Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C33594015 / C-1880-16 Generato dall'IA

Court orders payment of debt and costs for property management within a shared garden cooperative area.

Numero d'incarto C33594015 / C-1880-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's objections and ordered the payment of a debt, state fees, and legal costs totaling 364.22 euros. The plaintiff successfully argued that a contract existed through implied conduct despite the lack of a written agreement, as the defendant utilized the cooperative's shared land. Consequently, the court ruled in favor of the cooperative, establishing a ten-day deadline for performance and awarding interest on the unpaid principal.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 35., 41. panti; Civilprocesa likuma 97., 193., 204.1., 250.25., 250.27. panti; Civillikuma 1428. pants: A contract is deemed concluded by implied conduct when one party utilizes another's shared property while the other manages it, creating a binding obligation for payment of debts and costs.

Parole chiave

Generato dall'IA
implied contract formation shared property management small claims procedure legal cost allocation performance deadline interest on debt cooperative land usage cooperativa di credito

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 15. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 35. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Civillikuma 1428. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C33594015

Lietas arhīva Nr. C-1880-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 11.februārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese Santa Bernharde

ar sekretāri Gitu Iubuli,

piedaloties prasītāja pārstāvim, zvērinātam advokātam Laurim Brikmanim, atbildētājai /pers. A/ un atbildētājas pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība “/nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 19.oktobrī Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība “/nosaukums A/” (turpmāk - prasītāja) cēlusi Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasība pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder nekustamais īpašums - /nosaukums A/ Nr. 823 (kadastra numuri /numurs A/un /numurs/), kas

atrodas Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ teritorijā - /adrese/. Atbildētājai piederošais īpašums atrodas prasītājas teritorijā, ko

pierāda izdruka no kadastra informatīvās sistēmas. Savukārt to, ka atbildētājas īpašums atrodas dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/”

teritorijā, pierāda “/nosaukums A/” teritorijas un individuālo augļu dārzu kopplāns.

Ar 2010.gada 29.septembra Olaines novada domes saistošajos noteikumos Nr.17 „Olaines novada teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu

uzturēšanas noteikumiem” prasītajam ir uzlikts par pienākumu veikt apsaimniekošanu.

Koplietošanas teritorijas apsaimniekošana ir komplekss pasākumu kopums, kurā ir iekļauti daudz un dažādi koplietošanas teritorijas uzlabošanas

pasākumi, tai skaitā ceļu tīrīšana un remonts, zāles pļaušana, sniega tīrīšana, novadgrāvju tīrīšana, atkritumu konteineru nodrošināšana u.c. Minētais

nozīmē, ka uzlabojot stāvokli kādā no koplietošanas teritorijas vietām, tiek uzlabots stāvoklis arī pārējā teritorijā, īpaši tas attiecas uz novadgrāvju

tīrīšanu, jo gadījumā, ja ūdens kādā no koplietošanas teritorijas vietām netiks novadīts, applūst var arī pārējā koplietošanas teritorija.

Starp pusēm nav noslēgts rakstisks līgums par dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” koplietošanas īpašuma apsaimniekošanu un

atbildētāja nav dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” biedrs. Atbilstoši Civillikuma 1428. pantam atbildētāja ar prasītāju ir noslēguši

līgumu ar konkludentām darbībām. Minēto faktu pierāda tas, ka atbildētājas īpašums atrodas dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/”

teritorijā, atbildētāja izmanto koplietošanas teritoriju, prasītāja apsaimnieko un uztur koplietošanas teritoriju.

Atbildētājai prasītāja valdes un biedru kopsapulču lēmumi ir saistoši, jo Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība “/nosaukums A/” ir visas

koplietošanas teritorijas īpašnieks un reizē arī apsaimniekotājs. Prasītājas biedri un valde pieņem lēmumus par šīs teritorijas koplietošanas īpašuma

apsaimniekošanu, un atbildētājai šie lēmumi ir saistoši kā apsaimniekotāja pieņemtie lēmumi.

Prasītāja 2015.gada 1.oktobrī ir nosūtījusi atbildētājai pirmstiesas paziņojumu Nr.2015/1-85 un faktūrrēķinu Nr.146-2015. Atbildētāja rēķinu nav

apmaksājusi.

Pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 1428.pantu, 1432.pantu, 1434.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1653.pantu 1757.pantu, 1759.pantu,

1765.pantu, Civilprocesa likuma 33.pantu, 44. pantu, 30.3 nodaļu, 195.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu kopējā apmērā

248,16 euro, kas sastāv no maksas par prasītājas koplietošanas īpašuma apsaimniekošanas parādu par 2012.-2014.gadu 224.1 euro apmērā, kā arī

par visu minēto maksājumu nokavējuma naudu 6% gadā 24,06 euro apmērā; noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus līdz

tiesas sprieduma izpildei; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus 85.14 euro apmērā, kas sastāv no tiesas izdevumiem 71,14

euro, tai skaitā izdevumiem par advokāta palīdzības saņemšanu 121 euro apmērā.

2015.gada 24.novembrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāja nepiekrīt tam, ka starp pusēm

ar konkludentām darbībām ir noslēgts apsaimniekošanas līgums. Apstāklis, ka atbildētāja nekustamais īpašums atrodas kādā noteiktā vietā neliecina un

nevar liecināt par atbildētāja gribu konkludentām darbībām noslēgt apsaimniekošanas līgumu. Apsaimniekošanas līgumā būtiski ir vienoties par

apsaimniekošanas pakalpojumiem un cenu, tomēr starp pusēm šādas vienošanas nav.

Apsaimniekošanas maksa tiek noteikta Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība “/nosaukums A/” kopsapulcē un uz atbildētāju šādi lēmumi attiecoties.

Atbildētāja nav prasītāja biedrs, tādējādi uz viņu nevar attiekties prasītāja pieņemtie lēmumi. Kooperatīvu sabiedrību likuma 21.panta pirmās daļas

1.punkts nosaka, ka tikai kooperatīva biedriem ir pienākums pildīt un ievērot biedru sapulces lēmumu.

Neesot pierādīts, ka pakalpojumi sniegti teritorijā ar kuru robežojas atbildētājas piederošais nekustamais īpašums. Tiekot pārkāptas patērētāju

aizsardzības tiesības, jo atbildētājai būs jāmaksā par pakalpojumiem, kurus viņa nav saņēmusi.

Atbildētājas ieskatā prasītāja pārkāpj vienlīdzības principu. No prasītāja biedriem biedra nauda noteikta 50 euro apmērā, bet personām, kas nav

biedri un veic maksājumus labprātīgi - 75 euro apmērā, savukārt personām, kuras nav biedri un neveic maksājumus labprātīgi - 100 euro apmērā.

Biedru naudā ietilpst arī citi administratīvie izdevumi, kas izriet no dārzkopības kooperatīvās sabiedrības darbības. Atbildētājai neesot skaidrs naudas

izlietojums, jo apsaimniekotajā teritorijā uzlabojumi neesot redzami.

2016.gada 12.janvārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētājas paskaidrojumiem. Paskaidrojumos norādīts, ka nepamatots ir atbildētājas

apgalvojums, ka apsaimniekošanas maksa tiek prasīta, jo privātīpašumam apkārt atrodas koplietošanas teritorija. Apsaimniekošanas maksa tiek prasīta

tāpēc, ka atbildētāja izmanto prasītāja sniegtos apsaimniekošanas pakalpojumus.

Atbildētāja nepamatoti atsaukusies uz Kooperatīvo sabiedrību likumu. Tam, ka prasītāja ir kooperatīvā sabiedrība nav nekāda sakara ar

koplietošanas teritorijas apsaimniekošanu. Prasītājas statuss (kooperatīvā sabiedrība) nenozīmē to, ka tai nav nekādas tiesības prasīt no personām, kuras

nav tās biedri, samaksu par koplietošanas teritorijas apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas izdevumu sastāvā nav peļņas, līdz ar ko prasītājs prasa tikai un

vienīgi izdevumus koplietošanas īpašuma lietošanai.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, un papildus norādīja, ka

prasītājam pieder koplietošanā esošā teritorija – ceļi, meliorācijas grāvji un cita teritorija. Vēsturiski veidojies attiecīgās teritorijas statuss. Mazi zemes

gabali, uz kuriem uzceltas dārza mājas. Īpašnieki ir apvienojušies kooperatīvā, kurā ir privatizējis kopējo teritoriju, apsaimnieko kopīgo īpašumu, lai

radītu labvēlīgu dzīvošanai vidi, ko garantē Satversme. Atbildētāja iepriekš bija valdes locekle, viņai ir zināms, kādi pakalpojumi tiek sniegti. Visu

informāciju par paveiktajiem darbiem un izlietotajiem līdzekļiem var saņemt pie kooperatīva valdes pieņemšanas laikos. Pirmais rēķins tika piestādīts

2015.gada 1.oktobrī. Taču atbildētājai kā valdes loceklei bija zināma apsaimniekošanas summa un maksājuma pienākums par koplietošanas teritorijas

izmantošanu. Pirms tam bija mutvārdu atgādinājumi. Pakalpojums tiek sniegts kopš kooperatīvu izveides un atbildētājas īpašuma tiesību iegūšanas brīža.

Par noilgumu – tas nav iestājies, jo prasītājs nav komersants Komerclikuma un likuma “Par kooperatīvajām sabiedrībām” 6.panta izpratnē. Olaines

pagasta teritorijas plānojumā ir norādīts – augļu dārzs.

Tiesas sēdē atbildētāja prasību neatzina un paskaidroja, ka piestādītajā rēķinā ir norādīts, ka tie ir maksājumi par apsaimniekošanu. Atbildētājai ar

sabiedrību nav kopīpašuma, atbildētāja dzīvo pie pašvaldības ceļa, ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu un līgums ar “Latvenergo” par elektrības

piegādi. Atbildētājai nav nepieciešams izvest būvgružus. Prasītājs lielus līdzekļus izlieto būvgružu izvešanai. Atbildētāja uzskata, ka prasītājs ar līdzekļiem

apietas nesaimnieciski. Atbildētāja ir neapmierināta ar valdes un priekšsēdētāja darbu. Tādu neapmierināto kooperatīvā ir daudz. Atbildētājai nav

skaidrs, kur tiek izmantoti līdzekļi. Tāpat atbildētājai ir jautājums, kur rodas dalībnieku līdzdalības maksājumiem noteiktā summa. Norāda, ka teritorija

netiek uzkopta, zāle netiek pļauta un žogi netiek laboti. Par iztērētājiem līdzekļiem nav pretī maksājumi, kā arī nav valdes lēmumu, ne kopsapulces

lēmumu, kas būtu nepieciešams atbilstoši sabiebrības statūtiem.

Motīvu daļa.

Tiesa, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiāliem redzams, ka, pamatojoties uz 2002.gada 11.aprīļa pirkuma līgumu, atbildētājai pieder zemes gabals ar kadastra Nr./numurs

B/d/s /Nosaukums A/ Nr.823. Tāpat no dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” teritorijas un individuālo augļu dārzu kopplāna redzams,

ka atbildētājas īpašums ar numuru 823 atrodas dārzkopības kooperatīvās sabiedrības teritorijā.

Tiesas ieskatā kritiski vērtējami atbildētājas apgalvojumi, ka prasītājam jāpierāda, ka pakalpojumi sniegti tieši atbildētājas nekustāmo īpašumu

tuvumā vai ceļam, kuru izmanto atbildētāja. Tajā pašā laikā atbildētāja nav noliegusi, ka teritorija tiek apsaimniekota.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1779.pants katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Lietā nav strīds, ka atbildētāja nav kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” biedrs, un ka starp pusēm nav noslēgts rakstveida apsaimniekošanas

līgums. Taču ņemot vērā, ka atbildētājas īpašums atrodas Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” teritorijā un prasītājs šo teritoriju

apsaimnieko, tiesa atzīst, ka atbildētājas norādītie apstākļi nevar būt par pamatu, lai uzskatītu, ka atbildētājai nav jāmaksā par prasītāja veiktajiem

apsaimniekošanas darbiem un nav jāveic prasītāja piestādīto rēķinu apmaksa. Turklāt lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja neizmanto prasītājai

piederošos ceļus, lai piekļūtu savam īpašumam, kā arī citus dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” teritorijā esošos apsaimniekošanas

pakalpojumus.

Lietā noskaidrots, un no lietai pievienotiem Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ statūtiem redzams, ka prasītājs ir dārzkopības

kooperatīvā sabiedrība un, saskaņā ar tā statūtiem, ir fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir veikt saimniecisko darbību un sniegt

pakalpojumus visiem tās teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem (pirmkārt – tās biedriem un viņu ģimenes locekļiem), lai sekmētu viņu ekonomisko un

sociālo vajadzību apmierināšanu, kā arī veicinātu viņu labklājības līmeņa celšanos. Saskaņā ar Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/

statūtu 4.4.8.punktu, sabiedrībai ir tiesības iekasēt maksu no Sabiedrības teritorijā esošo dārzu īpašniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem

(elektroenerģijas piegādi, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ceļu remontu, virszemes ūdeņu novadīšanu u.c.).

Ar prasītāja lietā iesniegtajiem pierādījumiem – Lursoft izziņu, ar izrakstiem no prasītāja 2011.gada 11.maija, 2012.gada 21.oktobra, 2013.gada

17.augusta un 2014.gada 17.septembra valdes sēdes protokoliem, Dārzkopības kooperatīvas sabiedrības /Nosaukums A/ statūtiem, Zemesgrāmatu

apliecību, Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ koplietošanas īpašuma apsaimniekošanas budžetu 2012.gadam un 2014.gadam,

līgumiem par ceļa seguma uzlabošanu un tāmēm, pieņemšanas – nodošanas aktiem par izpildītajiem darbiem un rēķiniem ir pierādīts, ka prasītāja ir

veikusi apsaimniekošanas darbus, tādejādi tiesa atzīst atbildētājas iebildumus par nepamatotiem un nepierādītiem. Tāpat tiesa atzīst, ka ar atbildētājas

iesniegtajām fotogrāfijām nav pierādīti atbildētājas celtie iebildumi par prasību.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbildētāja ir

iebildusi pret celto prasību norādot, ka viņa nav dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ biedrs un līgumu ar prasītāju nav parakstījusi.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja nav kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ biedrs, to norāda arī prasītājs savā prasībā, kā arī nav strīda, ka starp

pusēm nav noslēgts rakstveida apsaimniekošanas līgums. Ievērojot to, ka atbildētājas īpašums atrodas dārzkopības kooperatīvās sabiedrības

/Nosaukums A/ teritorijā un prasītājs šo teritoriju apsaimnieko, tiesa atzīst, ka atbildētājas norādītie apstākļi – līgums ar Latvenergo, līgums par atkritumu

izvešanu un pašvaldības ceļa lietošana, nevar būt par pamatu, lai uzskatītu, ka atbildētājai nav jāmaksā par prasītāja veiktajiem apsaimniekošanas

darbiem un nav jāveic prasītāja piestādīto rēķinu apmaksa.

Par koplietošanas īpašuma apsaimniekošanu veiktos izdevumus apmaksā Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” biedri, maksājot

biedru naudu, un citi šajā teritorijā esošo īpašumu īpašnieki, maksājot apsaimniekošanas maksu.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Atbildētājai, noslēdzot pirkuma līgumu, bija jāapzinās, ka tas atrodas Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ apsaimniekošanā un

ka atbildētājai būs pienākums maksāt prasītājam koplietošanas īpašuma apsaimniekošanas maksu. Prasītāja biedri un valde pieņem lēmumus par šīs

teritorijas - koplietošanas īpašuma apsaimniekošanu, un atbildētājai šie lēmumi ir saistoši kā koplietošanas īpašuma apsaimniekotāja pieņemtie lēmumi,

kaut arī viņa nav noslēgusi atsevišķi līgumu par apsaimniekošanu. Tiesas skatījumā nav pieļaujama situācija, ka persona, apzināti neslēdzot

apsaimniekošanas līgumu, var izmantot citai personai piederošo īpašumu un par to attiecīgi nemaksāt.

Prasītāja lūdz piedzīt parādu par koplietošanas īpašuma apsaimniekošanu no 2012.gada līdz 2014.gadam un maksu par sadzīves atkritumu

izvešanu, kopā 224,10 euro.

Atbildētāja nepamatoti norādījusi, ka viņai jāmaksā par pakalpojumiem, kurus viņa nesaņem, jo lietas materiāli liecina pretējo. Kā izriet no

prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem šajā lietā, prasītāja koplietošanas īpašumā nodrošina atkritumu izvešanu un konteineru izvietošanu, teritorijā esošo

grāvju tīrīšanu, kā arī ceļu sistēmas uzturēšanu, remontu, tīrīšanu ziemas laikā, kā rezultātā rodas apsaimniekošanas izmaksas, kas ir jāsedz Dārzkopības

kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ teritorijā esošo īpašumu īpašniekiem.

Tiesa vērtē, ka prasītāja ar rakstveida pierādījumiem ir pierādījusi, ka apsaimniekošanas darbi un ceļu uzturēšanas darbi tika veikti, un tiesai nav

pamata apšaubīt apsaimniekošanas maksas apmēru. Apsaimniekošanas maksa 52,50 Ls jeb 74,70 euro apmērā par 2012.gadu, 2013.gadu un

2014.gadu ir noteikta Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcēs. Tiesa kritiski vērtē atbildētājas iebildumus par nevienlīdzību attiecībā

starp biedriem un personām, kuras nav biedrības biedri. Prasītāja paskaidrojumos ir pamatojusi, ka personu, kuras nav biedrības biedri, apkalpošana

prasa papildus izmaksas, un no atbildētājas pieprasītā samaksa nesegs visus faktiskos prasītājas izdevumus.

Ņemot vērā to, ka atbildētājas īpašums atrodas dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums A/” teritorijā, atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus, ka neizmanto prasītājai piederošos ceļus, lai piekļūtu savam īpašumam, kā arī citus Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/

teritorijā esošos apsaimniekošanas pakalpojumus, tiesa uzskata, ka atbildētājai ir jāsedz apsaimniekošanas izdevumus.

Civillikuma 1432.pants noteic, ka tas, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un

nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot. Tiesa atzīst, ka līgumiskās attiecības starp pusēm nodibinātas ar konkludentām darbībām, jo prasītājs veic

koplietošanas īpašuma apsaimniekošanu, bet atbildētāja izmanto prasītāja īpašumu un tajā veiktos uzlabojumus.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu. Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja parādu samaksājusi, kas saskaņā ar

Civillikuma 1838. panta nosacījumiem jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasība apmierināma par apsaimniekošanas maksas piedziņu par 2012.gadu, 2013.gadu un 2014.gadu 224,10 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus 24.06 euro.

Civillikuma 1759.pantā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, tad arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav norēķinājusies par apsaimniekošanas pakalpojumiem, tad atbildētājas pienākums maksāt nokavējuma procentus

izriet no likuma, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir 6% gadā. Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus saskaņā ar iesniegto aprēķinu par laiku no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 15.oktobrim 12,50 euro apmērā, no 2014.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 15.oktobrim 8,02 euro apmērā un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 15.oktobrim 3,54 euro apmērā.

Prasībā lūgts noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6%

gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka pusei, karas labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu piedzīt no atbildētājas nomaksāto valsts nodevu 71,14 euro apmērā,

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,45 euro, un tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītājas

veiktais maksājums 2.75 euro apmērā, piedzenama par labu valstij no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai, ja prasības summa

nepārsniedz 8500 euro, tiek atlīdzināti to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ar lietas materiāliem pievienoto orderi, rēķinu un maksājuma uzdevumu pierādīts, ka prasītāja apmaksājusi advokāta izrakstīto rēķinu 121 euro

apmērā.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas piedzenami prasītājas samaksātie izdevumi par advokāta pakalpojumiem 37,22 euro (248,16 euro x 30%

= 74,45 euro; 74,45 euro x 50% = 37,22 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 35., 41.panta pirmās daļas, 97., 193., 204.1, 250.25., 250.27 pantiem, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dārzkopības kooperatīvai sabiedrībai “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, pamatparādu 224,10 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 15.oktobrim

12,50 euro apmērā, no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 15.oktobrim 8,02 euro apmērā, no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 15.oktobrim 3,54

euro apmērā, valsts nodevu 74,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un izdevumus advokāta palīdzības samāksi 37,22 euro, kopā

piedzīt 364,22 euro (trīs simti sešdesmit četri euro un 22 centi).

Noraidīt prasību daļā par izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu 83,78 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,75 euro, samaksu veicot:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Noteikt Dārzkopības kooperatīvai sabiedrībai “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 224,10 euro par laiku līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde