Court dismisses appeal against police fine for speeding, upholding the original administrative penalty decision.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court rejected the applicant's appeal against a police fine for speeding, ruling that the administrative penalty decision must stand. Although the applicant argued procedural flaws in the traffic stop and calculation errors in the speed protocol, the court found sufficient evidence to confirm the violation. Consequently, the court determined the police institution correctly evaluated the evidence and denied the appeal as unfounded.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Offences Code Art. 149.8, 289.6, 289.12, 289.13; The court may reject an appeal against an administrative penalty decision if the institution's evaluation of evidence is sufficient and the violation is proven by reliable evidence.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1A-0055-17/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa
tiesnese I.Vaivode ,
2017.gada 28.decembrī izskatīja rakstveida procesā /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350 .
Aprakstošā daļa
/pers. B/ iesniedza sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-
S-2350 .Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada 18.jūnijā tika sastādītas administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG028631 un sūdzības iesniedzējam izteikts
brīdinājums. Par protokola neatbilstību faktiskai situācijai 2017.gada 30.jūnijā tika iesniegta sūdzība. 2017.gada 8.augustā saņemta atbilde, ka lēmums
tiek atstāts negrozīts, bet sūdzība-noraidīta. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks
A.Stivriņš nav ņēmis vērā visus iesniegtās sūdzības argumentus un faktus, kā arī balstījies uz likuma punktiem, kuri nav attiecināmi uz konkrēto
notikumu. Izskatot sūdzību policija nav ņēmusi vērā, ka transportlīdzekļa apturēšana nenotika atbilstoši likuma prasībām. Izskatot sūdzību policija
balstījās uz punktu, kurš attiecināms uz transportlīdzekļa (kolonnas) pavadīšanu un transportlīdzekļu rīcību šādos gadījumos. Sūdzībā bija minēts, ka
nebija skaidra policijas rīcība braucot ar ieslēgtām zilajām un sarkanajām bākugunīm un ik palaikam ieslēdzot skaņas signālu . Šāda patruļpolicijas rīcība
nav aprakstīta ne Ceļu satiksmes noteikumos, ne Ceļu satiksmes likumā, ne Valsts policijas izstrādātajos noteikumos Nr.5. Policija nav ņēmusi vērā un
izvērtējusi faktu par procedūras neievērošanu pēc transportlīdzekļa apturēšanas. Policija nav ņēmusi vērā, ka ātrums fiksēts ceļa posma Līvāni-Preiļi
22.kilometrā, kas nav iespējams, jo līdz šim punktam sūdzības iesniedzējs vēl nebija aizbraucis. Patruļpolicijas mērot ātrumu no Līvāni-Preiļi
22.kilometra, pārkāpa Valsts policijas noteikumu Nr.5 101.punktu, mērot ātrumu cauri visai apdzīvotai vietai “Sutri”, kura atzīmēta ar 555 un 556 ceļa
zīmi . Protokolā aprēķinātā pieļaujamā kļūda 3% neatbilst aritmētiskajam aprēķinam. Konkrētajā gadījumā skaitļi jānoapaļo ar iztrūkumu, rezultātā būtu
jābūt 3km./h ne 4km/h kā ierakstīts protokolā. Protokolā izdarīta atzīme “neizpauda” pie jautājumiem –ienākumi mēnesī un personas apgādībā, kas
neatbilst patiesībai, jo šādi jautājumi netika uzdoti. Sūdzības iesniedzējs lūdza atcelt administratīvā pārkāpuma protokolu un atcelt Valsts policijas
Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu.
Motīvu daļa
Izvērtējot sūdzībā norādītos motīvus ,pārbaudot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka Valsts policijas Latgales reģiona
pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmums Nr.PG028631-S-2350 administratīvā pārkāpuma lietā jāatstāj negrozīts, bet sūdzība ir
noraidāma.
No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 18.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PG028631 par to, ka 2017.gada 18.jūnijā
plkst.18:56 /pers. B/ Līvānu nov. Sutru pag. pa autoceļu P63 Līvāni-Preiļi 22.km virzienā no Preiļiem uz Līvāniem vadīja vieglo automašīnu Audi A6
,valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,pie atļautā braukšana ātruma 90km/h ar ātrumu 113 km/h. Ātrums fiksēts ar STALKERDUAL DSR
Nr.DE 006651 (pieļaujamā kļūda 3%; 4 km/h). Minimālais braukšanas ātrums 109 km/h. Ātrums pārsniegts par 19 km/h. Pārkāpts Ceļu satiksmes
noteikumu 101.1.punkts, atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 8 panta 3.daļā. Saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-274. 1
,275.panta 1.daļas 1.punktu, 33.panta 1.daļas 1.punktu, /pers. B/ izteikts brīdinājums.
Par lēmumu /pers. B/ iesniedza sūdzību Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšniekam.
Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350 lēmums atstāts negrozīts ,bet sūdzība noraidīta. Šo lēmumu /pers. B/ pārsūdzēja tiesā.
Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 25.septembra lēmumu sūdzība bija atstāta bez virzības trūkumu novēršanai.
Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 24.oktobra lēmumu sūdzība pieņemta izskatīšanai un noteikta sūdzības izskatīšana rakstveida procesā
2017.gada 28.decembrī plkst.10:00.
Izskatot sūdzību, tiesa secina, ka /pers. B/ savā sūdzībā apstrīd policijas darbinieku rīcību apturot transportlīdzekli un ierakstus administratīvā
pārkāpuma protokolā.
Judikatūrā ir norādīts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas
prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai
administratīvā pārkāpuma lietā (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa lēmumu lietā Nr. SKA- 157/2007).
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka protokolā nepareizi norādīts, ka ātruma pārsniegšanu fiksēja ceļa posma Līvāni-Preiļi 22.kilometrā, jo līdz šim
punktam vēl nebija aizbraucis. Kā pierādījumu saviem argumentiem iesniedza izdruku no kartes “toponavi”, kurā pats sūdzība iesniedzējs atzīmējis
pārkāpuma izdarīšanas vietu. Izvērtējot iesniegto dokumentu, tiesa secina, ka šī izdruka nevar tikt izmantota kā pierādījums ,kas atspēko administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītos apstākļus, jo šim dokumentam ir tikai informatīvs raksturs.
Sūdzības iesniedzēja iebildumi, ka protokolā aprēķinātā pieļaujamā kļūda 3% neatbilst faktiskajam aprēķinam, jo nepareizi noapaļots skaitlis,
nav pamats protokola veikto ieraktu atzīšanai par nepatiesiem, jo aprēķins neietekmē pārkāpuma kvalifikāciju ,turklāt veikts par labu pārkāpējam.
Sūdzības iesniedzēja iebildumiem, ka protokolā izdarītie ieraksti pie jautājumiem –ienākumi mēnesī un personas apgādībā, neatbilst patiesībai, nav
iesniegti pierādījumi, līdz ar ko nav pamata izdarīt secinājumus par ierakstu nepareizību.
Izvērtējot visus šos apstākļus, tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG028631 fiksētās ziņas, jo administratīvā
pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG028631 iekļauto ziņu nepatiesumu vai šo ziņu
neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem.
Tāpat tiesa norāda, ka policijas darbinieki ir valsts amatpersonas, kuru sastādītajiem dokumentiem a priori ir piešķirama publiska ticamība, ko
iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.
gada 12. novembra rīcības sēdēs lēmumu lietā Nr. SKA-674/2008).
Lai apšaubītu policijas darbinieku fiksētos faktus ir jākonstatē apstākļi, ka policijas darbinieki protokolā būtu apzināti fiksējuši nepatiesas ziņas, vai
arī tādi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti.
Lietā nav iegūti pierādījumi tam, kas dotu pamatu apšaubīt valsts policijas darbinieku objektivitāti un iespējas konstatēt pārkāpumu, kā arī tiesa
nekonstatē, ka policijas darbinieks būtu bijis personīgi ieinteresēts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam.
Tiesa ņem vērā, ka policijas darbinieki pildot savus dienesta pienākumus, sastāda procesuālos dokumentus, kuru saturam tiesa piedod ticamību, jo
policijas darbinieku norādītie fakti nav pretrunā ar lietas materiāliem.
Augstākās tiesas Senāta praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus,
tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Senāta 2007.gada 18.septembra spriedums lietā
Nr.SKA- 395/2007 14.punkts, Senāta 2007.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.SKA-52/2007, Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā
Nr.SKA-219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 493/2008 14.punktu).
Konkrētajā gadījumā valsts policijas darbinieks ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu uzreiz pēc tam, kad konstatēts pārkāpums
izmantojot verificētu mērierīci un sods piemērots Latvijas APK 1498.panta trešās daļas ietvaros .
Latvijas APK 289. 6 panta septītā daļa nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis
administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir
sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai; 6)
vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām
administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu. Izejot no šī panta prasībām ,tiesa atzīst, ka izskatot
sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai nav tiesiska pamata vērtēt policijas darbinieku rīcību apturot transportlīdzekli un pēc
transportlīdzekļa apturēšanas, līdz ar ko sūdzību šai daļā tiesa nevērtē.
Latvijas APK 289. 12 panta otrā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu
no šādiem spriedumiem: 1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu,
ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par
atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa pievienojas Iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.
Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi
novērtējusi pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda, vien norāda, ka sūdzībā
norādītie apstākļi, nav atzīstami par pamatu sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu un
uzliktā soda, jo tiesa negūst apstiprinājumu sūdzības iesniedzēja argumentiem.
Konkrētajā lietā sūdzības iesniedzējs kā transportlīdzekļa vadītājs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 101.1.
punkta neievērošanu, un viņam piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas APK 149.8 panta trešo daļu – brīdinājums.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 101.1 punktā noteikto- motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas
automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90
km/h. Latvijas APK 149.8 panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20
kilometriem stundā vieglajiem automobiļiem.
Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs ir vadījis transportlīdzekli, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 101.1 punktā noteikto.
Tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošos pierādījumus, secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši ticami un attiecināmi
pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais iestādes lēmums, un, balstoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas
APK 149.8 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesa secina, ka, pieņemot lēmumu, ir veikta lietas apstākļu objektīva izvērtēšana, lēmumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem
balstītie secinājumi ir pareizi, lēmumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai konstatētu personas vainu un sauktu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta trešās daļas.
Pieņemot lēmumu ir izvērtēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un administratīvais sods atbilst izdarītajam administratīvajam
pārkāpumam.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ar rakstveida pierādījumiem ir apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas
apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs, līdz ar ko Valsts policijas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350 ir jāatstāj negrozīts, bet sūdzība kā nepamatota ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa,
nosprieda:
Atstāt negrozītu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.PG028631-S-2350, bet
/pers. B/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas Daugavpils tiesas krimināllietu kancelejā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams Daugavpils tiesas krimināllietu kancelejā 2017.gada 28.decembrī.
Tiesnese I.Vaivode.