Court dismisses complaint against municipality for non-response and damages, ruling no illegal act occurred.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court dismissed the plaintiff's request for damages and the claim regarding the municipality's failure to respond to specific submissions. The court found that the municipality's executive director had the legal authority to issue responses and perform necessary controls, thereby negating the plaintiff's argument of inaction. Consequently, the court determined that no illegal factual action occurred, rendering the damages claim inadmissible.
Regesto Legislator
Generato dall'IASaskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1. un 4. pantu: personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai prettiesiskas faktiskas rīcības gadījumā, un tiesvedība par faktisko rīcību ir pamatnosacījums prasījumam par personiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS Lieta Nr.A420681610 A2580-11/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2011.gada 9.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicējai E.F., atbildētājas pusē pieaicinātās Kandavas novada domes pārstāvei, zvērinātai advokātei Aijai Gulbei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz E.F. pieteikumu par Kandavas novada domes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā atbildes nesniegšana uz pieteicējas 2009.gada 6.augusta, 2010.gada 25.marta, 2010.gada 14.aprīļa iesniegumiem pēc būtības, personiskā kaitējuma Ls 7000 atlīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2009.gada 6.augustā pieteicēja E.F. iesniedza iesniegumu Kandavas novada domē, kurā izteica iebildumus par SIA „Braukšanas mācību centrs” rekonstrukciju un pieņemšanu ekspluatācijā (lietas 5.-8.lapa). 2010.gada 25.martā un 2010.gada 14.aprīlī pieteicēja vērsās Kandavas novada domē ar iesniegumu, kurā lūdza uzraudzīt, lai 2008.gada 14.augusta akta par kartinga trases renovācijas pieņemšanu ekspluatācijā apstrīdēšanas laikā kartinga trase netiktu izmantota (lietas 9.-11.lapa). Uz 2010.gada 25.marta un 2010.gada 14.aprīļa iesniegumiem Kandavas novada dome 2010.gada 26.aprīlī sniedza atbildi Nr.3-12/365, informējot pieteicēju, ka Kandavas novada dome ir veikusi normatīvajos aktos noteikto attiecībā uz ekspluatācijā nepieņemtu būvju izmantošanas kontroli (lietas 14.lapa). Nepiekrītot sniegtajai atbildei, 2010.gada 6.maijā pieteicēja vērsās ar iesniegumu Kandavas novada domē, kurā lūdza atlīdzināt personisko kaitējumu Ls 500 apmērā un morālo kaitējumu Ls 9000 apmērā, kas nodarīts ar Kandavas novada domes faktisko rīcību – bezdarbību, neatbildot uz iesniegumiem pēc būtības (lietas 12.lapa). 2010.gada 19.maijā Kandavas novada dome sniegusi pieteicējai atbildi, ka tās ieskatā pieteicējai nav tiesību prasīt atlīdzinājumu, jo Kandavas novada dome ir sniegusi atbildi pēc būtības un konkrētajā gadījumā nav iestādes faktiskā rīcība, kas varētu būt par pamatu atlīdzinājuma prasījumam (lietas 15.-16.lapa).
[2] Nepiekrītot Kandavas novada domes 2010.gada 26.aprīļa vēstulē Nr.3-12/365 sniegtajai atbildei un atteikumam atlīdzināt personisko un morālo kaitējumu, pieteicēja iesniegusi pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts, ka Kandavas novada dome nav atbildējusi uz pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegumu. Pieteicēja tika uzaicināta uz Finanšu, plānošanas un novada attīstības komitejas sēdi 2009.gada 20.augustā, kurā tika izskatīts jautājums „Par kartinga trases Swedvank Kartodroms Kandavā izmantošanu” (lietas 13.lapa). Komitejas sēdē netika izskatīts jautājums par būvatļaujas un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā likumību. Kandavas novada dome uz pieteicējas 2010.gada 25.marta un 14.aprīļa iesniegumiem nav atbildējusi pēc būtības, jo 2010.gada 26.aprīļa vēstulē Nr.3-12/365 ir norādīts tikai tas, ka dome ir veikusi normatīvajos aktos noteikto attiecībā uz ekspluatācijā nepieņemtu būvju izmantošanas kontroli. Ar Kandavas novada domes faktisko rīcību – bezdarbību, ir nodarīts personiskais kaitējums, jo pieteicēja, riskējot ar redzes pasliktināšanos, bija spiesta iepazīties ar normatīvajiem aktiem, lai uzrakstītu iesniegumu. Kandavas novada domes attieksme, neatbildot uz visiem iesniegumiem, neievērojot Iesniegumu likuma 5.punkta prasības, radīja vilšanās sajūtu, kuru izraisīja nespēja aizstāvēt savas aizskartās intereses. Līdz ar to pieteicējai nodarīts morālais kaitējums.
[3] 2010.gada 30.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Kandavas novada domes (turpmāk arī – atbildētāja) paskaidrojums par pieteikumu, kurā atbildētāja pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt. Atbildētāja paskaidro, ka 2009.gada 6.augustā Kandavas novada domē saņemta pieteicējas iesnieguma kopija par Kandavas novada domes akceptētās būvatļaujas un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā SIA „Braukšanas mācību centrs” kartinga trasei atcelšanu un atzīšanu par spēkā neesošu. Iesniegums adresēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kopijas nosūtītas Ministru kabinetam un Kandavas novada domei.
Iesniegumā Kandavas novada domei nav izteikts neviens lūgums. Uz šo iesniegumu ir atbildējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (lietas 30.- 31.lapa). Pieteicējas iesniegums pieņemts zināšanai un Kandavas novada dome 2009.gada 27.augusta domes sēdē Nr.14, 35.§ nolēma lūgt kartinga trases īpašniekiem veikt trokšņu mērījumu (lietas 97.lapa). Pieteicēja piedalījās 2009.gada 20.augusta Finanšu, plānošanas un novada attīstības komitejas sēdē, kurā tika izskatīts pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegums, līdz ar to uzskatāms, ka pieteicēja ir informēta, ka iesniegums ir izskatīts un pieņemts zināšanai.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 91.panta pirmo daļu persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību. Šāds iesniegums no pieteicējas nav saņemts. 2009.gada 6.augusta iesniegums Administratīvā procesa likuma izpratnē nav uzskatāms par apstrīdēšanas iesniegumu, jo tajā nav izteikts prasījums un nav norādīts, kāda administratīvo aktu vai faktisko rīcību pieteicēja apstrīd, bet uz 2010.gada 25.marta un 14.aprīļa iesniegumiem Kandavas novada dome ir sniegusi atbildi, kas uzskatāma par tādu, kas sniegta pēc būtības.
Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 1.decembra spriedumā lietā Nr.AA 1310-06/3, kurā norādīts, ka atbildes saņemšanu pēc būtības nav jāsaprot tā, ka personai sniegtā atbilde būs atbilstoša tās priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozīmē, ka rīcība ir prettiesiska un atbilde nav sniegta pēc būtības. Ņemot vērā minēto, pieteicējai nav tiesību uz atlīdzinājumu, jo Kandavas novada dome ir sniegusi atbildi pēc būtības un konkrētajā gadījumā nav iestādes faktiskā rīcība, kas varētu būt par pamatu atlīdzinājuma prasījumam.
Iesniedzot pieteikumu 2009.gada 28.septembrī, pieteicēja nav norādījusi, ka nav sniegta atbilde pēc būtības un nav lūgusi morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Kandavas novada dome uzskata, ka pieteicējai morālā kaitējuma atlīdzība bija jāprasa 2009.gada 28.septembra pieteikumā. Tāpat norāda, ka pieteicēja prasa neadekvāti lielu morālo kaitējumu.
[4] 2010.gada 13.augustā pieteicēja iesniegusi pieteikuma papildinājumus (lietas 51.-56.lapa), kuros paskaidro, ka 2009.gada 6.augusta iesniegumā pieteicēja lūgusi atzīt kartinga trases būvniecību pa nelikumīgu, atcelt būvatļauju un aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī aizliegt izmantot trasi. Pieteicēja atsaucas uz 2009.gada 6.novembra lēmumu administratīvajā lietā Nr.A42979109 ar kura pieteicēja pieteikums daļā par daļā par Kandavas novada Domes 2008.gada 14.augusta akta par kartinga trases renovāciju Kandavā, /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/) pieņemšanu ekspluatācijā atcelšanu pieņemts un daļā par Kandavas novada Domes 2007.gada 6.jūnijā izsniegtās Būvatļaujas Nr.19 atcelšanu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, jo pieteicēja nav ievērojusi šai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējo ārpustiesas izskatīšanas kārtību, atteikts pieņemt.
Kandavas novada domei un SIA „Braukšanas mācību centrs” jau 2009.gada oktobrī bija zināms, ka akts par kartinga trases pieņemšanu ekspluatācijā bija pārsūdzēts un tā darbība apturēta. Kandavas novada dome 2010.gada 26.aprīļa atbildē Nr.3-12/365 nav sniegusi atbildi uz jautājumu, kāpēc kartinga trase tika izmantota līdz 2010.gada 20.aprīlim. Atbildi ir sniedzis Kandavas novada domes izpilddirektors. Likuma par pašvaldībām 68.pants noteic, ka pēc izpilddirektors ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu.
Tāpat Kandavas novada domes nolikumā nav paredzēts, ka izpilddirektors atbild uz iesniegumiem, kas nav saistīti ar pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbu. Atbildi uz iesniegumiem parakstījusi persona, kurai nav pilnvarojums sniegt atbildi. Kandavas novada dome sagroza faktiskos apstākļus, norādot, ka Administratīvā rajona tiesa citā lietā ir noraidījusi pieteicējas prasījumu par morālo kaitējumu. Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 6.novembra lēmumā nodarītais morālais kaitējums ir nodarīts ar administratīvo aktu, bet šajā lietā pieteicēja prasa atlīdzinājumu par iestādes faktisko rīcību – bezdarbību un neatbildēšanu uz iesniegumiem.
Kandavas novada domei, saņemot pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.pantu bija jāpieņem lēmums par 2008.gada 14.augsta akta darbības apturēšanu. Kandavas novada dome, neatbildot uz pieteicējas iesniegumiem pēc būtības, aizskāra pieteicējas godu un cieņu, jo ilgstoši radīja vilšanās un bezspēcības sajūtu aizstāvēt savas likumiskās intereses. Kandavas novada dome neievēroja Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 18.pantu, izskatot iesniegumu par atlīdzinājumu.
[5] 2011.gada 24.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicējas pieteikuma grozījumi, kuros lūgts piedzīt no Kandavas novada domes personisko kaitējumu par goda un cieņas aizskārumu Ls 7000 apmērā un atlīdzināt tiesas izdevumus Ls 20 apmērā (lietas 90.lapa).
[6] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā izklāstītajiem apsvērumiem. Pieteicējs tiesas sēdē papildus paskaidroja, ka 2009.gada 6.augusta iesnieguma mērķis bija, lai pašvaldība izvērtē administratīvā akta tiesiskumu, savukārt saņemtā atbilde uz iesniegumiem nav atbilstoša, jo Kandavas novada domei vajadzēja paskaidrot, kādas darbības veiktas. Ja pieteicējai būtu sniegta atbilde, kurā sniegta visa informācija, nebūtu iesniegts pieteikums tiesā. Papildus pieteicēja tiesas sēdē iesniedza rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīti apstākļi pieteicējas ieskatā liecina par Kandavas novada domes bezdarbību ilgā laika periodā (lietas 92.-95.lapa). Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem. Papildus norādīja, ka Kandavas novada dome ir aktīvi risinājusi jautājumu par kartinga trasi, ko apliecina iesniegtie sēžu un administratīvie protokoli.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un to ir jānoraida, bet daļā tiesvedība izbeidzama.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmo daļu, pieteikumu var iesniegt par:
1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku;
2) iestādes faktisko rīcību;
3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2.punktā minēto pieteikumu;
4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību. Pieteicēja uzskata, ka, nesniedzot atbildi uz 2009.gada 6.augusta iesniegumu, Kandavas novada dome ir veikusi prettiesisku faktisko rīcību. Tiesa šādu apgalvojumu uzskata par nepamatotu šādu apsvērumu dēļ: [8.1] Tiesas sēdē pieteicēja apstiprināja un no iesnieguma izriet, ka pieteicēja, iesniedzot 2009.gada 6.augusta iesniegumu, vēlējās apstrīdēt 2008.gada 14.augusta aktu par kartinga trases renovācijas Kandavā, /adrese/ pieņemšanu ekspluatācijā un Kandavas novada domes 2007.gada 6.jūnijā izsniegto būvatļauju Nr.19.
Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” (turpmāk – Noteikumi Nr.299) 8.punkts noteic, ka būvi pieņem ekspluatācijā vietējās pašvaldības domes izveidota pieņemšanas komisija. Atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 14.punktam komisija sastāda aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, kuru paraksta visi komisijas locekļi. (..) Pēc tam atbilstoši Noteikumu Nr.299 20.punktam, komisijas parakstīto aktu piecu darbdienu laikā apstiprina pašvaldības atbildīgā amatpersona.
Aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā saskaņā ar Noteikumu Nr.299 29.punktu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. No tā tiesa secina, ka pieteicēja faktiski vēlējās apstrīdēt administratīvos aktus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. [8.2] No tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās informācijas tiesa konstatē, ka pieteicēja ir iesniegusi pieteikumu par Kandavas novada domes priekšsēdētāja 2008.gada 14.augustā apstiprinātā akta par kartinga trases renovācijas Kandavā, Jelgavas ielā (kadastra Nr./kadastra numurs/) pieņemšanu ekspluatācijā atcelšanu, proti, iesniegusi pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.
Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 20.septembra lēmumu lietā Nr.A42979109 pieteikums atstāts bez izskatīšanas, jo pieteicēja nebija ievērojusi lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Minētajā lēmumā arī konstatēts, ka pieteicēja ar 2009.gada 6.augusta iesniegumu ir apstrīdējusi Kandavas novada domes priekšsēdētāja 2008.gada 14.augusta akta par kartinga trases renovācijas Kandavā, Jelgavas ielā pieņemšanu ekspluatācijā. No tā tiesa secina, ka pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegums atzīstams par apstrīdēšanas iesniegumu, kuru izskatot Kandavas novada domei jāpieņem administratīvais akts.
Minētais izriet arī no iesnieguma satura, jo pieteicējas mērķis ir akta par pieņemšanu ekspluatācijā atcelšana, nevis tikai iestādes atbilde par minēto jautājumu. Tiesa neatzīst par pamatotiem atbildētājas argumentus par to, ka iesniegums nepieprasīja no Kandavas novada domes nekādu rīcību. Šāds atbildētājas viedoklis ir formāls un pretējs labai pārvaldībai. Saņemot pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegumu, atbildētājai bija jākonstatē, ka tā saturā ietvertais prasījums, lai arī adresēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, ir atbildētājas kompetencē.
Ja iestādei bija šaubas par pieteicējas nodomu (prasīt ekspluatācijas akta atcelšanu), tad iestāde varēja vērsties pie pieteicējas ar precizējošu jautājumu. Tā kā no tiesību normām par objektu ekspluatācijā pieņemšanas jautājumiem neizriet, ka 2009.gada 6.augusta iesnieguma saturā norādītais mērķis ir ietilpst Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē, tad tieši atbildētājai bija veicamas darbības šī iesnieguma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā. [8.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.
Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa. No minētās tiesību normas izriet, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība, kas neizpaužas tiesību akta veidā.
Iestādes rīcība nav atzīstama par faktisko rīcību, ja tās rezultātā ir izdodams administratīvais akts (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 11.aprīļa lēmums lietā SKA – 223, 14.punkts). No iepriekš minētā un Administratīvā procesa likuma 89.pantā dotās faktiskās rīcības definīcijas secināms, ka atbildes nesniegšana uz pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegumu nav uzskatāma par faktisko rīcību, jo šajā gadījumā Kandavas novada domei bija jāizdod administratīvais akts saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.pantu.
Tātad Kandavas novada domes rīcība, nesniedzot atbildi uz pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegumu, nav uzskatāma par faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē un tā nevar būt pieteikuma priekšmets. Iebildumi, kas skar 2009.gada 6.augusta iesnieguma izskatīšanas kārtību, ir attiecināmi uz pieteicējas prasījumu par administratīvā akta atcelšanu lietā Nr.A42979109. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka tiesvedība izbeidzama daļā par faktisko rīcību, nesniedzot atbildi uz pieteicējas 2009.gada 6.augusta iesniegumu.
[9] Tiesa konstatē, ka pieteicēja 2010.gada 25.martā vērsās ar iesniegumu Kandavas novada domē un lūdza Kandavas novada domi nodrošināt un Kandavas novada būvvaldi uzraudzīt 2008.gada 14.augustā apstiprinātā akta par kartinga trases renovācijas Kandavā, Jelgavas ielā (kadastra Nr./kadastra numurs/) pieņemšanu ekspluatācijā apstrīdēšanas laikā kartingu trase netiktu izmantota. 2010.gada 14.aprīļa iesniegumā pieteicēja atkārtoti izteica iepriekšējā iesniegumā minēto prasījumu. Tiesa secina, ka pieteicēja konkrētajā gadījumā ir vērsusi iestādes uzmanību uz iespējamajiem pārkāpumiem kartinga trases izmantošanā, bet nav prasījusi izdot tai labvēlīgu administratīvo aktu. Lietā ir strīds par to, vai Kandavas novada dome 2010.gada 26.aprīlī uz pieteicējas iesniegumiem sniedza atbildi pēc būtības.
[10] Iesniegumu likuma 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. No tā izriet, ka personai ir tiesības vērsties iestādē ar iesniegumu, bet no iestādes pienākuma izskatīt iesniegumu tās kompetences ietvaros izriet, ka iesniegumu mērķis ir nodrošināt personas līdzdalību valsts pārvaldē.
Iesniegumu likuma 5.panta trešā daļa noteic, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi. Tiesas ieskatā atbilde pēc būtības ir atbilde, kas aptver to jautājumu loku, kas ietverts iesniegumā. Taču tai pat laikā personas tiesības uz atbildes saņemšanu pēc būtības nav jāsaprot tā, ka personai sniegtā atbilde būs atbilstoša tās priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozīmē, ka tās rīcība ir prettiesiska un atbilde nav sniegta pēc būtības (Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 1.decembra spriedums lietā AA 1310-06/3). Konkrētajā gadījumā Kandavas novada dome ir pieteicējai sniegusi atbildi, ka ir veikti normatīvajos noteiktos pienākumus. No lietas materiāliem arī redzams, ka Kandavas novada dome ir ne tikai atbildējusi uz pieteicējas iesniegumu, bet arī veikusi darbības saistībā ar pieteicējas iesniegumos minēto – 2010.gada 13.aprīlī SIA „Braukšanas mācību centrs” nosūtīta vēstule Nr.3-12/320, kurā norādīts, ka 2008.gada 14.augusta akta ar kartingu trases pieņemšanu ekspluatācijā darbība ir apturēta (lietas 99.lapa), 2010.gada 13.aprīlī izdots rīkojums Nr.3-3/44 ar kuru uzdots Kandavas novada būvvaldei un Kandavas novada pašvaldības policijai veikt kontroli par kartingu trases izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām (lietas 100.lapa), Kandavas novada būvvaldes inspektors 2010.gada 16.aprīlī ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.703969 par kartingu trases izmantošanu un atzinumu Nr.1 par kartingu trases izmantošanu (lietas 102. – 103.lapa). No tā tiesa secina, ka Kandavas novada dome ir pienācīgi izskatījusi un izvērtējusi pieteicējas 2010.gada 25.marta un 14.aprīļa iesniegumus un veikusi nepieciešamās darbības saistībā ar iesniegumos minētajiem apstākļiem. Tiesa atzīt Kandavas novada domes rīcību, sniedzot atbildi uz pieteicējas 2010.gada 25.marta un 14.aprīļa iesniegumiem par pamatotu.
[11] Pieteicēja norāda, ka 2010.gada 26.aprīļa atbildi Nr.3-12/365 ir parakstījis Kandavas novada domes izpilddirektors neatbilstoši tā kompetencei. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 69.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu pašvaldības izpilddirektors organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem un sagatavo priekšlikumus domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu. No tā tiesa secina, ka pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgs parakstīt atbildes uz pieteicējas iesniegumiem, jo tā kompetencē ietilpst organizēt normatīvo aktu izpildi un tam ir tiesības dot rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem. Pamatojoties uz šo tiesību normu, izpilddirektors ir izdevis arī 2010.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.3-3/44 ar kuru uzdots Kandavas novada būvvaldei un Kandavas novada pašvaldības policijai veikt kontroli par kartingu trases izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām (lietas 100.lapa). Tas nozīmē, ka Kandavas novada domes izpilddirektors ir bijusi tā amatpersona, kas pieņēmusi lēmumus saistībā ar pieteicējas iesniegumiem un tāpēc tiesas ieskatā ir pamatoti, ka persona, kura ir izvērtējusi iesniegumu un pieņēmusi lēmumus par tālāko rīcību, sniedz arī atbildi iesniedzējam.
[12] Pieteicēja lūgusi arī noteikt atlīdzinājumu par goda un cieņas aizskārumu kā personisko kaitējumu Ls 7000. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.pantu personai ir tiesības uz atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai ir nodarīts ar prettiesisku faktisko rīcību. Arī šī likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka ir jākonstatē faktiskās rīcības prettiesiskums, lai apmierinātu prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Tātad prasījums par atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums, jo tas vienmēr ir pakārtots prasījumam par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Tā kā tiesa atzina, ka tiesvedība lietā daļā ir izbeidzama, bet pārējā daļā pieteikums nav pamatots, jo Kandavas novada dome nav pieļāvusi prettiesisku faktisko rīcību, tad prasījums par personiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir nepamatots un noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 255., 282.panta 1.punktu, 289., 329. un 331.pantu un Iesniegumu likuma 10.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
izbeigt tiesvedību lietā daļā par Kandavas novada domes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi uz E.F. 2009.gada 6.augusta lēmumu; noraidīt E.F. pieteikumu daļā par Kandavas novada domes faktisko rīcību, neatbildot pēc būtības uz E.F. 2010.gada 29.marta un 2010.gada 14.aprīļa iesniegumiem, un personiskā kaitējuma Ls 7000 atlīdzināšanu.
Spriedumu daļā par tiesvedības izbeigšanu var pārsūdzēt ar blakus sūdzību desmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Pārējā daļā spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) E.Apīne
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ E.Apīne Rīgā, 2011.gada 9.novembrī