Legislator Giurisprudenza & Legislazione
1A12005517 / 1A-0055-17 ECLI:LV:DAUT:2017:1228.1A12005517.4.S Generato dall'IA

Court dismisses appeal against police fine for speeding, upholding the original administrative penalty decision.

Numero d'incarto 1A12005517 / 1A-0055-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court rejected the applicant's appeal against a police fine for speeding, ruling that the administrative penalty decision must stand. Although the applicant argued procedural flaws in the traffic stop and calculation errors in the speed protocol, the court found sufficient evidence to confirm the violation. Consequently, the court determined the police institution correctly evaluated the evidence and denied the appeal as unfounded.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Offences Code Art. 149.8, 289.6, 289.12, 289.13; The court may reject an appeal against an administrative penalty decision if the institution's evaluation of evidence is sufficient and the violation is proven by reliable evidence.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty appeal speeding violation police procedural error traffic protocol calculation administrative offences code infrazione alle norme della circolazione velocità eccessiva abbandono del procedimento per infrazione stradale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Offences Code Art. 149.8 para. 3
Road Traffic Regulations Art. 101.1
Administrative Offences Code Art. 289.6
Administrative Offences Code Art. 289.12 para. 2 pt. 1
Administrative Offences Code Art. 289.13
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. 1A-0055-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa

tiesnese I.Vaivode ,

2017.gada 28.decembrī izskatīja rakstveida procesā /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350 .

Aprakstošā daļa

/pers. B/ iesniedza sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-

S-2350 .Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada 18.jūnijā tika sastādītas administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG028631 un sūdzības iesniedzējam izteikts

brīdinājums. Par protokola neatbilstību faktiskai situācijai 2017.gada 30.jūnijā tika iesniegta sūdzība. 2017.gada 8.augustā saņemta atbilde, ka lēmums

tiek atstāts negrozīts, bet sūdzība-noraidīta. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks

A.Stivriņš nav ņēmis vērā visus iesniegtās sūdzības argumentus un faktus, kā arī balstījies uz likuma punktiem, kuri nav attiecināmi uz konkrēto

notikumu. Izskatot sūdzību policija nav ņēmusi vērā, ka transportlīdzekļa apturēšana nenotika atbilstoši likuma prasībām. Izskatot sūdzību policija

balstījās uz punktu, kurš attiecināms uz transportlīdzekļa (kolonnas) pavadīšanu un transportlīdzekļu rīcību šādos gadījumos. Sūdzībā bija minēts, ka

nebija skaidra policijas rīcība braucot ar ieslēgtām zilajām un sarkanajām bākugunīm un ik palaikam ieslēdzot skaņas signālu . Šāda patruļpolicijas rīcība

nav aprakstīta ne Ceļu satiksmes noteikumos, ne Ceļu satiksmes likumā, ne Valsts policijas izstrādātajos noteikumos Nr.5. Policija nav ņēmusi vērā un

izvērtējusi faktu par procedūras neievērošanu pēc transportlīdzekļa apturēšanas. Policija nav ņēmusi vērā, ka ātrums fiksēts ceļa posma Līvāni-Preiļi

22.kilometrā, kas nav iespējams, jo līdz šim punktam sūdzības iesniedzējs vēl nebija aizbraucis. Patruļpolicijas mērot ātrumu no Līvāni-Preiļi

22.kilometra, pārkāpa Valsts policijas noteikumu Nr.5 101.punktu, mērot ātrumu cauri visai apdzīvotai vietai “Sutri”, kura atzīmēta ar 555 un 556 ceļa

zīmi . Protokolā aprēķinātā pieļaujamā kļūda 3% neatbilst aritmētiskajam aprēķinam. Konkrētajā gadījumā skaitļi jānoapaļo ar iztrūkumu, rezultātā būtu

jābūt 3km./h ne 4km/h kā ierakstīts protokolā. Protokolā izdarīta atzīme “neizpauda” pie jautājumiem –ienākumi mēnesī un personas apgādībā, kas

neatbilst patiesībai, jo šādi jautājumi netika uzdoti. Sūdzības iesniedzējs lūdza atcelt administratīvā pārkāpuma protokolu un atcelt Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu.

Motīvu daļa

Izvērtējot sūdzībā norādītos motīvus ,pārbaudot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmums Nr.PG028631-S-2350 administratīvā pārkāpuma lietā jāatstāj negrozīts, bet sūdzība ir

noraidāma.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 18.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PG028631 par to, ka 2017.gada 18.jūnijā

plkst.18:56 /pers. B/ Līvānu nov. Sutru pag. pa autoceļu P63 Līvāni-Preiļi 22.km virzienā no Preiļiem uz Līvāniem vadīja vieglo automašīnu Audi A6

,valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,pie atļautā braukšana ātruma 90km/h ar ātrumu 113 km/h. Ātrums fiksēts ar STALKERDUAL DSR

Nr.DE 006651 (pieļaujamā kļūda 3%; 4 km/h). Minimālais braukšanas ātrums 109 km/h. Ātrums pārsniegts par 19 km/h. Pārkāpts Ceļu satiksmes

noteikumu 101.1.punkts, atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 8 panta 3.daļā. Saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-274. 1

,275.panta 1.daļas 1.punktu, 33.panta 1.daļas 1.punktu, /pers. B/ izteikts brīdinājums.

Par lēmumu /pers. B/ iesniedza sūdzību Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšniekam.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350 lēmums atstāts negrozīts ,bet sūdzība noraidīta. Šo lēmumu /pers. B/ pārsūdzēja tiesā.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 25.septembra lēmumu sūdzība bija atstāta bez virzības trūkumu novēršanai.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 24.oktobra lēmumu sūdzība pieņemta izskatīšanai un noteikta sūdzības izskatīšana rakstveida procesā

2017.gada 28.decembrī plkst.10:00.

Izskatot sūdzību, tiesa secina, ka /pers. B/ savā sūdzībā apstrīd policijas darbinieku rīcību apturot transportlīdzekli un ierakstus administratīvā

pārkāpuma protokolā.

Judikatūrā ir norādīts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai

administratīvā pārkāpuma lietā (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa lēmumu lietā Nr. SKA- 157/2007).

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka protokolā nepareizi norādīts, ka ātruma pārsniegšanu fiksēja ceļa posma Līvāni-Preiļi 22.kilometrā, jo līdz šim

punktam vēl nebija aizbraucis. Kā pierādījumu saviem argumentiem iesniedza izdruku no kartes “toponavi”, kurā pats sūdzība iesniedzējs atzīmējis

pārkāpuma izdarīšanas vietu. Izvērtējot iesniegto dokumentu, tiesa secina, ka šī izdruka nevar tikt izmantota kā pierādījums ,kas atspēko administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītos apstākļus, jo šim dokumentam ir tikai informatīvs raksturs.

Sūdzības iesniedzēja iebildumi, ka protokolā aprēķinātā pieļaujamā kļūda 3% neatbilst faktiskajam aprēķinam, jo nepareizi noapaļots skaitlis,

nav pamats protokola veikto ieraktu atzīšanai par nepatiesiem, jo aprēķins neietekmē pārkāpuma kvalifikāciju ,turklāt veikts par labu pārkāpējam.

Sūdzības iesniedzēja iebildumiem, ka protokolā izdarītie ieraksti pie jautājumiem –ienākumi mēnesī un personas apgādībā, neatbilst patiesībai, nav

iesniegti pierādījumi, līdz ar ko nav pamata izdarīt secinājumus par ierakstu nepareizību.

Izvērtējot visus šos apstākļus, tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG028631 fiksētās ziņas, jo administratīvā

pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG028631 iekļauto ziņu nepatiesumu vai šo ziņu

neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem.

Tāpat tiesa norāda, ka policijas darbinieki ir valsts amatpersonas, kuru sastādītajiem dokumentiem a priori ir piešķirama publiska ticamība, ko

iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.

gada 12. novembra rīcības sēdēs lēmumu lietā Nr. SKA-674/2008).

Lai apšaubītu policijas darbinieku fiksētos faktus ir jākonstatē apstākļi, ka policijas darbinieki protokolā būtu apzināti fiksējuši nepatiesas ziņas, vai

arī tādi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, kas dotu pamatu apšaubīt valsts policijas darbinieku objektivitāti un iespējas konstatēt pārkāpumu, kā arī tiesa

nekonstatē, ka policijas darbinieks būtu bijis personīgi ieinteresēts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam.

Tiesa ņem vērā, ka policijas darbinieki pildot savus dienesta pienākumus, sastāda procesuālos dokumentus, kuru saturam tiesa piedod ticamību, jo

policijas darbinieku norādītie fakti nav pretrunā ar lietas materiāliem.

Augstākās tiesas Senāta praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus,

tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Senāta 2007.gada 18.septembra spriedums lietā

Nr.SKA- 395/2007 14.punkts, Senāta 2007.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.SKA-52/2007, Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 493/2008 14.punktu).

Konkrētajā gadījumā valsts policijas darbinieks ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu uzreiz pēc tam, kad konstatēts pārkāpums

izmantojot verificētu mērierīci un sods piemērots Latvijas APK 1498.panta trešās daļas ietvaros .

Latvijas APK 289. 6 panta septītā daļa nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis

administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai; 6)

vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu. Izejot no šī panta prasībām ,tiesa atzīst, ka izskatot

sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai nav tiesiska pamata vērtēt policijas darbinieku rīcību apturot transportlīdzekli un pēc

transportlīdzekļa apturēšanas, līdz ar ko sūdzību šai daļā tiesa nevērtē.

Latvijas APK 289. 12 panta otrā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu

no šādiem spriedumiem: 1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu,

ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par

atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa pievienojas Iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi

novērtējusi pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda, vien norāda, ka sūdzībā

norādītie apstākļi, nav atzīstami par pamatu sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu un

uzliktā soda, jo tiesa negūst apstiprinājumu sūdzības iesniedzēja argumentiem.

Konkrētajā lietā sūdzības iesniedzējs kā transportlīdzekļa vadītājs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 101.1.

punkta neievērošanu, un viņam piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas APK 149.8 panta trešo daļu – brīdinājums.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 101.1 punktā noteikto- motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas

automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90

km/h. Latvijas APK 149.8 panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20

kilometriem stundā vieglajiem automobiļiem.

Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs ir vadījis transportlīdzekli, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 101.1 punktā noteikto.

Tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošos pierādījumus, secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši ticami un attiecināmi

pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais iestādes lēmums, un, balstoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas

APK 149.8 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa secina, ka, pieņemot lēmumu, ir veikta lietas apstākļu objektīva izvērtēšana, lēmumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem

balstītie secinājumi ir pareizi, lēmumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai konstatētu personas vainu un sauktu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta trešās daļas.

Pieņemot lēmumu ir izvērtēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un administratīvais sods atbilst izdarītajam administratīvajam

pārkāpumam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ar rakstveida pierādījumiem ir apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas

apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs, līdz ar ko Valsts policijas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības

policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350 ir jāatstāj negrozīts, bet sūdzība kā nepamatota ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa,

nosprieda:

Atstāt negrozītu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350, bet

/pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas Daugavpils tiesas krimināllietu kancelejā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams Daugavpils tiesas krimināllietu kancelejā 2017.gada 28.decembrī.

Tiesnese I.Vaivode.