Court convicts drunk driver without license for misdemeanor and imposes community service instead of prison.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of driving under the influence while lacking a license and sentenced him to 100 hours of community service. The defendant fully admitted guilt, and the court found no aggravating circumstances despite his prior record. Consequently, the court deemed prison unnecessary and applied a suspended sentence with a four-year license revocation.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 262.pants 1.p.; Krimināllikuma 47.pants 2.; Krimināllikuma 48.pants; When a defendant admits guilt in a misdemeanor case, the court may impose community service instead of imprisonment if no aggravating circumstances exist.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11170001017
Lietas arhīva Nr. K14-0060-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2017.gada 3.februārī
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese G.Širaka
ar sekretāri E.Karpoviču
piedaloties prokuroram D.Boktai,
zvērinātam advokātam G.Sīmanim,
izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā krimināllietu /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta
pirmās daļas.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa
konstatēja:
apsūdzētais /pers. E/ vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
ir atņemtas) un atrazdamies alkohola ietekmē šādos apstākļos:
2017.gada 17.janvārī plkst.14.55, /pers. E/, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā (alkohola koncentrācija izelpā – 1,87 promiles) un bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, vadīja lietošanā nodoto automašīnu “VW Polo”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ (automašīnas īpašniece /pers.
F/), Gulbenes novada Gulbenē pa Ozolu ielu, virzienā no O.Kalpaka ielas uz Rīgas ielu, tādā veidā pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas
4.punktu, kurš paredz, ka “transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību”, kā arī
Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, kurš paredz, ka “transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja
alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles – transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par 2
gadiem”.
Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. E/ izdarīja transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola ietekmē, t.i., mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā nodarījumā atzīst pilnīgi un uztur lūgumu par lietas izskatīšanu bez pierādījumu
pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilst arī viņa aizstāvis un prokurors.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu, tiesa pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, jo
apsūdzētais savu vainu atzīst pilnībā, kā arī, pārbaudot lietas materiālus, tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā vainu noziedzīgā nodarījuma pēc Krimināllikuma
262.panta pirmās daļas izdarīšanā.
Apsūdzētajam saprotamas šādā kārtībā iztiesātas lietas juridiskās sekas un sprieduma pārsūdzēšanas pamati.
Tiesa atzīst, ka bez savas vainas pilnīgas atzīšanas, apsūdzētā /pers. E/ vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar
visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
/pers. E/, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras viņam noteiktā kārtībā tikušas atņemtas, atrodoties alkohola
ietekmē, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.
Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, nosakot soda veidu, ņem vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, apsūdzētā personību, bet soda mēru - atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ir savas vainas vaļsirdīga atzīšana un nožēlošana, bet
tiesa atbildību pastiprinošus apstākļus, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nekonstatē.
Novērtējot apsūdzētā personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka iepriekš apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts septiņas reizes,
sodāmība dzēsta (lietas 27.-29.lapa); 14.08.2016. sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.panta pirmās daļas ar brīdinājumu (lietas
30.lapa); raksturojumā no apsūdzētā darba vietas /uzņēmums/ norādīts, ka /pers. E/ strādā /uzņēmums/ par /amats/ no 01.12.2016., savus tiešos pienākumus
veic apzinīgi un profesionāli, ļoti labas iemaņas dažādās tehniskās lietās, darba laikā sevi parādījis kā zinošu darbinieku, sev uzticētos darba pienākumus
izpildīja ar atbildību (lietas 31.lapa); precējies.
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,
vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas
konfiskācijas.
Ņemot vērā to, ka krimināllietā ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis - apsūdzētā vaļsirdīgā atzīšanās un nožēlošana, bet nav atbildību
pastiprinošu apstākļu, ņemot vērā arī to, ka apsūdzētajam iepriekšējās sodāmības dzēstas, viņam ir darba vieta /uzņēmums/ un ir ģimene (pēc apsūdzētā
vārdiem), uzklausot apsūdzības uzturētāja viedokli par nosakāmo sodu, paša apsūdzētā paskaidrojumus un viņa aizstāvja viedokli, tiesa atzīst par iespējamu
apsūdzētajam nepiemērot reālas brīvības atņemšanas sodu, bet sodu noteikt piespiedu darbu veidā, kam neiebilda apsūdzētais. Tiesa atzīst, ka piemērojot
šādu sodu, ir sasniedzams Krimināllikuma 35.pantā minētais soda mērķis, jo apsūdzētajam ir jādod iespēja dzīvot sabiedrībā un strādāt.
Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
Apsūdzētais nav automašīnas juridiskais īpašnieks (lietas 12.lapa), tāpēc nav pamata piemērot mantas konfiskāciju.
Kompensācija lietā nav pieteikta.
Lietā nav lietisko pierādījumu un dokumentu, par kuriem būtu pieņemams lēmums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.
Pamatojoties uz teikto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511.,512.,520., 527.,528.,529.panta, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. E/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā mazāk smaga nozieguma izdarīšanā
un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
Drošības līdzekli līdz sprieduma stāšanās spēkā nenoteikt.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Gulbenes rajona tiesā no sprieduma
pieejamības dienas 2017.gada 3.februāra.
Tiesnese G.Širaka