Court partially allowed eviction and debt collection for social housing arrears without alternative housing provision.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the landlord's request to terminate the social housing lease while ordering the tenants' eviction and debt collection. The landlord argued that irregular payments created a €1,038.38 debt and justified eviction under the Civil Procedure Law. The court ruled that while the debt and eviction were valid, the specific request to terminate the lease without providing alternative housing was rejected.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 8, 92-97, 189-193, 204.1; The court may order eviction and debt collection for social housing arrears but must separately address lease termination, which requires distinct legal grounds and cannot be automatically granted alongside eviction.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C33565016
Lietas arhīva Nr. C-2937-17/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2017.gada 7.martā
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams šādā sastāvā:
tiesnese I.Gaile,
ar tiesas sēdes sekretāri S.Jefimoviču,
piedaloties prasītāja SIA „Jūrmalas namsaimnieks” pārstāvei/pers.T/un atbildētājai /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu, īrnieka un viņa ģimenes
locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 2.jūnijā SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk – prasītāja) cēla prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāji) par
parāda piedziņu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 6.martā starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts sociālās dzīvojamās telpas īres līgums Nr.1.2-
16.2.2/298 par dzīvokļa Nr./adrese/, īri.
2014.gada 14.oktobrī starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts sociālās dzīvojamās telpas īres līgums Nr.1.2-16.2.2/1348 par dzīvokļa Nr./adrese/, īri.
Minētais līgums pagarināts līdz 2016.gada 31.janvārim.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2015.gada 16.marta izziņas redzams, ka minētajā dzīvojamajā telpā savu dzīves vietu deklarējuši abi
atbildētāji.
2016.gada 15.februārī starp prasītāju un /pers. A/ noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja, ka parāda samaksas grafika
neievērošana no /pers. A/ puses dod tiesības prasītājai vienpusēji atkāpties no vienošanās un celt prasību tiesā par parāda piedziņu.
Laika posmā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.aprīlim atbildētāji maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā, līdz ar to izveidojies
parāds 1038,38 euro apmērā.
Atbildētāji līdz prasības iesniegšanai tiesā nav dzēsuši parādu, kaut arī viņiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu. Turklāt atbildētāji nav
apstrīdējuši prasītājas izsniegtos rēķinus, tādējādi apliecinājuši savu piekrišanu maksājumu lieluma un kārtībai.
[1.2] Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri”, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām
mājām”, Civilprocesa likuma 1., 26., 128. un 129.pantu prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada
30.aprīlim 1038,38 euro apmērā, izbeigt ar /pers. A/ 2014.gada 6.marta līgumu par dzīvojamo telpu /adrese/, īri, izlikt atbildētājus ar visām viņiem
piederošajām mantām no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt solidāri no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus un
atzīt prasītājas tiesības saņemt procentus 6% apmērā no piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim,
kad procenti sasniedz pamatparāda summu.
[2] 2016.gada 5.jūlijā tiesā saņemti atbildētāju rakstveida paskaidrojumi, kur norādīts, ka atbildētāji prasību atzīst pilnībā, tajā skaitā parādu
1038,38 euro. Parāds radies tādēļ, ka abi atbildētāji ir pensionāri un katra atbildētāja pensijas apmērs ir 129,89 euro, kas ir vienīgie atbildētāju ienākumi
un tiek iztērēti zālēm un ikdienas vajadzībām. Ja tiktu pagarināts līgums, tad sociālās iestādes varēs palīdzēt ar tā apmaksu.
[3] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē uzturēja prsasību uz tajā minētajiem pamatiem. Papildus norādīja, ka atbildētāji joprojām nemaksā par īri un
komunālajiem pakalpojumiem.
[3.1] Atbildētāja /pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka prasību pilnībā atzīst. Abiem atbildētājiem ir ļoti mazi ienākumi, tādēļ ir izveidojies parāds.
Sociālais dienests nevar sniegt palīdzību, jo nav līguma par īri. Lūdza pievienot lietas materiāliem izziņu, ka abi atbildētāji atbilst maznodrošinātas ģimenes
statusam. Norādīja, ka atbildētājas vīrs /pers. B/ slimoja, tādēļ nevarēja ierasties uz tiesas sēdi, bet lietu var skatīt bez viņa klātbūtnes.
Tiesas sēdē dokumenti, kas apstiprinātu /pers. B/ saslimšanu, netika iesniegti. Uzklausot klātesošo lietas dalībnieku viedokli, tiesa atzina, ka nav
konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītie iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta
pirmo daļu, atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. B/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[4] Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida paskaidrojumu un pierādījumus, tiesa atzīst, ka
prasība ir apmierināma daļēji.
[4.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 6.martā, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 16.janvāra lēmumu Nr.4 (lietas
10., 11.lapa), prasītāja ar /pers. A/ noslēdza sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.2/298 (turpmāk arī – līgums Nr.1.2-16.2.2/298) (lietas
12.-18.lapa), saskaņā ar kuru prasītāja kā izīrētāja nodeva /pers. A/ īrē dzīvojamo telpu /adrese/. Saskaņā ar īres līguma 3.1.punktu līgums noslēgts uz
laiku līdz 2014.gada 16.jūlijam. No 1.pielikuma pie 2014.gada 16.janvāra Jūrmalas pilsētas domes lēmuma Nr.4 un 3.pielikuma līgumam Nr.1.2-
16.2.2/298 redzams, ka dzīvojamā telpā /adrese/, iemitinātas divas personas – abi atbildētāji.
2014.gada 14.oktobrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza ar /pers. A/ sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.2/1348 (turpmāk arī –
līgums Nr.1.2-16.2.2/1348) (lietas 19.-27.lapa), saskaņā ar kuru /pers. A/ nodeva īrē dzīvojamo telpu /adrese/. No 1.pielikuma līgumam Nr.1.2-
16.2.2/1348 redzams, ka dzīvojamā telpā /adrese/, iemitinātas divas personas – abi atbildētāji. Saskaņā ar īres līguma 6.1.punktu līgums noslēgts uz laiku
līdz 2015.gada 8.aprīlim. Saskaņā ar 2015.gada 5.augusta un 2.decembra vienošanām pie sociālās dzīvojamās telpas īres līguma Nr.1.2-16.2.2/1348
(lietas 28.-31.lapa), tas tika pagarināts līdz 2016.gada 31.janvārim.
No lietai pievienotās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2015.gada 16.marta izziņas Nr.1299 redzams, ka atbildētāji ir
deklarējuši savu dzīves vietu /adrese/ (lietas 32., 33.lapa).
No minētā izriet un to neapstrīd atbildētāji, ka viņi dzīvo /adrese/, joprojām.
[4.2] Atbilstoši likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 15.pantam, sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē
šis likums, piemērojams likums "Par dzīvojamo telpu īri".
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmo daļu pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās
pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā (..).
Līguma Nr.1.2-16.2.2/298 4.1.2.punktā noteikts, ka atbildētājai /pers. A/ kā īrniecei ir pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt līgumā
minētos maksājumus. Analoģisks /pers. A/ pienākums noteikts arī līguma Nr.1.2-16.2.2/1348 punktā 3.1.2..
Minētie īrnieka pienākumi izriet arī no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmās, otrās daļas un trešās daļas, kur noteikts, ka dzīvojamās
telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu -
normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, bet obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā.
Šāds pienākums izriet arī no likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas.
Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas
īres līgums. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta
attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā. Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
[4.3] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu no 2014 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.aprīlim 1038,38 euro apmērā.
Kā norādījusi prasītāja, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada
29.janvāra noteikumiem Nr.45 “Dzīvojamās mājas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika”, Ministru kabineta
2002.gada 26.marta noteikumiem Nr.133 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un
izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” un Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko
pakalpojumu regulatora lēmumiem.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka atbildētāja /pers. A/ kā īrniece un atbildētājs /pers. B/ kā īrnieces pilngadīgais ģimenes loceklis, savas
saistības no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.aprīlim pildīja nepienācīgi, maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā, ko apliecina pieteikumam
pievienotais norēķinu pārskats par aprēķinātajiem īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem, turklāt atbildētāji to atzīst. Pēdējais maksājums veikts
2015.gada decembrī 7,33 euro apmērā (lietas 41.-47.lapa).
Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu vai ar līgumu, vai pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
2014.gada 8.jūnijā un 2015.gada 21.decembrī prasītāja brīdināja atbildētāju /pers. A/ par to, ka izveidojies parāds par īri un komunālajiem
pakalpojumiem, kā arī par to, ka ja parāds netiks samaksāts, prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par dzīvoklī deklarēto personu izlikšanu no dzīvojamām
telpām un parāda, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu (lietas 48., 49.lapa). Atbildētāja /pers. A/ šos brīdinājumus ir saņēmusi, jo ir parakstījusies par
saņemšanu.
Savukārt 2016.gada 5.februārī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts sludinājums, ar kuru prasītājs brīdinājis atbildētājus, ja viena
mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas netiks samaksāts īres un komunālo pakalpojumu parāds, tiesā tiks celta prasība par īres līguma izbeigšanu un
izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, kā arī prasība
par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu (lietas 50.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Tiesa konstatē, ka atbildētāji neapstrīd prasību, jo rakstveida paskaidrojumos norāda, ka atzīst to pilnībā, ko atbildētāja /pers. A/ apstiprināja arī
tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāji apstiprina, ka masājuši neregulāri un nepilnā apmērā, atzīst parāda summu, bet nenoliedz, ka turpina dzīvot minētajā dzīvojamajā telpā
/adrese/, arī šobrīd.
Kā redzams no lietas materiālos esošās 2016.gada 15.februārī starp prasītāju un /pers. A/ noslēgtās vienošanās Nr.2016/5 par parāda samaksu,
atbildētāja /pers. A/ ir atzinusi, ka vienošanās parakstīšanas dienā viņas parāds prasītājai ir 587,95 euro, un apņēmās to samaksāt 6 mēnešu laikā.
Savukārt atbilstoši vienošanās 5.punktam, ja atbildētāja nav veikusi divus maksājumus pēc kārtas, tad prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no
vienošanās un celt tiesā prasību par parāda piedziņu.
Kā redzams no atbildētājas norēķinu pārskata, tad pēc vienošanās noslēgšanas atbildētāji nav veikuši nevienu maksājumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no lietas dalībnieku paskaidrojumiem un lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet atbildētāju pienākums
arī pēc līguma termiņa notecējuma veikt īres un komunālo maksājumu samaksu, līdz ar to no atbildētājiem prasītājas labā solidāri piedzenams parāds no
2014.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.aprīlim 1038,38 euro apmērā.
[4.4] Prasītāja lūdz izbeigt 2014.gada 6.martā sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.2/298 un izlikt atbildētājus no dzīvojamām
telpām /adrese/, ar visām viņiem piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Kā tiesa jau konstatēja, tad likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir
dzīvojamās telpas īres līgums.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ar atbildētāju /pers. A/ 2014.gada 6.martā noslēdza sociālās dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu
Nr.1.2-16.2.2/298, kura termiņš beidzās 2014.gada 16.jūlijā. Tā kā līguma termiņš ir beidzies, nav pamata lemt par īres līguma izbeigšanu un prasība
daļā par 2014.gada 6.marta sociālās dzīvojamās telpas īres līguma Nr.1.2-16.2.2/298 izbeigšanu ir noraidāma.
Savukārt 2014.gada 14.oktobrī starp Jūrmalas pilsētas domi, nevis prasītāju, kā tas norādīts prasības pieteikumā, un /pers. A/ noslēgts sociālās
dzīvojamās telpas īres līgums Nr.1.2-16.2.2/1348 par dzīvokļa Nr./adrese/, īri. Minētā līguma termiņš, pēc tam, kad tas divas reizes tika pagarināts,
beidzies 2016.gada 31.janvārī.
2014.gada 11.februārī prasītāja ar Jūrmalas pilsētas domi noslēdza pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/195 par Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā
esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kura 4.1.10.punktā noteiktas prasītāja tiesības pārstāvēt Jūrmalas pislētas domi kā dzīvojamo māju īpašnieku visās
tiesu instancēs un veikt ar tiesas sprieduma izpildi saistītās darbības. Ceļot tiesā prasību par par īres maksas, obligāto maksājumu un maksas par
pamatpakalpojumiem piedziņu, prasītājai ir pienākums iekļaut prasības pieteikumā prasījumu par pašvaldības dzīvokļa īres līguma izbeigšanu, īrnieka un
viņa ģimenes locekļu izlikšanu, ja to pieļauj spēkā esošie normatīvie akti.
No minētā tiesa konstatē, ka prasītājai ir prasījuma tiesības par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamajām telpām /adrese/.
No līguma Nr.1.2-16.2.2/1348 redzams, ka tā 4.1.8.punktā noteikts īrnieka pienākums, īres līgumam izbeidzoties, desmit dienu laikā nodot
izīrētājam īrētās telpas.
Atbildētāji norāda, ka joprojām dzīvo /adrese/, neskatoties uz to, ka īres līguma termiņš beidzies.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka arī 2014.gada 14.oktobra sociālās dzīvojamās telpas īres līgums Nr.1.2-16.2.2/1348, uz kura pamata atbildētāji aizņēma
prasībā norādīto dzīvojamo telpu, termiņš ir izbeidzies 2016.gada 31.janvārī. Jauns īres līgums par šīs telpas izīrēšanu atbildētājiem nav noslēgts, līdz ar to
tiesa, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, secina, ka atbildētājiem nav tiesiska pamata šo dzīvojamo telpu lietot, līdz ar to
prasība daļā par atbildētāju izlikšanu, ar visām viņiem piederošajām mantām, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ir
pamatota un apmierināma.
[4.5] Prasītāja lūdz noteikt tai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas. Saskaņā
ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīt tās tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus
procentus gadā no pamatparāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.
[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. (..)
Ņemot vērā minēto, no atbildētājiem par labu prasītājai soildāri piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 226,90 euro (lietas 6.lapa), kā arī ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 23,48 euro (lietas 7., 52.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no atbildētājiem par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi –
starpība, ko prasītāja nav samaksājusi par tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu – 2,15 euro (2.lietas lapa) no katra.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-193. un 204.1pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”,
reģistrācijas numurs 40003426429, parādu par laika periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.aprīlim 1038,38 euro apmērā, valsts nodevu
226,90 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 23,48 euro, kopā 1288,76 euro (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit astoņi euro un 76 euro
centi).
Noteikt SIA „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt 6% gadā no pamatparāda summas 1038,38 euro līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles
dienai) ar noteikumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Samaksa veicama SIA „Jūrmalas namsaimnieks” bankas norēķinu kontā LV55PARX0007040550003, AS „Citadele banka”.
Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās
telpas ierādīšanas.
Noraidīt prasību daļā par 2014.gada 6.marta sociālās dzīvojamās telpas īres līguma Nr.1.2-16.2.2/298 izbeigšanu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,15 euro (divi euro un 15 euro
centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,15 euro (divi euro un 15 euro centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000.
Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.
Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas
tiesu nama kancelejā.
Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Tiesnese I.Gaile