Court dismissed tenant's appeal, upholding landlord's fine for failing to provide heating as required by law.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court rejected the tenant's appeal against a fine imposed for failing to provide heating to renters. Evidence showed temperatures were dangerously low, and the court confirmed that the obligation to supply heating is a statutory duty of the landlord, not dependent on contract terms. Consequently, the administrative penalty was upheld as fully justified under the Administrative Offences Code.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.3 pants; Par dzīvojamo telpu īri likuma 11.3 panta 1. punkts un 7. daļa: The landlord is legally obligated to provide heating to tenants regardless of contractual silence, and failure to do so constitutes an administrative offence punishable by fine.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 130030616
Lietas arhīva Nr. 1-0306-16/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva
2016.gada 18.aprīlī
izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, /pers. A/sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 19.janvāra lēmumu Nr.D57
3-11, un
konstatēja:
2015.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Īres valdes amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CB020537 par to, ka/adrese/, Rīgā,
2015.gada 4.novembrī plkst. 13.00 – 13.20 un 2015.gada 12.novembrī plkst.13.30-13.55 īrniekiem netika sniegts pamatpakalpojums – apkure, līdz ar to
pārkāpts likums “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmā daļas 1.punkts un septītā daļa.
/pers. A/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) par 2015.gada 4.decembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. CB020537 norādīto pārkāpumu
saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 150. 3panta un saskaņā ar Rīgas domes
Administratīvās komisijas 2016.gada 19.janvāra Lēmumu Nr.D57 3-11 (turpmāk arī – Lēmums), pamatojoties uz LAPK 150.3 pantu, sodīta ar administratīvo
sodu – naudas sodu 300 EUR apmērā.
Rīgas domes Administratīvā komisija 2016.gada 19.janvāra Lēmumā Nr.D57 3-11 norāda, ka 04.12.2015. Rīgas pilsētas Īres valdes
amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CB020537, kurā 04.11.2015. konstatēja, ka /adrese/ sūdzības iesniedzējs pieļāva, ka
īrniekiem netiek sniegts pamatpakalpojums – apkure. Dzīvokļa gaisa temperatūra ir + 15,6 celsija grādi un īrnieks apsilda dzīvokli ar elektronisko eļļas
radiatoru un elektronisko ventilatoru – sildītāju. Kā arī 12.11.2015. vietas apskates protokola Nr.DMVI-15-158-akt /adrese/ tika konstatēts, ka minētajā
dzīvoklī nav apkures – dzīvokļa gaisa temperatūra ir + 12,2 celsija grādi (virtuvē + 10 celsija grādi). Ar lietā esošajiem īres līgumiem komisija atzīst, ka /pers.
D/ un /pers. E/ ir minēto dzīvokļu īrnieki. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta septīto daļu, pamatpakalpojumu sniegšanas pienākums ir
izīrētājiem. Saskaņā ar lietā esošajiem Zemesgrāmatas datiem, attiecībā uz nekustamo īpašumu /adrese A/, pie administratīvās atbildības saucamā persona ir
minētā nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ar lietā esošajiem materiāliem administratīvā pārkāpuma fakts ir pierādīts un lietā netika konstatēti atbildību
mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi. Latvijas APK 150. 3 pants nosaka administratīvo atbildību par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam,
ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus. Komisija atzīst, ka ikdienā, ziemas periodā, dzīvojamās telpas temperatūrai ir būtiska nozīme, šo
dzīvojamo telpu lietošanai, kā arī cilvēku atrašanās aukstās telpās ilgstoši var būtiski iespaidot cilvēka veselību, līdz ar ko komisija vērtē konstatēto pārkāpumu
par bīstamu sabiedrības drošībai. Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, 150. 3pantu /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu 300
EUR apmērā.
2016.gada 3.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Lēmumu, kurā norāda, ka Rīgas pilsētas
zemesgrāmatu nodaļā 2002.gada 18.februarī saskaņā ar 2001.gada 18.decembra Rīgas pilsētas tiesas spriedumu lietā Nr.C27190101 (Rīgas zemesgrāmatu
nodalījums Nr./numurs/, žurnāls Nr.300000199287) īpašuma tiesības uz namīpašumu /adrese/ četrās vienādās daļās nostiprinātas – /pers. A/, /pers. F/, /pers.
G/. /adrese/, apsaimniekošanu saskaņā ar kopīpašnieku pilnvarojumu veic sūdzības iesniedzējs, kurš ir noslēdzis līgumu ar AS “Rīgas siltums” par
siltumenerģijas piegādi ēkai. Līdz ar to tikai pakalpojuma sniedzējs – AS “Rīgas siltums” un sūdzības iesniedzējs var pieņemt lēmumu par siltumenerģijas
piegādi ēkai /adrese/. Ne dzīvojamo telpu īres līgumos, ne Latvijas Republikas tiesību normās nav paredzēts jebkāds normatīvais regulējums, kas noteiktu
datumu vai apstākļus, kuros ēkas īpašniekiem būtu jānodrošina dzīvojamo telpu apkure un kādu dzīvojamo telpu temperatūru ēkas īpašniekam ir pienākums
nodrošināt dzīvojamās telpas. Līdz ar to 04.11.2015. vietas apskates protokols Nr.DMVI-15-146-akt un 12.11.2015. vietas apskates protokols Nr.DMVI-
15-158-akt, nevar tikt uzskatīti par pierādījumiem, kas pierāda, ka sūdzības iesniedzējs izdarījis administratīvo pārkāpumu un ka tā rīcībai ir bijis mērķis kaitēt
dzīvojamo telpu īrniekiem. Sūdzības iesniedzējs ēkai /adrese/, centrālo apkuri pieslēdz vadoties pēc sava iekšējās pārliecības un uzskatiem, un brīvās gribas
izpausmes tiesībām, kuras attiecībā uz centrālās apkures pieslēgšanu dzīvojamā mājām brīvajā Latvijas Republikā nav aprobežotas. Ņemot vērā visu iepriekš
minēto, sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 19.01.2016. lēmumu Nr.D57 3-11.
Saskaņā ar LAPK 289.6 panta noteikumiem 2016.gada 10.februārī Rīgas domes Administratīvajai komisijai nosūtīta sūdzības iesniedzējs sūdzības
kopija, izskaidrojot Latvijas APK 289. 6panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē,
kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2016.gada 11.martam, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz
Latvijas APK 289. 6panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 31.martā. Ar tiesneses 2016.gada 30.marta rezolūciju, rakstveida
process pārcelts uz 2016.gada 18.aprīli, par ko procesa dalībniekiem nosūtīts paziņojums 2016.gada 30.martā.
2016.gada 11.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti Rīgas domes Administratīvās komisijas paskaidrojumi, kuros
norāda, ka lietā nav strīds par to, ka sūdzības iesniedzējs ir izīrētāja likuma “Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē. Neatkarīgi no tā, kurš veic nama
apsaimniekošanu saskaņā ar pilnvarojumu, sūdzības iesniedzējs ir izīrētājs, kā arī veic rēķinu izrakstīšanu īrniekiem, līdz ar ko minētais raksturo sūdzības
iesniedzēja intereses trūkumu risināt radušos problēmu un vienaldzīgo attieksmi, lai arī sūdzības iesniedzējam ir iespēja nodrošināt pamatpakalpojumu – apkuri
dzīvokļu īrniekiem. Savukārt dzīvokļa izīrēšana pēc būtības ir komercdarbības veids, kuru veicot, ir jāievēro tiesību normas. Faktiskie apstākļi, ka Latvijas
Republikā normatīvā bāze nenosaka noteiktu datumu vai apstākļus, kuros ēkas īpašniekam būtu jānodrošina dzīvojamo telpu apkure, neatbrīvo izīrētāju no
pienākuma nodrošināt īrniekam pamatpakalpojumu. Tāpat arī lietas materiālos nav nekādu ziņu par to, ka izīrētājs, apzinoties to, ka īrniekiem
pamatpakalpojums netiek sniegts, no savas puses būtu veicis jebkāda veida darbības, lai mainītu šo situāciju un, lai pamatpakalpojums īrniekiem tomēr tiktu
sniegts. Ievērojot to, ka Rīgas pilsētas Īres valdes apskates laikā 04.11.2015. un 12.11.2015. īres dzīvokļos tiek veikta apsilde ar elektrisko sildītāju, liecina,
ka šāda nepieciešamība ir, lai arī īres līgumos ir atrunāta dzīvojamās telpas komunikācija – centrālā apkure. Tāpat lietā nav ziņu, ka izīrētājs būtu izrādījis savu
labo gribu jautājumā par elektroenerģijas izmaksām, kuras rodas, apsildot dzīvokli ar elektrisko sildītāju. Komisijas ieskatā, pēc dzīvē gūtajiem novērojumiem,
4. un 12.novembris Latvijā ir vēlā rudens sezona un nav šaubu, ka pilsētas iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves apstākļu nodrošināšanai ir nepieciešama apkure.
Komisija iesniedzēja sūdzību neatzīst un uzskata, ka 2016.gada 19.janvārī pieņemtais Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmums Nr.D57 3-11 ir
atstājams spēkā.
2016.gada 14.martā paskaidrojumi nosūtīti sūdzības iesniedzēja pilnvarotajai pārstāvei /pers. H/. Atsauksme par paskaidrojumiem nav sniegta.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Latvijas
APK 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējot administratīvās lietas materiālus, atzīst, /pers. A/ sūdzība ir noraidāma un Rīgas domes Administratīvās
komisijas 2016.gada 19.janvāra lēmums Nr.D57 3-11 atstājams negrozīts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem motīviem.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants noteic šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)
eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7)
procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.
Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja ir saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 150. 3panta, kas nosaka, ka par pamatpakalpojumu
nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš
četrsimt euro, bet juridiskajām personām — līdz četrpadsmit tūkstoš euro.
Lai sauktu personu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 150. 3panta, ir nepieciešams konstatēt, ka izīrētājs nav sniedzis īrniekam
pamatpakalpojumus. Lietā nepastāv strīds, ka sūdzības iesniedzējs ir izīrētājs likuma “Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus
dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana). Ņemot vērā iepriekš minēto, par pamatpakalpojumiem dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu
sniegt šādus pakalpojumus ir uzskatāmi apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. Savukārt minētā panta septītā daļa nosaka, ka
izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav
šo pakalpojumu apmaksas parādu. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs atlīdzina īrniekam nodarītos zaudējumus.
2015.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Īres valdes locekle amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CB020537, kurā fiksēts, ka
/adrese/ un Nr.43, Rīgā, 2014.gada 4.novembrī laika posmā no plkst.13.00 līdz 13.20 un 2015.gada 12.novembrī laika posmā no plkst.13.30 līdz 13.55
konstatēts, ka īrniekiem netika sniegts pamatpakalpojums – apkure, līdz ar to pārkāpts likums “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta pirmās daļas 1.punkts un
septītā daļa, par ko paredzēta atbildība Latvijas APK 150.3pantā.
Judikatūrā ir norādīts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas
prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā
pārkāpuma lietā (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKA-157/2007).
Senatoru kolēģija 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-647/2008 norāda, ka amatpersonas sastādītiem dokumentiem, tai skaitā
administratīvā pārkāpuma protokolam, a priori ir publiskā ticamība un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina.
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.CB020537 norādītos apstākļus, proti, faktu, ka netiek nodrošināts pamatpakalpojums – apkure, apstiprina
Rīgas pilsētas Īres valdes 2015.gada 4.novembra vietas (/adrese/) apskates protokols Nr.DMVI-15-146-akt, ar tam pievienotajām foto fiksācijām, kurās
redzams, ka dzīvokļa gaisa temperatūra ir +15,6 celsija grādi, un tiek izmantots elektriskais eļļas radiators un elektriskais ventilatoru sildītājs. Kā arī Rīgas
pilsētas Īres valdes 2015.gada 12.novembra vietas (/adrese/) apskates protokols Nr.DMVI-15-158-akt, ar tam pievienotajām foto fiksācijām, kurās
konstatēts, ka dzīvokļa telpās gaisa temperatūra ir +12,2 celsija grādi un +10 celsija grādi.
No lietas materiālos esošās AS “Rīgas siltums” 2015.gada 5.novembra vēstules Nr.3-1.2-1.1/6368 izriet, ka siltumenerģijas piegāde objektam /adrese/,
Rīgā, tiek nodrošināta, pamatojoties uz 2002.gada 12.marta līgumu Nr.20465/24465 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, kas noslēgts ar objekta
īpašniekiem, kurus pārstāv to pilnvarotā persona /pers. H/. Sūdzības iesniedzējam kā vienam no kopīpašniekiem un dzīvokļu izīrētājiem ir tiesības un jo vairāk
pienākums nodrošināt pamatpakalpojumu (apkuri) īrniekiem.
Tāpat sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka ne dzīvojamo telpu īres līgumos, ne Latvijas Republikas tiesību normās nav paredzēts jebkāds normatīvais
regulējums, kas noteiktu datumu vai apstākļus, kuros ēkas īpašniekam būtu jānodrošina dzīvojamo telpu apkure un kādu dzīvojamo telpu temperatūru ēkas
īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvojamās telpās.
Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja paustais viedoklis neatbrīvo izīrētāju no pienākuma nodrošināt īrniekiem pamatpakalpojumu. Tiesa pievienojas
komisijas viedoklim, ka pēc gūtajiem novērojumiem 4.novembris un 12.novembris (pārkāpuma fiksēšanas laikā) Latvijā ir vēlā rudens sezona un nav šaubu,
ka pilsētas iedzīvotajiem kvalitatīvu dzīves apstākļu nodrošināšanai ir nepieciešama apkure. Šādu nepieciešamību apstiprina fakts, ka īres dzīvokļos tiek veikta
apsilde ar elektrisko sildītāju.
Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādījumu kopumā. Pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un
ticami, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka sūdzības iesniedzējs nav pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekiem. Administratīvais
pārkāpums pareizi kvalificēts pēc Latvijas APK 150.3 panta otrās daļas.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā
ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.
Tiesa atzīst, ka Rīgas domes Administratīvā komisija pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu
atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.
Līdz ar to, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289.13 trešo daļu pilnībā pievienojas Rīgas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 19.janvāra lēmumā
Nr.D57 3-11 norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 150.3 pantu, 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību un atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 19.janvāra lēmumu
Nr.D57 3-11.
Administratīvās lietas materiālus atgriezt Rīgas domes Administratīvajai komisijai.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 18.aprīlī.
Tiesnese A.Ignatjeva