Legislator Giurisprudenza & Legislazione
130073612 / 1-0105-13 Generato dall'IA

Court dismisses appeal against parking fine where driver ignored traffic sign on an unconstructed forest path.

Numero d'incarto 130073612 / 1-0105-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the plaintiff's appeal against a parking fine issued by the local police for violating traffic regulations. The plaintiff argued that a traffic sign was not present on the forest path where they parked, claiming the area was not a constructed road. The court ruled that the driver had a duty to verify traffic rules upon stopping and that the path, lacking official construction, did not exempt them from obeying visible signs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

CSN 4.punkts; Latvijas APK 149.10panta 5.p.12.p.; Drivers must verify traffic regulations upon stopping; ignoring visible signs on unconstructed paths constitutes a violation.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative violation traffic regulations parking fine unconstructed path driver duty of care appeal dismissal traffic sign infrazione alle norme della circolazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
CSN 4.punkts
Latvijas APK 149.10panta 5.p.12.p.
Latvijas APK 243.pants
Latvijas APK 244.pants
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
Latvijas APK 288.pants
Latvijas APK 289.6.pants
Latvijas APK 289.12.pants
Latvijas APK 289.13.pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 130073612

Lietas arhīva Nr. 1-0105-13/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 24.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Millere

ar tiesas sēdes sekretāri L.Bērziņu,

piedaloties Carnikavas novada pašvaldības policijas pārstāvei /E.S./,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par

Carnikavas novada pašvaldības policijas 2012.gada 19.septembra lēmumu Nr.318 un

konstatēja

Carnikavas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors S.Mardarenko 2012.gada 29.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu-paziņojumu Nr.190072980 par to, ka 2012.gada 29.jūlijā plkst.12.06 transportlīdzeklis Honda, ar valsts reģistrācijas numuru

/TL numurs/, (turpmāk - Transportlīdzeklis), bija novietots stāvēšanai Garciemā, Krasta ielā, ceļa zīmes 522.darbības zonā,

neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 136.3.punktā noteiktās prasības un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 10panta piektajā daļā 12.punktā paredzēto administratīvo

pārkāpumu. Ar administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr. 190072980 transportlīdzekļa vadītājam uzliks naudas sods Ls 30

(trīsdesmit latu) apmērā.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu apstrīdēja Carnikavas novada pašvaldības policijā.

Ar Carnikavas novada pašvaldības policijas 2012.gada 19.septembra lēmumu Nr.318 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts

pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma protokolā-paziņojumā Nr.190072980.

2012.gada 19.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, lūdzot Lēmuma atcelt.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka lūdz pilnībā atcelt Carnikavas novada pašvaldības policijas 2012.gada 19.septembra lēmumu Nr.318 un

Pašvaldības policijas protokolu-paziņojumu Nr.190072980, sekojošu iemeslu dēļ.

2012.gada 29.jūlijā, kā norādīts protokolā-paziņojumā Nr.190072980, iebrauca Mežciema teritorijā pa Meža ielu no iebrauktuves

kooperatīvā “Garciems-2”, kurā vasaras periodā pastāvīgi dzīvo. Augstāk uzrādītajā policijas Lēmumā noteikts, ka “...iebraucot

Garciemā 522.ceļa zīme uzstādīta Mežciema ielas un Ežu ielas galā”, kas kā redzams klātpievienoto fotogrāfiju kopijās, neatbilst

patiesībai. Iebraucot Garciemā gan no Kalngales, gan arī Carnikavas pa šoseju, ceļa zīme 522.nekad nav bijusi un arī šodien nav

uzstādīta.

Policijas lēmumā pēc būtības nav izvērtēts pats galvenais – vai ir noticis viņai inkriminētais pārkāpums – iebraukšana zonā zem 522.

ceļa zīmes ar tam secīgu neatļautu automašīnas stāvēšanu Garciemā, Krasta ielā. Šajā gadījumā iebrauca policijas Lēmumā

uzrādītajā 522.ceļa zīmes darbības zonā pa meža ceļu tieši no iebrauktuves kooperatīvā “Garciems – 2” un tas nozīmē, nepārkāpjot

zonas ierobežojumus, jo viņas iebraukšanas maršrutā nebija 522.zīmes. Pirms pieņemt atbilstošu lēmumu, policijas darbiniekiem

vajadzēja uz vietas pārliecināties par šajā punktā uzrādītā iespējamību, kas kā redzams no policijas Lēmuma netika izdarīts.

Lēmumā norādīts, ka Carnikavas novada pašvaldības policija, izskatot /pers. A/ iesniegumu konstatēja, ka 2012.gada 29.jūlijā tika

nofiksēts, ka transportlīdzeklis, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, ir novietots stāvēšanai Carnikavas novadā, Garciemā,

Krasta ielā, 522.ceļa zīmes darbības zonā, pārkāpjot CSN 136.3. punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas APK 149.10 panta

piektās daļas 12.punktā. Par pārkāpumu Carnikavas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors S.Mardarenko sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.190072980, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43. 2 panta “Īpatnības

administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus un 2006.gada 7.marta Ministru

kabineta noteikumu Nr.182 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu

apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus, kā arī pamatojoties uz 23.02.2011. Carnikavas novada domes

lēmumu Nr.4/25 “Par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanas kontroli”, nolēma par izdarīto pārkāpumu

piemērot naudas sodu Ls 30 apmērā. Konstatētā pārkāpuma faktu pierāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītais

Protokols un pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas.

Izskatot lietu pēc būtības, saskaņā ar Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, un ņemot vērā /pers. A/ pieteikumā minētos

iebildumus, 2012.gada 20.augusta administratīvā pārkāpuma protokolā-paziņojumā Nr.190072980 pieņemtais lēmums ir atstājams

negrozīts un /pers. A/ pieteikums ir noraidāms.

/pers. A/ iesniegumā norāda, ka Administratīvajā rajona tiesā jau atrodas lieta par tādu pašu pārkāpumu. Tādējādi, /pers. A/ norāda,

ka kamēr notiek tiesvedība, lūdz apturēt protokola paziņojuma darbību, kā arī lūdz to atcelt kā nepamatotu. Tāpat /pers. A/ savu

protokola-paziņojuma eksemplāru nosūtījusi pašvaldības policijai.

Administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu ir paredzēta Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā, kurā noteikts, ka

“par stāvēšanu 522.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā”.

Protokols - paziņojums Nr. 190072980 sastādīts, jo transportlīdzeklis Honda, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, novietots

stāvēšanai uz ceļa 522. ceļa zīmes darbības zonā.

Administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu ir paredzēta Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā, kurā noteikts, ka

“par stāvēšanu 522.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā”.

No šīs tiesību normas izriet, ka nepieciešams konstatēt:

1) vai transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai;

2) vai ir pārkāpti apstāšanās un stāvēšanas noteikumi.

CSN 1.4.punktā noteikts ,,apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir

nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā”.

CSN 1.40 punktā noteikts “stāvēšana — transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai

izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz

piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai

izkraušanu no tā”. Tātad, lai transportlīdzekli uzskatītu par apstājušos, ir jāpastāv vienlaicīgi diviem sekojošiem nosacījumiem:

1) automašīna apturēta uz laiku, kas nav ilgāks par piecām minūtēm;

2) automašīna apturēta pasažieru uzņemšanai vai izlaišanai vai arī automašīna apturētu kravas iekraušanai vai izkraušanai no

tā.

Ja iztrūkst kaut viens no šiem nosacījumiem, automašīnu nevar uzskatīt par apstājušos, bet gan par novietotu stāvēšanai.

Iebraucot Garciemā 522.ceļa zīme uzstādīta Mežciema ielas un Ežu ielas galā. Kā redzams no CSN 298.16.punktā ietvertās

definīcijas, 522. zīme “Stāvēšanas aizlieguma zona” notiec, ka stāvēt ir aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana

apzīmēta ar šo zīmi. Savukārt 523. ceļa zīme “Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas” (CSN 298.17. punkts) atceļ ar 522. zīmi noteikto

ceļu satiksmes režīmu. Tādējādi 522. ceļa zīme attiecas līdz vietai, kur ir izvietota 523. ceļa zīme, kas atceļ stāvēšanas aizlieguma

režīmu.

Kā izriet no lietas materiāliem, Carnikavas novada pašvaldības policijas darbinieka sastādītā protokola - paziņojuma un

pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtajām fotogrāfijām, tika noskaidrots, ka pārkāpuma fakta konstatācijas brīdī netika veikta ne pasažieru

iekāpšana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, ne kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā, transportlīdzeklis fiksēts

fotogrāfijās bez vadītāja klātbūtnes. Tādējādi, ir noskaidrots, ka transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai Krasta ielā, Garciemā,

Carnikavas novadā 522.ceļa zīmes darbības zonā.

Attiecībā uz /pers. A/ argumentu, kamēr notiek tiesvedība Administratīvajā rajona tiesā un lūgumu atcelt protokolu-paziņojumu

kā nepamatotu, norāda, ka Latvijas APK 237.pants noteic, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi,

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma

izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt

pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. Protokola-paziņojuma atcelšana tā iemesla dēļ, ka identisks pārkāpums

noticis laiku atpakaļ un par ko notiek tiesvedība, būtu acīmredzamā pretrunā gan ar administratīvās sodīšanas jēgu, gan soda

preventīvo mērķi.

Ja reiz CSN paredz, ka transportlīdzekļa stāvēšana var tikt ierobežota ar ceļa zīmēm, tad transportlīdzekļa vadītājam vajag un

viņš var paredzēt, ka šāds aizliegums var pastāvēt arī vietā, kur viņš novieto transportlīdzekli stāvēšanai. Tādēļ vadītājam ir jāveltī

sevišķa rūpība, lai risks, ka transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai aizlieguma vietā, neīstenojas.

Līdz ar to vispusīgi, pilnīgi un objektīvi tika izpētīti lietas apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, jo tika konstatēts

administratīvā pārkāpuma fakts. Pārkāpuma faktu pierāda gan administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.190072980, gan

pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. CSN 136.3.punktā ir noteikts, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt 522.ceļa zīmes

darbības zonā.

Par Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 12. punktā izdarīto pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs

— Ls 30. Tas nozīmē to, ka konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta

soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju. Tādējādi, Carnikavas novada pašvaldības policijas

darbiniekiem nav pienākums vērtēt piemērojamā soda apmēru un veidu, jo likums nosaka tikai vienu soda veidu un apmēru.

Tādējādi, ņemot vērā Latvijas APK nosacījumus, izvērtējot piemērojamā soda apmēra samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma raksturu,

netiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kā arī citi apstākļi, un tiek vērtēts tikai tas, ka ir izdarīts attiecīgs administratīvais

pārkāpums, par ko ir paredzēts administratīvais sods Ls 30 apmērā.

Latvijas APK 32.panta otrā daļa nosaka to, ka, uzliekot administratīvo sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Kā jau norādīts iepriekš, tad Latvijas APK par konkrēto pārkāpumu paredz tikai vienu soda veidu un apmēru. Tādējādi,

uzliekot administratīvo sodu, likums nepieļauj vērtēt tā apmēru, līdz ar ko šajā gadījumā nav piemērojama Latvijas APK 32.panta otrā

daļa.

Jāņem vērā arī tas, ka nav pieļaujama tiesību formāla izlietošana cita mērķa sasniegšanai nekā tas, ko attaisno patiesais

likuma mērķis, kas šeit ir personas sodīšana par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai to atturētu no turpmākiem administratīvajiem

pārkāpumiem. Protokols ir pamatots uz normatīvo aktu prasībām, to ir pieņēmusi kompetenta amatpersona un ir ievērots tāds

administratīvais princips kā proporcionalitātes princips, jo sabiedrības interesēs ir vienveidīgi un precīzi ievērot Ceļu satiksmes

likuma un CSN prasības, kas regulē apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu.

Ņemot vēra minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 288.pantu, 289.pantu, 149.10panta piektās daļas 12.punktu, nolēma atstāt

negrozītu pieņemto lēmumu par administratīvā pārkāpuma protokola - paziņojuma Nr.190072980 piemērošanu.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2013.gada 18.septembrī neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.

/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 289.6panta ceturtās daļas nosacījumus.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, nekādas ziņas, kas attaisnotu sūdzības iesniedzējas neierašanos uz lietas izskatīšanu tiesā

nav saņemtas, līdz ar ko, tiesa nolēma izskatīt sūdzību bez /pers. A/ piedalīšanās.

Carnikavas novada pašvaldības policijas pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.punktā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāpts CSN 136.3. punktā noteiktās prasības.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā irpie administratīvās atbildības sauktās

personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par

faktiem; lietiskie pierādījumi.

Lietas materiāliem ir pievienotas dokumentu kopijas: 2012.gada 29.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums

Nr.190072980, fotoizdrukas, kurās fiksēts Transportlīdzekļa novietošanas fakts 2012.gada 29.jūlijā, Carnikavas novada pašvaldības

policijas inspektora S.Mardarenko ziņojums, kurā norādīts, ka 2012.gada 29.jūlijā plkst.12.06, veicot stāvēšanas un apstāšanās

noteikumu ievērošanas kontroli Garciemā Carnikavas novadā tika ievērota automašīna Honda, ar valsts reģistrācijas numuru /TL

numurs/, kura bija novietota ceļa zīmes Nr.522 darbības zonā, Krasta ielā, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Automašīna bija

aizslēgta, neviena persona pie automašīnas neatradās. Tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums

Nr.190072980.

Vērtējot sūdzību, tiesa secina, ka tajā netiek noliegti apstākļi, ka /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai

administratīvā pārkāpuma protokolā-paziņojumā Nr.190072980 norādītajā laikā un vietā. Lietā ir strīds par to, vai sūdzības

iesniedzēja transportlīdzekli bija novietojusi stāvēšanai 522.ceļa zīmes darbības zonā, vai sūdzības iesniedzējas darbībās ir

konstatējams Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.punktā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

CSN 136.3.punkts nosaka, ka aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi. CSN

298.16.punkts nosaka, ka 522.zīme “Stāvēšanas aizlieguma zona”, nozīmē ka aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem teritorijā, kurā

iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi.

Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā noteikts, ka par stāvēšanu uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta

ar 522.ceļa zīmi - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona

transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai 522.ceļa zīmes darbības zonā.

Saskaņā ar CSL 38.panta pirmo daļu, satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un

gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iebrauca Lēmumā uzrādītajā 522.ceļa zīmes darbības zonā pa meža ceļu, tieši no iebrauktuves

kooperatīvā “Garciems – 2”, nepārkāpjot zonas ierobežojumus, jo viņas iebraukšanas maršrutā nebija 522.zīmes.

Vērtējot sūdzībā norādīto, tiesa uzskata, ka nepieciešams konstatēt, vai vieta, pa kuru sūdzības iesniedzēja vadīja Transportlīdzekli ir

atzīstama pa ceļu.

Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 1.panta 3.punkts nosaka, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela,

prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa

kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un

citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma

joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves),

satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un

horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

CSN 1.8.punkts nosaka, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai.

Vērtējot /pers. A/ paskaidrojumus un sūdzībai pievienotos fotoattēlus, kuros /pers. A/ norāda ceļu, pa kādu ir vadījusi transportlīdzekli,

tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams konstatēt satiksmei izbūvētu teritoriju, un meža celiņu, pa kādu sūdzības

iesniedzēja bija iebraukusi teritorijā, kurā novietoja transportlīdzekli, tiesas ieskatā, nevar uzskatīt par satiksmei izbūvētu teritoriju CSL

1.panta 3.punkta izpratnē, bet par transportlīdzekļu pārvietošanās vai gājēju pārvietošanās rezultātā radītām pēdām. Līdz ar ko,

konkrētajā gadījumā pašvaldībai nevar pieprasīt, lai šādas transportlīdzekļu pārvietošanās rezultātā radītās pēdas aprīkotu ar ceļu

satiksmes organizācijas līdzekļiem. Lietā nav nekādu ziņu, ka sūdzības iesniedzējas norādītais ceļa posms – meža celiņš - būtu kādā

veidā izbūvēts un pašvaldības akceptēts un uzskatāms par ceļu, kas paredzēts transportlīdzekļu kustībai.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka nav uzskatāma par tiesiski pieļaujamu situāciju, kad sūdzības iesniedzēja pārvietojoties pa

meža ceļu, kas nav paredzēts transportlīdzekļu kustībai pa satiksmei izbūvētiem ceļiem, izvairoties no satiksmes režīmu nosakošās

ceļa zīmes.

Saskaņā ar CSN 4.punktu ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu

satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī

jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Līdz ar ko, transportlīdzekļa vadītājam novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, ir jāpaliecinās, vai viņš ir novietojis transportlīdzekli

stāvēšanai vietā, kur tas ir atļauts. Ja par ceļa zīmju esamību nevar pārliecināties transportlīdzeklim esot kustībā, tad pēc

transportlīdzekļa apturēšanas transportlīdzekļa vadītājam pamatojoties uz CSN 4.punktu, ir pienākums pārliecināties par konkrētās

vietas ceļa satiksmes regulējumu.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka lietā ir pietiekami pierādījumu /pers. A/ vainai Latvijas APK

149.10panta piektās daļas 12.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanai.

Administratīvais sods par minētā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ uzlikts Ls 30 apmērā, kas atbilst Latvijas APK 149.10panta

piektās daļas 12.punktā noteiktajai sankcijai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Lēmums ar kuru /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības ir likumīgs un pamatots un

tā atcelšanai nav pamata.

Pamatojoties uz Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.punktu, 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Carnikavas novada pašvaldības policijas 2012.gada 19.septembra lēmumu Nr.318.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2013.gada

24.septembrī.

Tiesnese I.Millere