Court orders father to pay child support based on statutory minimums and child's needs.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's failure to provide support and ordered monthly payments to the plaintiff for their minor daughter. Facts show the child lives with the mother but the father has not contributed despite being legally obligated under the Civil Law. The court ruled that the father must pay at least the statutory minimum amount regardless of his ability to pay.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivillikuma 177. un 179. panti; Civilprocesa likuma 5., 8., 92., 93., 94., 97., 191., 193., 199., 204.1, 205. panti: A parent's duty to provide child support is mandatory and enforceable, requiring payment of the statutory minimum amount determined by government regulations.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C33443614
Lietas arhīva Nr. C-1480-15/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 16.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Naruška
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 1.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī –
atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/prasītajai piedzimis viņas un atbildētāja kopīgs bērns – meita /pers. C/. Ar atbildētāju kopā nedzīvo.
Bērns dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas apgādībā un audzināšanā. Civillikuma 179.panta otrā daļa nosaka, ka pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem, taču Atbildētājs par bērnu, kurš vēl
nevar pats sevi patstāvīgi apgādāt, īpašu interesi neizrāda un uzturlīdzekļus bērna uzturam nedod. Bērna vajadzības pieaug ar katru dienu, viņa viena
nespēj pilnībā tās nodrošināt, līdz ar to ir spiesta vērsties tiesā ar šo prasības pieteikumu.
Vecāka, tajā skaitā arī tēva, pienākums, saskaņā ar Civillikuma 177.pantu ir rūpēties par bērnu, kas ietver pienākumu dot uzturu, apģērbu,
nodrošināt ar mājokli un veselības aprūpi, kā arī bērna kopšanu, viņa izglītošanu un audzināšanu. Turklāt, Civillikuma 179.panta piektā daļa norāda, ka
nodrošināt bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, un šo
minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. 2013.gada 15.janvāra
Ministru Kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktā noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas
katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas. Uzskata, ka Atbildētājs ir spējīgs sniegt materiālo palīdzību bērna uzturēšanā vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam” 2.2.punktu, Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, 75.pantu,
93.panta otro daļu, 111., 112.panta pirmo daļu, 127., 128., 250. 18, 250.19, un 250.20pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus
nepilngadīgā bērna uzturam 96 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktā noteiktajā apmērā, tas ir, ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā līdz bērna pilngadības sasniegšanai.
Tāpat prasītāja lūdz prasību izskatīt rakstveida procesā.
2014.gada 6.oktobrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta
otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var
lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.
Tiesas sūtīto korespondenci nav saņēmis, tā atgriezta tiesai ar norādi – beidzies glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2014.gada 21.novembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un
sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 16.janvārī. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata prasību par pamatotu un apmierināmu.
No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ izriet, ka puses ir /datums/dzimušās meitas /pers. C/ vecāki.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina
pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 177.panta trešajā daļā noteikts, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 ”Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts
paredz, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus, kas bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu
gadu vecuma sasniegšanai ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu
vecuma sasniegšanai – 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” 2.punktā ir noteikts, ka no 2014.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 euro.
Savukārt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.734 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta
noteikumos Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”” 2.punktā noteikts, ka minimālā mēneša darba alga
normālā darba laika ietvaros no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka līdz 2014.gada 31.decembrim minimālā uzturlīdzekļu summa, kas atbildētājam bija jānodrošina
saviem bērniem no septiņu gadu vecuma bija 96 euro mēnesī, attiecīgi no 2015.gada 1.janvāra - 108 euro mēnesī.
Pastāvot apstāklim, ka prasītāja lūdz piedzīt valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmēra, tiesa uzskata prasību par pamatotu un apmierināmu
saskaņā ar Civillikuma 177. un 179.pantu.
Tāpat ņemot vērā to, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, tiesa, vadoties pēc Augstākās tiesas tiesu
prakses apkopojumā „Par ģimenes tiesību normu piemērošanu’’ paustajām atziņām, uzskata, ka spriedumā nav nepieciešams norādīt un vērtēt bērna
uzturam nepieciešamo ikmēneša aprēķinu, kā arī pušu mantisko stāvokli.
Līdz ar to, atzīstot, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, kā arī ņemot vērā bērna
vecumu, tiesa atzīst, ka prasītājas maza apmēra prasība daļā par uzturlīdzekļu piedziņu ir apmierināma.
Sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga var mainīties un ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļu piedziņai ir ilgstošs
raksturs, tiesa uzskata, ka nepilngadīgā bērnā interesēs ir spriedumā noteikt, ka uzturlīdzekļu summa nevar būt mazāka par Ministru kabineta noteikto
minimālo uzturlīdzekļu apmēru atbilstoši bērnu vecumam.
Uzturlīdzekļu prasījums ir uz nākotni vērsts prasījums, tādējādi uzturlīdzekļu piedziņa tiek noteikta no prasības iesniegšanas brīža tiesā.
Atbilstoši Civillikuma 177.pantam uzturlīdzekļu termiņš ir nosakāms līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 72.panta noteikumiem spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus ir pilngadīgām rīcībspējīgām
personām. Līdz ar to pilngadīgajām rīcībspējīgām personām pašām rodas rīcībspēja un tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu
aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, savukārt vecākiem prasības tiesības un tiesības saņemt bērnam pienākošos uzturlīdzekļus savā labā izbeidzas ar
bērna pilngadību.
Ņemot vērā minēto no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi meitas /pers. C/ uzturam ik mēnesi 96 euro apmērā, sākot ar prasības
celšanas dienu, tas ir, 2014.gada 1.oktobri līdz 2014.gada 31.decembrim un 108 euro apmērā sākot ar 2015.gada 1.janvāri līdz bērna pilngadības
sasniegšanai, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu
samaksas.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu, un 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, tā kā konkrētajā
gadījumā uzturlīdzekļu kopsumma par vienu gadu sastāda 1152 euro, tādējādi valsts nodeva ir 172,80 euro.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no Atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi valsts nodeva 172,80 euro apmērā, kā arī atbilstoši
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par
tiesas dokumentu nosūtīšanu, kas uz lietas izskatīšanas dienu sastāda 5,82 euro apmērā (lietas lapa 2).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu
atlīdzināšanu no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 5., 8., 92., 93., 94., 97., 191., 193., 199., 204.1, 205.pantu,
no s p r ie d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgās meitas /pers.
C/, dzimušas /datums/, uzturam ik mēnesi 96 euro sākot ar 2014.gada 1.oktobri līdz 2014.gada 31.decembrim un 108 euro sākot ar 2015.gada
1.janvāri līdz bērna pilngadības sasniegšanai, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divus euro un 80 centus).
Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,82 euro (pieci euro un 82 centi)
apmērā.
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška