Court orders SEB Bank to collect debt from borrower and guarantor, exempting borrower from court costs due to legal aid.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court ordered the plaintiff, SEB Bank, to collect a debt of approximately 50,508 euros from the borrower and guarantor. The borrower argued for exemption from court costs due to receiving state-funded legal aid, which the court recognized. Consequently, the court exempted the borrower from paying court fees while shifting the remaining uncollected costs to the guarantor.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 43. panta 4. daļa; Civilprocesa likuma 44.1 panta 4. daļa: A defendant receiving state-funded legal aid is exempted from paying court costs, but any uncollected costs must be recovered from the guarantor.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C29420316
Lietas arhīva Nr. C-1373-17/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017. gada 13. martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere
ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku, tulci I.Breikšu - Jefimcovu
piedaloties atbildētājai /pers. A/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” pilnvarotā pārstāvja prasībā pret /pers. A/ un
/pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016. gada 26. februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts akciju sabiedrības „SEB banka” (turpmāk Prasītājs) pilnvarotā
pārstāvja prasības pieteikums pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk tekstā abi kopā arī – Atbildētāji) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā (lietas 5., 70.lapa) pieteikts prasījums tiesai piedzīt no Atbildētājas/pers. A/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības
gadījumā, piedzīt no Atbildētāja/pers. B/ par labu Prasītājam aizdevuma pamatsummu 48 823,77 euro, procentus 970,98 euro un līgumsodu
713,19 euro, kopā 50507,94 euro apmērā, arī visus tiesāšanās izdevumus.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs, atbilstoši 02.02.2007. kredīta līgumam Nr.KT07027, (turpmāk – Līgums), kas vairākkārt grozīts,
izsniedza Atbildētājai /pers. A/ (turpmāk Atbildētāja 1) kredītu 140 000,00 euro.
Par saņemto naudas resursu lietošanu Atbildētājs 1 apņēmās maksāt aizdevuma procentus, atbilstoši Līguma I.daļas 1.5.punktam, kuru apmērs tiek
noteikts no faktiski izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma summas, piemērojot mainīgo likmi, kas sastāv no pievienotās likmes daļas (1,10% gadā) un
bāzes likmes daļas, kas ir vienāda ar 12 mēnešu EUR EURIBOR likmi.
Saskaņā ar Līguma I.daļas 1.8.punktu, par Līgumā noteikto maksājumu kavējumu aizņēmējam jāmaksā līgumsods.
Atbilstoši 02.02.2007. Galvojuma līguma Nr.KT07027/G-1, /pers. B/ (turpmāk Atbildētājs 2) 2.1.punktam uzņēmās Līguma saistības bez
nosacījumiem, nedalīti kā pats parādnieks.
Prasītājs norādījis, ka maksājumi tiek kavēti kopš 03.11.2014. Prasītājs, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta ceturtās daļas
1.punktu, un pamatojoties uz Līguma Vispārējo noteikumu 11.2., 11.3., 11.4.punktu, Pamatnoteikumu 4.1.1.punktu, atkāpās no Līguma un noteica, ka
aizdevuma un ar to saistīto blakus maksājumu atmaksāšanas beigu termiņš ir 16.02.2016. Saistību neizpildes paziņojums Atbildētājiem tika nosūtīts
ierakstītā pasta sūtījumā. Parāds netika samaksāts.
Prasītājs norādījis, ka neizpildītās Līguma saistības uz 22.02.2016. ir 50 507,94 euro, un parādu veido pamatsumma 48 823,77 euro, procenti par
laika periodu no 03.11.2014. – 17.02.2016. 970,98 euro un līgumsods par laika periodu no 03.11.2014. – 18.02.2016. 713,19 euro.
[1.7] Prasība pamatota uz Civillikuma 1425., 1587., 1652., 1696., 1698., 1702., 1716., 1756.pantu.
[2] Atbildētāja 1 2016. gada 20. aprīlī iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību norādot, ka prasību atzīst (lietas 74.lapa). Paskaidrots, ka
kredīts ticis ņemts nekustamā īpašuma iegādei, kad kredīta maksājumus vairs nav bijis iespējams veikt, īpašums pārdots, taču pārdošanas ceļā iegūtie
naudas līdzekļi pilnībā nesedza kredītu un Atbildētājai 1 izveidojās parāds pret Prasītāju. Atbildētāja 1 norādījusi, ka viņas ģimene ir trūcīga, tajā aug trīs
bērni. Atbildētāja 1 strīda risināšanai mediāciju izmantot nevēlas.
Atbildētājs 2 par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, lai gan 2016. gada 24. martā tam ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības
pieteikumā norādīto deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar paziņojumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu līdz
2016. gada 23. aprīlim (lietas 76., 77.lapa). 2016. gada 2. maijā nosūtītais paziņojums saņemts atpakaļ tiesā sakarā ar to, ka beidzies tā glabāšanas
laiks, jo pēc uzaicinājuma tos saņemt pastā Atbildētājs 2 nav ieradies.
2017. gada 27. janvārī Atbildētājam 2 atkārtoti, nodošanai Rīgas Centrālcietumā, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, lūdzot sniegt
paskaidrojumus par prasību līdz 21.02.2017. (lietas 97., 98.lapa). Rakstveida paskaidrojumi no Atbildētāja 2 līdz lietas izskatīšanas brīdim tiesā nav
saņemti.
[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies. 2017. gada 24. februāra iesniegumā Prasītāja pārstāvis lūdzis tiesu civillietu izskatīt bez Prasītāja
pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka lūdz tiesu lietu izskatīt, pamatojoties uz lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem (lietas 99. – 100.lapa).
[3.1] Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradies. Atbildētājam par civillietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktā
kārtībā, nosūtot paziņojumu uz Rīgas Centrālcietumu, un izskaidrojot tiesības piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferences režīmu (lietas 98.lapa).
[3.2] Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi bija ieradusies, prasību atzina, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes protokola (lietas 101.lapa).
Papildus paskaidroja, ka nav strīda par to, ka aizdevuma summa saņemta un izlietota, ķīla ir pārdota. Līguma noteikumi tika vairākkārt grozīti, pagarinot
atmaksas termiņus, piešķirot kredītbrīvdienas. Paskaidroja, ka ir trūcīga persona, uztur trīs bērnus, saņem sociālo palīdzību, tāpēc lūdz neapgrūtināt ar
papildus maksājumiem.
Motīvu daļa
[4] Noklausoties tiesas sēdē Atbildētājas/pers. A/ sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un argumentus un
lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Tiesas sēdē Atbildētāja 1 prasību atzina, par to parakstoties pielikumā pie tiesas sēdes protokola atbilstoši Civilprocesa likuma 164.panta pirmajai
daļai (lietas 101.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai ja atbildētājs prasību atzinis, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
[4.1] Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2007. gada 2. februārī Prasītājs (iepriekšējais nosaukums AS „SEB Latvijas Unibanka”, (lietas 63.lapa))
kā aizdevējs un Atbildētāja/pers. A/ kā aizņēmējs noslēdza Kredīta līgumu Nr.KT07027 (turpmāk - Kredīta līgums) (lietas 8.-13.lapa), saskaņā ar kura
noteikumiem Prasītājs izsniedza Atbildētājai 1 kredītu 140 000,00 euro apmērā nekustamā īpašuma iegādei.
[4.2] Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma
1591.pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam [..] jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis.
Lietā nav strīda par to, ka Kredīta līgumā noteiktajā kārtībā Atbildētāja 1 no Prasītāja saņēmusi kredīta summu pilnā apmērā, ko apliecina
Atbildētājas 1 tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi un Atbildētājas 1 konta pārskats (lietas 56.lapa). Līdz ar ko tiesa secina, ka Prasītājs savas no Kredīta
līguma izrietošās saistības ir izpildījis.
[4.3] Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem par kredīta izmantošanu tika noteikti procenti, mainīgā procentu likme. Bāzes likme EURIBOR 12
mēnešu un pievienotā likme 0,9% gadā procentu likmes maiņas periods 12 mēneši.
Saskaņā ar 2014. gada 4. jūnija vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā pievienotā likme noteikta 1.10 % gadā (lietas 37. – 43.lapa).
Atbildētāja 1, atbilstoši Kredīta līgumā pamatnoteikumu 5.punktam, apņēmās atmaksāt kredītu un maksāt Prasītājam procentus par kredīta
lietošanu pa daļām, atmaksājot 833,33 euro katrā aizdevuma pamatsummas atmaksāšanas termiņā, sākot no 2008. gada 22. februāra, maksājumu
veicot katra mēneša 22.datumā.
Saskaņā ar 2014. gada 4. jūnija vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā, mainīti aizdevuma atmaksas noteikumi nosakot, ka aizdevuma
atmaksa un procentu maksājumi veicami katra mēneša 1. datumā, veicot maksājumu 469,52 euro apmērā, sākot ar 01.01.2015 (lietas 37.lapa).
[4.4] Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto [..].
Lietā nav ziņu, par to, ka Kredīta līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs
līgumslēdzējpusēm un, tā kā Prasītājs savas no Kredīta līguma izrietošās saistības ir izpildījis, proti, izsniedzis Atbildētājai 1 Kredīta līgumā norādīto
kredīta summu, tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētāja 1 Kredīta līguma saistību izpildi Kredīta līgumā noteiktajā kārtībā.
[4.5] Civillikuma 1828.pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, [..].
Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāji kopš 03.11.2014. nepildīja Kredīta līgumā noteiktās saistības, proti, neveica kredīta atmaksu un
procentu samaksu saskaņā ar Kredīta līgumu, kas atspoguļots Prasītāja iesniegtajā parāda aprēķinā (lietas 46.-55.lapa).
[4.6] Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad
to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar Kredīta līguma 04.06.2014. Grozījumu II daļas 11.2.punktu, banka var vienpusēji atkāpties no līguma, pārceļot aizdevuma
atmaksāšanas beigu termiņu, ja banka ir konstatējusi, ka ir iestājies kaut viens no saistību neizpildes nosacījumiem. Līguma 11.3.punktā noteikts, ka par
vienpusēju atkāpšanos no līguma banka aizņēmējam rakstiski paziņos, norādot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu. Līguma 11.4.punktā noteikts, ka
aizņēmējam ir pienākums atmaksāt visu saņemto aizdevumu un ar aizdevumu saistītos blakus maksājumus aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņā.
Tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā starp Prasītāju kā juridisku personu un pakalpojuma sniedzēju pastāv tiesiskās attiecības ar Atbildētāju kā
fizisku personu un pakalpojuma saņēmēju. Tā kā lietas materiālos nekas neliecina par pretējo, tiesa uzskata, ka Atbildētājs 1 Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par patērētāju, līdz ar ko pušu tiesiskās attiecības izvērtējamas Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma kontekstā.
Savukārt saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1panta pirmās daļas 3.punktu un ceturtās daļas 1.punktu (21.05.2009. likuma
redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.), ja kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt
patērētājam izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksu, ja kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumi tiek kavēti ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk
kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.
No Kredīta līguma pamatnoteikumu 7.punkta redzams, un par to nav strīda, ka kredīta atmaksa nodrošināta ar hipotēku uz nekustamo īpašumu
/adrese A/.
Ievērojot minēto, secināms, ka Prasītājam, vienpusēji atkāpjoties no Līguma sakarā ar Atbildētāja pieļautajiem maksājumu kavējumiem, bija
jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma nosacījumi attiecībā uz kavējumu ilgumu.
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka Atbildētājs kavējis maksājumus no 2014. gada 3. novembra un Prasītājs vienpusēji atkāpies no Kredīta
līguma ar 2016. gada 4. februāra Saistību neizpildes paziņojumu, līdz ar ko atzīstams, ka Prasītājs savas tiesības vienpusēji atkāpies no līguma ir
izmantojis likumā noteiktā kārtībā un Prasītājam ir pamats prasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu. Prasības pieteikumam pievienots 04.02.2014. Saistību
neizpildes paziņojums ar nosūtīšanas apliecinājumu (lietas 57., 58.lapa), kurā Prasītājs paziņoja Atbildētājiem par vienpusēju atkāpšanos no Kredīta
līguma un pieprasīja līdz 16.02.2016. atmaksāt visu kredīta pamatsummu, procentus un nokavējuma procentus, kopā 50 100,93 euro.
Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka pēc brīdinājuma nosūtīšanas Atbildētāji pilnībā vai daļēji būtu izpildījuši saistības.
[4.7] Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Ņemot vērā Atbildētāja veiktos maksājumus, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja neatmaksātās kredīta pamatsummas parādu 48 823,77 euro
apmērā (lietas 46.-55.lapa).
[4.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta
pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus [..]. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu
samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru. Lietā nav iesniegti
pierādījumi tam, ka izsniegtā kredīta pamatsumma būtu atmaksāta lielākā apmērā nekā to lūdz piedzīt Prasītājs. Prasītāja prasības pieteikumā minētie
fakti nav apstrīdēti un pretēji pierādījumi tiesai nav iesniegti, līdz ar to secināms, ka Atbildētājiem nav pamatotu iebildumu pret prasību. Atbildētāja /pers.
A/ tiesas sēdē prasību atzina pilnībā. Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.7] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par kredīta pamatsummas
48 823,77 euro apmērā piedziņu no Atbildētāja/pers. A/ par labu Prasītājam ir pamatota un apmierināma.
[4.9] Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samēra ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma 1946.panta pirmajai daļai procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie
bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Sprieduma [4.3] punktā nodibināts, ka Kredīta līgumā un tā grozījumos noteiktajā apmērā un kārtībā Atbildētājam bija jāmaksā Prasītājam
procenti par kredīta izmantošanu.
Saskaņā ar Prasītāja veikto Procentu aprēķinu (lietas 46.-55.lapa) Prasītājs par laika periodu no 03.11.2014. līdz 16.02.2016. aprēķinājis
nesamaksātos procentus par kredīta izmantošanu 970,98 euro apmērā, ko lūdz piedzīt no Atbildētājiem.
Atbildētājs 1 Prasītāja aprēķināto kredīta procentu apmēru nav apstrīdējis, savukārt tiesa atzīst Prasītāja veikto kredīta procentu aprēķinu par
pamatotu un atbilstošu Civillikuma normām un judikatūrai, kas izveidojusies ar Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 30. janvāra spriedumu lietā
Nr.C11049312 SKC - 644/2013, jo kredīta procenti aprēķināti līdz dienai, kad Prasītājs vienpusēji atkāpies no Kredīta līguma, līdz ar ko tiesa atzīst, ka
prasība daļā par kredīta procentu par laika periodu no 03.11.2014. līdz 16.02.2016. 970,98 euro apmērā piedziņu no Atbildētāja 1 par labu Prasītājam
ir pamatota un apmierināma.
[4.10] Ņemot vērā Atbildētāja maksājumu kavējumus laika periodā no 03.11.2014. līdz 16.02.2016., Prasītājs aprēķinājis līgumsodu
713,19 euro apmērā (lietas 46.-55.lapa), ko lūdz piedzīt no Atbildētājiem.
Saskaņā ar 2014. gada 4. jūnija vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā, pamatnoteikumu 1.8.punktu un vispārējo noteikumu 7.1.punktu, par
maksājumu termiņu nokavējumu kredītņēmējam jāmaksā bankai līgumsods 36% gadā no nesamaksātās summas. Līgumsods tiek aprēķināts par katru
nokavēto dienu, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.
Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no Atbildētāja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas pamatu, jo puses
par to ir vienojušās Kredīta līgumā, taču tiesai jāpārbauda prasītā līgumsoda pamatotība un samērīgums.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies.
Saskaņā ar likuma par “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.pantu
līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014. gada
1. janvāra un līdz 2014. gada 31. decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015. gada 1. janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717.
un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību. Prasība tiesā par 2007. gada 2. februāra
Kredīta līguma saistību izpildi celta 2016. gada 26. februārī, līdz ar ko uz prasību ir attiecināmi Civillikuma grozījumi par līgumsoda piemērošanu un
samaksāto summu iegrāmatošanu, piemērojot Civillikuma redakciju, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Civillikuma 1716.panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā no 01.01.2014.) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai
neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Saskaņā ar Civillikuma
1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt
samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā, 3.panta 2.punktā un 6.panta trešās daļas 4.punktā noteikts līgumsodu izvērtēt
no pušu vienlīdzības un taisnīguma principa. Tiesa, Prasītāja aprēķināto līgumsodu, ņemot vērā līgumsoda aprēķina periodu, atzīst par samērīgu un
atbilstoši Civillikuma noteikumiem.
[4.11] Tādējādi, ievērojot sprieduma [4.1] – [4.10] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu no Atbildētāja/pers. A/ ir
pamatota un apmierināma, piedzenot no Atbildētājas 1 par labu Prasītājam galveno parādu 48 823,77 euro, kredīta procentus par laika periodu no
03.11.2014. līdz 16.02.2016. 970,98 euro un līgumsodu par laika periodu no 03.11.2014. līdz 16.02.2016. 713,19 euro, kopā 50 507,94 euro.
[4.12] Vienlaikus Prasītājs lūdz piedziņas no Atbildētājas/pers. A/ pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt parādu no Atbildētāja/pers.
B/ par labu Prasītājam.
Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr
pēdējo no viņas parāda.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka no Kredīta līguma izrietošo Atbildētāja 1 saistību pastiprināšanai 2007. gada 2. februārī Prasītājs un
Atbildētājs/pers. B/ kā galvinieks noslēdza Galvojuma līgumu Nr.KT07027/G-1 (turpmāk - Galvojuma līgums) (lietas 44.lapa).
Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.1.punktu Galvinieks uzņēmās pienākumu bez nosacījuma un neatsaucami nedalīti kā pats parādnieks atbildēt
kreditoram par parādnieka parādu, kāds varētu rasties no pamatlīguma.
No prasības pieteikumam pievienotajiem Kredīta līguma grozījumiem neizriet, ka Prasītājs ar Atbildētāju 1 būtu vienojies par galvenā līguma
ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta otro daļu kreditors var celt prasību uzreiz pret galvinieku, nevēršoties papriekš pie galvenā parādnieka, ja
galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks.
Atbilstoši Galvojuma līguma 2.1.punktam Atbildētājs 2 no Kredīta līguma izrietošās maksājumu saistības uzņēmies kā pats parādnieks
(kredītņēmējs) un Prasītājam ir tiesības saņemt savu prasību apmierinājumu no Atbildētāja 2, iepriekš nevēršoties pie kredītņēmēja.
Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai
nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Lietā nav ziņu, ka Galvojuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm, un tiesa
atzīst Atbildētāja 2 kā galvinieka pienākumu atbildēt Prasītājam par kredītņēmēja saistībām, kas izriet no Kredīta līguma, Civillikuma un Galvojuma
līguma pilnā apmērā.
Savukārt, lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētājs 2 pilnībā vai daļēji būtu samaksājis Prasītāja aprēķināto Atbildētāja 1 parādu,
neskatoties uz to, ka Prasītājs 04.02.2016. nosūtījis brīdinājumu (lietas 57., 58.lapa) arī Atbildētājam 2.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu no Atbildētāja/pers. B/ gadījumā, ja piedziņa no Atbildētājas/pers. A/ pilnībā vai
daļēji nebūs iespējama, ir pamatota un apmierināma.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Ņemot vērā apstākli, ka prasība apmierināta 50 507,94 euro apmērā, no Atbildētājas/pers. A/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības
gadījumā, no Atbildētāja/pers. B/, par labu Prasītājam piedzenama Prasītāja samaksātā valsts nodeva 1 555,10 euro un Prasītāja samaksātie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro apmērā, kopā 1 562,93 euro (lietas 6., 7.lapa).
No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir samaksājis Prasītājs, proti, 14,67 euro (lietas
3.lapa).
Ņemot vērā, ka no Atbildētājiem Prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 7,83 euro
apmērā, nesamaksātā summa 6,84 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja/pers. A/, bet
piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā, no Atbildētāja/pers. B/ par labu Tiesu administrācijai.
Taču Atbildētāja /pers. A/ iesniegusi tiesai 21.02.2017. izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam, no kuras redzams, ka Atbildētājas ģimenē ir
trīs nepilngadīgi bērni. Statuss piešķirts uz laiku no 01.02.2017. – 30.04.2017. (lietas 103.lapa). Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka ir pamats atbrīvot
/pers. A/ no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas pienākuma par labu Tiesu administrācijai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta
ceturto daļu.
No lietas materiāliem izriet, ka Atbildētāja /pers. A/ ir valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēja (lietas 87. – 88.lapa). Atbilstoši Juridiskās
palīdzības administrācijas sniegtajām ziņām valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izmaksas summa ir 99,03 euro (lietas 108.lapa). Tā kā tiesa
Atbildētāju /pers. A/ ir atbrīvojusi no ar lietas izskatīšanas saistīto izdevumu samaksas par labu Tiesu administrācijai pienākuma, Atbildētāja /pers. A/,
atbilstoši Civilprocesa likuma 44.1 panta ceturtajai daļai un 43.panta ceturtajai daļai, ir atbrīvojama arī no izdevumu par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības saņemšanu samaksas.
Ņemot vērā apstākli, ka tiesa atbrīvojusi /pers. A/ no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas pienākuma, nesamaksātā ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu summa 6,84 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja/pers. B/ par labu Tiesu
administrācijai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, Atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo un otro daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu,
195.pantu, 204.1pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. B/, personas kods
/personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, galveno parādu 48 832,77 euro, procentus par laika periodu
no 03.11.2014. līdz 16.02.2016. 970,98 euro, līgumsodu par laika periodu no 03.11.2014. līdz 16.02.2016. 713,19 euro, kopā 50 507,94 euro
(piecdesmit tūkstoši pieci simti septiņi euro un 94 centi), kā arī tiesas izdevumus 1 562,93 euro (viens tūkstotis pieci simti sešdesmit divi euro un 93 centi)
apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,84 euro (seši euro un 84 centi) apmērā par labu
Tiesu administrācijai, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka:
Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: EEK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29420316/18 (C-1373 17/18).
Atbrīvot /pers. A/, personas kods /personas kods/, no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas un izdevumu par valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības saņemšanu 99,03 euro apmērā samaksas.
Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu
oriģinālus sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017. gada 13. martā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A. Zemmere