Court allows small claims for apartment management fees and interest against non-paying owner.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's objections and fully awarded the plaintiff's small claims lawsuit for unpaid apartment management and utility fees. The plaintiff successfully proved the defendant's ownership share and the board's decision to appoint them as the property manager, establishing a legal obligation to pay. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, accrued interest, court fees, and costs within ten days.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 30.3 nodaļa; Dzīvokļa īpašuma likums; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums: When a property owner fails to pay management fees determined by the owners' assembly, the court may award a small claims judgment for the principal debt, interest, and litigation costs.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C30816616
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2017.gada 12.maijā
Liepājas tiesa
tiesnesis Iļja Grigorjevs
rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Hausmaster” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 17.novembrī AS “Hausmaster” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā mazā apmēra prasību, vēlā
to papildinot, pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s Ievas Zabarovskas lēmumu, Rīgas pilsētas
zemesgrāmatu nodalījumā /numurs/atbildētājai 2008.gada 15.janvārī tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/ (turpmāk - dzīvoklis) ar
kopējo platību 110,8 m2 un 1108/95163 pie dzīvokļa īpašumam piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala.
2013.gada 13.februārī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums noteikt par dzīvojamās mājas pārvaldnieku
prasītāju un noteikt apsaimniekošanas maksu 0,48 EUR m2. Pārējos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā paredzētos maksājumus un aprēķināšanas
kārtību atstāt nemainīgus. Noslēgt pārjaunojuma līgumus garantējot saistību pārņemšanu un 2 gadus nemainīt maksu.
Tā kā starp prasītāju un atbildētāju netika noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums, tad atbildētājai ir saistoši kopības pieņemtie lēmumi un ir
pienākums uz likuma pamata veikt apmaksu, kas saistīta ar kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņas dzīvokļa īpašuma platībai
110,8 m2 0,48 EUR apmērā par katru dzīvokļa kvadrātmetru, kā arī apmaksāt maksājumus par sniegtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem.
Atbildētājai neapmaksājot maksājumus par apsaimniekošanas izdevumiem, komunāliem un papildus pakalpojumiem, prasītājai ir tiesības aprēķināt
likumiskos procentus. Prasītāja uz 01.10.2016. ir aprēķinājusi likumiskos procentus 5,18 EUR apmērā.
Saskaņā ar prasītājas grāmatvedības datiem, atbildētājas parāda saistības par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem
pakalpojumiem sastāda 653,64 EUR, kas sastāv no pamatparāda 650,63 EUR un likumiskajiem procentiem 3,01 EUR.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem pakalpojumiem
650,63 EUR, likumiskos procentus 3,01 EUR un tiesāšanās izdevumus. Lūdz noteikt prasītājas tiesības saņemt procentus 6% gadā līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai).
Prasība pamatota uz Civillikuma 864., 1071., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 12.panta pirmo daļu, 13.panta pirmo un otro daļu,
16.panta trešo daļu, 18.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, 6., 7., 9., 10.pantu.
Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas
7., 36.lapa).
[2] Atbildētāja paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniegusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2017.gada 25.janvāra lēmumu lieta nodota izskatīšanai Liepājas tiesai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
32. pantu.
[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses
ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 28., 32.lapa).
Prasītājai paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts 2017.gada 3.februārī uz juridisko adresi. Atbildētājai paziņojums par rakstveida procesu
nosūtīts 2017.gada 3.februārī uz deklarēto dzīves vietu (lietas 32.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti
nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli
dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus
pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Pie šādiem apstākļiem lieta izskatāma rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[4.1.] No lietā esošās izdrukas no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka īpašuma
tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ (kadastra numurs /numurs B/) nostiprinātas atbildētājai (iepriekšējais uzvārds – /pers.B/) (lietas 13.lapa).
Lietā esošais dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu kopības kopsapulces protokols apstiprina, ka prasītāja kopš 2013.gada 1.marta ir dzīvojamās
mājas /adrese/, pārvaldnieks. Kopsapulce ir nolēmusi, ka pārvaldnieka ikmēneša atlīdzība ir 0,34 Ls par vienu dzīvokļa īpašuma iekštelpas platības
kvadrātmetru (lietas 15.-18.lapa).
[4.2.] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-3.punktā noteikti šādi dzīvokļa īpašnieka pienākumi: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Minētā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,
kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
[4.3.] Prasītāja norāda, ka individuālais apsaimniekošanas līgums starp pusēm netika noslēgts. Neskatoties uz to, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir
pienākums segt dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas izdevumus, kā arī samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3.punktu un 13.pantu.
[4.4.] No lietā esošā parāda aprēķina par laika periodu no 01.05.2016. līdz 31.03.2017. redzams, ka laika posmā no 2016.gada 1.maija līdz
2017.gada 31.martam atbildētājai ir izveidojies apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāds 650,63 EUR apmērā (lietas 49.-50.lapa).
[4.5.] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,
iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā,
piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Civillikuma 1838.pants noteic, ka tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas norādīto parāda aprēķinu, nav cēlusi pret to iebildumus, nav pierādījusi, ka aprēķinātos maksājumus ir
veikusi.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāda 650,63 EUR piedziņu ir pamatota un
apmierināma.
[5] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Savukārt atbilstoši Civillikuma
1759.panta 1.punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No lietā esošā atbildētājas parāda aprēķina redzams, ka prasītāja sakarā ar maksājumu kavējumiem laika posmā no 2016.gada 1.decembra līdz
2017.gada 31.martam ir aprēķinājusi atbildētājai likumiskos procentus 3,01 EUR, rēķinot tos pēc likmes 6% gadā no parāda summas (lietas 50.lapa).
Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par procentu parāda samaksu, nav cēlusi iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas
iesniegtos procentu parāda aprēķinus.
Izvērtējot nokavējuma procentu apmēru, tiesa atzīst, ka tas atbilst likumā noteiktajam, un prasība šajā daļā ir apmierināma.
[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā.
Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda
pamatsummas (650,63 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda
summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādējādi, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 98,05 EUR apmērā (lietas 8.,
51.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
no s p r ie d a :
apmierināt AS “Hausmaster” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Hausmaster”, reģistrācijas numurs 40103223751, parādu par dzīvojamās
mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem pakalpojumiem 650,63 EUR (seši simti piecdesmit euro 63 centi), likumiskos
procentus par laika posmu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.martam 3,01 EUR (trīs euro 1 cents), valsts nodevu 98,05 EUR (deviņdesmit
astoņi euro 5 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 (četri euro 70 centi), nosakot, ka piespriestās summas iemaksājamas bankas kontā
LV02HABA0551024966132 (AS “Swedbank”).
Noteikt prasītājai AS “Hausmaster”, reģistrācijas numurs 40103223751, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas /pers. B/,
personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā no nesamaksātās galvenā parāda summas (650,63 EUR), nosakot, ka
procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.
Noteikt atbildētājai /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit
dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs