Appeal court reduces sentence due to unreasonable delay in criminal proceedings violating the right to a speedy trial.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appellate court overturned the first-instance verdict's sentencing portion while leaving other findings intact. The defendant was convicted of causing serious bodily harm to two victims, but the trial spanned four years due to witness delays and session adjournments. The court ruled this duration violated the right to a speedy trial under the Criminal Procedure Law and applied the Criminal Code to mitigate the punishment accordingly.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 49.1 panta 1. punkts; Kriminālprocesa likuma 14. pants: if a court finds that the right to a speedy trial was violated, it may mitigate the punishment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11091086509
Lietas arhīva Nr. KA04-0102-14/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 24.februārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese S.Amola
tiesneses Z.Lagzdiņa
D.Kalniņa
ar sekretāru T.Siļionenko
piedaloties prokurorei B.Balodei
aizstāvei, zvērinātai advokātei A.Ignatjevai
izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma125.panta otrās daļas 2.punkta un 15.panta ceturtās daļas un 125.panta otrās daļas 2.punkta sakarā ar apsūdzētā
aizstāves, zvērinātas advokātes A.Ignatjevas iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
2013.gada 22.maija spriedumu.
Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un pārbaudījusi pierādījumus lietā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
konstatēja
ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.maija spriedumu /pers. B/ tika atzīts par vainīgu un notiesāts par
to, ka tīši nodarījis miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai (smagus miesas bojājumus), ja tas izdarīts pret divām personām, proti:
2008.gada 13.jūnijā ap plkst. 22:40 /pers. B/, atrodoties pie spēļu zāles „Klondaika” Rīgā, Merķeļa ielā 5, konflikta laikā,
nolūkā nodarīt kaitējumu /pers. C/ veselībai, tīši iedūra 4 reizes ar nazi /pers. C/ krūšu kurvja kreisajā pusē, vēderā un kreisajā rokā,
nodarot miesas bojājumus – durti grieztas brūces krūškurvja kreisā pusē ieejošās pleiras dobumā un vēdera priekšējā sienā. Uz
vēderplēves dobumu nepenetrē. Zemādas emfizēma krūškurvja kreisā pusē. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi
pie smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai. Turklāt, šī paša konflikta laikā, vienlaicīgi /pers. B/, nolūkā nodarīt
kaitējumu arī /pers. D/ veselībai, tīši iedūra vienu reizi ar nazi /pers. D/, nodarot viņam miesas bojājumus – durti griezts krūškurvja un
vēdera ievainojums, ieejošs vēderplēves un kreisās pleiras dobumā ar kuņģa, diafragmas un kreisās plaušas bojājumiem. Durti
grieztā brūce lokalizējas uz krūškurvja priekšējās virsmas kreisajā pusē 10.ribas līmenī pa priekšējo paduses līniju. Minētie miesas
bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai. Pēc miesas bojājumu nodarīšanas
/pers. C/ un /pers. D/, /pers. B/ devās prom no nozieguma izdarīšanas vietas.
Pirmās instances tiesa atzinusi, ka ar savām darbībām /pers. B/ nodarīja /pers. C/ un /pers. D/ tīšus miesas
bojājumus, kas bīstami dzīvībai, proti, izdarīja Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 2.punktā paredzēto noziedzīgu
nodarījumu.
Bez tam, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.maija spriedumu /pers. B/ tika atzīts par vainīgu un
notiesāts par to, katīšimēģināja nodarīt divām personām miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai (smagus miesas bojājumus), proti:
2009. gada naktī no 27. uz 28. jūniju ap plkst. 04:00 /pers. B/ ieradās /adrese/, kur /pers. E/ rīkoja viesības un, kur bija
sapulcējušies /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ u.c. personas. Starp /pers. F/, /pers. G/ un viņiem nepazīstamo /pers. B/ sākās mutisks
konflikts, ka /pers. B/ ienācis svešā dzīvoklī. /pers. B/ redzot, ka dzīvoklī ir liels skaits nepazīstamu personu un uzsāktais konflikts var
izvērsties viņam par sliktu, skaļi pateica, ka dzīvoklī neko neuzsāks un aizgāja prom. Būdams sadusmots par notikušo, /pers. B/ aiz
atriebības un nolūkā nodarīt miesas bojājumus palika gaidīt iznākam no dzīvokļa /pers. F/ un /pers. G/.
Kad /pers. F/ un /pers. G/ izgāja laukā, pie mājas ieejas durvīm /adrese/ ar nazi viņiem uzbruka /pers. B/, kurš abus gaidīja, lai
īstenotu savu noziedzīgo nodomu. /pers. B/ apzinājās, ka izdara dūrienus ar nazi dzīvībai svarīgos orgānos – krūškurvī un vēdera
dobumā, tādējādi vēlēdamies /pers. F/ un /pers. G/ nodarīt smagus miesas bojājumus, kas bīstami cietušā dzīvībai, izdarīja vienu
dūrienu /pers. F/ krūškurvja kreisajā pusē, tādējādi nodarot cietušajam sekojošus miesas bojājumus – durti penetrējošu brūci uz
kreiso pleirālo dobumu krūškurvja kreisajā pusē; grieztu brūci kreisajā augšdelmā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem
miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai. Bet cietušajam /pers. G/, izdarot vienu dūrienu vēdera rajonā, nenodarīja smagus
miesas bojājumus no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo dūriena rezultātā nebija skarts vēdera dobums, bet tādējādi nodarīja
cietušajam sekojošus miesas bojājumus: durti-grieztu nepenetrejošu brūci vēdera dobumā, brūci vēdera priekšējā sienā, kas pēc
sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisīja īslaicīgas veselības traucējumus uz laiku virs 6 dienām, bet
ne ilgāk kā 21 dienu.
Pirmās instances tiesa atzinusi, ka ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 125.panta otrās daļas 2.punktā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.maija spriedumu /pers. B/ tikasodīts pēcKrimināllikuma 125.panta
otrās daļas 2.punkta ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem; pēcKrimināllikuma
15.panta ceturtās daļas un 125.panta otrās daļas 2.punkta- ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem ar policijas kontroli uz 2 (diviem)
gadiem.Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskatot
piespriestos sodus- brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.
Par minēto tiesas spriedumu apsūdzētā aizstāve, zvērināta advokāte A.Ignatjeva iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā norādīja, ka
spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, jo ir nelikumīgs, nepamatots, Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai un 512.panta
pirmajai daļai neatbilstošs.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. B/ vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā nav pierādīta, nav gūti pierādījumi
tam, ka apsūdzētajam būtu nodoms nodarīt smagus miesas bojājumus.
Aizstāve lūdza tiesu ņemt vērā apstākli, ka abi cietušie iesaistījušies konfliktā, kurš notika starp citām personām, proti, starp /pers. J/,
/pers. K/ un /pers. L/, un tieši pēdējām /pers. B/ nāca palīgā. Lietā ir noskaidrots, ka konflikta laikā, pirms miesas bojājumu gūšanas,
cietušie pielietoja vardarbību gan pret /pers. L/, gan arī pret /pers. B/. Minēto faktu nenoliedz paši cietušie, ka arī tas izriet no
videoierakstā fiksētā. Aizstāve norādījusi, ka apsūdzībā norādītajā vietā un laikā /pers. B/ bija tiesības aizstāvēties pret vairāku
personu uzbrukuma.
Aizstāve lūdza apelācijas instances tiesu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.maija spriedumu atcelt
pilnībā un /pers. B/ darbības kvalificēt saskaņā ar Krimināllikuma 128.pantu. Tāpat aizstāve lūdza tiesu atzīt, ka lietā netika ievērotas
apsūdzētā tiesības uz procesa pabeigšanu sapratīgā termiņā, un mīkstināt /pers. B/ sodu.
Tiesas sēdē zvērināta advokāte A.Ignatjeva iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja daļā par soda mīkstināšanu. Norādīja, ka
/pers. I/ apcietinājumā atrodas jau gandrīz četrus gadus un nav lietderīgi turpināt strīdu pēc būtības. /pers. B/ savu vainu un visus
faktiskos apstākļus atzīst. Apsūdzētais lietā sniedzis liecības, norādījis uz cietušo prettiesisko rīcību, ko apstiprina arī liecinieces
/pers. M/ liecības- cietušie konfliktā iesaistījušies pēc savas iniciatīvas un viņiem bija iespēja jebkurā laikā to pārtraukt. Apstākli, ka
cietušo darbībās ir saskatāma prettiesiska rīcība, advokāte lūdza vērtēt saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 5.punktu.
Cietušo neadekvāta rīcība un agresivitāte konkrētajā situācijā neattaisno /pers. B/ rīcību, tomēr tā bija apsūdzētā sekundāra rīcība uz
pret viņu vērstu agresivitāti. Aizstāve lūdza ņemt vērā arī to, ka /pers. B/ daļēji atlīdzinājis cietušajiem nodarītos materiālos
zaudējumus.
Bez tam, zvērināta advokāte A.Ignatjeva norādījusi, ka lietā nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz lietas pabeigšanu saprātīgos
termiņos. Apsūdzētais nav vainīgs pie tā, ka liecinieki neieradās uz tiesas sēdēm, taču procesa sarežģījumi nekādā gadījumā nevar
veidot nelabvēlīgas sekas. /pers. B/ ilgu laiku atrodas slēgtā tipa ieslodzījuma vietā, nevar realizēt Latvijas sodu izpildes kodeksā
paredzēto soda izciešanas režīma pakāpenisku mīkstināšanu, nevar realizēt tiesības uz pirmstermiņa atbrīvošanu, un visi šie apstākļi
veido viņam nelabvēlīgas sekas. /pers. B/ ilgstoši atrodas cietuma apstākļos, kur notiek personības degradācija un kriminalizācija.
Netaisnīgi bargs sods rada personai netaisnības sajūtu un padara resocializāciju par neiespējamu.
Advokāte lūdza tiesu ņemt vērā minētos apstākļus un samazināt /pers. B/ sodu, aprobežojoties ar apcietinājumā jau pavadīto
laiku.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ uzturēja apelācijas sūdzību daļā par sodu un norādīja, ka savu vainu atzīst un nožēlo, ka ir
izveidojusies tāda situācija. Paskaidroja, ka nevienam negribēja nodarīt miesas bojājumus, taču atzīst un nožēlo to, ka cilvēki cietuši.
Tiesas sēdē prokurore B.Balode atzina par pamatotu tiesas sēdē pieteikto lūgumu par apsūdzētajam noteiktā soda
samazināšanu, norādot, ka motīvi tam ir citi, nekā norādījusi advokāte. Prokurore lūdza tiesu ņemt vērā to, ka noziedzīgie nodarījumi
izdarīti 2008.gada 13.jūnijā un 2009.gada 27., 28.jūnijā. Tolaik aktuālās likuma redakcijas panta sankcijas minimālā robeža bija
brīvības atņemšana uz trīs gadiem. No 2013.gada 1.aprīļa spēkā ir likums „Grozījumi Krimināllikuma”, kuru Pārejas noteikumu
6.punkts paredz, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikums pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredz zemāku
brīvības atņemšanas soda minimālo robežu, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu. AT Senāts savos nolēmumos
atzinis, ka šī ir imperatīva norma un tiesai tā obligāti jāņem vērā. Pirmās instances tiesa savā spriedumā nav atsaukusies uz Pārejas
noteikumu 6.punktu, tādejādi tiesa to nav ņēmusi vērā, līdz ar ko sods ir samazināms.
Bez tam, prokurore lūdza tiesu piemērot Krimināllikuma 491.pantu. Apsūdzētais bija aizturēts 2010.gada 22.aprīlī un kopš šī
laika atrodas apcietinājumā. Tiesas sēžu atlikšanas iemesli nebija saistīti ar /pers. B/ rīcību.
Ņemot vērā Krimināllikuma 491.pantu un Pārejas noteikumu 6.punktu, prokurore lūdza tiesu samazināt /pers. B/ piemēroto sodu.
Prokurore lūdza apsūdzēto sodīt pēc Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 2.punkta ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 6
mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem; pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, Krimināllikuma 125.panta otrās daļas
2.punkta- ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Galīgo sodu /pers. B/ noteikt saskaņā
ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, brīvības atņemšanu
uz 4 gadiem ar policijas kontroli uz 3 gadiem.
Noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, advokātes un prokurores viedokļus, pārbaudījusi pierādījumus uzturētās apelācijas
sūdzības daļas robežās, tiesu kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.maija spriedums ir
atceļams daļā par /pers. B/ piespriesto sodu, un piespriestais sods ir samazināms.
Tā kā tiesas sēdē apelācijas sūdzība tika uzturēta tikai daļā par soda samazināšanu, tiesu kolēģija secina, ka lietā vairs nepastāv
strīds par /pers. B/ vainu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 2.punkta, 15.panta ceturtās daļas un 125.panta
otrās daļas 2.punkta. Tiesu kolēģija uzskata, ka pierādījumu pārvērtēšanai apelācijas instances tiesā par apsūdzētā vainu nav
pamata.
Izlemjot jautājumu par /pers. B/ noteiktā soda samazināšanu, tiesu kolēģija ņem vērā Krimināllikuma 46.pants nosacījumus, vērtē
noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu apsūdzētais /pers. B/ izdarījis sevišķi smagu noziegumu un sevišķi smaga nozieguma
mēģinājumu. Noziegumi ir vērsti pret personas dzīvību un veselību.
Pirmās instances tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzinusi to, ka viņš
atlīdzinājis cietušajiem /pers. F/ un /pers. G/ pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas.
Tiesu kolēģija uzskata, ka par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu ir atzīstams arī
tas, ka viņš savu vainu atzinis un izdarīto nožēlojis.
Apelācijas instances tiesas sēdē zvērināta advokāte A.Ignatjeva norādīja, ka apsūdzētā atbildību mīkstina arī tas, ka inkriminētie
nodarījumi bija izdarīti cietušo prettiesiskās rīcības dēļ.
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka par atbildību mīkstinošu apstākli ir atzīstams tas, ka noziedzīgais
nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē.
Tiesu kolēģija uzskata, ka advokātes minētais apstāklis lietā nav konstatējams. Lietas izskatīšanas laikā netika gūts
apstiprinājums tam, ka cietušie rīkojās prettiesiski, ka apsūdzētā dzīvība vai veselība bija apdraudēta, un ka /pers. B/ darbības bija
vērstas uz aizstāvības nodrošināšanu. Tiesu kolēģija šajā daļā piekrīt pirmās instances tiesas viedoklim un pievienojas spriedumā
izklāstītajai argumentācijai.
Tiesu kolēģija atzīst, ka atbildību pastiprinošie apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu lietā pamatoti netika konstatēti.
Par apsūdzētā personību lietā noskaidrots, ka /pers. B/ dzimis /datums/Rīgā, ir Latvijas Republikas nepilsonis, ar deklarēto
dzīvesvietu, neprecējies, apgādājamo personu nav, uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdi bija nesodīts, līdz aizturēšanai strādāja
celtniecībā Apvienotajā Karalistē.
Tiesu kolēģija konstatē, ka, nosakot apsūdzētajam sodu, pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā likuma „Grozījumi Krimināllikumā”,
kas stājies spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 6.punktu. Gadījumā, ja par attiecīgo noziedzīgo
nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža,
tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.
Noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā spēkā esošā Krimināllikuma 125.panta otrās daļas sankcijas redakcija paredzējusi brīvības
atņemšanas sodu no trim līdz divpadsmit gadiem. Aktuālā Krimināllikuma redakcija par 125.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu paredz brīvības atņemšanas sodu no diviem līdz desmit gadiem.
Apstāklis, ka spēkā esošā likuma redakcija paredz zemāku brīvības atņemšanas soda minimālo robežu ir ņemams vērā
nosakot apsūdzētajam sodu.
Bez tam, tiesu kolēģija ņem vērā Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā
termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret
pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.
Tiesu kolēģija atzīst, ka konkrētajā lietā ir pārkāptas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Kā izriet no krimināllietas materiāliem, noziedzīgie nodarījumi izdarīti 2008.gada jūnijā un 2009.gada jūnijā, savukārt pirmās instances
tiesas spriedums krimināllietā taisīts tikai 2013.gada 22.maijā. Lietas izmeklēšanu un izskatīšanu tiesā vilcinājuši liecinieki, arī
apelācijas instances tiesas sēdes vairākkārt bija atliktas tieši liecinieku neierašanās dēļ. Tiesu kolēģija uzskata, ka termiņš, kurā
notika šis kriminālprocess, ievērojot apsūdzētajam inkriminētos nodarījumus, kriminālprocesā iesaistīto personu skaitu un lietas
apjomu, nav atzīstams par saprātīgu Kriminālprocesa likuma 14.panta izpratnē.
Krimināllikuma 49.1panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa
pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var: 1) šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt; 2) noteikt sodu, kas ir zemāks
par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā; 3) noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par
attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.
Tiesu kolēģija atzīst, ka konkrētajā lietā pastāv pamats Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punkta piemērošanai.
Ievērojot prokurores un advokātes viedokļus par brīvības atņemšanas soda apmēru, tiesu kolēģija uzskata, ka /pers. B/ par
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 2.punktā, noteiktais sods ir samazināms par
vienu gadu; par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 125.panta otrās daļas
2.punktā, sods ir samazināms par sešiem mēnešiem. Par samērīgu un taisnīgu galīgo sodu tiesu kolēģija atzīst brīvības atņemšanu uz
4 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.maija spriedumu daļā par /pers. B/ piespriesto sodu.
/pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 2.punktā un, piemērojot
Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem ar policijas kontroli uz 2 (diviem)
gadiem.
/pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 125. panta otrās daļas
2.punktā sodīt, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, ar brīvības atņemšanu uz 2(diviem) gadiem 6 (sešiem)
mēnešiem ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskatot piespriestos sodus, galīgo sodu
/pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.
Pārējā daļā spriedumuatstāt negrozītu.
Nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574.
un 575.pantos paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.
Pilns nolēmums pieejams no 2014.gada 12.marta.
Tiesnese referente S.Amola
Tiesneši Z.Lagzdiņa
D.Kalniņa