Court convicts defendant of traffic-caused injury and imposes mandatory labor instead of prison sentence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court found the defendant guilty of causing minor bodily injuries through a traffic violation and sentenced him to 160 hours of mandatory labor. The defendant confessed to the facts, and the court noted his lack of steady income made a fine impossible while prison was deemed too harsh. Consequently, the court applied the alternative penalty of mandatory labor to achieve the legislative goal of deterrence and retribution.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 260.panta 1.1 daļa; Krimināllikuma 260.panta 1.1 daļa: When a traffic offense causes minor bodily injuries and the defendant confesses, the court may impose mandatory labor as an alternative to imprisonment if imprisonment is disproportionately severe and a fine is unaffordable.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.11520044514
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 23.februārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I.Vanaga
piedaloties prokuroram P.Urbānam
cietušās juridiskās palīdzības sniedzējai /pers.L/
aizstāvei /pers.M/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14 krimināllietu, kurā /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 260.panta 1.1 daļā,
noskaidroja
/pers. D/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā nodarīja cietušajam vidēja smaguma miesas
bojājumus, un proti:
2014.gada 26.jūnijā ap plkst.17.22 /pers. D/ vadīja SIA “Unicredit leasing” piederošo automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL
numurs/, Rīgā pa Dauguļu ielu no Dikļu ielas puses Dāliju ielas virzienā.
Izbraucot no Dauguļu ielas teritorijas, apzīmētu ar ceļa zīmēm Nr.528 (dzīvojamā zona) un Nr.529 (dzīvojamās zonas beigas) uz Dāliju ielu,
/pers. D/, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus (turpmāk CSN) 4., 10., 157.punkta prasības, nerīkojās saskaņā ar šiem noteikumiem, tas ir, neievēroja
ceļa zīmju prasības, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas un nenodarītu zaudējumus, izbraucot no dzīvojamās zonas nedeva ceļu citam
transportlīdzeklim – no kreisās puses braucošajam SIA “Rīgas Satiksme” maršruta autobusam Solaris Urbino, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/,
kuru vadīja /pers. G/, kā rezultātā starp abiem transportlīdzekļiem notika sadursme, un autobusa pasažieri nokrītot guva miesas bojājumus.
Minēto Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpumu rezultātā autobusa /pers. F/, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ pasažieri /pers. I/
un /pers. J/ krita, kā rezultātā /pers. I/ guva sekojošus miesas bojājumus: galvas sasitums ar galvas smadzeņu satricinājumu, plašu sistu brūci sejā,
augšžokļa labās puses priekšējās un augšējās sieniņas lūzumi, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa
ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas, bet /pers. J/ guva sekojošus miesas bojājumus: krūšu kurvja kreisās puses un muguras kreisās
puses sasitums ar 111, 1V, V ribu lūzumu kreisā pusē un kreisās lāpstiņas šķembainu lūzumu, neliels gaisa daudzums kreisās pleiras dobumā, kas pēc
sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienai.
Ar savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 260.panta 11.daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 260.panta 11.daļā
atzina pilnībā, atzīstot apsūdzībā norādīto noziedzīgā nodarījuma faktu.
Tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu viņam izvirzītajā
apsūdzībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai un tiesai, pēc lietu materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu.
Tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētais vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā nodarīja cietušajām vidēja
smaguma miesas bojājumus, viņa vaina inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā pierādīta un šādas apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi saskaņā ar
Krimināllikuma 260.panta 11.daļu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,
apsūdzētā personību. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. D/ izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Par apsūdzētā /pers. D/ personību noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis (l.l.35), precējies, apgādībā divi bērni, kopš
2014.gada augusta nestrādā, pēc vārdiem šobrīd strādā gadījuma darbus, agrāk tiesāts Daugavpils tiesā 07.06.2001. saskaņā ar Krimināllikuma
231.panta otro daļu, 233.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu un policijas kontroli uz 1
gadu. Sodāmība dzēsta 07.06.2002.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies,
izdarīto nožēlo un izlīdzis ar cietušo /pers. I/.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, tiesa apsūdzētam atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 260.panta 1.1 daļas sankciju, apsūdzētā personību,
to, ka viņš Krimināllikuma 63.panta izpratnē skaitās nesodīts, ir izdarījis mazāk smagu noziegumu, taču sola likumu turpmāk nepārkāpt. Ņemot vērā lietā
konstatētos apstākļus, kas var ietekmēt apsūdzētam nosakāmo soda veidu, tiesa secina, ka brīvības atņemšana apsūdzētajam ir pārāk bargs sods par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Savukārt, naudas sods nav piemērojams, jo apsūdzētam nav pastāvīgu ienākumu gūšanas avota. Ņemot vērā lietā
konstatētos apstākļus, kā arī faktu, ka apsūdzētā darbību rezultātā nav iestājušās smagas vai paliekošas sekas, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto un to, ka
sods nosakāms individualizēti, tiesa uzskata, ka nodrošināt Krimināllikuma 35.pantā nostiprināto soda mērķi – iespējams apsūdzētajam noteikt
Krimināllikuma 260.panta 1.1 daļas sankcijā paredzēto alternatīvo sodu – piespiedu darbu.
Nosakot piespiedu darba apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētajam konstatētos atbildību mīkstinošos apstākļus.
Apsūdzētajam piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts, atceļami pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Apsūdzētā aizstāvībai pirmās instances tiesas sēdē tika nodrošināta zvērinātas advokātes palīdzes /pers.M/ piedalīšanās, par ko no valsts budžeta
līdzekļiem kopumā jāizmaksā EUR 44,77 (četrdesmit četri euro, 77 centi), bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta 1.daļas 4.punktu,
368.panta 1.daļu, sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā, šie procesuālie izdevumi pilnā apmērā
piedzenami no apsūdzētā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528.pantu un 529.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 260.panta 1.1 daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz
160 (simts sešdesmit) stundām.
/pers. D/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Piedzīt no /pers. D/, par labu valstij EUR 44,77 (četrdesmit četrus eiro, septiņdesmit septiņus centus) par advokātes darbu pirmās instances tiesā,
nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) dienu laikā daļā par piespriesto sodu, vai par pieļautajiem
procesuālajiem pārkāpumiem, pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums, iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā apelācijas
sūdzību vai protestu.
Pilns spriedums pieejams 2015.gada 27.februārī.
Tiesnese I.Vanaga