Legislator Giurisprudenza & Legislazione
142279812 / 1-1062-13 Generato dall'IA

Court dismisses appeal against fixed fine for traffic violation due to mandatory statutory penalty rules.

Numero d'incarto 142279812 / 1-1062-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court rejected the defendant's appeal against a fixed 40 lat fine for violating a pedestrian and cyclist path sign. The court found the defendant admitted the violation and that video evidence contradicted his claim of being in a hurry. The court ruled that the specific traffic code provision mandates this exact fine amount without discretion for the officer.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

LAPK 149.29 panta otrā daļa; LAPK 21.panta otrā daļa: The court lacks discretion to reduce a fixed statutory fine for traffic violations under 30 lats, and such fines cannot be deemed trivial regardless of the violation's circumstances.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty fixed fine traffic violation statutory discretion trivial offense mandatory penalty appeal dismissal contrassegno stradale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
LAPK 149.29 panta otrā daļa
Savukārt LAPK 149.29 panta otrā daļa ir imperatīva tiesību norma, kas pilnvarotai amatpersonai, konstatējot, ka
LAPK 21.panta otrā daļa
aizliedz LAPK 21.panta otrā daļa, kas noteic, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods
LAPK 9.panta otrā daļa
[9] LAPK 9.panta otrā daļa noteic, ka administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības
LAPK 289.12 panta otrās daļas 1.punkts
LAPK 289.13 panta trešo daļa
LAPK 289.18 pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Satversmes tiesa 2013.gada 19.septembra spriedums Nr.2013-09-01
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 142279812

Lietas arhīva Nr. 1-1062-13/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 22.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Juškeviča,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības

policijas Centra rajona pārvaldes 2012.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.D57/07/ZV101672/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV

Nr.101672).

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.101672 par to, ka /pers. A/ 2012.gada 17.februārī plkst.19.49

vadīja transportlīdzekli INFINITI FX35, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Audēju ielu, virzienā no Vecpilsētas ielas uz

Skārņu ielas pusi, neievērojot ceļa zīmi Nr.415 „Gājēju un velosipēdistu ceļš” un tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 293.17. un 111.punkta prasības.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 29 panta otro daļu, /pers. A/ piemērots naudas

sods 40 latu apmērā. Nepiekrītot administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr.101672 ietvertajam lēmumam, /pers. A/ to apstrīdēja.

[2] Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvalde ar 2012.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.D57/07/ZV101672/1

(turpmāk arī – Lēmums) atstāja negrozītu administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr.101672 ietverto lēmumu, bet sūdzību noraidīja.

Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] /pers. A/ tika iepazīstināts ar sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola saturu un tajā pieņemto lēmumu, kā arī

iepazīstināts ar LAPK 260.pantā noteiktām tiesībām, ko /pers. A/ apliecināja ar savu personīgo parakstu veidlapas attiecīgajā ailē.

Papildus minētajam, atbilstoši LAPK 243.panta nosacījumiem, policijas darbinieki fiksēja konstatēto pārkāpumu ar ziņojumu un video

ierakstu no policijas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas.

[2.2] Izvērtējot /pers. A/ sniegto paskaidrojumu un 2012.gada 17.februāra notikumu aprakstu, konstatējams vairākas pretrunas

ar videoierakstā redzamajiem apstākļiem. /pers. A/ norāda, ka saņēmis telefonisku informāciju no meitas par aizdomīgu personu un

tajā brīdī atradies 13.novembra krastmalā, tādēļ steidzās pie meitas uz tirdzniecības centru ,,Galerija Centrs”, izmantojot īsāko ceļu.

/pers. A/ apgalvo, ka esot steidzies un atradies stresa stāvoklī. Spilgtas reklāmas dēļ /pers. A/ nepamanīja 415.ceļa zīmi „Gājēju un

velosipēdistu ceļš” un izdarīja administratīvo pārkāpumu. Savukārt no videoieraksta redzams, ka /pers. A/ vadīto transportlīdzekli

policijas darbinieki ievēroja izbraucot no Vecpilsētas ielas uz Audēju ielu nelielā ātrumā, kas ir pretrunā ar /pers. A/ norādīto

skaidrojumu par steigu. Turklāt /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis brauca virzienā no tirdzniecības centra „Galerija Centrs”, kas ir

pretrunā ar /pers. A/ skaidrojumu par atrašanos uz gājēju un velosipēdistu ceļa. Videoierakstā ir redzams, ka kāda persona mierīgi un

nesteidzoties pienāk pie /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa ar pirkumu maisiem rokās un bez nekāda stresa iekāpj transportlīdzeklī, kas

būtu neloģiski, ja pastāvētu /pers. A/ norādītie apstākļi. Ja meitai būtu draudēts un notiktu vajāšana, tad policijai jābūt tieši tai iestādei,

kur personai šādā gadījumā būtu jāvēršas pēc palīdzības.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka /pers. A/ sniedz maldinošo informāciju par 2012.gada 17.februāra notikumiem, jo viņa

nolūks ir izvairīties no atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

[2.3] Piemērotā tiesību norma imperatīvi nosaka soda apmēru par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Tas nozīmē, ka

likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un paredzējis, ka par šādu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir piemērojams

konkrēts soda naudas apmērs. Līdz ar to iestādei vai amatpersonai, kura pieņem lēmumu, šādā gadījumā nav pamata veikt

lietderības apsvērumus ar mērķi pieņemt individuāla satura lēmumus attiecībā uz soda apmēra noteikšanu.

[3] 2012.gada 9.maijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemta /pers. A/ sūdzība par Lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka no sūdzībai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka ceļa zīme Nr.415 „Gājēju un velosipēdistu ceļš”

izvietota uz pagaidu statīva pretējā braukšanas virziena joslas pusē zem spēļu zāles ,,Klondaika” izkārtnes. Minētā izkārtne ir

izgaismota un ļoti spilgta, tādējādi novēršot uzmanību no apkārtējiem objektiem. Turklāt tumsā šis efekts ir pastiprināts (pārkāpums

notika 17.februārī, plkst. 19:49, kad uz ielas jau bija tumšs). Pamatojoties uz minētajiem apstākļiem un sakarā ar to, ka /pers. A/

atradās stresa stāvoklī, jo pie tirdzniecības centra „Galerija Centrs” bija jāpaņem nepilngadīgā meita, kura teica, ka ir nokļuvusi

nepatīkamā situācijā, /pers. A/ neievēroja pretējā ielas pusē zem spilgtā reklāmas objekta novietoto ceļa zīmi.

Ņemot vērā norādītos apstākļus, /pers. A/ ieskatā, minētā ceļa zīme ir atzīstama par spēkā neesošu vai pārvietojama labi

uzskatāmā vietā. Pretējā gadījumā ir pamats aizdomām, ka šī zīme ir novietota ar nolūku, lai dotu iespēju policijai uzlikt sodus

autovadītājiem.

Lēmumā norādīts, ka /pers. A/ aprakstītie apstākļi neatbilst policijas darbinieku veiktajā videoierakstā redzamajam, jo /pers. A/

vadītais transportlīdzeklis braucis nelielā ātrumā, kas ir pretrunā ar /pers. A/ norādīto skaidrojumu par steigu. Attiecībā uz minēto /pers.

A/ norāda, ka sakarā ar lielo autovadītāja stāžu viņš zina, ka Vecrīgā ir ierobežots braukšanas ātrums, kā arī blīva cilvēku kustība, līdz

ar to, pat ļoti steidzamos gadījumos nav iespējama ātra pārvietošanās. Tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka /pers. A/ vadītā

transportlīdzekļa braukšanas ātrums neliecina par steigu.

Lēmumā norādīts, ka no videoieraksta redzams, ka /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim nesteidzīgi tuvojusies persona ar

iepirkuma maisiņiem un bez stresa iesēdusies automašīnā. Attiecībā uz minēto /pers. A/ norāda, ka diez vai no videoieraksta varētu

novērtēt personas psiholoģisko stāvokli, turklāt iepirkuma maisiņi neliecina, ka persona nebūtu varējusi iekļūt nepatīkamā situācijā.

/pers. A/ kā vecāks, atrodoties palīdzības sniegšanai iespējamā attālumā, nevarēja nereaģēt uz sava nepilngadīgā bērna trauksmaino

zvanu.

[4] 2012.gada 5.jūnijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojums par

sūdzību, kurā iestāde lūdz sūdzību atzīt par nepamatotu un noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertajiem apsvērumiem,

papildus norādot, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāpilda ceļa zīmju prasības neatkarīgi no apsvērumiem par ceļa zīmes

izvietošanas vietu un cietiem subjektīviem apsvērumiem. Līdz ar to izdarīto pārkāpumu nav pamata atzīt par maznozīmīgu un nav

pamata saskaņā ar LAPK 21.panta otro daļu atbrīvot /pers. A/ no administratīvās atbildības.

[5] /pers. A/ tiesas sēdē sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. Paskaidroja, ka pārkāpuma

izdarīšanas brīdī bija tumšs un sniga. Ceļa zīmi Nr.415 saskatīt apgrūtināja tieši virs tās izvietota spilgta reklāmas izkārtne. Turklāt

zīme tur bija izvietota nesen un nav patstāvīga.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopsakarā ar sūdzībā norādītajiem argumentiem, atzīst, ka

sūdzība ir noraidāma.

[7] Pārbaudījusi pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus, tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus. Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa saskaņā ar LAPK 289.1 3 panta trešo daļu pievienojas Lēmuma motivācijai, tādēļ atkārtots

argumentu izklāsts spriedumā netiek atspoguļots.

[8] Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīd lietas faktiskos apstākļus, proti, to, ka protokolā norādītajā vietā un laikā

ir vadījis transportlīdzekli, neievērojot ceļa zīmes Nr.415 prasības.

Kā izriet no sūdzības un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, sūdzības iesniedzējs Lēmumam nepiekrīt, jo konkrētā ceļa

zīme pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir bijusi grūti saskatāma un viņš to nav pamanījis, t.i., sūdzības iesniedzējs pārkāpumu izdarījis aiz

neuzmanības un uzskata, ka iestādei pie šādiem apstākļiem nebija pamata viņu sodīt.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem par labu Lēmuma atcelšanai tiesa norāda turpmāk minēto.

[9] LAPK 9.panta otrā daļa noteic, ka administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Savukārt LAPK 149.29 panta otrā daļa ir imperatīva tiesību norma, kas pilnvarotai amatpersonai, konstatējot, ka

transportlīdzekļa vadītājs neievēro ceļa zīmes Nr.415 prasības, nepiešķir rīcības brīvību nepieņemt lēmumu par šīs normas sankcijā

paredzētā naudas soda Ls 40 apmērā piemērošanu. Šajā tiesību normā paredzētais soda veids un apmērs ir konstants, proti,

likumdevējs nav paredzējis normas piemērotājam iespēju, izvērtējot pārkāpuma apstākļus un pārkāpēja personību, piemērot sodu,

kas nebūtu saistīts ar naudas maksājumiem vai noteikt mazāku naudas soda apmēru.

Vērtējot šīs tiesību normas kopsakarā, secināms, ka konkrētās lietas ietvaros tam vai sūdzības iesniedzējs pārkāpumu

izdarījis ar nodomu, vai aiz neuzmanības nav nekādas nozīmes.

Lietā nav strīda par to, ka attiecīgā ceļa zīme administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā ir bijusi uzstādīta un

no paša sūdzības iesniedzēja iesniegtajām pārkāpuma izdarīšanas vietā uzņemtajām fotogrāfijām konstatējams, ka šī ceļa zīme,

transportlīdzekļa vadītājam pievēršot pienācīgu vērību ceļu satiksmes organizācijai, ir redzama, tāpat sūdzības iesniedzējs

pārkāpuma izdarīšanas faktu nenoliedz. Ievērojot iepriekšminēto secināms, ka lēmums par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās

atbildības ir pareizs un pamatots.

[10] Papildus tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzēja izdarīto pārkāpumu nav iespējams atzīt par maznozīmīgu, jo to tieši

aizliedz LAPK 21.panta otrā daļa, kas noteic, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods

nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par

maznozīmīgu.

Satversmes tiesa 2013.gada 19.septembra spriedumā lietā Nr.2013-09-01, vērtējot LAPK 21.panta otrajā daļā paredzētā

kritērija „ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus” atbilstību Satversmei, norādīja, ka, lai gan apstrīdētā norma

neļauj tiesai individualizēt par katru konkrēto administratīvo pārkāpumu nosakāmo sodu, tomēr lielais ceļu satiksmē izdarīto

administratīvo pārkāpumu skaits (400 – 500 tūkstoši gadā) ir pietiekami nopietns rādītājs, lai pieļautu to, ka likumdevējs izšķiras par

fiksētu sankciju noteikšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.1 3 panta trešo daļu un

289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītuRīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2012.gada 2.aprīļa lēmumu

Nr.D57/07/ZV101672/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.101672), bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča