Court allows declaration of sisterhood fact via civil procedure law when birth certificate is unavailable.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted a request to declare that two individuals were sisters because the plaintiff could not obtain a birth certificate due to incomplete archival records. The plaintiff submitted alternative documents, including marriage certificates and immigration notices, to prove their shared parents. The court ruled that the Civil Procedure Law permits such fact-finding when standard documentary evidence is lost or unavailable.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 206-215; Art. 288-292: The court may declare a legal fact when the applicant cannot obtain confirming documents through other means or when documents are lost, stolen, or destroyed and cannot be restored.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C32208314
Lietas arhīva Nr. C-0848-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 9.jūnijā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs
ar tiesas sēdes sekretāri G.Zēboldi, tulci Dz.Liepkalnu,
piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas /pers. A/ pārstāvei /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ pieteikumā par juridiskā fakta konstatēšanu ar ieinteresēto personu Valsts ieņēmumu
dienestu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2014.gada 7.februārī /pers. A/ (turpmāk - pieteicēja), iesniegusi tiesā pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu, ar
ieinteresēto personu lietā Valsts ieņēmumu dienestu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējai ir nepieciešams pieņemt savas mirušās
māsas /pers. D/ atstāto mantojumu, par ko liecina mantošanas iesnieguma kopija. Mantojuma lietas kārtošanai nav iespējams
iesniegt visus radniecību pierādošos dokumentus, jo pieteicējai nav saglabājusies viņas dzimšanas apliecība. Pieteicēja norāda, ka
ir nepieciešams konstatēts, ka /pers. A/ un /pers. D/ bija māsas. Pieteicēja norāda, ka viņas dzimšanas apliecības dublikātu nav
iespējams saņemts, jo viņas dzimšanas vietas (Krievijas Federācija, Kurska) civilstāvokļa arhīvā nav ierakstu par pieteicējas
dzimšanu, un arhīva fonds nav saglabāts pilnā apmērā. Ierakstu var atjaunot tikai uz tiesas sprieduma pamata. Faktu, ka /pers. A/
pirmslaulības uzvārds bija “/uzvārds/”, un, ka /pers. A/ un /pers. D/ bija māsas, un, ka viņu vecāki bija /pers. G/ un /pers. H/, pierāda
1959.gada 27.februāra atkārtotās laulības apliecība, kurā ir norādīts, ka /pers. I/ stājas laulībā ar /pers. J/ un pieteicējai ir piešķirts
uzvārds “/uzvārds/”, 2013.gada 12.novembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa, kurā norādīts, ka /pers. A/ dzimusi
08.05.1926., Krievijā, Kursakā, Iedzīvotāju reģistra nav ziņu par dzimšanas apliecību un dzimšanas reģistru, 2013.gada 29.oktobra
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa, kurā norādīts, ka /pers. A/ vecāki ir /pers. G/ un /pers. H/, 1959.gada 27.janvāra /pers.
D/ dzimšanas apliecība, kurā norādīts, ka /pers. D/ māte ir /pers. G/ un tēvs /pers. H/.
Pamatojoties uz Civillikuma 206.-215.pantiem, Civilprocesa likuma 23.pantu, 34.pantu, 92.pantu, 93.pantu, 110.pantu,
111.pantu, 251.pantu, 252.pantu, 253.pantu, 254.pantu, 288.pantu, 289.pantu, 290.pantu, 291.pantu, 292.pantu pieteicēja lūdz
konstatēt juridisko faktu, ka /pers. A/ (pirms laulības – /uzvārds/) un /pers. D/ bija māsas.
2014.gada 3.martā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojumi, kuros norādīts, ka
VID NPPP ir izskatījusi pieteicējas /pers. A/ pieteikumu un savas kompetences ietvaros informē, ka mirušās /pers. D/ atstātā manta
nav kļuvusi par bezmantinieka mantu, līdz ar to nav ņemta valsts uzskaitē saskaņā ar LR Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra
noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piederīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas,
iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanas valsts budžetā” prasībām. Līdz ar to VID NPPP nav apsvērumu, lai celtu
iebildumus vai izteiktu lūgumus, kā arī nav citu apstākļu, ko uzskatīt par nozīmīgiem minētās lietas izskatīšanā.
Pieteicējas pārstāve uz mutvārdu pilnvarojuma /pers. B/ pieteikumu uzturēja.
Ieinteresētās personas Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis nav ieradies. 2015.gada 12.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesā saņemts ieinteresētās personas lūgums par lietas izskatīšanu bez Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja klātbūtnes.
MOTĪVU DAĻA
Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, novērtējusi pieteikumā izklāstītos apstākļus un argumentus, un
pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 251.panta 6.punktam par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme, tiesa lietas izskata
sevišķās tiesāšanas kārtībā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 256.pantam sevišķā tiesāšanas kārtībā lietu tiesa izskata saskaņā ar šā
likuma noteikumiem, ievērojot sestās sadaļas atsevišķo nodaļu noteikumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 288.panta pirmajai daļai tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga
fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās. Norādītā panta otrajā daļā minēti
faktu, kurus tiesa var konstatēt, savukārt panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa konstatē arī citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja
spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.
Civilprocesa likuma 289.pantā noteikts, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā
kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi
iespēja tos atjaunot.
No lietā esošajiem Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojumiem izriet, ka mirušās /pers. D/ atstātā manta nav kļuvusi par
bezmantinieku mantu, līdz ar to nav ņemta valsts uzskaitē saskaņā ar LR Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu
Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un
realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” prasībām.
No paziņojuma Nr.04-45/594 par dzimtsarakstu akta ieraksta neesamību izriet, ka akta ieraksta par /pers. I/, Kurskas
apgabala dzimtsarakstu komitejas arhīvā par Kurskas apgabala Kurskas pilsētu nav. Arhīva fonds laika posmā no 01.01.1926. līdz
31.12.1928. ir saglabājies nepilnīgi un atjaunota akta ieraksta par dzimšanu nav.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2013.gada 12.novembra izziņas Nr.3889 izriet, ka /pers. A/ dzimusi 08.05.1926.
Krievijā, Kurskā, ziņu par personas dzimšanas apliecību un dzimšanas reģistru nav. Laulība šķirta, laulātais – /pers. R/.
No lietas materiālos esošās laulības apliecības redzams, ka 1950.gada 16.aprīlī /pers. R/ un /pers. A/ meita /uzvārds/, kas
dzimusi Kurskā, stājušies laulībā un pēc laulības noslēgšanas sievai piešķirts uzvārds /uzvārds/.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 1.nodaļas 2013.gada 29.oktobra izziņas Nr.3774 izriet, ka /pers. A/ māte
bija /pers. G/ un tēvs – /pers. H/.
No /pers. D/ dzimšanas apliecības izriet, ka viņas vecāki bija māte – /pers. G/ un tēvs – /pers. H/.
Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir konstatējams juridiskais fakts, ka /pers. A/ (pirms laulības – /uzvārds/) un
/pers. D/ bija māsas.
Civilprocesa likuma 292.panta pirmajā daļā noteikts, ka apmierinot pieteikumu, tiesa spriedumā norāda, kāds fakts un kādam
nolūkam ir konstatēts.
Līdz ar to, vadoties no Civilprocesa likuma 292.panta pirmās daļas, tiesa norāda, ka juridiskais fakts konstatēts mantojuma
lietas kārtošanai.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.-292.pantiem, tiesa
nosprieda:
pieteikumu apmierināt.
Konstatēt juridisku faktu, ka /pers. A/ (pirms laulības – /uzvārds/), personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods
/personas kods/, bija māsas.
Juridiskais fakts konstatēts mantojuma lietas kārtošanai.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums ir 2015.gada 19.jūnijs.
Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs