Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C39082017 / C-0211-18 ECLI:LV:VLRT:2018:0119.C39082017.4.S Generato dall'IA

Court orders full payment of debt, interest, and legal costs to a utility company against an individual defendant.

Numero d'incarto C39082017 / C-0211-18
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully granted the plaintiff's claim for debt collection against the defendant. The plaintiff, a utility company, sought payment for a debt of 1,194.46 EUR, interest, and legal expenses based on a 2015 delegation agreement. The court found the defendant liable and ordered the full payment of the principal, interest, state fees, and attorney costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 41. p., 44. p., 190. p., 193. p., 195. p., 204.1 p., 250.25 p.: The court must fully support a claim for debt collection, interest, and litigation costs when the defendant fails to pay the agreed sum within the statutory period.

Parole chiave

Generato dall'IA
debt collection utility company legal costs interest calculation delegation agreement small claims procedure court order azione diretta all'esclusione dalla comunione dei comproprietari

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 41. p.
Civilprocesa likuma 44. p.
Civilprocesa likuma 190. p.
Civilprocesa likuma 193. p.
Civilprocesa likuma 195. p.
Civilprocesa likuma 204.1 p.
Civilprocesa likuma 250.25 p.
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr. C 39082017

C-0211-18/7

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2018.gada 19.janvārī

Valmieras rajona tiesa, tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA” maza

apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/.

Aprakstošā daļa.

[1] Prasītājs SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā maza apmēra prasību piedzīt no atbildētāja /pers. B/

(turpmāk atbildētājs) par labu prasītājam galveno parādu 1194,46 EUR, likumiskos procentus 55,98 EUR un tiesāšanās izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā (l.l.4-7) norādīts, ka prasības priekšmets ir parāda, likumisko procentu un ar tiesāšanos saistīto izdevumu piedziņa.

Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 1194,46 EUR; b) likumiskie procenti 55,98 EUR.

[1.2 1992.gada 12.novembrī atbildētājs izsolē no paju sabiedrības “Dikļi” par 7718 rubļiem iegādājies dzīvokli Nr./numurs A/, kas atrodas

/adrese/. Savukārt saskaņā ar 1992.gada 16.novembra vienošanos Nr.85, turpmāk - Vienošanās, kas parakstīta starp paju sabiedrību “Dikļi” kā

līdzšinējo valdītāju un atbildētāju kā likumīgo īpašnieku, atbildētājam par atlīdzību 9067 rubļu apmērā nodots dzīvoklis Nr./numurs B/, kas

atrodas /adrese/ un izsolē iegādātais dzīvoklis Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese/, turpmāk kopā - dzīvokļi Nr./numurs B, numurs A/. Vienošanās

5.punktā cita starpā norādīts, ka atbildētājs iegūst tiesības uz dzīvokļiem Nr./numurs B, numurs A/, veikt juridiskās un saimnieciskās darbības (..). Līdz

prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim atbildētājs savas īpašuma tiesības uz šajā pieteikuma punktā norādītajiem dzīvokļiem zemesgrāmatā nav

koroborējis.

[1.2.1] Kopš 1992.gada 16.novembra, kad noslēgta Vienošanās, dzīvokļu Nr./numurs B, numurs A/ īpašnieks ir atbildētājs, jo ar minēto datumu

atbildētājs ieguvis valdījumu pār dzīvokļiem Nr./numurs B, numurs A/. Turklāt kā liecina faktiskie apstākļi, tad atbildētājs ar savām darbībām ir rīkojies

kā dzīvokļu Nr./numurs B, numurs A/faktiskais valdītājs un īpašnieks, proti, atbildētājs ir veicis sekojošas darbības - laika posmā no dzīvokļa iegādes līdz

2015.gada maija mēnesim ir veicis regulārus maksājumus par dzīvokļiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[1.3] 2015.gada 15.aprīlī starp Kocēnu novada pašvaldību, reģ.Nr.90009114171, un prasītāju kā pilnvaroto personu noslēgts deleģēšanas līgums

Nr.5.19.6.2/2015/4, turpmāk Līgums, saskaņā ar kura 1.punktu prasītāja deleģēta veikt pašvaldības autonomās funkcijas, kas izriet no likuma “Par

pašvaldībām” 15.panta 1.punktā - komunālo pakalpojumu nodrošināšana, proti, ūdensapgādes, dzeramā ūdens piegāde un pieslēgums kanalizācijai.

Līguma 3.punktā noteikts, ka pilnvarotā persona (prasītāja) pakalpojumus cita starpā sniedz visā Kocēnu novada administratīvajā teritorijā. Savukārt

saskaņā ar Līguma 5.3.punktu prasītājai par sniegtajiem pakalpojumiem ir tiesības iekasēt maksu.

[1.5] Pamatojoties uz Līgumu, SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA” Dikļu pagasta Dikļu ciemā nodrošinājusi pakalpojumus, kas

saistīti ar ūdensapgādi, dzeramā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai. Minētie pakalpojumi tajā skaitā nodrošināti arī atbildētājam piederošajiem

dzīvokļiem Nr./numurs B, numurs A/. Savukārt tā kā atbildētājs ir dzīvokļu Nr./numurs B, numurs A/ īpašnieks, tad tam ir pienākums segt visus

izdevumus, kas saistīti ar Dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem.

[1.6] 2016.gada 1.jūlijā SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA” pieņēmusi lēmumu Nr.9/2016 par uzņēmuma sniegto pakalpojumu

rēķinu nosūtīšanu ar pasta starpniecību izcenojuma noteikšanu Kocēnu novadā - 0,79 EUR bez PVN par vienu rēķina nosūtīšanu. Minētās izmaksas

iekļautas ikmēneša rēķinā par sniegtajiem pakalpojumiem.

[1.7] Likumiskie procenti 6% apmērā aprēķināti pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta otro daļu, kas paredz, ka likumisko procentu apmērs

par tādu naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkuma vai pakalpojuma sniegšanu, līguma

attiecībās, kurās piedalās patērētājs ir 6% gadā.

[1.8] Ar Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada 14.septembra lēmumiem lietās Nr.3-12/0953 un Nr.3-12/0954 izbeigta

tiesvedība prasītājas pieteikumu lietās pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, jo parādnieks norādījis, ka neatzīst saistību.

Iesniedzot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, prasītāja samaksājusi ne tikai valsts nodevu, bet arī ar brīdinājuma

izsniegšanu saistītos izdevumus 10,88 EUR (04.09.2017. maksājuma uzdevumi Nr.421, 423). Tā kā Civilprocesa likuma normas neparedz minētā

maksājuma ieskaitīšanu ceļot prasību vispārējā kārtībā, tad minētā summa 10,88 EUR uzskatāma par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, jo

pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un šī prasība, kas celta vispārējās prasības tiesvedības kārtībā, uzskatāmi par

savstarpēji saistītiem (skat. Vidzemes apgabaltiesas 2012.gada 3.maija spriedumu lietā Nr. C39088911 CA0099-12/11 (spriedums stājies spēkā

19.06.2012.).

[1.9] Prasītāja pirms vēršanās tiesā strīda risināšanai nav izmantojusi meditāciju un strīda atrisināšanā nevēlas izmantot mediāciju.

[2] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu (l.l.39-53).

[2.1] Atbildētājs kategoriski noraida izvirzīto prasību pret viņu. Prasība ir juridiski un pēc būtības pilnīgi neapšaubāmi uzskatāma par absolūti

nepamatotu un patiesībai neatbilstošu apzināti prettiesisku apmelojumu, ar kura iniciēšanu un virzīšanu izskatīšanai tiesā civilprocesuālā kārtībā prasītājs nu

jau organizētā grupā kopīgi ar prasītāja pārstāvi nepārprotami un neapšaubāmi cenšas iedomāti civilizēt savu apzināti mērķtiecīgi izplānoto jeb sashēmoto

un vairākus gadus ilgtspējīgi apzināti pretlikumīgi realizēto kriminālnoziegumu.

[2.2] Atbildētājs aicina tiesu nešaubīties par to, ka par šāda prasītāja apzināti izdarītā kriminālnozieguma reālu esamību un tā sistēmiski regulārajām

izpausmēm. Tāpat nešaubīties par šī kriminālnozieguma turpināšanos arī aktuālajā laika periodā.

[2.3] Prasītājs ir uzskatījis par pieļaujamu (vai pat nepieciešamu) iekļaut atsevišķus atbildētāja ar Likumu aizsargātos personas datus. Ja prasītāja

pārstāvis ar šo personas datu apstrādes (kārtējo) epizodi ir vēlējies demonstrēt savu ekskluzīvo informētību, tad - tā ir viņa personīgās izvēles un, tajā

skaitā, arī attiecīgas likumīgās atbildības problēma. Vienlaikus ar šo visnotaļ diskutablo atbildētāja personas datu apstrādes publisku demonstrāciju ir

aktualizējis arī kādu principiāli būtisku un stratēģiski izšķirošu faktu, kas ir saistīts ar attiecīgu juridisku īpatnību, kurai ir patiešām radikāli izšķiroša nozīme

arī šajā.

[2.4] Savulaik daudzdzīvokļu dzīvojamā māja “/Nosaukums A/” piederēja paju sabiedrībai “Dikļi”.

[2.4.1] Gan atsevišķie dzīvokļi šajā daudzdzīvokļu mājā, gan arī šīs daudzdzīvokļu mājas atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem piederošās kopīpašuma

domājamās daļas tika iegādātas jeb privatizētas likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, t.i., par

paju sabiedrības “Dikļi” emitētajām pajām. Tātad juridiski un pēc būtības principiāli atšķirīgi no tā privatizācijas modeļa, kādā likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā par valsts izdotiem privatizācijas sertifikātiem tika iegādātas jeb privatizētas valsts un

pašvaldību īpašumā esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsevišķie dzīvokļi, kā arī realizēta principiāli atšķirīga šo privatizēto īpašumu

pēcprivatizācijas ekspluatācija.

[2.4.2] Atkarībā no minētajiem principiāli atšķirīgajiem privatizācijas modeļiem, kas tika izmantoti gan likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un

zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā privatizējot šo faktisko privātuzņēmumu īpašumus par šo uzņēmumu emitētajām pajām, gan arī likuma

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā privatizējot valsts un pašvaldību īpašumus par valsts izdotiem privatizācijas

sertifikātiem juridiski un pēc būtības principiāli atšķirīga ir arī pašreiz spēkā esošā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atsevišķo dzīvokļu īpašnieku un

kopīpašumā esošās daļas līdzīpašnieku likumīgo tiesību sfēras normatīvā reglamentācija, kas ir atbilstoši principiāli atšķirīgi saistoša attiecīgajiem likumīgo

tiesību subjektiem. Tajā skaitā, piemēram, uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izdotie tiesību akti, tostarp Ministru

Kabineta (MK) Noteikumi Nr.1013. “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”, MK Noteikumi Nr.1014. “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

(zaudējis spēku), MK Noteikumi Nr. 135. “Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu” (zaudējis spēku),

MK Noteikumi Nr.408. “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” u.c. taml., kopumā 58 tiesību akti,

kas ir tikuši izdoti uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pamata, nav automātiski likumīgi saistoši visiem tiem aktuālo likumīgo

tiesību subjektiem, kas likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā savus dzīvokļus, daudzdzīvokļu

mājas privatizēja par šo uzņēmumu izdotajām pajām. No visu Latvijā savulaik privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopskaita, kas ir aptuveni

40000, šādu alternatīvi privatizēto jeb nevalstisko, nepašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir salīdzinoši neliels, tikai aptuveni 5% jeb

nepilni 2000 daudzdzīvokļu mājas. No kurām absolūtais vairākums atrodas tā dēvētajās lauku teritorijās, jeb valsts reģionos, kur savulaik tās uzbūvēja

tādas nevalstiskas struktūras kā lauksaimnieku, zvejnieku kolhozi, paju sabiedrības u.c. patstāvīgi tautsaimnieki.

[2.4.3] Prasītāja norādei, ka līdz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim atbildētājs savas īpašuma tiesības uz šajā pieteikuma punktā

norādītajiem dzīvokļiem zemesgrāmatā nav koroborējis, nav nekādas nozīmes, tajā skaitā arī saistībā ar šo civillietu, kurā prasītāja pārstāvis sava

pilnvarotāja interesēs un uzdevumā mēģina civilizēt sava klienta jau pirms daudziem gadiem sashēmoto un vēl joprojām faktiski ikdienišķi realizēto

apzināto kriminālnoziegumu.

[2.4.4] Likumdevējs šajā aspektā ir sniedzis pietiekami izsmeļošu skaidrojumu “Dzīvokļa īpašuma likuma” 8. panta otrās daļas definējumā.

[2.5] Prasītājs ir uzskatījis par pieļaujamu klāstīt savus subjektīvos pieņēmumus par to, ka atbildētājs ir veicis darbības - laika posmā no dzīvokļu

iegādes līdz 2015.gada maija mēnesim ir veicis regulārus maksājumus par dzīvokļiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Šajā sakarībā atbildētājs

pieprasa iesniegt tiesai un atbildētājam neapšaubāmi ticamus paskaidrojumus un uzrādīt juridiski un faktiski adekvātus dokumentālus pierādījumus par

konkrētiem faktiem, kas būtu uzskatāmi par visnotaļ pilnvērtīgu apliecinājumu šādiem publiski tiražētiem apgalvojumiem.

[2.6] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu klāstīt savu klientu - Kocēnu novada pašvaldības un šai pašvaldībai juridiski un faktiski

piederošās, pašas pašvaldības dibinātās komercstruktūras, kapitālsabiedrības SIA “Kocēnu komunālā saimniecība” - savstarpējos nolīgumus,

deleģējumus, pilnvarojumus un tamlīdzīgus darījumus, tajā skaitā saistībā ar tiesībām iekasēt maksu.

[2.6.1] Nav nekāda pamata uzskatīt, ka šādi izklāsti par pašvaldības un tās dibinātas kapitālsabiedrības savstarpējiem darījumiem varētu izrādīties

interesanti vai pat saistoši jebkura privātpersonai, tajā skaitā arī atbildētājam. Katrā ziņā daudzdzīvokļu māju atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašumā

esošās daļas līdzīpašniekiem, tajā skaitā arī atbildētājam absolūti prioritāri saistošajās speciālajās tiesību normās, kuras ir definētas gan “Dzīvokļa īpašuma

likums”, gan arī šim normatīvajam aktam pakārtotajā “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” likumdevējs nav definējis neko tieši par pašvaldību un tām

piederošo komercstruktūrām savstarpējiem darījumiem, kam būtu jebkāda nozīme vai pat saistoša ietekme attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

atsevišķo dzīvokļa īpašniekiem, kopīpašumā esošās daļas kopīpašniekiem kā aktuālās tautsaimniecības sfēras ekskluzīvajiem likumīgo tiesību subjektiem.

[2.7] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu klāstīt savu visnotaļ savdabīgo un pat ļoti diskutablo izpratni attiecībā uz daudzdzīvokļu

dzīvojamo māju atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašumā esošās daļas kopīpašnieku likumīgo tiesību sfēras normatīvo reglamentāciju. Gluži

pašsaprotamu iemeslu dēļ jebkuram savas likumīgās tiesības, kā arī likumīgos pienākumus un likumīgo atbildību pienācīgi pilnvērtīgi zinošam un

konsekventi respektējošam dzīvokļa īpašniekam, kopīpašuma līdzīpašniekam neizbēgami izraisīs patiesu neizpratni prasītāja pārstāvja publiski tiražēts

paudums - tā kā atbildētājs ir dzīvokļu (Nr./numurs B, numurs A/) īpašnieks, tad tam ir pienākums segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvoklim

sniegtajiem pakalpojumiem.

[2.7.1] Nevienā normatīvajā aktā, kas ietilpst daudzdzīvokļu māju atsevišķo dzīvokļu īpašnieku, kopīpašumā esošās daļas līdzīpašnieku likumīgo

tiesību sfēras normatīvās reglamentācijas paketē, likumdevējs nav definējis to, ko atļaujas apgalvot prasītāja pārstāvis - ka dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt prasītāja pārstāvim iekļaujot šādu juridiski un pēc būtības

absolūti neadekvātu apgalvojumu savā pret atbildētāju vērstajā prasības pieteikumā, kā arī ņemot vērā to, ka ar šīs civillietas iniciēšanu tiek apzināti

prettiesiski mēģināts civilizēt paša prasītāja apzināti plānotu un realizētu kriminālnoziegumu, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šādā veidā tiek realizēts

apzināts nodoms klaji prettiesiski maldināt tiesu.

[2.7.2] “Dzīvokļa īpašuma likumā” un arī tam nosacīti pakārtotajā “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” likumdevējs ir skaidri un nepārprotami

definējis konkrētus dzīvokļa īpašnieka likumīgos pienākumus, tajā skaitā arī attiecībā uz obligāto pārvaldīšanas izdevumu, t.sk. arī ūdensapgādes,

kanalizācijas, atkritumu utilizācijas u.c. pakalpojumi) segšanu. Tostarp, “Dzīvokļa īpašuma likumā” 10. panta pirmās daļas 2. un 3.punktos definētos

nosacījumos likumdevējs ir definējis gan atsevišķā dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma (DzīL)

13.pantā noteiktajā kārtībā, gan arī pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, t.i., par reāli un juridiski faktiski neapšaubāmi pierādāmi

saņemtajiem pakalpojumiem nevis par prasītāja pārstāvja apgalvotajiem visiem, konkrētajā situācijā absolūti nepamatoti un pat apzināti pretlikumīgi klaji

voluntāri kalkulētajiem jeb teorētiski aprēķinātajiem, bet reāli nesniegtajiem un līdz ar to, arī reāli nesaņemtajiem pakalpojumiem, kā tas ir šajā situācijā,

saistībā ar kuru ir safabricēta šī civilprasība.

[2.7.3] “Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.panta 2.punktā norādītajā šā likuma (DzīL) 13.pantā, otrajā daļā likumdevējs ir skaidri un nepārprotami

definējis to, ka dzīvokļa īpašnieks sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai. Savukārt, tieši attiecināmā saistībā ar iepriekš minētajiem “Dzīvokļa īpašuma likuma” 10. panta 2.punkta un 13.panta

otrās daļas nosacījumiem, pakārtoti saistītā “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 6.panta otrās daļas 1.punkta b apakšpunkta nosacījumos

likumdevējs ir skaidri un nepārprotami definējis konkrētu obligāto pārvaldīšanas darbību determināciju, kas ir aktuāli arī šajā situācijā - obligāti veicamās

pārvaldīšanas darbības ir šādas: (...) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves

atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums).

[2.7.4] Aktuālās likumīgo tiesību sfēras normatīvajā reglamentācijā likumdevējs ir skaidri un nepārprotami definējis konkrētus kritērijus jeb

parametrus attiecībā uz dzīvokļa īpašnieka likumīgajām tiesībām, pienākumiem un atbildību, t.sk., norādītajos aktuālajā likumīgo tiesību sfērā absolūti

prioritārajos normatīvajos aktos, t.i., “Dzīvokļa īpašuma likumā” un “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, iekļautajās speciālajās tiesību normās

likumdevējs ir vairākkārt un visos atbilstoši nepieciešamajos aspektos definējis un īpaši uzsvērti akcentējis to, ka dzīvokļa īpašnieka primārais un absolūti

prioritārais likumīgais pienākums ir konsekventi respektēt un bez jebkādām atrunām, tajā skaitā arī bez jebkādas trešo personu suflēšanas pildīt jebkurus

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus, kas ir pieņemti “Dzīvokļa īpašuma likuma” attiecīgajos nosacījumos definētajā kārtībā, nevis inerti pakļauties

jebkādu valsts, pašvaldību, privātfirmu komunālbiznesmeņu jebkādām, īpaši jau patvaļīgi voluntāri diktētajām pat apzināti pretlikumīgajām prasībām. Tajā

skaitā arī tādos gadījumos, ja šie komunālbiznesmeņi vai to pārstāvji atļaujas paust tādus juridiski un pēc būtības pilnīgi neadekvātus apgalvojumus, ka

dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem. Konkrētajā gadījumā šādiem pašvaldības

komunālbiznesmeņiem apzināti pretlikumīgi no saviem klientiem kategoriski pieprasot bezierunu kārtībā pakļauties juridiski neadekvātām un pat reāli

neesošām līgumsaistībām, neesošām parādsaistībām un tamlīdzīgām apzināti pretlikumīgi krāpnieciskām prasībām.

[2.8] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu atklāt savu klientu - Kocēnu novada pašvaldības un SIA “Kocēnu komunālā saimniecība”,

daudzus iepriekšējos gadus pat publiski demonstratīvi piekoptos likumpārkāpumus saistībā ar apzināti prettiesiski veiktu personas datu apstrādi, t.sk., arī

sensitīvo personas datu apstrādi. Šie kārtējie apzinātie likumpārkāpumi ir apzināti izdarīti un joprojām tiek klaji pretlikumīgi piekopti pilnīgi pretēji tam, kā

to nosaka un obligāti paģērē Latvijā spēkā esošā personas datu aizsardzības likumīgo tiesību sfēras normatīvā reglamentācija. Līdz ar to, neapšaubāmi ir

ne tikai lietderīgi, bet arī obligāti nepieciešams uzsvērt, ka šāda apzināti pretlikumīga rīcība, kas konkrētajā gadījumā ir tikusi vairākus gadus ilgstoši un

faktiski ikdienišķi regulāri piekopta no prasītāja un prasītāja juridiska un faktiska īpašnieka Kocēnu novada pašvaldības (domes) gan kā juridisko

personu, gan arī šo juridisko personu pārstāvju, konkrētu atbildīgo amatpersonu puses, ir absolūti neapšaubāmi un nepārprotami atbilstoša tādai apzinātu

likumpārkāpumu un arī noziedzīgu nodalījumu kvalifikācijai, kā Likumdevējs to ir definējis gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 un

204.8pantos un, visnotaļ iespējams, arī 204.9pantā, gan arī Krimināllikuma 145.panta otrajā daļā un, visnotaļ iespējams, arī 145.panta trešajā daļā.

[2.8.1] Atbildētājs aicina pēc būtības izvērtēt iepriekš minētos prasītāja un tā juridiskā, faktiskā īpašnieka izdarītos apzinātos likumpārkāpumus un

arī noziedzīgos nodarījumus saistībā ar personu datu nesankcionētu un pretlikumīgu apstrādi.

[2.9] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu atklāt arī vēl citas savu klientu apzināti prettiesiskās iniciatīvas. Tajā skaitā prasītāja pārstāvim

rakstiski apliecinot to, ka 2016.gada 1.jūlijā SIA ”Kocēnu komunālā saimniecība” pieņēmusi lēmumu Nr.9/2016 par uzņēmuma sniegto pakalpojumu

rēķinu nosūtīšanu ar pasta starpniecību izcenojuma noteikšanu Kocēnu novadā - 0,79 EUR bez PVN par vienu rēķina nosūtīšanu Minētās izmaksas

iekļautas ikmēneša rēķinā par sniegtajiem pakalpojumiem.

[2.9.1] Šajā sakarībā ir ne tikai visnotaļ lietderīgi, bet ari obligāti nepieciešami konsekventi respektēt likuma “Par pašvaldību” 7.pantā definētos

nosacījumus, kuros likumdevējs ir skaidri un nepārprotami noteicis šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild

pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecībās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Tas, ka konkrētajā gadījumā prasītājs,

būdams attiecīgās likumīgās atbildības subjekts, ir atļāvies tam deleģēto (skat. likuma “Par pašvaldībām” 14.panta 1.punktā un 15.pantā definētos

nosacījumus) pašvaldības autonomo funkciju izpildes organizatoriskos izdevumus nevis likumā noteiktajā kārtībā finansēt no pašvaldības budžeta, bet gan

vienpusēji voluntāri patvaļīgi minētās izmaksas iekļaut ikmēneša rēķinā par sniegtajiem pakalpojumiem, neapšaubāmi ir klajš likumpārkāpums. Juridiski un

arī pēc būtības tas ir tipisks mantisks noziegums, kas ir kvalificējams atbilstoši Krimināllikuma 177.pantā (krāpšana) un 183.pantā (izspiešana), kā arī

196.pantā (pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana) definētajiem un, visai iespējams, arī citiem konkrētajā situācijā aktuālajiem un saistītajiem

nosacījumiem.

[2.10] Nevienā likumīgā spēkā esošā juridiski adekvātā komunālo pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas līgumsaistību dokumentā nav fiksēta

abu līgumpartneru - pakalpojumu piegādātāja un klienta, abpusēji līdzvērtīgi akceptēta un juridiski korekti apliecināta savstarpēja vienošanās par to, ka

šādi būtu vienpusēji pieprasāmi no pakalpojumu sniedzēja puses.

[2.11] Tas pats attiecas arī uz kārtējo inovāciju jeb kārtējo apzināti prettiesiskas krāpšanas un izspiešanas iniciatīvu, kas elementāri pierādāmi, ir

atspoguļota prasītāja sagatavotajos pakalpojuma piegādes rēķinos, papildinot no klientiem apzināti prettiesiski pieprasītās organizatorisko izdevumu

apmaksas papildsummu ar jaunu pozīciju. Šī nākamā inovatīvā papildus maksājuma nosaukums ir dokumentēts kā ūdenssaimniecības pakalp.

administrēšana un vismaz pagaidām tā finansiālā ietilpība nepārsniedz 1 EUR robežās, t.i., katrā rēķinā tiek iekļauts 1 gb ar cenu 0,2500 EUR + PVN

21% = 0,3025 EUR jeb (noapaļojot) 30 euro centi.

[2.12] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu klāstīt savus subjektīvos pieņēmumus par likumisko procentu tēmas attiecināmību uz konkrēto

gadījumu, apgalvojot, ka likumiskie procenti 6% apmērā aprēķināti pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta otro daļu, kas paredz, ka likumisko procentu

apmērs par tādu naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkuma vai pakalpojuma sniegšanu,

līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs ir 6% gadā.

[2.12.1] Protams, tiesiskā valstī, kāda neapšaubāmi ir Latvija, nevienam konsekventi likumpaklausīgam cilvēkam nav absolūti nekāda iemesla

principā iebilst Civillikumā definētajiem nosacījumiem, tajā skaitā arī CL 1765.pantā definētajiem nosacījumiem saistībā ar likumiskajiem procentiem.

Tieši tāpat, kā saistībā ar konkrēto situāciju nevienam konsekventi likumpaklausīgam cilvēkam un īpaši jau pienācīgi kvalificētiem juristiem nav absolūti

nekāda iemesla iebilst Civillikumā definētajiem nosacījumiem, kas ir iekļauti 1656.pantā un kuros likumdevējs ir skaidri un nepārprotami definējis to, ka

parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās

apmēru. Tāpat arī Civillikuma 1756.pantā likumdevējs ir noteicis, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1592.pantā likumdevējs ir noteicis, ka neviens līgums, kas veicina kautko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu nesaista. Ja viena

puse ar viltu ir piedabūta noslēgt tādu līgumu, tad viņai ir tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību.

[2.13] Atbildētājs norāda, ka konkrētajā gadījumā nekāds līgums un parādsaistības nekad nav bijušas. Atbildētājam ir tiesības kategoriski pieprasīt

no prasītāja šāda līguma uzrādīšanu. Ar pilnīgi pamatotu interesi un nepacietību tiek sagaidīta iepriekš minētā līguma un visas attiecīgi saistītās juridiski pēc

būtības 100% adekvātās dokumentācijas paketes uzrādīšana.

[2.14] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu izklāstīt un skaitliski (finansiālā izteiksmē) aprakstīt savas un/vai pārstāvētā prasītāja līdzšinējās

procesuālās aktivitātes. Faktiski, ņemot vērā patieso lietu kārtību konkrētajā precedentā tā ir kārtējā juridiski pēc būtības absolūti neadekvātā

izpildīšanās no prasītāja pārstāvja un/vai tā apkalpotā prasītāja puses, šādā veidā izmisīgi, bet absolūti nesekmīgi, cenšoties iedomāti civilizēt prasītāja un

tā juridiskā un faktiskā īpašnieka apzināti pretlikumīgi sashēmotu kriminālnoziegumu.

[2.14.1] Līdz ar to, šādu kārtējo jebkurā izpratnē absolūti neadekvāto prasītāja pārstāvja paudumu pat nav nekādas jēgas komentēt vai pat

kontragumentēt. Būtu uzskatāms par lietderīgu atkārtoti uzsvērt, ka visām ieinteresētajām juridiskajām un fiziskajā personām jebkuras savas attiecīgi

saistītās aktivitātes plānojot un realizējot konsekventi likumīgi, šīs pašreizējās civiltiesiski absurdās konkrētās situācijas vispār nebūtu. Un, līdz ar to, tās

risināšanai un nu jau visnotaļ problemātiskajai, tomēr vēl joprojām vismaz teorētiski iespējamajai sakārtošanai nebūtu nepieciešams tērēt neprognozējami

apjomīgus laika, finanšu, administratīvos, institucionālos u.c. attiecīgi saistītos resursus, ja vien šīs pašreizējās teju neglābjami kritiskās konkrētās situācijas

neapšaubāmais iniciators, tās sashēmotājs un shēmas realizētājs un, līdz ar to, arī juridiski pēc būtības vienīgais likumīgās atbildības subjekts – prasītājs un

tā juridiskais un faktiskais īpašnieks, nebūtu savā apzināti pretlikumīgajā shēmā un tās realizācijā iekļāvuši absolūti neadekvātu pieļāvumu, ka atbildētājs

kā viens no šo komunālbiznesmeņu aplaupītajiem klientiem varētu būt tāds pats neko nezinošs un nesaprotošs cērpamauns.

[2.15] Prasītāja pārstāvis ir uzskatījis par pieļaujamu atklāt un, līdz ar to, arī dokumentāli apliecināt, ka prasītāja SIA “Kocēnu komunālā

saimniecība” pirms vēršanās tiesā strīda risināšanai nav izmantojusi meditāciju un strīda atrisināšanā nevēlas izmantot mediāciju. Maksimāli objektīvi

vērtējot šo prasītāja pārstāvja paudumā atklāto informāciju, varētu būt izdarāmi vairāki visnotaļ pamatoti secinājumi par šādas visnotaļ savdabīgas

prasītāja rīcības iemesliem.

[2.15.1] Izvēloties un publiski demonstrējot šādu kategoriski noraidošu nekomunikācijas pozīciju, prasītājs uzskata sevi par aktuālajā likumīgo

tiesību sfērā un tās normatīvajā reglamentācijā ekskluzīvi kompetentu likumīgās atbildības subjektu, kurš ir absolūti 100% pārliecināts par to, ka viņš ir

juridiski un pēc būtības nevainojami adekvāti gan plānojis savas uzņēmējdarbības aktivitātes, gan arī tieši proporcionāli juridiski un pēc būtības

nevainojami adekvāti rīkojies. Tā tas nebūt nav.

[2.15.2] Izvēloties un publiski demonstrējot šādu kategoriski noraidošu nekomunikācijas pozīciju, prasītājs patiesībā reāli apzinās, ka gan pats

prasītājs, gan arī viņa juridiskais un faktiskais īpašnieks nu jau daudzus gadus ilgtspējīgi ir gan pretlikumīgi shēmojuši, gan arī tieši proporcionāli

pretlikumīgi realizējuši jeb praktiski piekopuši šo savu komunālbiznesu, pie tam kopīgi jeb organizētā grupā, t.i., atbilstoši attiecīgai kriminālnozieguma

kvalifikācijai, kādu likumdevējs ir definējis Krimināllikumā, t.sk., arī 21. pantā. Tostarp, visai iespējams, prasītājs un tā juridiskais un faktiskais īpašnieks

ir bijuši spiesti uzzināt un reāli apzināties šādu savu klaji kriminālo identitāti un līdz ar to, arī attiecīgi neizbēgamo krimināltiesisko perspektīvu tikai post

faktum - kad savā iedomātās visatļautības un šķietamās nesodāmības eiforijā jau ir bijuši iesaistījušies tādās procesuālās u.c. tiesiskās norisēs, kurās

neizbēgami nākas uzzināt un apzināties visu to, kas, kā un kāpēc ir vai nav noticis, kā arī nenovēršami sekos. Jo, kā zināms likuma nezināšana vai pat

nevēlēšanās zināt neatbrīvo no atbildības.

[2.15.3] Atbildētājam nav absolūti nekādas motivācijas piedalīties jebkurā izpratnē un izpausmē salīdzinoši visnotaļ prioritārajā, t.sk., salīdzinoši

prioritāri operatīvajā, ekonomiskajā, arī objektīvajā, rezultatīvajā un taml. lietderīgajā, un principā nešaubīgi atbalstāmajā mediācijas procesā kā

līdzvērtīgam partnerim, ja šādā procesā šajā konkrētajā gadījumā nāktos strādāt ar apzināti pretlikumīgu shēmojumu iniciētājiem un realizētājiem, kuri

cenšas civilizēt savus apzinātos kriminālnoziegumus, vienlaikus arī atļaujoties savas juridiski un pēc būtības absolūti neadekvātās un absurdās civilprasības

ietvaros apsūdzēt atbildētāju par to, ka nav pakļāvies un nekad nepakļausies krimināli tendētu krāpnieku un izspiedēju piekoptai šantāžai. Pie tam, vēl

šiem apzināti pretlikumīgajiem shēmotājiem mēģinot savā organizētajā noziedzīgajā grupā iesaistīt pat tiesu, lai ar tiesas rokām censtos izsist no atbildētāja

apzināti noziedzīgi safabricētu juridiski un pēc būtības nekad nebijušu un arī pašreiz neesošu parādu.

[2.15.4] Vienlaikus atbildētājs uzskata par lietderīgu piebilst, ka principā mediācija ir iespējama un arī visnotaļ lietderīgi un rezultatīvi realizējama

praktiski vienmēr un faktiski jebkurās tiesiski orientētās alternatīvi risināmās situācijās.

[2.16] Atbildētājs faktiski jau kopš pagājušā gadsimta un ar jo īpašu intensitāti kopš šī gadsimta sākuma līdz pat šim brīdim, praktiski ikdienišķi

iespējami padziļināti un visaptveroši strādājis ar vairāku likumīgo tiesību sfēru specifikas izpēti un analīzi. Un, šajā kontekstā arī atbilstoši intensīvi strādājis

ar maksimāli pilnvērtīgas attiecīgi saistītās juridiskās un praktiskās informācijas apguvi. Īpaši jau koncentrējoties uz vairāku prioritāro likumīgo tiesību

sfēru normatīvās reglamentācijas apguves un reālās pielietošanas potenciāla pastāvīgu, praktiski ikdienišķu pilnveidošanu jeb optimizāciju. Līdz ar to

atbildētājs uzskata par lietderīgu darīt zināmu tiesai, ka šo iepriekš minēto prioritāro likumīgo tiesību sfēru skaitā ir pirmkārt jau daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju atsevišķo dzīvokļu īpašnieku un kopīpašumā esošās daļas līdzīpašnieku likumīgo tiesību sfēra. Tāpat arī kā vienlīdz prioritāra, jo visnotaļ cieši

saistīta, ir personas datu un datu subjektu aizsardzības likumīgo tiesību sfēra.

[2.16.1] Aicinājums un lūgums atbilstoši objektīvi novērtēt šādu savdabīgu pašnominācijas atrunu, vienlaikus arī pamatoti prognozējot, ka šāda

šķietama atkāpe no tēmas varētu izrādīties visnotaļ lietderīga, zināmā izpratnē un izpausmē. Tas, visticamāk, varētu zināmus pašpietiekamus juridiskos

speciālistus visai pārliecinoši atturēt no vismaz konkrētajā gadījumā gluži veltīgiem centieniem pa prasto aptiesāt savu angažētāju piekoptā apzināti

pretlikumīgā komunālbiznesa vienu no gadiem ilgtspējīgi un šķietami nesodīti aplaupītajiem klientiem.

[2.17] Virknē “Dzīvokļa īpašuma likuma” (DzĪL), kā arī “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” (DzMPL) nosacījumu likumdevējs ir definējis to,

ka aktuālajā likumīgo tiesību sfērā faktiski jebkuru lēmumu pieņemšana saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsevišķo dzīvokļu īpašnieku

kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas, tajā skaitā arī kopīpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas jeb infrastruktūras, izmantošanu

un šīs kopīpašumā esošās daļas izmantošanas jeb lietošanas kārtības noteikšanu atsevišķo dzīvokļu īpašnieku starpā, tajā skaitā arī attiecībā uz

obligātajām pārvaldīšanas funkcijām, kurās ietilpst arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu obligāta nodrošināšana kā pašvaldības autonomā

funkcija, ir tikai un vienīgi DzĪL 15. un 16.pantos definētās un determinētās dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetence. Nevis jebkuras citas

juridiskās un fiziskās trešās personas, tajā skaitā pašvaldības un/vai tās kapitālsabiedrību un šajās institūcijas un komercstruktūrās funkcionējošo likumīgi

atbildīgo amatpersonu juridiski analfabētiski vai pat apzināti prettiesiski uzurpētā iedomātā bet faktiski neesoša lēmumu pieņemšanas un reālās rīcības

kompetence.

[2.18] Kocēnu novada Dikļu pagasta daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā “/Nosaukums A/” ekskluzīvi vienīgā iespējamā patiesā lietu kārtība jeb

juridiski adekvātā un pēc būtības konsekventi atbilstošā lēmumu pieņemšanas un to izpildes kārtība ir sekojoša: aktuālās likumīgo tiesību sfēras vienīgais

ekskluzīvais lēmumu pieņemšanas kompetences subjekts - dzīvokļu īpašnieku kopība - varētu jebkurai juridiskai un fiziskai trešajai personai - konkrētajā

gadījumā Kocēnu novada pašvaldībai un tās juridiskā faktiskā īpašumā esošajai SIA “Kocēnu komunālā saimniecība”, likumīgi deleģēt obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību (...) ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai jeb attiecīgo komunālo pakalpojumu realizācijai

konkrētajā daudzdzīvokļu mājā “/Nosaukums A/” nepieciešamu juridiskā spēkā esošu pilnvarojumu - dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kura

pieņemšanai ir ticis nodrošināts, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

[2.19] Likumīgo tiesību sfēras vienīgais ekskluzīvais lēmumu pieņemšanas kompetences subjekts - dzīvokļu īpašnieku kopība, varētu pieņemt

juridiski adekvātu lēmumu par konkrētajā daudzdzīvokļu mājā “/Nosaukums A/” esošo dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas, t.i., konkrētajā

gadījumā par kopīpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas jeb infrastruktūras lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā,

t.sk., piemēram, pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izmantošanu, saistot to ar obligātu nosacījumu, t.i., pat

riskējot pieņemt šādu lēmumu pretēji spēkā esošās aktuālās likumīgo tiesību sfēras normatīvās reglamentācijas attiecīgajiem nosacījumiem par individuālo

ūdens patēriņa skaitītāju iebūvēšanu un turpmāku pastāvīgu lietošanu arī atsevišķajos dzīvokļu īpašumos, tostarp, iespējams, arī attiecīgā saistībā jeb

kopībā izmantojot centralizētās ūdensapgādes uzskaites mēraparātu jeb maģistrālo skaitītāju un individuālos ūdens patēriņa skaitītājus atsevišķajos

dzīvokļu īpašumos arī kopējā un individuālo patēriņu aprēķinos un norēķinos par attiecīgajiem komunālajiem pakalpojumiem ar šo pakalpojumu

sniedzējiem.

[2.20] Prasītājam un tā juridiskajam un faktiskajam īpašniekam ir obligāts likumīgs pienākums pilnvērtīgi zināt un konsekventi respektēt likuma “Par

pašvaldībām” nosacījumus, kuri reglamentē pašvaldības autonomo funkciju identifikāciju un realizāciju.

[2.20.1] Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 14.punkta c apakšpunkta nosacījumos likumdevējs ir definējis, ka dome var izskatīt jebkuru

jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā. Turklāt tikai dome var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta

noteikumiem, maksu par pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu, t.i., konkrētam gadījumā - tikai un vienīgi ūdenspiegādes un kanalizācijas

pakalpojuma 1 vienības tarifu jeb 1 m3 cenu, nevis patvaļīgi diktētu patēriņa apjomu.

[2.21] Prasītājam un tā juridiskajam un faktiskajam īpašniekam vai nu akūti trūkst atbilstošas kompetences vai arī līdz šim nav bijis un, acīmredzot,

ari pašreiz nav nekādas vēlēšanās un pietiekamas motivācijas pieņemt lēmumus un rīkoties konsekventi atbilstoši likumam. Prasītāja un tā juridiskā un

faktiskā īpašnieka gan daudzus gadus ilgtspējīgi un praktiski ikdienišķi regulāri piekoptā, gan arī pašreiz vēl joprojām demonstrētā apzināti prettiesiski

sashēmotā un atbilstoši mērķtiecīgi realizētā komunālbiznesa izpausmes juridiski un pēc būtības absolūti nepārprotami ir identificējamas un atbilstoši

kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma attiecīgām definīcijām.

[2.22] Prasītājs ir patvaļīgi uzurpējis citu likumīgo tiesību sfēras subjektu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsevišķo dzīvokļu īpašnieku un

kopīpašumā esošās daļas līdzīpašnieku jeb dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvo likumīgo kompetenci, juridiski un pēc būtības absolūti nepamatoti un,

visnotaļ iespējams, apzināti pretlikumīgi mantkārīgos nolūkos uzstādot un pat voluntāri diktējot savus subjektīvos lēmumus, kas attiecas uz kopīpašumā

esošā dzīvojamā mājā obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu, konkrētajā gadījumā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu

nodrošināšanas un izmantošanas noteikumus un vienpusēji uzspiežot tos konkrētajā gadījumā Kocēnu novada Dikļu pagastā atrodošās daudzdzīvokļu

mājas “/Nosaukums A/” atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem un kopīpašumā esošās daļas līdzīpašniekiem. Saskaņā ar publiskajā telpā blīvi pieejamo

informāciju, prasītājs ir arī dokumentējis šos savus iepriekš minētos patvaļīgi diktētos un voluntāri uzspiestos, juridiski un pēc būtības principiāli

neadekvātos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības noteikumus, tiražējot tos kā uz katru konkrētu domājamo klientu personīgi

attiecināmas obligāti pildāmas līgumsaistības. Nevienā no spēkā esošajiem likumiem u.c. normatīvajiem aktiem likumdevējs nav deleģējis šādas likumīgās

tiesības ne prasītājam, ne tā juridiskajam un faktiskajam īpašniekam Kocēnu novada pašvaldībai.

[2.23] Prasītājs atbilstoši savai noziedzīgajai shēmai ir izmantojis sava pretlikumīgā komunālbiznesa plānošanai un realizācijai tā dēvēto individuālo

skaitītāju shēmu. Nevienā no spēkā esošajā attiecīgi saistītajā normatīvajā reglamentācijā iekļautajiem normatīvajiem aktiem likumdevējs nav definējis

obligātu pienākumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos iebūvēt jeb uzstādīt tā dēvētos individuālos ūdens skaitītājus, t.i., atšķirībā no tā, ka vairākos

savstarpēji pakārtotos normatīvajos aktos ir definēta šādu individuālo skaitītāju pēcuzstādīšanas ekspluatācijas kārtība. Līdz ar to, šādu individuālo

skaitītāju uzstādīšanas vai neuzstādīšanas izvēle daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atsevišķos dzīvokļu īpašumos ir katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka

ekskluzīva kompetence un absolūti brīva izvēle. Savukārt, šādu individuālo skaitītāju izmantošanas iespēja daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas

- ūdensapgādes sistēmas jeb infrastruktūras, lietošanas kārtības noteikšanā ir tikai un vienīgi attiecīgās likumīgo tiesību sfēras ekskluzīvo subjektu -

dzīvokļu īpašnieku kopības, lēmuma pieņemšanas kompetencē. Ņemot vērā to, ka nevienā no spēkā esošajiem likumiem u.c. normatīvajiem aktiem

likumdevējs nav deleģējis šādas likumīgās tiesības ne prasītājam, ne tā juridiskajam un faktiskajam īpašniekam Kocēnu novada pašvaldībai, šāda apzināti

prettiesiska rīcība neapšaubāmi ir apzināts un pat demonstratīvi klajš likumpārkāpums. Juridiski un arī pēc būtības tas ir tīšs kriminālnoziegums, kas ir

kvalificējams atbilstoši Krimināllikumā 177.pantā (krāpšana) un 196.pantā (pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana), kā arī 279.pantā

(patvarība) definētajiem nosacījumiem.

[2.24] Prasītājs, atbilstoši savai noziedzīgajai shēmai ir regulāri izgatavojis un izplatījis dokumentālus pierādījumus - rēķinus naudas iekasēšanai no

sava komunālbiznesa daudzajiem klientiem, šādas pretlikumīgas shēmas realizācijai. Atbilstoši savai noziedzīgajai shēmai, prasītājs izmanto savos

tiražētajos rēķinos pieprasīto naudas summu aprēķināšanai iepriekš norādīto juridiski un pēc būtības absolūti neadekvāti un klaji pretlikumīgi uzspiesto

individuālo skaitītāju shēmu, veicot no saviem klientiem pieprasāmās un iekasējamās naudas summu aprēķinus uz šīs individuālo skaitītāju shēmas

interpretāciju pamata.

[2.24.1] Piemērojot savās kalkulācijās visnotaļ savdabīgu patēriņa pārpalikuma metodiku, kuras sashēmošanai un izmantošanai nav absolūti

nekāda juridiski un faktiski adekvāta pamatojuma. Detalizētāk analizēt šo prasītāja un/vai tā juridiskā un faktiskā īpašnieka izdomāto un faktiski ikdienišķi

regulāri izmantoto shēmu vienkārši nav iespējams, jo noziegumu analīze ir atbilstoši pilnvarotu tiesībsargājošo struktūru kompetencē, visi paskaidrojumi un

juridiskie pamatojumi ir pieprasāmi un arī obligāti saņemami no pašiem shēmotājiem, konkrētajā gadījumā no prasītāja un tā juridiskā un faktiskā

īpašnieka.

[2.25] Prasītājs būdams attiecīgās likumīgās atbildības subjekts, ir atļāvies tam deleģēto pašvaldības autonomo funkciju izpildes organizatoriskos

izdevumus nevis likumā noteiktajā kārtībā finansēt no pašvaldības budžeta, bet gan vienpusēji voluntāri patvaļīgi šādas pieskaitāmās izmaksas iekļaut

ikmēneša rēķinos par sava komunālbiznesa pakalpojumiem. Par to neapšaubāmi liecina fakts, ko prasītāja pārstāvis ir dokumentāli apstiprināti atklājis

jeb liecinājis, ka prasītājs esot 2016.gada 1.jūlijā pieņēmis lēmumu par uzņēmuma sniegto pakalpojumu rēķinu nosūtīšanu ar pasta starpniecību

izcenojuma noteikšanu 0,79 EUR bez PVN par vienu rēķina nosūtīšanu Minētās izmaksas iekļautas ikmēneša rēķinā par sniegtajiem pakalpojumiem.

[2.25] Tieši tas pats attiecas arī uz nu jau kārtējo inovāciju jeb kārtējo apzināti prettiesiskas krāpšanas un izspiešanas iniciatīvu, kas elementāri

pierādāmi ir atspoguļota prasītāja sagatavotajos pakalpojuma piegādes rēķinos, papildinot no klientiem apzināti prettiesiski pieprasītās organizatorisko

izdevumu apmaksas papildsummu ar jaunu pozīciju -ūdenssaimniecības pakalp. administrēšana, un vismaz pagaidām tā finansiālā ietilpība nepārsniedz 1

EUR robežas, t.i., katrā rēķinā tiek iekļauts 1 gb ar "cenu" 0,2500 EUR + PVN 21% = 0,3025 EUR jeb (noapaļojot) 30 euro centi. Ņemot vērā to, ka

neviena no spēkā esošajiem likumiem u.c. normatīvajiem aktiem likumdevējs nav deleģējis šādas likumīgās tiesības ne prasītājam ne tā juridiskajam un

faktiskajam īpašniekam Kocēnu novada pašvaldībai, šāda apzināti prettiesiska rīcība neapšaubāmi ir apzināts un pat demonstratīvi klajš likumpārkāpums.

[2.26] Prasītājs ir uzskatījis par pieļaujamu atklāt savu klientu - Kocēnu novada pašvaldības un šai pašvaldībai piederošās, pašas pašvaldības

dibinātās komercstruktūras, kapitālsabiedrības SIA “Kocēnu komunālā saimniecība”, daudzus iepriekšējos gadus pat publiski demonstratīvi piekoptos

likumpārkāpumus saistībā ar apzināti prettiesiski veiktu personas datu apstrādi. Tajā skaitā arī sensitīvo personas datu apstrādi.

[2.27] Prasītājs un tā juridiskais un faktiskais īpašnieks organizētā grupā shēmojot un administratīvi un praktiski reāli piekopjot savu līdzšinējo

komunālbiznesu ir apzināti pretlikumīgi patvaļīgi uzurpējuši un sekojoši apzināti pretlikumīgi izlietojuši atbildētāja ekskluzīvās likumīgās tiesības saistībā ar

tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu un to realizāciju pretēji personīgi atbildētāja kā kopīpašumā

esošās daļas likumīgā līdzīpašnieka interesēm.

[2.28] Pretēji atbildētāja kā kopīpašumā esošās daļas līdzīpašnieka likumīgajām interesēm ir apzināti pretlikumīgi manipulējuši ar subjektīvi

sashēmotām, juridiski un pēc būtības absolūti nepamatotām aplēsēm saistībā ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, kas esot it kā tikuši

sniegti atbildētājam kā daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā “/Nosaukums A/” dzīvojošajam atsevišķo dzīvokļu Nr. /numurs B/ un Nr./numurs A/

likumīgajam īpašniekam. Prasītājs un tā juridiskais un faktiskais īpašnieks, darbojoties organizētā grupā, ir daudzus gadus ilgstoši sistemātiski regulāri

krāpuši atbildētāju kā arī publiski apmelojuši par to, ka viņam katru mēnesi piegādāti un viņš katru mēnesi saņēmis vairākus desmitus kubikmetrus,

dažkārt pat teju simts kubikmetrus apjomīgus ūdenspiegādes pakalpojumus, kā arī vairākus desmitus kubikmetrus, dažkārt pat teju simts kubikmetrus

apjomīgus apjomīgas kanalizācijas pakalpojumus.

[2.28.1] Prasītājs un tā juridiskais un faktiskais īpašnieks ir daudzus gadus ilgstoši sistemātiski regulāri izgatavojuši un sava apzināti un pat

mērķtiecīgi prettiesiskā komunālbiznesa realizācijai lietojuši, publiski tiražējuši attiecīgus apzināti pretlikumīgi falsificētus dokumentus. Prasītājs un tā

juridiskajam un faktiskajam īpašniekam daudzus gadus ilgstoši un sistemātiski regulāri apzināti pretlikumīgi nesankcionēti apstrādā atbildētāja ar likumu

aizsargātos personas datus, tajā skaitā arī sensitīvos personas datus.

[2.29] Līdz ar to, ņemot vērā un juridiski un pēc būtības pienācīgi objektīvi vērtējot visu šajā paskaidrojumā iepriekš uzrādīto un pierādīto, kā arī

juridiski un pēc būtības pienācīgi pilnvērtīgi argumentēto atbildētājs, kuram šajā civillietā ir ticis piedēvēts procesuālais statuss atbildētājs, kategoriski

noraida prasītāja tiesai iesniegto prasības pieteikumam par maza apmēra prasību pilnā apmērā.

[2.30] Atbildētājs aicina tiesu nekādā izpratnē un aspektā nešaubīties par iepriekš uzrādītā, juridiski un pēc būtības pienācīgi pilnvērtīgi argumentētā

un pierādītā šāda prasītāja apzināti izdarītā kriminālnozieguma neapšaubāmo esamību un tā regulārajām izpausmēm nu jau daudzus gadus ilgstoši, tāpat kā

par šī kriminālnozieguma turpināšanos arī aktuālajā laika periodā, par ko šajā paskaidrojumā ir tikusi uzrādīta visa konkrēti attiecināmā un cita atbilstoši

nepieciešamā informācija, kā arī visa attiecīgi saistītā juridiskā un faktiskā argumentācija, kas neapšaubāmi pierāda iepriekš minēto.

[3] Prasītājs iesniedza atsauksmi par atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem par prasības pieteikumu (l.l.57-59).

[3.1] Atbildētāja paskaidrojumu par prasības pieteikumu būtiskākā daļa sastāv no atbildētāja subjektīvā viedokļa, kas balstīts uz nepatiesu

informāciju un aizskarošiem izteikumiem, kas vērsti pret Kocēnu novada pašvaldību un prasītāju, tajā pašā laikā paskaidrojumiem nav pievienoti jebkādi

rakstveida pierādījumi, kas apliecinātu paskaidrojumos norādītās informācijas patiesumu un kā personas tiesību aizskārumu no prasītājas puses. Prasītājs

neuzskatu par iespējamu un nepieciešamu atbildēt uz visiem atbildētāja juridiski nekorektajiem apgalvojumiem pēc būtības.

[3.2] Kā secināms no atbildētāja paskaidrojumiem par prasības pieteikumu to kopumā, tad atbildētājs nav izpratis atšķirību starp Dzīvokļu īpašuma

likumā ietvertajām dzīvokļu īpašnieku kopības un vai dzīvokļu īpašnieku tiesībām un vai pienākumiem kopsakarībā ar Kocēnu novada pašvaldības

pienākumu organizēt pašvaldībai pieguļošajā teritorijā tās autonomās funkcijas, kas ietvertas likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmajā daļā.

[3.3] Prasītājs nav daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas “/Nosaukums A/”, kur atrodas atbildētājam piederošie dzīvokļi Nr./numurs B un numurs A/,

apsaimniekotājs, proti, uzņēmumam, sagatavojot rēķinus par ūdenssaimniecības pakalpojumu, nav saistoši normatīvie akti, kas attiecas uz namu

pārvaldīšanu, apsaimniekošanu.

[3.4] Pašvaldībām ir tiesības būt patstāvīgām, un to neatņemama sastāvdaļa ir atbildība par autonomo funkciju pildīšanu, kuras ir noteiktas likumā

“Par pašvaldībām”. Dažas no svarīgākajām funkcijām, kuras jānodrošina pašvaldībām, ir komunālo pakalpojumu nodrošināšana (ūdensapgāde,

kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana), sociālās palīdzības nodrošināšana,

veselības aprūpes pieejamība, izglītības iegūšanas pieejamība (tostarp arī pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un

audzināšanas iestādēs), palīdzības sniegšana dzīvokļa jautājumu risināšanā, būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana u. c.

[3.5] Atbildētājs paskaidrojumos ir atsaucies uz likuma “Par pašvaldībām” 7.panta otro daļu, kurā noteikts, ka šā likuma 15.pantā paredzēto

autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības, šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts

citādi. Atbildētājs kļūdaini uzskatījis, ka pašvaldībai ir pienākums finansēt prasītājas nodrošinātos pakalpojumus, kas saistīti ar ūdensapgādi, dzeramā

ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai, tajā skaitā atbildētājam piederošajos dzīvokļos. Tajā pašā laikā atbildētājs nav pievērsis uzmanību tam

apstāklim, ka norādītajā pantā ir piebilde, ka, ja likumā nav noteikts citādi.

[3.5.1] Proti, likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punkta c) apakšpunktā ietvertas pašvaldības domes tiesības noteikt, ja tas nav

aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu.

[3.5.2] No minētā kopsakarības nepārprotami izriet Kocēnu novada pašvaldības pienākums sev piekrītošajā teritorijā nodrošināt pakalpojumus,

kas saistīti ar ūdensapgādi, dzeramā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai un pašvaldības dome attiecīgi noteikt maksu par pašvaldības ūdensvada un

kanalizācijas lietošanu. Prasītājai nav zināms neviens normatīvais akts, kurš pašvaldībai aizliegtu šādu maksu noteikt. Savukārt maksas apmēru saskaņā ar

likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

[3.6] Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta trešā daļa noteic, ka no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt

privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.

[3.6.1] Konkrētajā gadījumā Kocēnu novada pašvaldība dibinājusi kapitālsabiedrību SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA”, kura uz

prasības pieteikumā norādītā deleģēšanas līguma Nr.5.19.6.2/2015/4 pamata Dikļu pagasta Dikļu ciemā nodrošinājusi pakalpojumus, kas saistīti ar

ūdensapgādi, dzeramā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai.

[3.7] Prasītājs uzskata, ka ar visu augstāk norādīto nepārprotami ir pierādīts, ka tā kā atbildētāja piederošajiem dzīvokļiem tiek sniegti

pakalpojumi, kas saistīti ar ūdensapgādi, dzeramā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai, tad atbildētājam kā dzīvokļu īpašniekam ir pienākums

apmaksāt sniegtos pakalpojumus.

[3.8] 2017.gada augusta mēnesī dzīvojamās mājas “/Nosaukums A/” dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika lemts par tiešo norēķinu nodrošināšanu

dzīvokļu īpašniekiem, kas saistās ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Tika noslēgts līgums par tiešo norēķinu nodrošināšanu.

[3.8.1] Atbildētājs neierodas uz dzīvojamās mājas kopsapulcēm, nepiedalās sarunās ar prasītāju, kā arī neielaiž dzīvoklī prasītājas darbiniekus, kuri

varētu pārliecināties par ūdensmezgla stāvokli un vai lai pārbaudītu skaitītāju rādījumus, to stāvokli, verifikācijas faktu. Šobrīd, kad ir noslēgts vienotais

līgums ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, tad līgumi netiek slēgti ar dzīvokļu īpašniekiem, jo vienotais līgums ir apstiprināts ar dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces lēmumu.

[3.9] Normatīvajos aktos nav noteikts, ka dzīvokļos obligāti jāuzstāda skaitītāji, taču Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos

Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”

noteikta kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par karstā un aukstā ūdens patēriņu. Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja

rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens

patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

[3.10] Līdz šim prasītājs aprēķinājis par atbildētāja dzīvokļiem atbilstoši prasītājai pieejamai informācijai. Proti, ņemot vērā to iepriekš norādīto

Ministru kabineta noteikumu 19.punktā minēto, ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši

atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā): kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu

vismaz trīs mēnešus pēc kārtas; kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti; kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā

dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš,

nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude; kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts,

ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

[3.11] Prasības pieteikuma 5.punktā norādītā maksa, kas ir noteikta par rēķinu nosūtīšanu pa pastu dzīvokļiem, nav iekļauta ūdenssaimniecības

pakalpojuma tarifā, taču tā kā atbildētājs nav darījis zināmu prasītājai, ka vēlas rēķinus saņemt ar elektroniskā pasta starpniecību, tad prasītāja ir tiesīga

aprēķināt maksu par rēķina nosūtīšanu ar pasta starpniecību.

[3.12] Attiecībā par prasības pieteikumā norādīto, ka atbildētājs līdz 2015.gada 1.maijam (prasības pieteikumā noradītais parāds ir sācis veidoties

ar 01.05.2015.) ir rīkojies kā dzīvokļu Nr./numurs B, numurs A/faktiskais valdītājs un īpašnieks, un veicis maksājumus par dzīvokļiem sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

[3.12.1] Prasītāja līdz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim uzskatīja, ka atbildētājs ir pienācīgi pildījis savu dzīvokļu īpašnieka pienākumu pret

Kocēnu novada domi, kas līdz kapitālsabiedrības SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA” dibināšanas brīdim sniedza iedzīvotājiem

pakalpojumus, kas saistīti ar ūdensapgādi, dzeramā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai.

[3.12.2] Pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas, prasītājai ir kļuvis zināms, ka atbildētājam ir bijušas parādsaistības ari pret Kocēnu novada

pašvaldību par pakalpojumiem, kas saistīti ar ūdensapgādi, dzeramā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai. Kocēnu novada pašvaldība tika cēlusi

prasību Valmieras rajona tiesā un civillietas Nr.C39058410 ietvaros parāds pilnā apmērā ir piedzīts no atbildētāja. Spriedums likumīgā spēkā stājies

2012.gada 26.martā.

[3.12.3] Prasītājs uzskata, ka minētais apstāklis papildus apliecina par atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka negodprātību saistībā ar Dzīvokļu īpašuma

likuma 10.pantā nostiprināto dzīvokļu īpašnieku pienākumu norēķināties par visiem ar dzīvokļa īpašumu saistītajiem izdevumiem.

[4] Puses uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūgušas. Tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā, par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, un par to, ka iepriekš minētais datums ir uzskatāms par pilna sprieduma

sastādīšanas datumu, paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Motīvu daļa.

[5] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma pilnīgi.

[6] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs 1992.gada 12.novembrī izsolē no paju sabiedrības “Dikļi” iegādājās dzīvokli Nr./numurs A/, kas atrodas

/adrese/, ko apliecina izsoles protokols Nr.8 (turpmāk izsoles protokols) (l.l. 17).

[6.1] Lietā nepastāv strīds, ka starp paju sabiedrību “Dikļi” kā līdzšinējo valdītāju un atbildētāju kā likumīgo īpašnieku 1992.gada 16.novembrī

parakstīta Vienošanās (l.l.16) (turpmāk Vienošanās). Vienošanās paredz, ka atbildētājam par atlīdzību nodod dzīvojamās mājas “/Nosaukums A/”

dzīvokli Nr./numurs B/ un 1992.gada 12.novembrī izsolīto dzīvokli Nr./numurs A/. Vienošanās paredz, ka atbildētājs iegūst tiesības ar dzīvokli

Nr./numurs B/ un Nr./numurs A/, veikt juridiskās un saimnieciskās darbības.

[6.2] Turpmāk dzīvoklis Nr./numurs B/ un Nr./numurs A/ abi kopā (Dzīvokļu īpašums).

[7] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2015.gada 15.aprīlī Kocēnu novada dome kā pašvaldība un prasītājs noslēdza Deleģēšanas līgumu

Nr.5.19.6.2/2015/4 (turpmāk Deleģēšanas līgums) (l.l.19-23).

[7.1] Puses 1.punktā vienojās, ka pašvaldība pilnvaro prasītāju veikt un prasītājs apņemas saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām veikt

no likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 1.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – komunālo pakalpojumu nodrošināšana, t.sk., no

ūdensvada tīkla piegādātā dzeramā ūdens realizācija un notekūdeņu novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

[7.2] Puses 5.3.punktā vienojās, ka saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tarifiem, prasītājs iekasē maksu

par sniegtajiem pakalpojumiem.

[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs 2016.gada 17.martā un 2016.gada 18.augustā sagatavojis atbildētājam brīdinājumus (l.l.25-28).

Atbildētājs iepriekš minēto nav apstrīdējis.

[8.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs 2017.gada 6.septembrī iesniedza tiesā pieteikumus par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā un 2017.gada 14.septembrī Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese nolēma lietās Nr.3-12/0953 un Nr.3-12/0954 izbeigt

tiesvedību (l.l.31-32).

[9] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz Dzīvokļu īpašumu nav ierakstītas zemesgrāmatā.

[9.1] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs izmanto komunālos pakalpojumus – no ūdensvada tīkla saņem dzeramo ūdeni un tiek nodrošināta

notekūdeņu novadīšana.

[9.2] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs ar prasītāju nav noslēdzis līgumu par komunālajiem pakalpojumiem – par dzeramā ūdens saņemšanu no

ūdensvada tīkla un notekūdeņu novadīšanu.

[9.3] Tiesa atzīst, ka šajā lietā piemērojama Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa, kas nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai

reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un

atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

[10] Atbildētājs ir cēlis iebildums pret prasību, norādot, ka viņam nav saistoši Kocēnu novada pašvaldības un prasītāja savstarpējie nolīgumi,

deleģējumi, pilnvarojumi un tamlīdzīgi darījumi, tajā skaitā saistībā ar tiesībām iekasēt maksu.

[10.1] Likuma “Par pašvaldībām’ 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka pašvaldībām ir šāda autonomās funkcijas - organizēt iedzīvotājiem

komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un

attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Savukārt iepriekš minētā likuma panta ceturtajā daļā noteikts, ka no katras autonomās

funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību,

veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.

[10.2] Tiesa uzskata, ka atbildētājs nepamatoti uzskata, ka 2015.gada 15.aprīlī Kocēnu novada domes kā pašvaldības un prasītāja starpā

noslēgtais Deleģēšanas līgums Nr.5.19.6.2/2015/4 ir prettiesisks un nav saistošs, jo lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka iepriekš minētais līgums ir

noslēgts prettiesiski, tas būtu atcelts. Atbildētāja subjektīvā attieksme pret iepriekš minētā līguma noslēgšanu šajā lietā nevar būt par pamatu prasības

noraidīšanai.

[11] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[11.1] Tiesa atzīst, ka starp atbildētāju un prasītāju pēc likuma ir radušās saistību tiesības, jo prasītājs sniedz atbildētājam komunālos pakalpojumus

- dzeramā ūdens saņemšanu no ūdensvada tīkla un notekūdeņu novadīšanu, un atbildētājs, lietojot Dzīvokļa īpašumus, saņem attiecīgos komunālos

pakalpojumus.

[12] Prasītājs ir aprēķinājis (l.l.14-15) un lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1194,46 EUR par laika periodu no 2015.gada 1.maija līdz

2017.gada 1.septembrim. Galvenais parāds sastāv no 597,23 EUR - par dzīvokli Nr./numurs B/, kas atrodas /adrese/un 597,23 EUR - par dzīvokli

Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese/.

[13] Atbildētājs ir cēlis iebildumus pret prasības pieteikumu, norādot, ka prasītājam nav tiesību pieprasīt veikt samaksu par absolūti nepamatotiem

un apzināti pretlikumīgi klaji voluntāri kalkulētiem jeb teorētiski aprēķinātajiem, bet reāli nesniegtajiem un reāli nesaņemtajiem pakalpojumiem.

[13.1] Uzskata, ka pašvaldībai ir jāuzņemas izdevumi, kas saistīti ar rēķinu nosūtīšanu ar pasta starpniecību.

[13.2] Uzskata, ka prasītājs prettiesiski pieprasa organizatorisko izdevumu apmaksu - ūdenssaimniecības pakalp. administrēšana katrā rēķinā tiek

iekļauts 1 gb ar cenu 0,2500 EUR + PVN 21% = 0,3025 EUR jeb (noapaļojot) 30 euro centi.

[13.3] Atbildētājam nav obligāts pienākums iebūvēt jeb uzstādīt individuālos ūdens skaitītājus atsevišķos dzīvokļu īpašumos.

[13.4] Prasītāja parāda aprēķinam nav nekāda juridiski un faktiski adekvāta pamatojuma. Detalizētāk analizēt šo prasītāja izdomāto un faktiski

izmantoto shēmu atbildētājam nav iespējams, jo noziegumu analīze ir atbilstoši pilnvarotu tiesībsargājošo struktūru kompetencē.

[13.5] Uzskata, ka nav pamata šaubīties par prasītāja apzināti izdarītā kriminālnozieguma neapšaubāmo esamību.

[14] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

[14.1] Tādejādi tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem - dzeramā ūdens saņemšana no ūdensvada

tīkla un notekūdeņu novadīšana, kas saistīti ar Dzīvokļu īpašumu.

[15] Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punkta c apakšpunktā noteikts, ka tikai dome var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts

ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu.

[15.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2011.gada 18.maijā Kocēnu novada domei bija tiesības noteikt ūdens tarifu, notekūdeņu novadīšanas tarifu,

piemērot ūdens daudzuma normu uz vienu cilvēku, ja nav uzstādīts ūdens skaitītājs, un piemērot notekūdens novadīšanas daudzumu uz vienu cilvēku, ja

nav uzstādīts ūdens skaitītājs (l.l.18).

[15.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, prasītāja norādīto, ka attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce 2017.gada augustā ir lēmusi

par tiešo norēķinu nodrošināšanu dzīvokļu īpašniekiem, kas sasitās ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem, jo atbildētājs par iepriekš minēto nav cēlis

iebildumus. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka attiecīgais lēmums ir attiecināms uz šo lietu.

[16] Prasītājs ir iesniedzis parādu aprēķinus (l.l.14, 15).

[16.1] Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piektajā daļā noteikts, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā

panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc

kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par

attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets.

[16.2] Saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā

mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk MK noteikumi Nr.1013), kas izdoti saskaņā ar likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu, 1.punkta 1.1.apakšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek

veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes,

kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts

dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību, un 1.2.apkšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka kritērijus, pēc

kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par

attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem.

[16.2.1] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds, ka ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus atbildētājam sniedz ar pašvaldības starpniecību.

[16.3] MK noteikumu Nr.1013 19.1punktā noteikts, ka šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet

ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas

pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude.

[16.3.1] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs nav sniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, nav uzstādījis

Dzīvokļa īpašumos ūdens patēriņa skaitītājus, jo atbildētājs iepriekš minēto nav apstrīdējis.

[16.3.2] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu vērsies pie dzīvokļu īpašnieku kopības un tā būtu lēmusi par citu kārtību, kādā dzīvokļu

īpašnieku kopība veic atbildētāja parāda samaksu.

[16.4] Tiesa konstatē, ka attiecīgajos aprēķinos ir norādīts gan laika periods, par kādu tiek aprēķināta maksa, gan ūdens daudzums, gan

notekūdeņu daudzums, gan aprēķināta maksa par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[16.4.1] Lietā nepastāv strīds, ka attiecīgie rēķini atbildētājam nosūtīti ar sakaru iestādes starpniecību, attiecīgi tiesai nav pamata apšaubīt, ka

prasītājam rodas izdevumi, lai nosūtītu rēķinus. Atbildētājs nav vēlējies rēķinus saņemt ar elektroniskā pasta starpniecību. Tiesa uzskata, ka atbildētājs

nepamatoti uzskata, ka kādam citam, t.i., Kocēnu novada pašvaldībai ir jāuzņemas attiecīgo izdevumu segšana, jo tas neietilpst pašvaldību funkcijās.

[16.4.2] Atbildētājs nenoliedz, ka saņem attiecīgos komunālos pakalpojumus, nenoliedz, ka neveic samaksu par tiem kaut vai tādā daļā, kādā atzīst

par pamatotu.

[16.5] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu iepriekš cēlis iebildumus par saņemto komunālo pakalpojumu - dzeramā ūdens saņemšanu no

ūdensvada tīkla un notekūdeņu novadīšanu laika periodā no 2015.gada 1.maija līdz 2017.gada 1.septembrim, apjomu un samaksu par to.

[16.6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[16.6.1] Ceļot iebildumus pret prasību, atbildētājs tos nav pamatojis, bet aprobežojies ar savu subjektīvo uzskatu paušanu. Atbildētājs nav

iesniedzis pierādījumus tam, ka kādas darbības ir atzītas par noziedzīgu nodarījumu.

[16.7] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā galvenā parāda aprēķina pamatotību. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams galvenais parāds 1194,46 EUR.

[17] Prasītājs ir aprēķinājis (l.l.14-15) un vēlas piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 55,98 EUR par laika periodu no

2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.septembrim. Likumiskie procenti sastāv no 27,99 EUR - par dzīvokli Nr./numurs B/, kas atrodas /adrese/ un 27,99

EUR - par dzīvokli Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese/.

[17.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[17.2] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

[18] Atbildētājs ir cēlis iebildumus pret likumisko procentu aprēķinu.

[18.1] Atbildētājs savu iebildumus pamatojis ar Civillikuma 1656.pantu, kas nosaka, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa

pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.

[18.2] Atbildētājs savus iebildumus pamatojis ar Civillikuma 1592.panatu, kas nosaka, ka neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu,

netikumīgu vai negodīgu, nesaista. Ja viena puse ar viltu ir piedabūta noslēgt tādu līgumu, tad viņai ir tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību.

[19] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu iepriekš cēlis iebildumus par saņemto komunālo pakalpojumu - dzeramā ūdens saņemšanu no

ūdensvada tīkla un notekūdeņu novadīšanu laika periodā no 2015.gada 1.maija līdz 2017.gada 1.septembrim, apjomu un samaksu par to. Paša

atbildētāja subjektīvā attieksme pret savu kā Dzīvokļu īpašumu īpašnieka pienākuma - norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu, nav uzskatāma par pamatotām šaubām.

[19.1] Tiesa atzīsta, ka atbildēja iebildumi par prasības pieteikumu šīs tiesvedības laikā nav uzskatāmi par pamatotām šaubām. Attiecīgi nepastāv

pamats atbrīvot atbildētāju no nokavējuma nelabvēlīgās sekās – pienākuma veikt likumisko procentu samaksu.

[19.2] Tiesa šajā nolējumā atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka prasība ir pamatota ar apstākļiem, kas veicinātu kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai

negodīgu. Tādejādi tiesa uzskata, ka attiecīgais atbildētāja iebildums nav pamatots.

[20] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko procentu aprēķinu. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami

likumiskie procenti 55,98 EUR (turpmāk procenti).

[21] Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 1194,46 EUR un procenti 55,98 EUR.

[21.1] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja

tāds norādīts prasības pieteikumā.

[21.1.1] Tiesa atzīst prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā

galvenā parāda apmēru.

[21.2] Tā kā tiesa prasību apmierina pilnīgi, saskaņā Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

187,57 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,18 EUR, t.sk., ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi 10,88 EUR lietā Nr.3-12/0953 (l.l.31) un

lietā Nr.3-12/0954 (l.l.32).

[21.3] Tiesa konstatē, ka prasītājam ir radušies ar lietas vešanu saistīti izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai 380,34 EUR (l.l.60, 61,

64, 65).

[12.3.1] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a apakšpunktu un ceturto daļu, secina, ka no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 187,57 EUR (prasījuma apmierinātā daļa 1250,44 EUR x 30% x 50% = 187,57 EUR).

[21.4] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas 1.punkta a apakšpunktu un ceturto daļu, 190., 193., 195.,

204.1pantu, 250.25pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību pilnīgi apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese B/, par labu SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ

SAIMNIECĪBA”, reģistrācijas Nr.44103096618, juridiskā adrese: Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pagasts, Kocēnu novads, LV-4220,

1639,76 EUR (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit deviņi euro, 76 euro centi), kas sastāv no galvenā parāda 1194,46 EUR par laika

periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2017.gada 1.septembrim, procentiem 55,98 EUR par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz

2017.gada 1.septembrim, valsts nodevas 187,57 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 14,18 EUR un izdevumiem advokāta

palīdzības samaksai 187,57 EUR. Samaksu veikt: kredītiestāde AS “Swedbank”, konta Nr.LV46HABA0551039204067; kredītiestāde

AS “SEB banka”, konta Nr.LV43UNLA0050022965700.

2. Noteikt SIA “KOCĒNU KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA”, reģistrācijas Nr.44103096618, juridiskā adrese: Alejas iela 8, Kocēni,

Kocēnu pagasts, Kocēnu novads, LV-4220, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese

B/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs

neatmaksātā galvenā parāda apmēru. Samaksu veikt: kredītiestāde AS “Swedbank”, konta Nr.LV46HABA0551039204067;

kredītiestāde AS “SEB banka”, konta Nr.LV43UNLA0050022965700.

1. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

2. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 19.janvāris, apelācijas kārtībā

Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas

nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja

pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Tiesnesis D.Līdacis