Appeal dismissed; applicant failed to prove first instance judge's bias despite social media posts and prior rejection request.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Regional Administrative Court dismissed the applicant's appeal against a first-instance decision denying social benefits for December 2012. The applicant argued that the lower court judge was biased due to personal Facebook interactions and a prior request for rejection in another case. The court found no evidence of actual bias or inability to decide objectively, noting that social media use does not automatically preclude impartiality.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 304. panta 1. daļa; 307. un 309. pants: A party's claim of judicial bias based on social media activity or prior procedural history is inadmissible unless specific circumstances objectively undermine the judge's impartiality.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420357113
Lietas arhīva Nr. AA43-0775-15/10
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015.gada 1.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente M.Osmane,
tiesneši V.Poķis un A.Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties u z /pers. B/ pieteikumu par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. B/ tiktu piešķirts pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai
Ls 40 un dzīvokļa pabalsts Ls 25,74 apmērā par 2012.gada decembri un morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 600 apmērā,
sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 28.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas Sociālais dienests ar 2013.gada 4.janvāra lēmumu Nr.RSD-13-99-ap (turpmāk – Sākotnējais lēmums)
pieteicējam /pers. B/ atteica piešķirt pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI pabalsts)
Ls 40 un dzīvokļa pabalstu Ls 25,74 apmērā par 2012.gada decembri, kā arī pabalstu nekompensējamo medikamentu
apmaksai Ls 5,89 apmērā.
Ar Rīgas domes Labklājības departamenta 2013.gada 18.februāra lēmumu Nr.DL-13-112-ap (turpmāk – Lēmums)
atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums.
Lēmumā norādīts, ka pieteicējs ir atteicies noslēgt vienošanos par jaunu līdzdarbības pienākumu veikšanu atbilstoši
izmaiņām pieteicēja sociālajā situācijā. Tādējādi uzskatāms, ka pieteicējs ir atteicies no līdzdarbības un līdz ar to Rīgas
Sociālajam dienestam bija tiesības atteikt pieteicējam GMI pabalstu un dzīvokļa pabalstu par 2012.gada decembri. Turklāt
Rīgas Sociālajam dienestam nebija tiesību piešķirt pabalstu pieteicēja iegādāto medikamentu, kuri nav iekļautu
kompensējamo zāļu sarakstā, apmaksai, pamatojoties uz Rīgas domes 2007.gada 3.jūlija saistošo noteikumu Nr.84
„Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.84) 34.punktu.
Ar Rīgas domes 2013.gada 19.marta lēmumu Nr.5959 noraidīts pieteicēja iesniegums par morālā kaitējuma trīs
minimālo mēnešalgu apmērā atlīdzināšanu.
[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un morālā
kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots šādi.
[2.1] Lēmumā norādītie fakti neatbilst patiesībai, tos neapstiprina esošie pierādījumi. Pieteicējs nav atteicies noslēgt
jaunu līdzdarbības vienošanos, šo faktu savās atskaitēs patvaļīgi iekļāvusi sociālā darbiniece. Lēmums pieņemts, balstoties
uz sociālās darbinieces emocijām un negatīvo attieksmi pret pieteicēju.
[2.2] Pamatojumu, kādēļ pieteicējs atteicies no kursiem „Nekustamā īpašuma aģents”, pieteicējs nekavējoties
iesniedzis Rīgas Sociālajam dienestam. Turklāt, lai nezaudētu Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegto apmācību kuponu,
pieteicējs nekavējoties pieteicās latviešu valodas kursiem. Attaisnojums, kādēļ pieteicējs neieradās uz konsultāciju 2012.gada
6.decembrī, ir norādīts pieteicēja 2012.gada 7.decembra iesniegumā Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļas
vadītājai.
[2.3] Iestādes rīcība, pieņemot pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu, kas balstīts uz nepatiesiem faktiem, ir radījusi
pieteicējam morālo kaitējumu valstī noteikto trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
[ 3] Administratīvā rajona tiesa ar 2014.gada 28.janvāra spriedumu noraidīja pieteicēja pieteikumu. Spriedums
motivēts šādi.
[3.1] Lietā ir strīds, vai pastāv priekšnoteikumi, lai pieteicējam piešķirtu dzīvokļa pabalstu Ls 25,74 un GMI pabalstu
Ls 40 apmērā par 2012.gada decembri.
[3.2] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.panta pirmā daļa un 32.pants paredz, ka sociālo palīdzību
klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra
klienta līdzdarbību. Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un
maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību
savas situācijas uzlabošanā.
Minētā likuma 35.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā
ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.
Savukārt minētā likuma 37.panta otrā daļa nosaka, ka sociālās palīdzības pabalstu klientam samazina par personai
piešķirto daļu vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā: 1) atteikusies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav
iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai; 2) sniegusi nepatiesas ziņas vai atteikusies sniegt ziņas par
ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo klienta spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties
pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai; 3) atrodas prombūtnē ilgāk par kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai
ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās
korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.
Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams
pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” (turpmāk –
Noteikumi Nr.550) 10.punkts noteic, ka sociālais dienests noslēdz vienošanos par līdzdarbību ar katru pilngadīgo pabalsta
saņēmēju, vienojoties par pasākumiem pabalsta saņēmēja un viņa ģimenes sociālās situācijas uzlabošanai. Vienošanos var
neslēgt ar pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī ar jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, ja tie iegūst vispārējo vidējo
izglītību vai vidējo profesionālo izglītību dienas nodaļā.
Tādējādi, lai personai varētu tikt piešķirts sociālās palīdzības pabalsts, tās ienākumu un īpašuma finansiālajam
apmēram ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem un personai ir jāpilda individuāli līdzdarbības pasākumi saskaņā ar noslēgto
vienošanos par līdzdarbību.
Tiesa konstatē, ka pieteicējs neatbilst nevienai no personu grupām, ar kurām saskaņā ar Noteikumu Nr.550 10.punktu
var neslēgt vienošanos par līdzdarbību.
[3.3] Tiesa konstatē šādus lietas izspriešanai būtiskus faktiskos apstākļus.
[3.3.1] 2012.gada 4.oktobrī pieteicējam ir noteikts trūcīgas personas statuss uz laiku no 2012.gada 1.oktobra līdz
2012.gada 31.decembrim.
[3.3.2] 2012.gada 15.novembrī starp Rīgas Sociālo dienestu un pieteicēju noslēgta vienošanās Nr.12-16230 par
līdzdarbību, saskaņā ar kuras 1.punktu sociālā darba speciālists un pieteicējs, savstarpēji sadarbojoties, strādās, lai risinātu
pieteicēja problēmu - algota darba trūkums un saskaņā ar kuras 2.punktu klients apņemas apmeklēt tālākizglītības kursus
nekustamā īpašuma aģenta apmācībai. Minētās vienošanās 3.punkts nosaka, ka vienošanās zaudē spēku, ja pieteicējs bez
attaisnojoša iemesla nepilda iepriekšminētos līdzdarbības pienākumus, un tas var būt par pamatu sociālās palīdzības
apmēra samazināšanai vai pārtraukšanai.
[3.3.3] 2012.gada 3.decembrī pieteicējs informēja Rīgas Sociālo dienestu, ka nepietiekamu latviešu valodas zināšanu
dēļ 2012.gada 28.novembrī pārtrauca apmeklēt bezdarbnieku apmācību kursus „Nekustamā īpašuma aģents” pēc divām
nodarbībām darba likumdošanā, jo pasniedzēja lekcijas laikā informēja, ka tiem, kas nepārvalda latviešu valodu pietiekamā
apjomā, būs neiespējami nokārtot gala eksāmenu.
Par minēto situāciju pieteicējs informēja Nodarbinātības valsts aģentūru un norādīja, ka ar viņam izsniegto kuponu
varēs apmeklēt latviešu valodas nodarbības, uz kurām aģentūrā jau ir pieteicies.
[3.3.4] Lietā nav strīda, ka 2012.gada 7.decembrī pieteicējs bija ieradies Rīgas Sociālajā dienestā pēc Rīgas Sociālā
dienesta darbinieces /pers. F/ uzaicinājuma slēgt jaunu vienošanos par līdzdarbību, tomēr sociālās darbinieces piedāvājums
pieteicēju neapmierināja, kā arī pieteicējs uzskatīja, ka sociālā darbiniece ir izturējusies apvainojoši.
[3.3.5] 2012.gada 12.oktobrī pieteicējs izteica lūgumu Rīgas Sociālajam dienestam turpmāk ar viņu sazināties
rakstveidā. Rīgas Sociālais dienests minētajam lūgumam ir piekritis.
[3.4] Lai pieteicējam būtu tiesības saņemt sociālās palīdzības pabalstus par 2012.gada decembri, viņam minētajā laika
periodā bija jābūt noslēgtai un spēkā esošai vienošanās par līdzdarbību.
Tiesa secina, ka jau 2012.gada 29.novembrī bija zaudējusi spēku 2012.gada 15.novembrī starp Rīgas Sociālo
dienestu un pieteicēju noslēgtā vienošanās Nr.12-16230 par līdzdarbību, jo pieteicējs 2012.gada 28.novembrī bez
attaisnojoša iemesla pārtrauca apmeklēt nekustamā īpašuma aģenta apmācības kursus.
Tiesa uzskata, ka valsts valodas nezināšana nav attaisnojošs apstāklis tālākizglītības kursu neapmeklēšanai, jo
pieteicējs pats izvēlējās izglītības iestādi, kurā izmantos apmācību kuponu bezdarbnieka iesaistei profesionālās
tālākizglītības programmā, un viņš varēja savlaicīgi noskaidrot, vai iestādē apmācības notiks tikai valsts valodā. Tiesa
norāda, ka fakts, ka valsts finansēta apmācība notiek tikai valsts valodā, nevarēja būt pārsteigums pieteicējam, jo Izglītības
likuma 9.panta sestā daļa jau kopš 1999.gada 1.jūnija nosaka, ka kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek
finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.
Pieteicējs 2012.gada 3.decembrī rakstveidā informēja Rīgas Sociālo dienestu par nekustamā īpašuma aģenta
apmācības kursu apmeklēšanas pārtraukšanu un apliecināja to, ka minētos kursus viņš neapmeklēs jeb uzteica noslēgto
vienošanos par līdzdarbību. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 86.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka administratīvais
līgums izbeidzas, ja tas ir uzteikts un ir iestājies uzteikuma termiņš.
Tiesa secina, ka 2012.gada decembrī vairs nebija spēkā arī 2012.gada 1.oktobrī noslēgtā vienošanās par līdzdarbību
Nr.12-13048, jo pieteicējs atteicās pildīt tās 3. un 4.punktu par iesaistīšanos algotos pagaidu sabiedriskajos darbos un
tādējādi uzteica arī minēto līdzdarbības vienošanos.
Tiesa konstatē, ka pieteicēja un Rīgas Sociālā dienesta vienošanās par līdzdarbību 2012.gada decembrī nav
pastāvējusi, tādējādi nepastāv priekšnoteikums, lai pieteicējam par 2012.gada decembri varētu tikt piešķirti sociālās
palīdzības pabalsti. Ņemot vērā augstākminēto, Lēmums ir tiesisks un pamatots.
Tiesa uzskata, ka pieteicēja domstarpības ar sociālā dienesta darbinieci nav uzskatāmas par objektīvu apstākli, kas
liegtu pieteicējam noslēgt jaunu vienošanos par līdzdarbību. Tiesa norāda, ka pieteicējs varēja izteikt vēlmi sadarboties ar
citu sociālā darba speciālistu vai arī sazināties ar Rīgas Sociālo dienestu rakstveidā. No lietā esošajiem materiāliem tiesa
nekonstatē, ka pieteicējs 2012.gada decembrī būtu veicis vēl citas darbības, lai vienošanos par līdzdarbību 2012.gada
decembrī noslēgtu.
Tiesa norāda, ka personai, kura vēlas saņemt sociālo palīdzību, pašai ir aktīvi jāsadarbojas ar valsti vai pašvaldību,
lai izpildītu priekšnoteikumus sociālās palīdzības saņemšanai. Turklāt Saistošo noteikumu Nr.84 22.punkts noteic, ka
līdzdarbības pienākumi tiek noteikti, sociālā dienesta sociālā darba speciālistam savstarpēji vienojoties ar klientu. Tādējādi,
slēdzot līdzdarbības vienošanos, ir ņemamas vērā ne tikai pieteicēja spējas un vēlmes, bet arī Rīgas Sociālā dienesta
viedoklis par pieteicējam piemērotākajiem līdzdarbības pasākumiem, un, abām pusēm konstruktīvi sadarbojoties, ir
panākama vienošanās par līdzdarbību.
[3.5] Ņemot vērā to, ka nav konstatējams atbildētājas prettiesisks Lēmums, tad nav pamata pieteicēja prasījuma par
atlīdzinājuma piešķiršanu apmierināšanai.
[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 28.janvāra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.
Apelācijas sūdzībā papildus jau pieteikumā minētajam norādīts, ka tiesa, pārkāpjot pieteikuma robežas, atzinusi, ka
pieteicējs nav ievērojis vienošanos par līdzdarbību. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pieteicējam netika dota iespēja vienošanās
tekstā veikt kādas izmaiņas, proti, bija jāparaksta tāds, kādu iestāde bija sagatavojusi.
Pirmās instances tiesas tiesnesei T.Jefremovai bija jāatstata sevi no konkrētās lietas izskatīšanas, jo, pieteicēja ieskatā,
tiesnesei ir personīga nepatika pret pieteicēju, kurš pieteica noraidījumu tiesnese i R.Miglai. Par abu tiesnešu draudzību
liecina informācija sociālajā tīklā Facebook.
Apelācijas sūdzībā pieteicējs izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā.
[5] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos tiesai par apelācijas sūdzību norāda, ka to uzskata par nepamatotu un
noraidāmu, it īpaši ņemot vērā, ka apelācijas sūdzībā nav norādīti jauni, pamatoti un lietā nozīmīgi argumenti.
Motīvu daļa
[6] Vispirms izlemjams pieteicēja lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa
administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu
lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
Pieteicējs ir izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, jo vismaz vienā tiesu instancē ir
jābūt garantētām pieteicēja tiesībām lietu izskatīt mutvārdu procesā.
Lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem
nevar gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana
tiesas sēdē var sekmēt pareizu izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir
pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu process parasti nav lietderīgs (sk.,
piemēram, Augstākās tiesas 2007.gada 2.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-272/2007 10.2.punktu).
Apgabaltiesas ieskatā, lietā esošie dokumenti un pieteicēja sniegtie paskaidrojumi ir pietiekami, lai lietu apelācijas
instances tiesā varētu izskatīt rakstveida procesā. Turklāt apgabaltiesa ņem vērā, ka pieteicējs pirmās instances tiesā nav
lūdzis izskatīt lietu mutvārdu procesā, kaut arī tiesnese par šādu iespēju bija vairākkārt norādījusi paziņojumos.
Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav lietderīga, un šis pieteicēja lūgums ir
noraidāms.
[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība
nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[8] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka
zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var
norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā
noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Iepazinusies ar pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzības
argumentiem, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks, tā
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesa rūpīgi un vispusīgi ir
noskaidrojusi visus lietā būtiskos apstākļus un pareizi tos juridiski novērtējusi. Tāpēc atbilstoši
iepriekš minētajai tiesību normai apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma
motivācijai, izvērstāku argumentāciju nesniedzot.
Līdz ar to apgabaltiesa nonāk pie tāda paša secinājuma kā pirmās instances tiesa, ka pieteikums
ir noraidāms.
Tā kā pieteicējs bez attaisnojoša iemesla 2012.gada 28.novembrī pārtrauca apmeklēt nekustamā īpašuma aģenta
apmācības kursus, 2012.gada decembrī (periodā, par kuru lietā ir strīds) nebija spēkā 2012.gada 15.novembrī noslēgtā
vienošanās par līdzdarbību Nr.12-16230. 2012.gada decembrī nebija spēkā arī 2012.gada 1.oktobrī noslēgtā vienošanās
par līdzdarbību Nr.12-13048, jo pieteicējs atteicās pildīt tās 3. un 4.punktu par iesaistīšanos algotajos pagaidu
sabiedriskajos darbos.
Atteikšanās no līdzdarbības pati par sevi var būt pamats sociālās palīdzības pabalsta nepiešķiršanai (sk. Sociālās
pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta otrās daļas 1.punktu). Tā kā 2012.gada decembrī abas minētās
vienošanās par līdzdarbību bija zaudējušas spēku, jo pieteicējs bez attaisnojoša iemesla atteicās no līdzdarbības pienākuma
(atteicās iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, atteicās no dalības tālākizglītības kursos), pirmās instances
tiesa pamatoti atzina, ka 2012.gada decembrī viņam nevarēja tikt piešķirti sociālās palīdzības pabalsti.
[9] Pieteicējs uzskata, ka pirmās instances tiesas tiesnesei bija sevi jāatstata, jo viņai ir draudzīgas attiecības ar
tiesnesi R.Miglu, kurai pieteicējs pieteicis noraidījumu. Tādējādi tiesnesei ir personiska nepatika pret pieteicēju. Abas
tiesneses izlikušas sevi publiskai apskatei sociālajā tīklā Facebook.
Sociālie tīkli ir paredzēti visai sabiedrībai. Tiesnesis nedzīvo, un viņam arī nav jādzīvo izolēti no sabiedrības, viņam kā
jebkuram sabiedrības loceklim ir tiesības sociāli komunicēt. Tāpēc dalība sociālajā tīklā pati par sevi nav aizliegta. Arī
ētikas normas nerada pamatu tiesnesim izvairīties no šāda komunikācijas veida (sk. Tiesnešu ētikas komisijas 2010.gada
8.oktobra skaidrojumu, pieejams http://www.tiesas.lv/tiesnesu-etikas-komisijas-sedes).
Apgabaltiesa lietā nekonstatē nevienu apstākli, kas saistībā ar pieteicēja norādīto (tiesnešu komunikācija sociālajā tīklā
Facebook, pieteicēja citā lietā tiesneses kolēģei pieteikts noraidījums) varētu likt apšaubīt tiesneses neatkarību un spēju taisīt
objektīvu nolēmumu šajā lietā.
[10] Pieteicējs atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma un apelācijas sūdzības iesniegšanu.
Tā kā pieteikums iesniegts par administratīvo aktu sociālās drošības jomā, atbilstoši Administratīvā procesa likuma
126.panta piektajā daļā noteiktajam pieteicējam nav uzliekams pienākums samaksāt valsts nodevu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt /pers. B/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņam
tiktu piešķirts pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa
pabalsts par 2012.gada decembra mēnesi, un morālā kaitējuma atlīdzinājumu trīs minimālo
mēnešalgu apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
M.Osmane
Tiesnese referente (personiskais paraksts)
(personiskais paraksts) V.Poķis
Tiesneši
(personiskais paraksts) A.Šteinberga