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma

izpildei.

2015.gada 28.oktobrī atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikuma norakstu nosūtīta

paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 30.novembrim.

Atbildētāja tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniegusi.

Neskatoties uz to, ka atbildētājai nosūtītais maza apmēra prasības pieteikuma noraksts tika atsūtīts atpakaļ tiesai ar norādi, ka ierakstītam

sūtījumam ir beidzies glabāšanas laiks, tas, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

7.decembrī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

No lietai pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas ir redzams, ka atbildētāja /pers. A/,

pamatojo es uz 2014.gada 20.jūnija pirkuma līgumu, laika periodā no 2014.gada 10.jūlija līdz 2015.gada 27.augustam bija nekustamā

īpašuma - dzīvokļa īpašuma Nr.5 un 1690/279810 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas /adrese/, īpašniece.

Pamatojo es 2013.gada 11.janvāra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, 2013.gada 1.februārī starp

SIA /Nosaukums A/ un dzīvokļa īpašniekiem noslēgts daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2013-602/732.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalī es dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kār bā; norēķinā es par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Savukārt 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligā veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un a s šanu, veicina

op mālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un a ecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju

nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas un pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tiesai ne ka iesnieg pierādījumi, ka

prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu vai atbildētājai ne ktu snieg komunālie pakalpojumi, vai, ka

atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai ne ka iesnieg pierādījumi, ka

atbildētāja ir izpildījusi savas sais bas pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumu, komunālo

pakalpojumu parāda par laika periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2015.gada 26.augustam apmaksu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka esīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Līdz ar to, tā kā esai ne ka iesnieg pierādījumi, ka atbildētāja ir izpildījusi savas sais bas pret prasītāju, no atbildētājas prasītāja

labā piedzenams parāds EUR 248,83 apmērā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika

periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2015.gada 26.augustam.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas esības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā

no parāda pamatsummas, tas ir, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, esa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos esas izdevumus. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 71,14 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 193.,194., 195.pantu, 204.1pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR

248,83, par laika periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2015.gada 26.augustam, valsts nodevu EUR 71,14, ar lietas izska šanu sais tos

izdevumus EUR 4,70, pavisam kopā piedzenot EUR 324,67 (trīs simti divdesmit četri euro 67 centi), samaksu veicot prasītāja norādītajā kontā:

AS “SEB banka”, konta Nr./konta numurs/.

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda EUR 248,83 summas, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma

labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ I.Krigena-Jurkāne