Legislator Giurisprudenza & Legislazione
130080916 / 1-0809-16 Generato dall'IA

Court dismisses administrative offense case due to failure to prove protocol delivery and violation of defense rights.

Numero d'incarto 130080916 / 1-0809-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the administrative offense case against the defendant because the prosecution failed to prove the delivery of the violation protocol. The defendant did not appear at the hearing, and the court found no objective evidence that the protocol was served or that the defendant was present for the initial violation. Consequently, the court ruled that the defendant's right to defense under the Administrative Offenses Code was violated, necessitating the termination of the proceedings.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 un 249. panti; The court must terminate proceedings if the defendant's right to examine the violation protocol and present a defense is violated due to lack of proper service or absence of objective evidence for the violation.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative offenses code violation protocol delivery right to defense procedural termination administrative liability police control violation evidence of service rapporto di polizia

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 249.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants 1.punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pants 1.daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.130080916

Lietvedības Nr.1-0809-16/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 23.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni

2016.gada 23.septembrī

Rīgā, Abrenes ielā 3, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, protokolā norādītā dzīves vietas adrese /adrese A/, un

kons tatēja:

2016.gada 22.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC102986 par to, ka 2016.gada 22.augustā

plkst.08.50, tika konstatēts, ka /pers. A/, kuram Rīgas Apgabaltiesa 2010.gada 22.aprīlī piesprieda papildsodu – policijas

kontrole, 2016.gada 10.augustā neieradās uz policijas kontroles īstenošanu, uz kuru tika nosūtīts uzaicinājums ierakstītā

vēstulē pa pastu ar izejošo numuru 20/10/13-10533 no 2016.gada 15.jūlija, kur vienlaicīgi tika brīdināts, ka neierašanās

gadījums tiks uzskatīts par pārkāpumu un administratīvā pārkāpuma protokols tiks sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes.

/pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta par

policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2016.gada 23.septembrī neieradās un par neierašanās iemesliem

nepaziņoja.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots,

ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1 un 289.6panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu

neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, tiesa secina, ka viņš nevēlas izmantot savas

tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt bez viņa piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvās lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvo

pārkāpumu lietā ir izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks

zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona)

pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja

to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo

arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.panta pirmo daļu policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli,

lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes

norādītajiem ierobežojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā

01.10.2011.) 24.punktu – papildsodu – policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests; 4.apakšpunkts

nosaka, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda

— policijas kontrole — īstenošanas kārtība”. Šo noteikumu 14.punktā norādīts, ka atbildīgā amatpersona iepazīstina

kontrolējamo personu ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu un izskaidro policijas kontroles

ievērošanas kārtību un kontrolējamās personas tiesības un pienākumus. Kontrolējamā persona ar parakstu apliecina, ka

iepazinusies ar minēto informāciju. Savukārt šo noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu

izpildi, noteiktos pienākumus.

No lietā esošajiem pierādījumiem tiesa konstatē, ka 2016.gada 22.augustā policijas inspektore V.Ločmele konstatējusi,

k a /pers. A/ ir aicināts ierasties iecirknī, lai stātos uzskaitē, kā persona, kurai piemērots papildsods policijas kontrole,

2016.gada 10.augustā, un minētajā datumā nav ieradies uz reģistrāciju Rīgas Brasas iecirknī. 2016.gada 22.augustā sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC102986, kurā norādīts, ka protokola eksemplārs nosūtīts pa pastu /adrese/.

2016.gada 24.augustā materiāls nosūtīts izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai un pavadrakstā iestāde,

cita staprā, norādījusi, ka papildus tiks nosūtīts pasta “vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts” pievienošanai

administratīvā pārkāpuma protokolam PC102986.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 pants noteic, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma

protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, to sastāda bez personas

klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas dzīvesvietas adresi. Šādā

gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Tātad, lietā ir noskaidrots, ka administratīvā pārkāpuma protokols /pers. A/ ir sastādīts bez viņa klātbūtnes.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2896.panta piekto daļu, tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā,

savukārt šī panta sestā daļa notiec, ka tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus u tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav nekādu pierādījumu, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokola

kopija ir nosūtīta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz viņa dzīvesvietas adresi, kā to nosaka likums. Lietas materiāliem pat nav

pievienota pavadvēstule par protokola kopijas nosūtīšanu, kā arī nav pierādījumu, ka minētā protokola kopija tika nosūtīta

pa pastu ierakstītā sūtījumā. Arī līdz lietas izskatīšanai, iestāde tiesai nav nosūtījusi pierādījumus par administratīvā

pārkāpuma protokola nosūtīšanu /pers. A/, kā tas norādīts tiesai adresētajā 2016.gada 24.augusta pavadrakstā.

Bez tam, tiesa nekonstatē tādus objektīvus apstākļus, kas bija par pamatu administratīvā pārkāpuma protokola

sastādīšanai bez personas klātbūtnes.

Konkrētajā lietā nav izpildītas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 un 249.panta prasības. Līdz ar to

nevar uzskatīt, ka persona ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu būtu iepazinusies un ka nodrošinātas Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu, paust savu

attieksmi. Līdz ar to, tiesa nonāk pie secinājuma, ka būtiski ir aizskartas un pārkāptas personas tiesības uz aizstāvību, kas

noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība.

No iepriekš minētās administratīvā pārkāpuma definīcijas izriet, ka administratīvās atbildības vienīgais pamats ir

administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās. Tādējādi pārkāpums var tikt uzskatīts par

administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts administratīvā

pārkāpuma sastāvs: objekts – tas, pret ko ir vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts

administratīvais pārkāpums; subjekts – persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama

darbība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par

administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa secina, ka pieļauto būtisko procesuālo pārkāpumu dēļ, tiesa nevar konstatēt konkrētā administratīvā pārkāpuma

sastāvu, tāpēc lietvedība lietā ir izbeidzama saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu.

Pie konstatētajiem apstākļiem un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu, 239.panta

1.punktu, 248.1, 249., 289.6., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu, tiesa

nos prieda:

Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas

kancelejā 2016.gada 23.septembrī.

Tiesnese K.Maike