Court orders full payment of property management debt, late fees, and state fees against individual owner.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the property management company's claim for unpaid maintenance fees, service charges, and contractual penalties. The plaintiff argued that the defendant's liability stemmed from the property management agreement and the Housing Ownership Law, while the defendant did not contest the debt amount. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the outstanding balance, accrued interest, and unreimbursed court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195. panti: The court must fully support a claim for property management fees and contractual penalties when the debt is established by contract and statutory law, and must order the recovery of state fees and court costs from the debtor.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C29686714
C-3038/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015. gada 8. septembrī.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese S. Hrebtova
ar sekretāri K. Šuļgu
piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014. gada 16. septembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) griezies tiesā ar prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par
parāda piedziņu norādot, ka prasītāja apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā ēka /adrese/. Atbildētājam īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 100,
/adrese/, kadastra nr. /numurs A/, nostiprinātas zemesgrāmatā 2007. gada 9. augustā.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumu, kā arī saņemto komunālo pakalpojumu maksājumu saistības izpildes pienākums
atbildētājam izriet no dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts 2000. gada 6. janvārī (turpmāk – Līgums).
Tāpat atbildētāja pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem izriet no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta.
Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem pieaug no
01.01.2010. un uz 01.09.2014. sastāda EUR 5033,67, ko veido parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem
pakalpojumiem EUR 4529,70 un līgumsods EUR 503,97 saskaņā ar Līguma 3.8. punktu.
Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1402., 1587., 1720. panta 2. punktu, 1828. pantu un 1716. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantu,
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 12. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldības
dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 4529,70 un līgumsodu EUR 503,97, samaksātos
tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.
2015. gada 13. augustā tiesā saņemts prasītāja pilnvarotās pārstāves /pers. C/ pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka
parāda summa par dzīvokļa īpašuma Nr. /adrese/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, ir pieaugusi un uz
01.08.2015. sastāda EUR 7036,16.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu EUR 6176,20 un līgumsodu EUR 859,96, kā arī piedzīt prasītāja samaksātos tiesas izdevumus, atzīt prasītāja tiesības saņemt
likumiskos procentus 6% gadā no par laiku līdz sprieduma izpildei. (lietas 34. lapa)
Atbildētājs rakstiskus paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem, lūdza to apmierināt pilnā
apmērā saskaņā ar pieteikumu par prasības summas pieaugumu.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājam par lietas
izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto
atbildētāja dzīvesvietu, kas ir arī deklarētās dzīvesvietas adrese. Tas apstāklis, ka „Latvijas Pasts” sūtījumu atgriezis atpakaļ tiesā, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Ievērojot to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu
atbildētājam ir paziņots savlaicīgi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un nav konstatēts pamats atlikt lietas izskatīšanu, tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt
bez atbildētāja klātbūtnes.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā un pieteikumā par prasības summas pieaugumu norādītos apstākļus, noklausījusies prasītāja pilnvarotās
pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma pilnā apmērā.
No apliecības par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai kopijas seko, ka atbildētāja ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokli
/adrese/, īpašums reģistrēts kadastrā 14.10.1999. (lietas 17. lapa) No izdrukas no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas
nodalījuma Nr. /numurs B/seko, ka, pamatojoties uz 2005. gada 12. maija pirkuma līgumu, atbildētāja nostiprinājusi zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz
dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, lēmuma datums 09.08.2007. (lietas 20. lapa)
No lietas materiāliem seko, ka 2000. gada 6. janvārī starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju “Namu pārvalde “Ķengarags” kā
apsaimniekotāju un atbildētāju kā dzīvokļa Nr. /adrese/ īpašnieku noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. (lietas 14.-19.
lapa) Līguma 3. daļā „Maksājumi” ir atrunāta maksāšanas kārtība par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem
komunālajiem pakalpojumiem. Līguma 3.8. punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu
kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2% no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Ar lietas materiāliem apstiprināts, ka apsaimniekotājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir apsaimniekotāja Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas
organizācijas “Namu pārvalde “Ķengarags” (vēlāk SIA “Ķengaraga nami”) saistību un tiesību pārņēmējs. (lietas 21.-23. lapa)
Civillikuma 3. pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar prasības pieteikumā un pieteikumā par prasības summas pieaugumu norādīto un lietas materiāliem, atbildētāja parāds
izveidojies laika periodā no 01.01.2010. līdz 01.08.2015.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011. gada 01. janvārim) 12. pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai
izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 3., 4., 5.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas
zemes.
Atbilstoši minētā likuma 13.panta prasībām dzīvokļa īpašnieks uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata sedz noteiktos dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai
pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto
pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Savukārt Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī `velāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā līguma, gan uz likuma pamata ir pienākums maksāt par
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā līdz 31.12.2013) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu
saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā līdz
31.12.2013) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt
Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik
daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – atbildētājam 14.08.2014. izrakstītā rēķina (lietas 9. lapa), piedzenamās summas aprēķina un
kopsavilkuma (lietas 10.-12. lapa), līgumsoda aprēķina (lietas 13. lapa) redzams, ka atbildētājam no 2010. gada janvāra sācis veidoties parāds par
dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, jo atbildētājs izrakstītos rēķinus apmaksājis tikai daļēji (pēdējais
maksājums veikts 2011. gada februārī), kā rezultātā uz 01.09.2014. sastādīja EUR 4529,70, savukārt līgumsods EUR 503,97, kopā parāds EUR
5033,67.
Savukārt no 2015. gada 13. augusta pieteikuma par prasības summas pieaugumu un tam pievienotā 15.07.2015. atbildētājam izrakstītā rēķina
(lietas 35. lapa), piedzenamās summas aprēķina (lietas 36. lapa) seko, ka pamatparāds par dzīvokļa pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu, sastāda EUR 6176,20 par periodu no 01.01.2010. līdz 01.08.2015., līgumsods EUR 859,96, kopā parāds EUR 7036,16.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, nav apstrīdējis prasītāja izrakstītos rēķinus, nav cēlis
iebildumus par sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos augstākminētos pierādījumus, ar kuriem
apstiprināts, ka atbildētājs ir parādā prasītājam par dzīvokļa īpašuma Nr. 100, /adrese/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu, EUR 6176,20 par periodu no 01.01.2010. līdz 01.08.2015. un tiesa atzīst, ka minēto pamatparāda summu ir pamats piedzīt no atbildētāja par
labu prasītājam.
2000. gada 6. janvārī ar atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku noslēgtajā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.8. punktā ir
pielīgts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu
maksājams līgumsods 0,2% apmērā no kopējās parāda summas. Tā kā ir konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumus, tiesa atzīst, ka ir
pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam arī aprēķināto līgumsodu EUR 859,96. Prasība ir celta tiesā 2014. gada 16. septembrī, līdz ar ko ir
piemērojama Civillikuma 1716. panta redakcija, kas bija spēkā no 01.01.2014. Izvērtējot pamatparāda EUR 6176,20 un līgumsoda EUR 859,96
apmēru, tiesa atzīst, ka līgumsods, kas tikai nedaudz pārsniedz 10% no pamatparāda apmēra, dotajā gadījumā ir samērīgs un taisnīgs.
Tādējādi kopsummā no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams parāds EUR 7036,16.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) arī prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no
piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi: prasītāja samaksātā valsts
nodeva EUR 436,09 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, kopā tiesas izdevumi EUR 440,79.
Prasītājs ar pieteikumu par prasības summas pieaugumu palielināja prasības apmēru no EUR 5033,67 līdz EUR 7036,16.
Prasītājs saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto maksājuma uzdevumu no sākotnējās prasības summas ir samaksājis valsts nodevu par
prasības pieteikumu EUR 436,09. No apmierinātās prasības summas EUR 7036,16 maksājama valsts nodeva EUR 516,19 apmērā. (Civilprocesa
likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunkts). Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu no atbildētāja valsts
ienākumos ir piedzenama valsts nodeva EUR 80,10 (EUR 516,19 mīnus EUR 436,09) par prasības summas palielinājumu.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 par trīs pasta sūtījumiem, jo saskaņā
ar Tiesu administrācijas aprēķinu viena sūtījuma cena sastāda EUR 1,57. Lietā ir veikti pavisam pieci pasta sūtījumi, līdz ar ko nav apmaksāti ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par diviem pasta sūtījumiem kopsummā EUR 3,14. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri nav apmaksāti,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195. pantu, tiesa
no s pri e da :
Prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamatparādu par
pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu EUR 6176,20 par periodu no 01.01.2010. līdz 01.08.2015. un līgumsodu
EUR 859,96, kopā parādu EUR 7036,16 (septiņi tūkstoši trīsdesmit seši euro, 16 centi), kā arī piedzīt tiesas izdevumus 440,79 (četri simti četrdesmit
euro, 79 centi).
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās
pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu EUR 80,10 (astoņdesmit euro, 10 centi) par prasības
summas palielinājumu.
Valsts nodeva labprātīgās izpildes termiņā maksājama norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr.
LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā C29686714/C-3038/15.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,14 (trīs euro, 14 centi).
Maksājumā norādāmi šādi rekvizīti: Saņēmējs Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,
Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā C29686714/C-3038/15.
Valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Noteikt /pers. D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2015. gada 22. septembris.
Tiesnese S. Hrebtova