Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420469413 / A42-01745-14 Generato dall'IA

Court dismisses request to return driver's license due to valid administrative detention based on prior penalty.

Numero d'incarto A420469413 / A42-01745-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Liepāja rejected the applicant's request to order the Road Safety Directorate to return his driver's license. The court found the directorate acted lawfully by detaining the license because the applicant had a four-year administrative ban on driving that was not yet lifted. Consequently, the applicant could not legally renew his license or pass exams while the judicial ban remained in effect.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Procedure Law Art. 10; Road Traffic Law Art. 30: An administrative body may lawfully detain a driver's license when the holder faces a judicial ban on driving, as the principle of legitimate reliance does not protect individuals who are aware of their own administrative penalties.

Parole chiave

Generato dall'IA
legitimate reliance administrative detention driver's license judicial ban administrative penalty Road Traffic Law administrative procedure disdetta in periodo di prova

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law Art. 10
Road Traffic Law Art. 30
Ministerial Decree No. 103

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Supreme Court Administrative Department Case No. SKA-558/2012
Supreme Court Administrative Department Case No. SKA-370/2011
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420469413

Lietas arhīva Nr. A42-01745-14

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2014.gada 31.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu – Satiksmes ministrijas un VAS „Ceļu satiksmes drošības

direkcijas” pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. E/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu VAS „Ceļu

satiksmes drošības direkcijai” atdot /pers. E/ transportlīdzekļa vadīšanas apliecību Nr./numurs/.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 2.aprīlī VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) pieteicējam /pers. E/ izsniedza paziņojumu par

pieteicēja vadītāja apliecības Nr./numurs/ aizturēšanu (turpmāk – Paziņojums) (lietas 12.lapa).

Nepiekrītot Paziņojumam, pieteicējs ar apstrīdēšanas iesniegumu vērsās augstākā iestādē (lietas 10.-11.lapa).

2013.gada 5.septembrī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece pieņēma lēmumu Nr.01-13/3448 „Par paziņojuma par

vadītāja apliecības aizturēšanas atcelšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru noraidīts pieteicēja lūgums atcelt Paziņojumu un atgriezt

aizturēto transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr./numurs/ (lietas 8.-9.lapa).

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] 2011.gada 14.jūnijā, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta ceturto daļu (redakcija uz

pārkāpuma izdarīšanas brīdi 2011.gada 6.jūniju), pieteicējam tika piemērota transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz

četriem gadiem, t.i., līdz 2015.gada 13.jūnijam. Informāciju par pieteicējam piemēroto sodu CSDD no Sodu reģistra saņēma tikai

2012.gada 30.oktobrī. Līdz ar to brīdī, kad pieteicējs veica transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atjaunošanu 2012.gada 12.oktobrī,

CSDD rīcībā nebija informācijas par pieteicējam piemēroto administratīvo sodu – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Ja

šāda informācija būtu nonākusi CSDD rīcībā savlaicīgi, CSDD būtu liegusi pieteicējam veikt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atjaunošanas eksāmenus un saņemt jaunu vadītāja apliecību.

[1.2] Pieteicējam, vēršoties CSDD Talsu nodaļā, lai atjaunotu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bija zināms par viņam piemēroto

administratīvo sodu. Turklāt ir jāņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteiktā administratīvā pārkāpuma

mērķis, kā arī 8.pantā noteiktā personas, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, atbildība.

[1.3] CSDD ir rīkojusies saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.pantā un Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr.103

„Transportlīdzekļu vadītāja tiesību atgūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas

kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.103) 11.1.punktā noteikto, un tās rīcībā nav saskatāms normatīvo aktu pārkāpums.

[2] 2013.gada 20.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu CSDD atdot

pieteicējam aizturēto vadītāja apliecību.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Lēmums par vadītāja apliecības aizturēšanu ir nepamatots, jo administratīvā pārkāpuma lietā Nr.1330240111 tiesa pieteicējam

piemēroja administratīvo sodu laikā, kad pieteicējam nebija izsniegta transportlīdzekļu vadītāja apliecība. Līdz ar to Rīgas rajona

tiesas 2011.gada 14.jūnija spriedums nav attiecināms uz administratīvo aktu, ar kuru 2012.gada 12.oktobrī pieteicējam tika izsniegta

transportlīdzekļa vadīšanas apliecība Nr./numurs/. Turklāt minētais tiesas spriedums neparedz ne izsniegtās vadītāja apliecības

atņemšanu, ne arī liegumu pieteicējam iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

[2.2] Iestāde nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 10.pantā noteikto tiesiskās paļāvības principu. Proti, pieteicējs pirms

eksāmenu kārtošanas ir lūdzis CSDD pārbaudīt, vai viņam ir tiesības iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības, uz ko iestāde

atbildējusi, ka liegumi nepastāv.

[2.3] Lēmumā ir nepamatota atsauce uz Ceļu satiksmes likuma 30.pantu, jo minētā norma paredz tos gadījumus, kad ir noteikts

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas liegums, t.i., kad persona nedrīkst izmantot jau esošās transportlīdzekļu vadīšanas

tiesības, nevis attiecināms uz gadījumiem, kad ir aizliegts iegūt vadītāja tiesības.

Pieteicējs norāda, ka Noteikumu Nr.103 11.1.apakšpunkts paplašināti interpretē Ceļu satiksmes likuma 30.panta normas, kaut gan

tas ir pakārtots likumam un nedrīkst būt pretrunā ar minētā likuma normām.

[3] Satiksmes ministrija tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem (lietas 21.-23.lapa).

[4] CSDD tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pilnībā pievienojas Satiksmes ministrijas sniegtajam skaidrojumam

un uzskata, ka CSDD rīkojusies saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un tās rīcībā nav saskatāms normatīvo aktu pārkāpums (lietas

26.-27.lapa).

[5] Pieteicējs uz tiesas sēdi neieradās. Ņemot vērā, ka pieteicējam par tiesas sēdes norises laiku un vietu ir paziņots, pieteicējs nav

lūdzis tiesas sēdes atlikšanu un lietā esošie dokumenti ir pietiekami, tiesa nolēma lietu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes tiesas sēdē.

[6] Satiksmes ministrijas un CSDD pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida

paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

[8] Ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 13.jūnija spriedumu lietā Nr.1330240111 pieteicējs sodīts citastarp ar transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem (lietas 15.-18.lapa). Minētais spriedums atbilstoši Tiesu informācijas sistēmā

esošajai norādei stājies spēkā 2011.gada 21.jūnijā.

Informāciju par pieteicējam uzlikto sodu CSDD no Sodu reģistra saņēmis tikai 2012.gada 30.oktobrī (lietas 31.lapa).

2012.gada 4.oktobrī pieteicējs saņēmis mācību atļauju tiesību atjaunošanai un 2012.gada 12.oktobrī pieteicējam atjaunotas tiesības,

izsniedzot transportlīdzekļa vadīšanas apliecību Nr./numurs/ (lietas 32.lapa).

[9] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 29.panta otro daļu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā

transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem

pārkāpumiem.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta ceturtajai daļai, ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpj noteikto vadīšanas tiesību

izmantošanas aizliegumu, viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība tiek aizturēta.

Noteikumu Nr.103 11.1.apakšpunkts paredz, ka aizliegts izsniegt jebkādu vadītāja apliecību un atļauju personai, kurai atņemtas

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

Tādējādi secināms, ka personai, kurai ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, nav tiesību vadīt transportlīdzekli, kā arī iegūt

vadītāja apliecību, savukārt, ja vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums tiek pārkāpts, transportlīdzekļa vadītāja apliecība tiek

aizturēta.

[10] Pieteicējam, 2012.gada 4.oktobrī saņemot mācību atļauju un 12.oktobrī veicot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atjaunošanu,

vajadzēja būt zināmam par pieteicējam piemēroto sodu, proti, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

Ņemot vērā, ka CSDD nezināmu iemeslu dēļ konkrētajā gadījumā nebija nosūtīta informācija no Sodu reģistra, CSDD nevarēja

konstatēt Noteikumu 103 11.1.apakšpunktā minēto aizliegumu vadītāja apliecības un atļaujas izsniegšanai.

Toties pašam pieteicējam bija jābūt zināmam par viņam noteikto aizliegumu vadīt transportlīdzekļus.

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan

ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku (sk. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2011.gada 28.janvāra

lēmumu lietā Nr.SKK-20/2011).

Tādējādi secināms, ka nav nozīmes, vai personai ir vai nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība brīdī, kad tiek piemērota

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, jebkurā gadījumā tiesas noteikto laiku personai nav tiesību vadīt transportlīdzekļus.

Līdz ar to pamatots un loģisks ir arī Noteikumu Nr.103 11.1.apakšpunktā noteiktais aizliegums izsniegt jebkādu vadītāja apliecību un

atļauju personai, kurai atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, jo personai tāpat nav tiesību vadīt transportlīdzekli.

[11] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 29.panta piekto daļu, ja personai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas uz gadu vai

ilgāk vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo,

toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī ja personai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros ir noteikts

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, persona, lai atjaunotu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, normatīvajos

aktos par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu un atjaunošanu noteiktajā kārtībā nokārto teorētisko un vadīšanas eksāmenu.

Tādējādi konkrētajā gadījumā pieteicējam tikai pēc tiesas noteiktā aizlieguma vadīt transportlīdzekļus izbeigšanās bija tiesības

atjaunot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atjaunošanu nevarēja veikt laikā, kamēr spēkā bija

tiesas noteiktais aizliegums vadīt transportlīdzekļus.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 10.pantam privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa.

Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Kā konsekventi atzīts judikatūrā, lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav jāņem vērā, jāatbild uz trīs jautājumiem: 1) vai bija kaut

kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums); 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās; 3) vai attiecīgā personas

paļāvība ir aizsardzības vērta (sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 5.novembra

sprieduma lietā Nr.SKA-558/2012 8.punktu).

Tiesa neuzskata, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja tiesiskā paļāvība būtu aizsardzības vērta, jo pieteicējam vajadzēja zināt par viņam

piemēroto administratīvo sodu. Kā norādījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvā akta prettiesiskuma

apzināšanās dēļ personas tiesiskā paļāvība principā netiek aizsargāta (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2011.gada 2.septembra sprieduma lietā SKA-370/2011 14.punktu).

[13] Konkrētajā lietā papildus ņemams vērā arī tas, ka atbilstoši Tiesu informācijas sistēmā pieejamajai informācijai 2014.gada

22.februārī stājies spēkā Talsu rajona tiesas spriedums krimināllietā Nr.11380006314, ar kuru pieteicējam atkal piemērots

papildsods transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz diviem gadiem.

[14] Ievērojot šajā spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka CSDD, aizturot pieteicēja transportlīdzekļu vadīšanas apliecību

Nr./numurs/, rīkojusies tiesiski, tādējādi tiesai nav pamata uzlikt par pienākumu CSDD atdot pieteicējam transportlīdzekļa vadīšanas

apliecību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. E/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcijai” atdot /pers. E/ transportlīdzekļa

vadīšanas apliecību Nr./numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2014.gada 31.martā.

Tiesnese K.Brokane