Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C19033714 / C-0337-14 Generato dall'IA

Court dismisses defamation claim against mayor and police inspector for spreading untrue health news to court.

Numero d'incarto C19033714 / C-0337-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the plaintiff's claim for defamation and moral damages against the mayor and police inspector. The plaintiff alleged that the mayor and inspector knowingly spread false information about his mental health to the court to influence the proceedings. The court found the plaintiff failed to prove the defendants intentionally disseminated untrue news, noting a discrepancy in the dates of the submitted information and the lack of direct written evidence in the file.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Likums par tiesu varu 28.3 panta 1. daļa; Civilprocesa likums 42., 97., 190., 194. pants: The court dismissed the claim because the plaintiff failed to prove the defendants intentionally spread untrue news, as the evidence submitted did not directly confirm the alleged false statements or the intent to mislead the court.

Parole chiave

Generato dall'IA
defamation claim untrue news dissemination mental health information court proceedings influence moral damages burden of proof administrative body liability richiesta di informazioni

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Likums par tiesu varu 28.3 panta 1. daļa
Civilprocesa likums 42. pants
Civilprocesa likums 97. pants
Civilprocesa likums 190. pants
Civilprocesa likums 194. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C19033714

Lietas arhīva Nr. C-0337-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2014.gada 2.septembrī

Kuldīgas rajona tiesa

Šādā sastāvā; tiesnesis L. RietaAr sekretāru G.Bredovsku

Piedaloties prasītājam /pers. B/, atbildētājiem Alsungas novada domes pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam V.Ķinei, /pers.

C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Kuldīgā, Kalna ielā 25 civillietu, /pers. B/ prasībā pret Alsungas novada domi, /pers. C/ par apzināti

nepatiesu ziņu izplatīšanu atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma piedziņu un izskatot lietu, tiesa

ko nsta tē ja

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka 2013. gada 16. septembrī Alsungas novada dome uz Administratīvās rajona tiesas Rīgas

tiesu nama tiesneša M. Markova pieprasījuma sakarā ar prasības pieteikumu, Alsungas novada pašvaldības priekšsēdētājs /pers.

D/, balstoties uz Alsungas pašvaldības policijas inspektora /pers. C/ sniegto informāciju domes vadībai, pie rakstītā teksta ir

pierakstījis piezīmi, kuras saturs ir ,,Zinot par /pers. B/ veselības problēmām, kā pašvaldības policijas inspektors esmu centies ar

sapratni izturēties pret viņa izteikumiem”.

Prasītājs uzskata, ka Alsungas novada domes priekšsēdētājs /pers. D/, gan Alsungas novada pašvaldības policijas inspektors /pers.

C/ izplata apzināti nepatiesas ziņas, kas aizskar godu un cieņu.

/pers. C/ nevar zināt par veselības problēmām un iepazīstināt Alsungas domes darbiniekus.

Prasītājs norāda, ka iepazīstoties ar /pers. C/ iesniegtajiem pierādījumiem par veselības stāvokli, nolemj informēt tiesu. Norāda, kā

novada dome un pašvaldības policijas inspektors var zināt, ka ar veselības stāvokli ir problēmas, tieši nenosaucot kādas ir tās

problēmas.

Prasītājs norāda, ka principā cilvēkam var būt divu veida problēmas ar veselību, ja tādas ir. Tās ir fiziskas dabas problēmas, vai

garīga veida problēmas. Ņemot vērā piebildi pie piezīmes, ka zinot prasītāja veselības problēmas, viņš kā pašvaldības policijas

darbinieks ar sapratni centies izturēties pret izteikumiem, secinot, ka viņa rīcībā ir ziņas par garīgo veselību un tas liecinot par to,

ka /pers. C/ tiesai ar Alsungas domes priekšsēdētāja /pers. D/ starpniecību paziņo, ka ir garīga veida problēmas, tāpēc tiesai, /pers.

B/ izteikumi nav jāņem vērā.

Uzskata, ka gan Alsungas novada domes priekšsēdētājs /pers. D/, gan Alsungas novada pašvaldības policijas inspektors

Valsts amatpersona pēc iepriekšējas vienošanās ir vienojušies, ka lai Administratīvā rajona tiesa izskatot prasības pieteikumu pret

viņiem un lai tiesas spriedums viņiem būtu labvēlīgs, tad tiesai jāpaziņo, ka /pers. B/ ir garīgās veselības problēmas, ka tās, kā

pašvaldības amatpersonām, labi zināmas, līdz ar to tiesas procesu vinnētu, bez jebkādiem pierādījumiem.

Prasītājs norāda, ka /pers. D/ un /pers. C/ izplata par viņu nepatiesas ziņas, kas aizskar godu un cieņu.

2013. gada 30. oktobrī Kuldīgas rajona prokuratūras prokurors U. Serpāns izskatot iesniegumu prokuratūrai, kurā lūdz saukt pie

kriminālatbildības /pers. C/ par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu, sniedz šāda satura atbildi- attiecībā par Alsungas

pašvaldības policijas inspektora /pers. C/ iespējamo neslavas celšanu, konstatēts, ka /pers. C/ sniedzis Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namam informāciju, kurā norādījis sekojošo - „zinot par /pers. B/ veselības problēmām, ka pašvaldības policijas

inspektors esmu centies ar sapratni izturēties pret viņa izteikumiem.” Kā atteikuma materiālos paskaidroja /pers. C/, tad informējis

tiesu par iespējamām /pers. B/ veselības problēmām. Par to, ka /pers. B/ ir ārstējies Ogres psihiatriskajā klīnikā, viņš esot veicis

oficiālu pieprasījumu minētajai ārstniecības iestādei.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 23521.panta pirmo daļu, tad katram ir tiesības atsaukt ziņas, kas

aizkar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai un saskaņā ar šā paša panta trešo daļu, ja kāds

prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod mantiskā atlīdzība( mantiska

kompensācija).

Prasītājs uzskata, ka viņam ir nodarīts morālais kaitējums.

Prasītājs pamato prasību uz Civilprocesa likuma 1., 43. panta 4. daļu, Civillikuma 23521 . pantu, LR Satversmes 92. panta 3. daļu,

lūdz tiesu atzīt Alsungas novada pašvaldības policijas inspektora /pers.C/ rīcību par prettiesisku par apzināti nepatiesas informācijas

sniegšanu tiesai un piedzīt no /pers. C/ nodarīto morālo kaitējumu EUR 10000.

Atzīt Alsungas novada pašvaldības policijas inspektora /pers. C/ rīcību par prettiesisku par apzināti nepatiesas informācijas

sniegšanu Kuldīgas rajona prokuratūrai un piedzīt no /pers. C/ man nodarīto morālo kaitējumu EUR 10000.

Atzīt Alsungas novada domes priekšsēdētāja /pers. D/ rīcību par prettiesisku un piedzīt nodarīto morālo kaitējumu EUR 7000.

Novērtējot prasītāja, atbildētāju paskaidrojumu un izvērtējot lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma.

Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja norādot, ka prasība celta pret juridisku personu Alsungas novada domi. Prasību uzturēja uz

prasības pieteikumā norādītiem pamatiem un lūdz piedzīt morālo kaitējumu no Alsungas domes EUR 7000, no /pers. C/EUR 20000.

Tiesas sēdē atbildētāja Alsungas novada domes pilnvarots pārstāvis zvērināts advokāts V.Ķine prasību neatzina un paskaidroja, ka

Alsungas novada domes priekšsēdētājs /pers. D/ kā domes priekšsēdētājs sācis strādāt 2013.gada 20.jūnijā

2013.gada 16.septembrī Alsungas novada domes priekšsēdētājs uz administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneša

pieprasījumu ir iesniedzis dokumentus-pašvaldības policijas inspektora /pers. C/informāciju, administratīvā pārkāpuma protokola

kopiju. Tiesnesis Markovs spriedumu pamatojis uz citiem pamatiem, neņemot vērā /pers. C/ piezīmi par /pers. B/ veselības stāvokli.

Alsungas novada dome nav gatavojusi šādu informāciju, bet tikai pārsūtījusi informāciju. Saskaņā ar APL 169.pantu tiesai ir

tiesības iestādei pieprasīt informāciju un saskaņā ar APL 112.pantu tiesa pati pārbauda pierādījumus. /pers. C/ frāze par veselības

stāvokli spriedumā nav atspoguļota. Informācijas iesniegšana nav ziņu izplatīšana nenoteiktam cilvēku lokam. Jebkurai personai nav

pieejama sniegtā informācija, līdz ar to tā nav ziņu izplatīšana.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. C/ prasību neatzina un paskaidroja, ka informāciju saņēmis no Alsungas iedzīvotājiem. Zina, ka

prasītājs cietis avārijā, var būt galvas sāpes, slikti ar sirdi, līdz ar to pret viņu izturas mierīgi.

Novērtējot prasītāja, atbildētāju paskaidrojumu, lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība noraidāma.

Prasītājs lūdz atzīt, ka atbildētājs /pers. C/ ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju tiesai un Kuldīgas rajona prokuratūrai, līdz ar to

ir nodarījis morālo kaitējumu EUR 20000, kuru lūdz piedzīt.

Civillikuma 1635. pants noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas

darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu

nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību,

dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir

nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9. pants noteic, ka „morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir

personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums”

Prasītājs prasību pamato uz Civillikuma 2352.1 pantu, kurš noteic, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar

viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Un šā panta trešā daļa noteic, ka ja kāds prettiesiski

aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības

apmēru nosaka tiesa.

Prasītājam jāpierāda, ka konkrētā gadījumā atbildētāja rīcības rezultātā viņam radītas neērtības un tās ir kvalificējamas kā morāls

kaitējums.

Augstākās tiesas Senāts lietā Nr. SKA-102/2002 ir norādījis, ka ziņas ir datu, faktu, skaitļu un arī informācijas kopums, bet „viedoklis”

ir uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko). Viedoklis ir noteiktas personas subjektīvs vērtējums, uzskats, izteikums, kas var

veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas, vai arī abējādi. Ja ziņām (arī informācijai) Civillikuma

23521. panta nozīmē jābūt patiesām, pretējā gadījumā katram ir tiesība prasīt to atsaukšanu, tad tādu prasību nevar attiecināt uz

viedokli.

Atbildētāja /pers. C/sniegtās informācijas piezīme „zinot par /pers. B/ veselības problēmām, kā pašvaldības policijas inspektors

esmu centies ar sapratni izturēties pret viņa izteikumiem.” nav uzskatāma par nepatiesu ziņu izplatīšanu Civillikuma 23521. panta

nozīmē. /pers. C/ ne tiesai, ne Kuldīgas prokuratūrai nav paziņojis, ka /pers. B/ ir garīga veida problēmas.

2013.gada 30.oktobrī Kuldīgas rajona prokuratūra prokurora U.Serpāna sniegtajā paskaidrojumā /pers. B/, uz viņa

iesniegumu par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu

attiecībā uz /pers. C/ iespējamo neslavas celšanu. Kuldīgas rajona prokuratūras prokurors U.Serpāns pārbaudījis atteikuma

materiālus un /pers. B/ iesniegumu noraidījis.

Atbildē uz /pers. B/ iesniegumu tika norādīts, ka neslavas celšanas priekšmets ir izdomājums, kas var attiekties uz pagātnes un

tagadnes apstākli un apkauno cietušo. Konkrētajā gadījumā /pers. C/ rīcībā netika konstatēts Krimināllikuma 157.pantā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, ka /pers. C/ būtu sniedzis informāciju apzinoties, ka sniegtā informācija ir nepatiesa un

apkaunojoša.

Tiesa vērtē arī prasības pieteikumā norādīto. Faktiski prasītājs analizējot Administratīvai rajona tiesai Rīgas tiesu namam /pers. C/

sniegtās informācijas piezīmi „zinot par /pers. B/ veselības problēmām, kā pašvaldības policijas inspektors esmu centies ar sapratni

izturēties pret viņa izteikumiem.” , nācis pie secinājuma, ka no piezīmes var izsecināt, ka viņam ir garīga veida problēmas.

Tiesa nav saskatījusi to, ka informācijā būtu norādīts, ka prasītājam ir garīgās

veselības problēmas. Prasītājs pats savā prasībā piezīmi „zinot par /pers. B/ veselības problēmām, kā pašvaldības policijas

inspektors esmu centies ar sapratni izturēties pret viņa izteikumiem.” analizējis un nonācis pie secinājuma, ka tās var būt tikai garīga

rakstura veselības problēmas. Medicīnā ir dažādu slimību veidi un slimības, nav tikai garīgās un fiziskās slimības.

Nav arī saprotams, tieši kas no rakstītās piezīmes un kādā veidā aizskar prasītāja godu un cieņu. Prasītājs arī nav norādījis, kāda

veidā viņam ir nodarīts morālais kaitējums, kas būtu vērtējams EUR 20000.

Netika pierādīta /pers. B/ prasība pret /pers. C/ par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu tiesai un Kuldīgai prokuratūrai, piezīmē

nav norādīts, ka prasītājam būtu garīga veida problēma. Līdz ar to arī noraidāma /pers. B/ prasība pret /pers. C/ par morālā kaitējuma

EUR 20000 piedziņu.

Netika pierādīts prasībā norādītais, kaAlsungas novada domes priekšsēdētājs /pers. D/ un Alsungas novada pašvaldības policijas

inspektors /pers.C/ pēc iepriekšējas vienošanās ir vienojušies, ka, lai Administratīvā rajona tiesa izskatot prasības pieteikumu pret

viņiem un lai tiesas spriedums viņiem būtu labvēlīgs, tad tiesai jāpaziņo, ka /pers. B/ ir garīgās veselības problēmas.

No tiesu informācijas sistēmas redzams, ka 2013.gada 17.septembrī Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M. Markovs ir pieņēmis

lēmumu, Lietas arhīva Nr. 6-8-00783-13, kurā ir atteicis pieņemt /pers. B/ pieteikumu. Nolēmuma tekstā nav norādes par prasītāja

veselības stāvokli. Informācijas pieprasīšana nav ziņu izplatīšana.

Likuma Par tiesu varu 28.3 panta pirmā daļa noteic, ka atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma

spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

Prasītājs ir cēlis prasību pret Alsungas novada domi, ka tās priekšsēdētājs /pers. D/ izplata nepatiesas ziņas, kas aizskar godu un

cieņu un lūdz piedzīt no Alsungas domes nodarīto morālo kaitējumu EUR 7000.

Alsungas novada dome 2013.gada 16.septembrī ar Nr. 3.8/234 LR Administratīvai rajona tiesai Rīgas tiesu namam, uz 2013.gada

4.septembra „par informācijas pieprasīšanu”, nosūta pašvaldības policijas inspektora /pers.C/ informāciju rakstītu 2013.gada

15.februāri. Lietā nav pievienots pierādījums, kas tieši būtu rakstīts /pers. C/ informācijā.

Līdz ar to tiesa nevar iepazīties ar 2013.gada 15.februārī /pers. C/ sniegto informāciju. Kā jau paskaidroja prasītājs, viņš vēršas pret

Alsungas novada domi tieši par informāciju, kurā ir /pers. C/ piezīme „zinot par /pers. B/ veselības problēmām, kā pašvaldības

policijas inspektors esmu centies ar sapratni izturēties pret viņa izteikumiem.”

Tā kā Alsungas novada pašvaldības policijas inspektora /pers.C/ informācija parakstīta 2013.gada 16.septembrī, bet Alsungas

novada dome Administratīvai rajona tiesai Rīgas tiesu namam nosūtījis /pers. C/ informāciju rakstītu 2013.gada 15.februārī, līdz ar to

netika pierādīts prasībā norādītais, ka Alsungas novada domes priekšsēdētājs /pers. D/ izplata apzināti nepatiesas ziņas, kas

aizskar godu un cieņu.

/pers. B/ prasība pret Alsungas novada domi noraidāma kā nepierādīta, noraidāma prasība par morālā kaitējuma EUR 7000

piedziņu.

2014.gada 11.martā ar tiesas lēmumu prasītājs ir atbrīvots no valsts nodevas un tiesu izdevumu samaksas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma42.pantu tiesas izdevumi, ja prasītājs bijis atbrīvots no tiesu izdevumu samaksas, tiesas izdevumus

uzņemas valsts.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 97., 190.,194.pantu, tiesa

N o s p r Ie d a

Prasību noraidīt pilnīgi.

Noraidīt /pers. B/ prasību pret Alsungas novada domi, atzīt Alsungas novada domes priekšsēdētāja /pers. D/ rīcību par prettiesisku

un morālā kaitējuma piedziņu EUR 7000 (septiņi tūkstoši euro) .

Noraidīt /pers. B/ prasību pret /pers. C/ atzīt rīcību par prettiesisku par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu tiesai un Kuldīgas

rajona prokuratūrai un morālā kaitējuma EUR 20000( divdesmit tūkstoši euro) piedziņu.

Pilns spriedums pieejams 2014.gada 15.septembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes Apgabaltiesā Civillietu tiesas kolēģijai, sūdzību iesniedzot

Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnesis L.Rieta