Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29361816 / C-3618-16 Generato dall'IA

Court dismissed defendant's appeal and allowed Latvenergo's small claims suit for unpaid electricity and penalties.

Numero d'incarto C29361816 / C-3618-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's appeal and fully awarded the plaintiff's small claims request for unpaid electricity costs. The plaintiff proved a contract requiring full payment by month-end and a penalty clause for late payments, while the defendant failed to provide evidence of payment or contract termination. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, interest, penalties, and court costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 1. panta, 41. panta, 97. panta, 193. panta, 195. panta, 204.1 panta, 250.25 panta, 250.27 panta; The court must award the full amount claimed in a small claims suit when the plaintiff proves the debt and the defendant fails to rebut the evidence.

Parole chiave

Generato dall'IA
small claims procedure unpaid electricity bill contractual penalty clause interest on debt civil litigation outcome legislazione in materia di energia danneggiamento d'impianti elettrici sottrazione di energia

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 1. panta
Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa
Civilprocesa likuma 97. panta
Civilprocesa likuma 193. panta
Civilprocesa likuma 195. panta
Civilprocesa likuma 204.1 panta
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
Civilprocesa likuma 250.25 panta
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
Civilprocesa likuma 250.27 panta otra daļa
Civillikuma 1763. panta 1. punkts
Euro ieviešanas kārtības likuma 6. panta pirmā un otrā daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C29361816

Lietas arhīva Nr. C-3618-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016. gada 24. novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Agnese Zemmere tiesas telpās Rīgā, Lomonosova ielā 10, rakstveida procesā izskatīja civillietu

AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 20. janvārī AS “Latvenergo” (turpmāk – Prasītāja) cēlusi tiesā mazā apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk -

Atbildētājs). Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 27. janvāra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2008. gada 12. maijā starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgto līgumu Nr. 1010890652 (turpmāk

– Līgums) dzīvoklim pēc adreses /adrese/ (turpmāk – Objekts) tika piegādāta elektroenerģija.

Lietojot elektroenerģiju Atbildētājam bija pienākums ievērot Ministru kabineta 2007. gada 27. jūnija noteikumus Nr. 452 “Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (bija spēkā līdz 2009. gada 29. jūlijam) , Ministru kabineta 2009. gada 21. jūlija noteikumus Nr. 793

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” (bija spēkā līdz 2011. gada 15. decembrim), Ministru kabineta 2011. gada 29. novembra

noteikumus Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (bija spēkā līdz 2014. gada 1. aprīlim), Ministru kabineta 2014. gada 21.

janvāra noteikumus Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” stājas spēka 2014. gada 1. aprīlī).

Saskaņā ar Līguma 2.2.1., 3.2.3. punktu Atbildētājam bija pienākums ne vēlāk kā līdz katra mēneša beigām pilnā apjomā apmaksāt par

iepriekšējā mēnesī patērēto elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumam, rēķina apmaksas kavējuma gadījumā, par

katru nokavēto apmaksas dienu jāmaksā līgumsods 0,15% apmērā no parāda summas.

Saskaņā ar Līguma 5.6., 5.8., 5.9. punktu, ja Atbildētājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 7 dienas iepriekš

jāpaziņo Prasītājai un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna līguma

noslēgšana ar citu lietotāju, neatbrīvo Atbildētāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja Atbildētājs, atbrīvojot Objektu nav par to

informējis Prasītāju, Atbildētājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Pēc AS “Latvenergo” darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem Atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā

pēc Prasītājas datiem Objektā laikā periodā no 2011. gada l. jūlija līdz 2011. gada 30. novembrim ir izveidojies elektroenerģijas uzkrājums par kopējo

neapmaksāto summu 176,81 EUR.

2015. gada 25. februārī Atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2015. gada 20. martam. Uz

nosūtīto brīdinājumu Atbildētājs nenoreaģēja, parādu neapstrīdēja. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033. pantu, Ministru kabineta

2007. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2009. gada 21. jūlija noteikumu

Nr. 793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” 29., 31. punkta, 2011. gada 29. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 914

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29., 32. punkta, Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 50

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu par elektorenerģijas piegādi par laiku no 2011.

gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. novembrim 176,81 EUR apmērā, likumiskos procentus par laiku no 2014. gada 25. augusta līdz 2015. gada

30. oktobrim 12,53 EUR apmērā, līgumsodu 17,68 EUR apmērā, kā arī samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu Atbildētājam 2016. gada 28. janvārī ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa deklarētās dzīvesvietas

adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai

termiņā līdz 2016. gada 27. februārim (lietas 26. lapa). Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas, Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav

iesniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2016. gada 8. septembrī ierakstītā pasta sūtījumā

uz Prasītājas juridisko adresi un Atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 33. lapa), vienlaikus informējot lietas dalībniekus par sprieduma

saņemšanas dienu un laiku, kā arī par to, ka šīs datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] No lietas materiālos esošās Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas izdrukas par nekustāmo īpašumu /adrese/ (lietas 18.-20. lapa),

redzams, ka laika periodā no 2008. gada 29. aprīļa līdz 2014. gada 29. jūlijam Atbildētājam bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. /adrese/.

Pamatojoties uz Atbildētāja pašrocīgi parakstīto Pieteikumu lietotāja elektrotikla pieslēgumam (lietas 15. lapa), starp Prasītāju un Atbildētāju 2008.

gada 12. maijā ticis noslēgts Līgums Nr. 1010890652 par elektroenerģijas piegādi objektā /adrese/ (lietas 14. lapa).

Saskaņā ar Līguma 2.1.1. punktu Prasītāja apņēmās nodrošināt Atbildētājam nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi uz elektroietaišu piederības

robežas, savukārt Atbildētājs ar Līguma 2.2.1., 3.2.3. punktu apņēmās katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus,

izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī rēķina apmaksas kavējuma gadījumā

par katru nokavēto apmaksas dienu samaksāt līgumsodu 0,15% no parāda summas.

No lietas materiāliem pievienotā rēķina (lietas 13. lapa) redzams, ka Atbildētājam izveidojies parāds par piegādāto elektroenerģiju objektā

/adrese/, par laiku no 2011. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. novembrim 176,81 EUR (Ls 124,26) apmērā.

2015. gada 25. februārī Prasītāja nosūtīja Atbildētājam Brīdinājumu Nr. 01VD00-33.2./325 par parāda samaksu objektā /adrese/ (lietas 11., 12.

lapa), kurā informēja Atbildētāju par pienākumu veikt parāda 176,81 EUR samaksu līdz 2015. gada 20. martam, kā arī brīdināja, ka parāda

nesamaksāšanas gadījumā Prasītāja griezīsies tiesā ar prasību par parāda piedzinu.

Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 2109. pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Savukārt Civillikuma 2033. pantā noteikts, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa [..].

Izvērtējot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi, ka Atbildētājs patērējis Prasītājas piegādāto elektroenerģiju objektā

/adrese/, par ko nav samaksājis, kā rezultātā ir parādā Prasītājai 176,81 EUR.

[4.2] Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta 1. punktu procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka Prasītāja pamatoti aprēķināja Atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2014. gada 25. augusta līdz

2015. gada 30. oktobrim (par 431 kavēto dienu) 12,53 EUR apmērā (lietas 6., 16. lapa), kas ir piedzenami no Atbildētāja.

[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716. panta otrajai daļai, līgumsods par saistību neizpildi vispār ir

konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Savukārt šī panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720. panta 2. punktu, kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Līguma ar Līguma 3.2.3. punktu, rēķina apmaksas kavējuma gadījumā Atbildētāja par katru nokavēto apmaksas dienu maksā

līgumsodu 0,15% no parāda summas.

No prasības pieteikumā iekļautā līgumsoda aprēķina (lietas 6. lapa) redzams, ka Prasītāja aprēķināja Atbildētājam līgumsodu par rēķinu apmaksas

kavējumu par laiku no 2011. gada 16. decembra līdz 2015. gada 24. augustam 17,68 EUR apmērā, ievērojot Civillikuma 1716. panta prasības, t.i. 10%

apmērā no pamatparāda summas (176,81 EUR).

[4.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Savukārt Civillikuma 1838. pants nosaka, ka samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs pierādījumus tam, ka savas saistības pret Prasītāju pilnā apmērā būtu izpildījis nav iesniedzis, prasības summu un parāda aprēķinu nav

apstrīdējis, iebildumus nav cēlis, līdz ar ko arī tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no Atbildētāja Prasītājas labā ir piedzenams parāds par elektroenerģijas piegādi par laiku no 2011. gada 1. jūlija līdz

2011. gada 30. novembrim 176,81 EUR apmērā, likumiskie procenti par laiku no 2014. gada 25. augusta līdz 2015. gada 30. oktobrim 12,53 EUR

apmērā un līgumsods par laiku no 2011. gada 16. decembra līdz 2015. gada 24. augustam 17,68 EUR.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami Prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 75,84 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 EUR.

Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6. panta pirmajai un otrajai daļai - latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes noteikto maiņas kursu no

latiem uz euro. Naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz

komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek noapaļots par vienu

vienību uz augšu. Saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu l euro = 0,702804 lati.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no galvenā parāda (176,81 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu

pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250.25 pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda:

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr. 40003032949, parādu par elektroenerģijas

piegādi /adrese/, par laiku no 2011. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. novembrim 176,81 EUR, likumiskos procentus par laiku no 2014. gada 25.

augusta līdz 2015. gada 30. oktobrim 12,53 EUR, līgumsodu par laiku no 2011. gada 16. decembra līdz 2015. gada 24. augustam 17,68 EUR un tiesas

izdevumus 75,84 EUR, kopā 282,86 EUR (divi simti astoņdesmit divi euro 86 centi).

Samaksa veicama AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr. 40003032949, AS SEB Banka norēķinu kontā Nr. LV93UNLA0050007013441.

Atzīt AS “Latvenergo” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus

procentus) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas (176,81 euro), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas (2016. gada 24. novembra) Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Zemmere